Pienācis brīdis parunāties par negaisu veidiem, un to attīstības cikliem minūtēs, stundās. Turpinu "meteo skolas" sēriju. Raksta izskaņā – vēl daži interesanti fakti par negaisa mākoņiem.

Negaisi dalās vairākos veidos un vairākos virzienos. Veidi ir: vienšūnas, daudzšūnas, superšūnas negaisi. Vēl ir tiešie un t.s. "apgrieztie" negaisi. Ir arī nosacītie negaisi, ir sausie negaisi. Virzieni:  ir frontālie negaisi, ir "vietējie"/ iekšmasu negaisi, kā arī tropisko vētru iekšpusē esošie. Plusā ir speciālos apstākļos veidojošies pērkona mākoņi. 

Varam iepazīties ar "meteo skolas" iepriekšējiem rakstiem:

1. daļa: vispārējas ziņas par negaisiem.

2. daļa: pērkona mākoņa uzbūve.

3. daļa: aizsardzība pret negaisu.

==================

VEIDI

* Vienšūnas negaisi. Tie ir gadījumi – kad attiecīgajos apstākļos izveidojas "viena šūna" (vārds "šūna" paņemts no angļu vārda cell tulkojuma), jeb saprotamākā veidā runājot – izveidojas viena mākoņu guba. Tāda veidojas vietā, kur notiek lokāla silta un reizē pietiekami mitra piezemes gaisa pacelšanās šaurā sektorā. Vispirms rodas vienkāršs gubu mākonis. Tad tas pastiprinās vertikālā virzienā vairāku kilometru augstumā, līdz sasniedz stāvokli – kad tā virsotne nokļūst augsto mākoņu rajonā (izveidojas t.s. "lakta"), sīkie ūdens tvaiki mākoņa augšdaļā pāriet ledus kristālu formā. Sīkie kristāli veicina arī apkārtējo ūdens tvaiku kondensēšanos ap sevi, tie kļūst smagāki un krīt zemē lietus veidā. Reizēm arī krusas formātā, ja šie ledus kristāli nespaspēj izkust nonākot zemē. Parasti lietus no šādiem mākoņiem ir intensīvs, tautā saukts par "gāzienu". Savukārt intensīvs lietus gāziens rada sākuma posmu elektriskai izlādei: zibeņiem un pērkoņiem. Lietusgāziens izbeidz arī augšupejošo gaisa masu negaisa vietā. Un pēc laiciņa, kad mitruma rezerves "šūnā" (gubā) izbeidzas, tad arī nokrišņu brīdim ir beigas. Vairs nav augšupejošās gaisa masas, mākoņi izklīst – pārveidojoties augšējos "spalvu", ac+as (augsto gubu/ augsto slāņu) padebešos, kas pēc tam izzūd vispār. Un "šūnas" darbība izbeidzas. Parasti viss cikls notiek apmēram pusstundas garumā. Lietusgāziens arīdzan aizņem salīdzinoši nelielu teritoriju. Latvijā "vienšūnas" negaisi ir visai izplatīti attiecīgajos konkrētajos meteo apstākļos.

* Daudzšūnu negaisi. Galvenais negaisu veids pie mums Latvijā. Tādi sastāv no vairākām "šūnām" (gubām), kas vienlaikus var būt dažādās attīstības stadijā. Piemēram, viena mākoņa ietvaros viens "šūna" jau var būt izlijušā stadijā, kamēr cita – vēl tikai top un ceļas uz augšu, gatavojas lietusgāzienam. Jaunās "šūnas" parasti rodas tajā kopējā mākoņa malā, kas ir pretēja tā kustības virzienam. Piemēram, ja negaiss virzās ZA virzienā, tad jaunās "šūnas" rodas tā DR malā. Līdz ar to kopējais negaiss var ilgst stundu vai pat vairākas stundas no vietas. Daudzšūnu negaisi rodas vietās, kur notiek piezemes gaisa celšanās ilgākā laikā. Vizuāli "daudžūnu" negaisi ir ar lielāku horizontālo izplatību, nereti vairāku desmitu kilometru garumā. Platumā (perpendikulāri tā kustības virzienam) arīdzan aizņem pietiekamus kilometrus, pārsvarā 10-15km distancē.

