Pavasarī dienas atkal kļūst arvien garākas, saules stari arvien biežāk izlaužas no mākoņiem un silda. Ir ļoti patīkami sajust pirmo saules staru siltumu, kas atmodina visu dzīvo. Tomēr jau drīz, dienām kļūstot arvien garākām un Saulei paceļoties arvien augstāk virs horizonta, ilgstoša saules staru iedarbība var kļūt kaitīga, kas būs atkarīga no ultravioletās radiācijas (UV) daudzuma, kas nonāks uz Zemes virsmas.
UV radiācija
Saule ir galvenais enerģijas avots uz Zemes un ikviens no mums pakļauts tās iedarbībai. Saule dod gaismu, siltumu un arī ultravioleto radiāciju.
Par ultaviolēto radiāciju sauc to saules elektromagnētiskā starojuma daļu, kura viļņu garums ir 100-400 nm (1 nanometrs ir 10-9 metri) jeb viena miljardā daļa metra. Pašu "niknāko" Saules ultravioleto starojumu aiztur Zemes atmosfērā esošais ozona slānis. Līdz zemes virsmai nonāk starojums, kuru iedala trijās daļās: UV-A (viļņa garums 315-400 nm) UV-B (viļņa garums 280-315 nm) un UV-C (viļņa garums 100-280 nm). Spēcīgāka bioloģiskā iedarbība ir UV-B starojumam, taču tā intensitāte ir atkarīga no daudziem faktoriem.
Saules radiācijai ejot caur atmosfērai, visu UVC un 99% no UVB radiācijas absorbē ozona slānis, ūdens tvaiki, skābeklis un oglekļa dioksīds, kas atrodas atmosfērā. Līdz ar to uz Zemes nonāk UVA radiācija un neliela daļa UVB radiācijas.
Faktori, kas ietekmē ultravioletās radiācijas daudzumu uz Zemes:
- Saules krišanas leņķis. Jo lielāks ir Saules staru krišanas leņķis (jo augstāk ir Saule pie debesīm), jo lielāks UV radiācijas daudzums nonāk uz Zemes virsmas. Tādēļ UV radiācijas daudzums mainās atkarībā no diennakts laika un gadalaika. Mūsu platuma grādos, vislielākais daudzums UV radiācijas sasniedz Zemes virsmu laikā, kad Saule ir visaugstāk, tas ir vasaras mēnešos. Rīgā maksimālais Saules augstums ir 56.460 grādi vasaras saulgriežu laikā (20-21. jūnijā). Vasaras laikā vislielākais Saules augstums ir tā saucamajā Saules pusdienlaikā, no pl. 13 - pl. 14 pēc vasaras laika.
- Atrašanās vieta (ģeogrāfiskais platums). Jo tuvāk ekvatoram, jo augtāks ir UV radiācijas līmenis. Tādēļ ceļojot uz dienvidiem jārēķinās ar lielāku UV radiācijas devu.
- Mākoņainums. UV radiācija ir lielāka, ja debesis ir pilnīgi skaidras. Tomēr pat tad, ja debesis klāj mākoņi, UV radiācijas daudzums var būt ievērojams.
- Augstums virs zemes virsmas. Lielākā augstumā no Zemes virsmas atmosfēra nesatur tik daudz UV radiācijas absorbējošās gāzes kā pie zemes. Tādēļ līdz ar augstumu UV radiācijas daudzums pieaug. Uz katriem 1000 augstuma metriem UV radiācijas daudzums pieaug par 10% līdz 12 %.
- Ozons. Ozons absorbē daļu UV radiācijas. Atkarībā no ozona slāņa izmaiņām gada un pat diennakts laikā, mainās arī UV radiācijas daudzums.
