Turpinu sēriju par vistrakāko atmosfēras parādību virpuļviesuli, ko pasaulē atpazīst zem nosaukuma "tornado". Iepriekšējā šīs sērijas rakstā pavēstīju, kādi ir cēloņi un meteo fons, lai rastos vertikālais virpuļviesulis. Ko parasti mēs saistam ar izteiktiem gubu-lietus (negaisa) mākoņiem.

Šajā reizē par to- kādi tad vizuāli (uz aci) šie ir atpazīstami. Raksta otrajā daļā: daži trakākie virpuļviesuļu rekordi pasaulē. Kopumā lietoju datus no pasaules, kas sajaukti ar manis dažām domām. Uzsklišķinot uz attēliem- varam tos dabūt lielākus.

Tātad:
1) klasiskā veidā tas lūkojas šādi- no "mātes" mātes negaisa mākoņa nokarājas miglas stabs, kas rotē ap savu asi. Pretī no zemes tiecas putekļu un visādi piepaceltu drazu mākonis. Tornado centrā ir gaisa retinājums, tamdēļ šajā iecirknī notiek ātra mitruma kondensācija- tas redzamā veidā izpaužas kā šī miglas "piltuve", un tā daudzreiz nolaižas līdz pašai zemei. VIDEO (pie Kanzasas, ASV, 24.5.2016, (c)accuweather.com). 

2) apstākļos, kad absolūtais un relatīvais mitrums ir zemākā līmenī, tad tornado "aste" no negaisa mākoņa gandrīz nav redzama, vien tik rotējoši padebeši manāmi šaurā iecirknī, bet uz zemes pretī ir putekļu pacelts virpulis. L…

Aizsāku šodien sen runāto sēriju par visspēcīgāko atmosfēras paradību uz mūsu Zemes. Mēs Latvijā to saucam par virpuļviesuli. Pasaulē ir vispārzināms segvārds – tornado. Ja kaut kur tas redzams vizuāli vai, vēl trakāk, tas trāpa “manai” apdzīvotajai vietai- tad tās ir atmiņas uz visu atlikušo mūžu. Visā sērijā lietošu latvisko apzīmējumu- virpuļviesulis.

Šajā reizē – ir vispārīgā informācija. Pamatā ņemtas ziņas, kas daudz un dikti redzēta “tīmeklī”, daži izlasīti pastāsti (saites šā raksta izskaņā). Arī paša domas piemaisītas klāt.

Dabā tas izskatās sekojoši...

Uz visiem attēliem, lai tos redzētu lielākus- ir jāklikšķina. 

(c) stormchaser.com, pārējie zīmējumi no raksta autora.

Bet nu visu pēc kārtas. 

--------------------------
Virpuļviesulis – tā ir darbas parādība, kas gandrīz vienmēr rodas reizē ar negaisu.

* Par negaisu jau rakstīju, bet nelielā rindkopā atkārtošos.

Negaiss ir komplēkss dabas parādību kopums. Kā ietvaros notiek ūdens agregātstāvokļa pārejas, elektromagnētiskās parādības, kā arī gaisa pārnese atmosfēras spiediena maiņas apstākļos. V…

Laika ziņas vienmēr ir skatītākais informācijas bloks televīzijās, klausītākais radio un lasītākais avīzēs. Un tas nav nekas neparasts – galu galā tas, kāds laiks būs aiz loga rīt, parīt un aizparīt, ietekmē jebkura iedzīvotāja dzīvi. Gan ikdienā (vai neaizmirsām paņemt lietussargu?), gan darbā (vai šodien laukā varēsim vākt sienu?). Jau kopš sirmas senatnes gaidāmo laiku cilvēki ir paredzējuši pēc norisēm dabā - gan pēc tā, kādā krāsā ir debesis un kā pūš vējš, gan pēc putnu un dzīvnieku uzvedības. Tādu laika pazīmju ir milzum daudz! Piemēram, laukos zināja, ja bezdelīgas vakarā lido zemu, rīt gaidāms lietus. Ja saule pie apvāršņa noriet sārta, tad gaidāma skaidra, bet vējaina diena. Paaudzēs uzkrātā un cilvēku atmiņā glabātā pieredze ļāva prognozēt laika apstākļus arī ilgākam laika posmam. Nav iespējams viennozīmīgi pateikt, cik precīzas dažādos laikos ir bijušas šīs prognozes, tacu vairumā gadījumu tām ir pamatojums. Visas norises dabā ir savstarpēji saistītas, un tās ietekmē laika apstākļus.…

Tā kā dabā ūdens iztvaikošana un kondensēšanās notiek nepārtraukti, tad atmosfēras gaisā ir ūdens tvaiks. Dabā pilnīgi sausais gaiss (bez udens tvaika) vispār nemēdz būt. Tādā mēs nemaz nevarētu dzīvot, jo visu dzīvības procesu uzturēšanai ir nepieciešams ūdens.