* Superšūnas negaisi. Latvijā salīdzinoši reti gadās, bet tomēr... Tas notiek, ja ļoti karsta un reizē mitra gaisa masa ceļas augšā lielākā teritorijā un ilgākā laikā. Tad izveidojas viena daudz lielāka izmēra "šūna" (guba), kas ir nepārtrauktā attīstībā. Vizuāli, notiek nepārtraukta mākoņu celšanās un pāriešana "laktas" veidā. Superšūna arī horizontāli aizņem visai ievērojamu platību. Reizēm pat 50-60km horizontālajā distancē. Daudzreiz tā griežas ap savu asi, vizuāli atgādinot tādu lielu horizontālu riteni pie debesīm. Gandrīz lieki sacīt, tieši "superšūnas" gadījumā vērojamas ekstremālākās negaisu parādības. Līdzās masīvai zibenošanai daudzreiz ir lokālās vētras aiz 40m/s ātrumā pie zemes, tornado, masīva krusa, maksimālās lietusgāzes.

* Kas ir tiešie negaisi? Tie paši "vienšūnas" vai "daudzšūnas" pērkona mākoņi, kas pāri novērojumu vietai virzās klasiskajā hronoloģijā. Vispirms pāri skrien sienas mākonis (vizuāli ir "melnākais" un zemākais mākoņu brīdis), tad seko nokrišņu josla ar maksimālo zibeņošanu. Un pēc laiciņa tajā pusē, no kuriens nāk padebeši, debesis kļūst gaišākas vai skaidrojas. Kamēr pretējā pusē mākoņi vēl aizvien ir maksimāli tumši, tie attālinās. Tad arī nokrišņi samazinās un vēl pēc brītiņa izbeidzas. Izbeidzas arī negaisa laiks. Visiem pierasta aina. Visai bieži varam redzēt – šādos negaisos sienas mākonis ir nevis kā taisna līnija, bet gan horizontāli izliekta. Atgādina milzīgu un horizontāli ceļojošu "āķi" vai "pakavu", kura "mugura" skrien pa priekšu. Līdzīgi "āķa" veidā izkārtojas arī sekojošā nokrišņu josla.

* Kas ir "apgrieztie" negaisi? Tie ir tādi paši, kā tikko aprakstīju vienu rindu augstāk. Tikai – pāri iešanas hronoloģija ir pretēja. Ja smidzinoši nokrišņi parastam negaism ir "astē", tad šajā gadījumā negaisa brīdis ar tādiem sākas. Pēc tam lietus pastiprinās, pastiprinās arī zibeņošana. Viss beidzas ar gāzienu, aiz kura seko beznokrišņu zemais "sienas" mākonis. Šāds negaisu tips pie mums ir salīdzinoši reti, notiek apstākļos- kad augšējos slāņos gaisa masa virzās jūtami ātrāk, nekā pie zemes tuvākos kilometros.

* Kas ir nosacītie negaisi? Tie ir gadījumi, kad zibens (un pērkona) parādības notiek mākoņos, kas nebūtu pieskaitāmi pie cb. Pa reizei zibeņošana notiek biezos slāņu mākoņos, reizēm augstajos ac. Teorētiski zibens var nošķilties jebkura veida mākoņos. Jāsaka, šie gadījumi ir reti, un lielākā daļa "homo sapiens" acis tos neievēro.

* Kas ir sausie negaisi? Tie ir pārsvarā nelielas teritorijas aizņēmušie "vienšūnas" vai retāk "daudzšūnas" pērkona padebeši, kuru lietus nokrišņi nenonāk līdz zemei. Tā teikt, zibeņošana notiek, bet ne piles no debesīm mūsu mazdārziņiem. Šādi veidojas, ja augšupejošās gaisa masas sākas nevis no piezemes slāņa, bet no kādiem augstākiem kilometriem. Un tamdēļ process risinās zemākā intensitātē. Sausie negaisi vizuāli arīdzan ir kā nelielas gubas ar retiem un knapi saklausāmiem pērkona rūcieniem. Sausie negaisi ir vietās, kur gaisa masā ir nepietiekams mtrums parasto pērkona mākoņa veidošanās sākumam, bet tomēr dažviet pie debesīm dažādos augstumos ir nedaudz palielināta mitruma "kabatas". Latvijā reti gadās.

==================

NEGAISU VIRZIENI

Vārdu "virzieni" izvēlējos, lai nejauktos ar "veidiem". Negaisi šajā griezumā dalās frontālajos un iekšmasu. Ir vēl negaisi iekšpus tropiskajām vētrām (taifūniem).