- Aktīvā virsma. Zemes (vai ūdens) virsma, kura saņem UV radiāciju, kā jebkuru citu Saules radiācijas spektra daļu, atstaro. Svaigs sniegs spēj atstarot līdz 80% no UV radiācijas, pludmales smiltis 15%, bet ūdens virsma 25%. Atstarošanas ietekmē cilvēks saņem UV radiācijas daļu arī atrodoties ēnā (apmēram 50% no tās ultravioletās radiācijas daudzuma, kas ir saulē. Pat iekštelpās cilvēki saņem 10-20% no ultravioletās radiācijas, kas ir ārpusē. Apmēram pusmetru dziļā ūdenī vēl joprojām UV radiācija ir 40% no tās , kas virs ūdens.
UV plusi un mīnusi
Nelielos daudzumos UV radiācija ir nepieciešama un dod labumu cilvēkiem. Tā ir nepieciešams faktors, lai organismā veidotos D vitamīns. UV radiāciju izmanto arī slimību ārstēšanā: ekzēmas, rahīts, ādas slimības.
Tomēr pārlieku liels UV radiācijas daudzums var būt kaitīgs cilvēka veselībai. Ilgstoša uzturēšanās saulē un liels UV radiācijas daudzums var nelabvēlīgi ietekmēt ādu, acis un imūnsistēmu. Divi galvenie negatīvās ietekmes faktori ir ādas vēzis un katarakta. Spēcīgs UV starojums iznīcina baktērijas un mikroorganismus. Katru gadu tiek pasaulē tiek reģistrēti 2-3 miljoni ādas vēža saslimšanas gadījumu. 12 līdz 15 miljoni cilvēku sirgst no kataraktu. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem apmēram 20% no šiem cilvēkiem galvenais slimības cēlonis ir ilgstoša uzturēšanās saulē (Indijā, Pakistānā u.c. zemēs).
UVI (ultravioletās radiācijas indekss)
Globālais ultravioletas radiācijas indekss (UVI) raksturo Saules ultravioletās radiācijas līmeni uz Zemes virsmas. Indeksa lielums tiek noteikts no 0 (zemākais rādītājs) līdz 11+ (augstākais rādītājs). Jo lielāks ir ultravioletās radiācijas indekss, jo lielāku ietekmi tas var atstāt uz ādu un acīm.
UVI visaugstākais ir tieši maijā, jūnijā un jūlijā.
Arī augustā tas ir samērā augsts, taču, tuvojoties rudenim, samazinās. Rudenī un ziemā par UVI nevajadzētu bažīties, jo tas ir zems.
Maijā, jūnijā un jūlijā indekss var sasniegt sesto un pat astoto līmeni
Ultravioletās radiācijas indekss diennakts gaitā mainās no zemākās vērtības 0 nakts stundās un sasniedz savu maksimālo vērtību dienas vidū, kad Saules staru krišanas leņķis ir vislielākais. Informācijas sniegšanai par diennakts UVI tiek doti iespējamie maksimālie UVI diennakts laikā.
Jo augstāks indekss, jo mazāk laika pavadām saulē!
Uzturoties saulē ilgstoši, vēlams valkāt apģērbu ar garām piedurknēm, nēsāt galvassegu un saulesbrilles. No plkst.11 līdz plkst.15 nav vēlams ilgstoši uzturēties tiešos saules staros.
UV radiācijas novērojumi:
Latvijā UV radiācijas mērījumi tiek veikti tikai vienā novērojumu stacijā - Rucavā.
Noderīgas saites:
Rakstā izmantotie avoti:
Aktuāls raksts pirms vasaras...
Būs arī cits izglītojošs raksts par rīcību ārkārtēja karstuma gadījumā:) Tas būs vēl nedaudz vēlāk, kad šī tēma būs daudz aktuālāka...
Piekrītu, noderīgs, šādas info par daudz nebūs. Kaut gan Latvijā jau no UV piesargāties pa īstam nepieciešamība rodas visai reti... Uz D gan ir cita lieta.
Nebūtu slikti, ja šajā mājas blakus rādījumiem par t, un vēju varētu redzēt arī UV indeksu, īpaši vasaras mēnešos tas būtu noderīgi.