Raugoties no laika apstākļu skatījuma, tad pie mums gaisa mitrumu izraisa Rietumvēju plūsma, kas atnes mitru gaisu kopā ar cikloniem no Baltijas jūras un Atlantijas okeāna. Gada vidējais gaisa relatīvais mitrums Latvijā ir 81%, kas ir salīdzinoši augsts. Vismazākais mitruma saturs gaisā ir maijā – 71%, vislielākais – novembrī un decembrī - 88%.

Absolūtā gaisa mitruma mērvienība ir viens grams uz kubikmetru g/m3. Absolūtais gaisa mitrums nav nemainīgs gaisu raksturojošs lielums. Dažādās telpās dažādos gadalaikos gaisam, ko elpojam, var būt cits absolūtais gaisa mitrums. tas gan parasti nepārsniedz dažus desmitus gramu vienā kubikmetrā gaisa, ka ir tikai maza daļa no kopējā gaisa blīvuma - vairāk nekā kilograms gāzu vienā kubikmetrā (1,29 kg/m3).…

Jau atkal tuvojas vasaras vissiltākais laika periods Jūlijs un Augusta pirmā puse, kad dabesīs norit visintensīvakie procesi. Pēc karstās vasaras dienas seko negaiss. Zibens šautras debesīs, kam seko pērkona grāvieni, ir bieži novērojamas parādības. Bet kā ar lodveida zibeni? Kluso vai nedaudz šņācoso lodi redzējis ir tikai retais.

Parastā zibens rašanās un norise mūsdienās ir izskaidrota. Dāžādu iemeslu dēļ starp mākoni un zemi rodas liela elektrisko potenciālu starpība. Izrādās, ka tā starp zemi un dažus kilometrus augstumā esošo mākoni var sasniegt pat miljardus voltu. Salīdziniet šo skaitli ar 230 V spriegumu mājas elektrotīklā! Atmosfērā rodas it kā milzīgs kondensators, kura klājumi ir zemes virsma un mākoņi, un mitrajā gaisā notiek caursite - grandiozs elektriskās izlādes process.

Zibens kanāla diametrs ir aptuveni 1 metrs, un sekundes desmitdaļas laikā (0,1 s) no mākoņa uz zemi daudzu impulsu veidā noplūst desmitiem kulonu (10 C - 100 C) liels elektriskais lādiņš. Tas izraisa tūksošiem ampēru stipru strāvu, kas sakarsē gaisu, un tas arī redzams kā zibens uzliesmojums. P…

Informatīvs materiāls iedzīvotājiem par rīcību ārkārtēja aukstuma un sniega vētru gadījumā

Aukstums

Aukstums ir laika apstākļi, kam raksturīga zema temperatūra. Neskatoties uz klimata pārmaiņām pasaulē, Latvijā joprojām ziemas ir aukstas. Pēdējos gados Latvijā novērotas mēreni bargas ziemas ar pēkšņiem, lēcienveidīgiem temperatūras kritieniem, kas ilgst vairākas dienas. Aukstāko punktu ziema sasniedz janvāra otrajā pusē.
Auksti laikapstākļi skaitās no brīža, kad gaisa temperatūra ir nokritusies zem nulles. Lielu aukstumu parasti pavada stindzinošs vējš un gaisa mitrums, kas aukstumu padara vēl jūtamāku. Sekojot laika ziņām, vienmēr jāņem vērā arī vēja ātrums. Pat pie neliela vēja, aukstumu izjūt daudz skarbāk.
Jaunākās prognozes par gaidāmajiem laikapstākļiem tiek atspoguļotas Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra tīmekļa vietnē www.meteo.lv, kā arī valsts radio un televīzijas kanālos.

Sniega vētras

Sniega vētras ir ļoti stiprs, brāzmains vējš, kas sev līdzi pa gaisu nes sniegpārslas. V…

Zemes virsma galvenokārt sasilst Saules radiācijas ietekmē. Salīdzinājumā ar to zemes dzīļu un cilvēka radītais siltumstarojums ir neicīgs.Saules radiācija (Starojums) ir elektromagnētiskie viļņi, kuru garums mainās no 0,1, līdz 4 mikrometriem (um). Saules redzamais, infrasarkanais un ultravioletais starojums brīvi iet cauri Zemes atmosfērai un nes 99 % no Saules elektromagnētiskā starojuma enerģijas. Ultravioletais starojums ir apmēram 8 % no saules starojuma. Tas izraisa ādas iedegumu. Pārmērīgs ādas apstarojums ir kaitīgs veselībai un var izraisīt ādas vēzi. Īpaši uzmanīgi jāsauļojas Polārajos apgabalos un tiem tuvākajos rajonos , īpaši Dienvidu puslodē, kur ozona slānis ir plānāks. Bīstami ir ilgi sauļoties arī augstu kalnos, kur gaiss ir retinātāks, tīrāks un dzidrāks nekā zemienēs. Infrasarkanais starojums (aptuveni 36 % no visa starojuma) ir ar īpaši gariem viļņiem. Tas cilvēka acij nav redzams, bet sajūtams, kā siltums, jo ar infrasarkanā starojuma palīdzību notiek siltuma pārnese.…