* Frontālie negaisi. Tie rodas visklasiskajā gadījumā – "uz" ciklonu frontēm. Lielum lielā vairumā pie aukstās frontes, retāk siltās frontes iekšienē vai beigu daļā. Viziāli parasti šie mākoņi atgādina gigantisku, vairāku kilometru augstu un vairāku desmitu kilometru garumā esošu "sienu", kas perpendikulāri vai zem kāda leņķa no mūsu vērojuma punkta virzās pāri. Parasti aiz tādiem gaiss kļūst jūtami vēsāks. Ja frontes sākumā ir ar pērkoņiem pilnie cb padebeši, tad tālākā frontes gaitā mums pāri bieži iet zemie slāņu mākoņi, vai arī skaidrojas. Reizēm frontālie negaisi vienas dienas laikā atkārtojas, tas ir tad – ja attiecīgajam ciklonam seko vairākas ("otrreizējās") aukstās frontes. Visai bieži "uz" frontes negaisa mākoņi izkārtojas kā "vienšūnu" vai "daudzšūnu" atsevišķi mākoņi, kas gan iet vienā rindā, tomēr starp tiem ir beznokrišņu joslas. Frontālo negaisu pamatcēlonis – ir siltākas gaisa masas augšupcelšanās pirms aizfrontes vēsākā gaisa ieplūšanas piezemes slānī. Kā pavadošā pazīme frontālajiem negaisiem: piezemes vēja virziena maiņa pulksteņrādītāja virzienā. Vienkāršāk runājot- ja pirms pērkona bija karsts un D virziena pūtiens, tad pēc tam jau ir jūtami dzestrāks, un vējš iepūšas jau no ZR puses.

* Iekšmasu negaisi. Jau nosaukums norāda, tie rodas kādas gaisa masas "iekšpusē". Ja aiz frontāliem negaisiem laika apstākļi visai strauji mēdz mainīties, tad šajā gadījumā – pērkona mākoņiem virzoties pāri – nekas īpaši nemainās. Vējš turpina pūst no tās pašas puses, gaisa temperatūra apmēram tāpat. Putniņi čivina vēl aizvien... Iekšmasu negaisi aizņem "teritoriju" nevis "līniju", kā tas ir saistībā ar ciklonu frontēm. Iekšmasu negaisi ir iecirkņos, kur ir pietiekami augsta gaisa temperatūra un gaisa mitrums, kā arī apstākļi gaisa masu vertikālai kustībai uz augšu (meteo profesionāļu valodā runājot – "nestabila"). Iekšmasu negaisi visbiežāk rodas ciklona siltajos sektoros, retāk nelielā pazeminātā spiediena ieplakā starp 2 anticikloniem, reizēm anticiklonu nomalēs. Iekšmasu negaisi rodas arī cikloniskajos apgabalos, nesaistībā ar frontēm. Tostarp arī mums zināmajos "jūras/līča efekta" gadījumos. Iekšmasu negaisi arīdzan ir īslaicīgi, nolīst "vienšūnu" vai "daudzšūnu" režīmā nelielās, savstarpēji atdalītās teritorijās. Reizēm ir apstākļi, kad tie kā atsevišķas gubas izveidojas dažās pēcpusdienas stundās. Šos pa reizei arī sauc par "pēcpusdienas pērkoniem". Šie Latvijā bieži novērojami gada siltajā pusē.

* Tropisko vētru negaisi. Saprotams, Latvijā tādi nemēdz būt. Tropiskās vētras ir karsto platumu grādu "priekšrocība". Un tomēr – kad "mātes" taifūna virpulis izveidojas, tad mākoņu aplocē ap to – ir kā likums negaisi. Reizēm zibeņošana notiek vienlaidus visā šī virpuļa perimetrā. Un līdzās masīvajām lietusgāzēm (kas daudzreiz mērāmas simtos mm dienas laikā) arīdzan zibenošana var notikt pat trīs diennaktis no vietas. Lai šo baudītu, tad laika vērotājiem ir jādodas uz vietām, kur šādas tropiskās vētras ir katru gadu.

==================

SPECIĀLIE GADĪJUMI

Te aplūkoju situācijas, kad cb mākoņi ar pilnu parādību (lietusgāziens, zibeņošana) klāstu veidojas ar konkrēto sinoptisko situāciju nesaistītos gadījumos.

