Ikdienā, lai noteiktu, kāds būs laiks. Mēs visi, ja ne visi, tad lielākā daļa cilvēku ieskatāmies ne tikai modeļu samodelētajās kartēs, bet arī meteoroloģiskā radara attēlos. Visbiežāk mēs tos pētam vasaras sezonā un rudens sezonā, lai noteiktu, kur pārvietosies lokālie negaisa mākoņi, kas strauji izveidojas karstā vasaras pēcpusdienā utt. Protams, mēs radaru varam izmantot plānojot savas aktivitātes. Dodoties kādā pārgājienā, vai izbraucienā, mēs vispirms noskaidrojam, kāds tad būs laiks konkrētajā vietā tuvāko stundu lakā, kurā mēs atrodamies. Vēl mēs noteikti sekojam līdzi sinoptiskajai situācijai, kad mūs brīdina par spēcīgiem pērkona negaisiem, kas var sev līdzi nest lielu postu. Mēs varam iepriekš sagatavoties, kādai bīstamai  parādībai pirms tā mūs apdraud. Tagad aplūkosim tās vispārīgākās lietas par radariem. Un arī noskaidrosim, kā tad radars vispārībā darbojas? Uzzināsim arī informāciju par citiem radara produktiem

Kā strādā radars?

RADAR – RadioDetectionAndRanging – radio novērošana un klasifikācija; tā ir ierīce, kas skenē atmosfēru ar elektromagnētiskajiem viļņiem (radioviļņiem)

Radari tika izgudroti pirms Otrā Pasaules kara un sākumā tika izmantoti, lai noteiktu lidmašīnu atrašanās vietu. Tikai vēlāk radars kļuva par svarīgu aprīkojumu meteoroloģijā, astronomijā, lidojumu kontrolē, lai arī pirmie meteoroloģisko novērojumu mēģinājumi ar radaru notika jau pagājušā gadsimta 40-jos gados

Radars raida radioviļņus, kas saskaras ar mērķiem atmosfērā – hidrometeoriem (ūdens pilieniem, sniega graudiem, krusu), kā arī aerosoliem, putekļiem un kukaiņiem u.c. Tie atstaro radiāciju, un radars uztver šo atstaroto radiāciju

Atstarotās radiācijas daudzums ir atkarīgs no hidrometeoru īpatnībām – to izmēriem un absorbēšanas spējas. Lielāki un blīvāki objekti dos arī lielāku atstarojumu. Ūdens pilieniem ir labāka atstarošanas spēja nekā sniegam un ledum, bet slapjam sniegam ir piemīt vislielākā atstarošanas spēja

LVĢMC rīcībā esošais radars ir tā sauktais C-Band radars, kura raidīto viļņu garums ir 5.4 cm. Ar to ir iespējams detektēt tikai tās mākoņu zonas, no kurām izkrīt nokrišņi

Jauni produkti tiek ģenerēti ik pēc 10 minūtēm – tātad tos var iegūt gan kā atsevišķus attēlus ar 10 minūšu intervālu, gan kā animāciju par noteiktu laika intervālu (pašreiz 12 stundas)

Kā darbojas radars?

Šeit redzama nokrišņu intensitāte, kas radara attēlā redzama, kā krāsas no tumši zila, līdz pat tumši brūnai krāsai.

Dažādu objektu atstarošanās diapazons

Zemes virsmas izliekuma ietekme

Nokrišņi no zemiem mākoņiem, kas atrodas tālu no radara, var tikt neuztverti, jo tie atradīsies zem zemākā radara raidītā stara; optimālais
signālu uztveršanas rādiuss ir 150-300 km.

Ja radara stars tiktu raidīts paralēli Zemes virsmai (0 C), arī tas noteiktā attālumā no radara atmosfēru skanētu jau vairāku kilometru augstumā, reāli LVĢMC radaram zemākais skanējuma leņķis ir 0,3 C, kas līdz ar attāluma palielināšanos no radara, vēl ātrāk attālinās no  Zemes virsmas.

Līdz ar to vasarā, kad konvektīvie mākoņi sasniedz 10 un vairāk kilometru augstumu, tie ir redzami arī tālu uz radara darbības rādiusa ārējās robežas, savukārt ziemā, kad mākoņu augstums bieži ir zemāks par 5-6 km, tālāk no radara esoši pat intensīvu nokrišņu mākoņi var netikt uztverti.

ATSEVIŠĶI RADARA PRODUKTI

PPI – plaknes stāvokļa indikators
(Plan Position Indicator)

• Kopsavilkums: