Sveiki, kādreiz biju šīs vietnes aktīvs iemītnieks, šeit no pirmsākumiem. Biju no tiem, kas uz šejieni migrēja no Maikla bloga, kad tam sāka iet raibi. Tad vienā brīdī dažādas lietas sakrita un pārstāju vāvuļot ēterā. Lai nu kā, nupat "uzdūros" kādai lietai, ar kuru, domājams, būtu grēks nepadalīties ar kādreizējiem (un protams esošajiem, un nākamajiem) domu biedriem.
Drošvien visi ir dzirdējuši, ka kopš 1957. gada cilvēki diezgan naski zemes orbītā sūtījuši satelītus (pavadoņus). Tie tur nonāk dažādu iemeslu dēļ - komunikācijām, navigācijai, TV, laikapstākļu vērošanai, spiegošanai, izrādīšanās dēļ utt. Daži ir ģeostacionāri - to atrašanās vieta relatīvi pret zemi ir fiksēta, citi rotē apkārt zemei. Daži atrodas ap 800 km augstumā, citi - tālāk par 15000. Kopumā pavadoņu skaits pārsniedz 2000 un es nebūtu pārsteigts, ja lielākā daļa no tiem būtu saplīsuši (saplīsušie tiek izmantoti kā mērķi balastisko raķešu izmēģinājumos).
Kā zināms lielākā daļa pavadoņu komunicē ar zemi lietojot radio viļņus un dažus no tiem mēs varam uztvert lietojot tam piemērotas ierīces, piemēram - GPS vai TV satelītu šķīvjus. Nesen atklāju (un ceru, ka tas būs interesants jaunums arī jums), ka izmantojot visparastāko radio skeneri (ja tas uztver joslu ap 137Mhz) ir iespējams uztvert dažus no laikapstākļu satelītiem.
Šeit saraksts ar uztveramiem laikapstākļu satelītiem:
- NOAA 15 (137.620 MHz)
- NOAA 17 (137.500 MHz, var uztvert, bet signāls nesatur datus)
- NOAA 18 (137.9125 MHz)
- NOAA 19 (137.1 MHz)
Šie nav ģeostacionārie satelīti, šie rotē apkārt zemei apmēram 850km augstumā un ar ātrumu aptuveni 7km sekundē. Katru dienu jebkurā vietā uz zemes ir iespējams saņemt 15 pietiekamas kvalitātes apraides. Atrodoties Dublinā, es atklāju, ka pirmos signālus es saņemu, kad satelīts vēl atrodas virs Alžīrijas, bet pēdējos, kad tas ir jau kādu gabalu aiz Islandes (satelīti, pēc novērotā, vienmēr pārvietojas Dienvidu - Ziemeļu virzienā).
Dzirdēt šos signālus nenozīmē tos saprast. Šo signālu jānogādā datorā, lai to atkodētu. Kodēšanai izmantoju WxToImg, tas ir bezmaksas un vislabāk ieteicams šādai pašdarbībai.
Nākamā lieta - man pagāja apmēram divas nedēļas eksperimentējot un lasot par radio viļņiem, kamēr man pieleca - ar vienkāršu (vienkāta) antenu es dzirdu tikai daļu no datiem. Lielākā daļa radio viļņi, īpaši tie, kas domāti balss pārraidei ir bi-polāri (sinusoīda līkne ar augšu un apakšu), taču radio viļņi, kurus raida šie satelīti ir kvad-polāri, turklāt tie rotē pretēji pulksteņrādītāja virzienam.
Jautri, ne? Par laimi tā nav īpaša problēma un katrs pats var pagatavot sev QFH antenu no pāris gabaliņiem koka vai plastmasas trubām, vai vienalga ko, un tv kabeļa - te pastāstīts kā: http://myweb.tiscali.co.uk/wxsatellite/cvl-qfh.pdf
Ielādē signālu datorā, dekodē un redz kas sanāk:
Normālskats - pa kreisi info par mākoņiem, labajā pusē kodēti dati, ko izmanto dažādas informācijas ieguvei, piemēram par temperatūru, veģetāciju utt.
"Attīstīta" bilde:
Termālais skatījums ne pārāk veiksmīgs - eksperimenta laikā visur rietumeiropā ir ap +10C
Augstākminētajos attēlos, kā redzat, ir liela deva traucējumu, kas radušies, pirmāmkārtām jau nepārāk precīzas antenas konstrukcijas dēļ. Tālāk - eksperimenta laikā atrodos telpās, un visapkārt ir visādi magnētiskā lauka avoti. Secināju, ka mans stacionārais dators rada traucējumus, kas pārklāj joslu no 120 līdz apmēram 140Mhz, tātad tam jābūt izslēgtam. Turpmāk mēģināšu izvest antenu izbraucienā uz atklātu pļavu.