* Vulkānu izvirdumu laikā. Kad ugunsvēmēja kalns ar iekšējo spiedienu augstos padebešos izmet pelnu un gāzu mākoņus, tad līdzās uz augšu parauj arī apkārtējo gaisa masu dažu desmitu kilometru radiusā. Ar šo jaudu pietiek, lai izvirduma laikā rastos parastie mākoņi ar lietusbrāzmām un zibens parādībām. Vēl jāsaka, arī paši izsviestie pelni un gāzes ir ar augstu jonizācijas pakāpi, kas arīdzan veicina zibeņu izlādi. Tamdēļ gandrīz vienmēr izvirduma mākoņa "sēnes" pavada zibens spērieni, kas attālam vērotājam varētu būt arī ekskluzīvi varens skats.

* Lielu ugunsgrēku gadījumā. Vairumā tas notiek, ja ir plaši meža ugunsgrēki. Šādās dienās atmosfērā izsviestie pelni – arīdzan ir labs sākums tviku kondensācijai un mākoņu rašanās brīdim. Pie tam ugunsgrēku siltums rada augšupejošas gaisa strāvas, kas vēl vairāk veicina "vietējo" negaisa mākoņu rašanos. Protams, šādi gadījumi ir salīdzinoši reti. Vairumā meža ugunsgrēki vien "beidzas" ar mazākiem gubumākonīšiem vasaras laikā. Ļoti reti, tomēr negaisa mākoņi rodas- degot arī cilvēku uzceltajām celtnēm. Ja deg vienā mājā bēniņi, tad šādus mākoņus velti gaidīt. Taču ir reizes (piem. Otrā Pasaules kara gadījumā), kad deg veselas pilsētas. Izveidojas pat uguns tornado, kas beidzas ar negaisa mākoņiem netālajā apkārtnē.

* Kodolsprādzieni. Ir reizes, kad "saprātīgais" cilvēks pats pieliek roku, lai rastos citi negaisi. Veicot masīvu kodolsprādzienu, ir vērojama strauja (sekunžu laikā!) mākoņu veidošanās, kas vēl pēc neilga laiciņa var rezultēties parastajā gāzienā ar zibeņiem (un ar kādu radiācijas piedevu...).

* Kosmosa kuģu starts. Šajā reizē veidojas liels gāzu un putekļu mākonis, kas vēl ir stipri jonizēts. Nav gan ziņu, ka šādā veidā ASV Floridā vai Kazahstānas Baikonurā būtu izveidojies kāds konkrēts cb mākonis, tomēr ir fiksētas reizes – kad kosmoplāna starta jonizētais mākonis pievelk zibeni jau no netāli esoša negaisa. Pēdējā laikā gan starta brīži tiek atlikti, ja ir kādi nelabvēlīgi meteoroloģiski apstākļi.

* Cilvēku tiešie eksperimenti. Protams, mums visu vajag izmēģināt, tamdēļ arī dažās vietās uz pasaules ir mēģināts ar jaudīgiem sūkņiem pūst gaisu vertikāli augšpus. Nav neviens apliecinājums, ka šādi būtu radies kaut jel viens negaiss. Bet mūsu fantāzija un vēlme ir, jo sevišķi ar lietu nabadzīgajos pasaules apvidos. Pagaidām vien šī paliek vēlme uz nākotni.

==================

UN VAI JŪS ZINIET...?

* Katrā sekundē uz Zemesslodes notiek 100-150 zibeņi.

* Ik katrā brīdī uz pasaules plosās vienlaikus ap 2000 negaisi, tostarp vērojamas ap 100 "superšūnas".

* Maksimālais gāziens bijis 1994. gada 23. jūlijā tagadējās Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsētas Sarajevas apkaimē, vietām 20 minūtēs iemērīts 220mm nokrišņu.

* Maksimālie cumulo nimbus (cb) mākoņu augstums regulāri vērojas Āfrikas lietus zonās ap ekvatoru, gubu virsotnes reizēm aizskrien līdz 22,5km augstumam.

* Ir arī kāds Ginesa rekords, Rojs Selivans (kādreiz dzīvojis ASV Virdžīnijas štatā) savas dzīves laikā saņēmis 7 tiešus zibens trāpījumus dažādos negaisos un visos gadījumos izdzīvojis. Aizgājis no šās saules 1983. gadā 71 gadu vecumā.

==================

Fotogrāfijas: no autora 2007-2012. gadu arhīviem.

Mums vēl priekšā ir negaisu sērijas 5. daļa, kuru veltīsim – pērkona mākoņu vietējai prognozēšanai. Tas ir: pēc dabas pazīmēm īsā laika posmā.

Un, padziļinātiem negaisu interesentiem rekomendēju Wikipedia rakstu latviski. Saite.