Par Ziemeļatlantijas svārstībām (oscilācijām, angļu abreviatūra NAO) sauc savstarpēji saistītas un pretēji orientētas atmosfēras spiediena svārstības Atlantijas okeāna subarktiskajps un subtropu platumos (Azoru maksimumā un Īslandes minimumā). Novērojumi liecina: ja Azoru maksimuma rajonā atmosfēras spiediens ir daudz augstāks nekā parasti, tas Īslandes minimuma rajonā tas ir zemāks pa vidējo - un otrādi. No atmosfēras spiediena starpības virs šiem centriem ir tieši atkarīgs Rietumu un Dienvidrietumu vēja stiprums kā virs okeāna, tā arī Eiropas Rietumu daļā. Starpība starp atmosfēras spiedienu Azoru maksimumā un Īslandes minimumā skaitliski izsakāma ar NAO indeksa palīdzību, pēc kura lieluma var spriest par Rietumu gaisa plūduma intensitāti. Pie augsta, pozitīva NAO indeksa atmosfēras spiediena gradients ir liels un uz Eiropu virzās spēcīga okeāniskās gaisa masas plūsma. Negatīvs NAO indekss liecina par Rietumu plūduma vājināšanos vai pat izzušanu, Ziemā tas nosaka auksta laika iestāšānos Eiropā. N…

Uz zemes visu laiku notiek kaut kādi atmosfēras procesi, tāpēc ir pienācis brīdis uzzināt, kas tad tajā atmosfērā, kas ir virs mūsu galvām, tur īsti notiek? Raksts būs gana interesants un izglītojošs. Varbūt, kāds no lasītājiem iegūs atbildi uz kādu neatbildētu jautājumu, un arī, būs kāds lasītājs, kas uzzinās kaut ko pavisam jaunu! 

Saskaņā ar Saules radiācijas zonālo sadalījumu. Pasaules okeāna un sauszemes platību atšķirībām Ziemeļu un Dienvidu puslodē un dažādo sasilšanu atmosfēras spiedienam ir joslains sadalījums. Katrā Zemes puslodē ir četras atmosfēras spiediena joslas: ekvatoriālais minimums, subtropu maksimums (30 grādu platuma), mēreno platumu minimums (60 grādu platuma) un polārais maksimums.

Kas ir atmosfēras spiediens?

Atmosfēras spiediens ir Zemes atmosfēras hidrostatiskais spiediens, kas rodas, Zemes gravitācijas dēļ gaisam pievelkoties pie Zemes virsmas. Atmosfēras spiediens ir tik liels, ar kādu spēku spiež virs ķermeņa esošais gaisa slānis.

Normālais Zemes atmosfēras spiediens ir 1013,25 hektopaskāli (hPa) jeb 760 dzīvsudraba stabiņa milimetri (mm Hg) jeb 101,325 kilopaskāli (kPa). T…

Pērkona negaiss ir ierasta vasaras laika parādība – gan kā mierīga ducināšana, gan arī kā postoša laika parādība, kuru pavada lietusgāzes, krusa un krasas vēja brāzmas. Arī pati elektriskā izlāde bieži vien nes līdz postījumus: ugunsgrēkus, nolauztus kokus un pat cilvēku dzīvības.

Rudens mēnešos – oktobrī un novembrī – pērkona negaiss tiek novērots salīdzinoši retāk, jo atmosfēras procesu aktivitāte ievērojami mazinās. Tomēr tā nav pavisam neierasta dabas parādība šajos mēnešos:

Vidēji oktobrī pērkona negaiss tiek novērots 1-4 reizes mēneša gaitā

Novembrī pērkona negaiss ir vēl retāka laika parādība - 1-2 reizes mēneša gaitā tikai atsevišķos gados.                                                            

LVĢMC radara attēls Pērkona negaiss oktobrī 2012.10.26

Detalizētāk analīzēti dati kopš 1990. gada:

Šajā 22 gadu periodā oktobra mēnesī pērkona negaiss nav novērots tikai divos gados – 1995. un 2002. gadā. Tātad gandrīz katru gadu pērkona negaisu šajā mēnesī novēro. Sevišķi bieži pērkona negaiss ir ducinājis 1999. gada oktobrī – deviņās mēneša dienās Latvijas novērojumu stacijās ir fiksēta šī laika parādība; 1997. gada oktobrī – astoņās dienās, bet 2006. gada oktobrī – septiņās dienās. A…