Man patīk šī tēma :)
00:21: Jautājums- ja mēs šādā veidā būsim "nospēruši" šo info, ko ar to varētu iesākt? Kamēr internets nav nobrucis (un es ceru- ka tas ne tik drīz notiks...), tikmēr daudz kvalitatīvāk varam visu gatavā veidā apskatīties jau web-lapās :)
primāri šie satelīti domāti kuģotājiem un nomaļām teritorijām, kur internets ir vai nu nesasniedzams vai arī ļoti dārgs prieks. NOAA 19 bija pēdējais palaistais satelīts, kas pārraida analogu skaņas signālu. Taču programma neapstāsies - pasaulē vēljoprojām ir vajadzība pēc šiem satelītiem, tikai nākamā paaudze raidīs digitālu signālu, kas būšot daudz kvalitatīvāks, bet - būs vajadzīga citāda programmatūra, lai to atkodētu.
šie nav tie satelīti, kurus izmanto sat24.com un citas meteolapas - tās izmanto signālu no ģeostacionārajiem satelītiem, kas atrodas krietni tālāk no zemes un raida mikroviļņu signālu (uztverams tikai ar nopietniem satelītšķīvjiem)
Ieraksta mērķis ir mudināt lasītāju pašu pamēģināt iegūt attēlus no satelītiem, kas viennozīmīgi, ir ļoti izglītojošs process
par kvalitāti runājot - kā jau raksta nobeigumā minēju, atrodos ļoti sliktā vietā radio signāla uztveršanai… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Kā process- šāda padarīšana varētu būt interesanta lieta. Es iedomājos, ka sēžu Krievijas Z-Ledus okeāna krastos, kur internets nav ne tuvu, Jurtā, kur man ir saules (cik nu tā ir augstu pie horizonta un pieejama) baterijas un uztverošā iekārta/pc, tad mākoņu segas pārvietošanos- varētu izmantot kā "vietējās" prognozes elementu.
:) tur ir dažādi knifi. Es, piemēram, eksperimentējot un apzinoties savu slikto signālu pieejamību vaktēju tikai ļoti tuvos satelītus un ierakstus veicu tieši tajā momentā, kad satelīts iet pāri.
un to daru es nekā savādāk, kā izmantojot internetu
reālajā dzīvē - kam vajag tos datus, ir pielāgots skeneris, kas ir ieslēgts cauru dienu un prot pārslēgties starp kanāliem. Softs ieraksta datus tikai tad, kad skeneris dod signālu. Rezultātā softs prot salikt kopā feinas animācijas. Kā sacīt jāsaka - aizej iemet bļitku āliņģī, pasēdi ar čomiem, kad iesi atpakaļ uz būdu, sinoptiskā situācija būs priekšā.
Paldies- par šo satelītu saiti :) nezināju, ka tāda ir- lai gan vajadzēja nojaust...
Paldies Mārtiņ par šo tēmu!
Interesanti, ja kādreiz sagribēsie paķimerēties ar ko elektronisku šito varētu pamēģināt.
Pilnīgi pareizi- šādi var ņemties brīvajā laikā, lai noķertu "procesa kaifu". Man šāds brīvs laiks - vēl ilgi nedraud ;)
Kādu tik informāciju nevar iegūt internetā, ja tikai zini, kur meklēt. Es brīžiem paskatos saitē, ja gribu noskaidrot, kāda lidmašīna lido man pāri vai gribu pasekot, kā veicas manu tuvinieku pārlidojums un vai jau ir piezemējušies galamērķī.
Tāpat arī kuģu maršrutus ir iespējams vērot šeit
Interesanti, par šādu saiti nezināju. Tāda sajūta,ka arī mēs paši savu pārvietošanos internetā drīz varēsim redzēt...ne soli pa "kreisi":)...
Pēc mobilā telefona signāla jau tagad mūs it viegli var atrast. Tā, ka tā nav nekāda zinātniskā fantastika. Diemžēl.
Precīzi nevar noteikt atrašanas vietu, tikai bāzes stacijas diapazonā.
Labdien! Kas ir radioskeneris?Satelītšķīvis te neder,vilnis 2,18 m par garu.Vai parastā TV jūtība būtu pietiekama bez priekšpastiprinātāja?
radioskeneris ir ierīce ar kuru skenē radio viļņus- skenēšana apstājās tikko kā atrasts kāds signāls. es izmantoju šadu uniden skeneri, var izmantot arī rācijas. Ir amatieri, kas uzķīlē parastos FM radioaparātus, lai palielinātu to uztveršanas joslu. Satelītšķīvis nederēs, antenai jāizmanto manis minētais dizains, vai kāds līdzvētīgs.
Par tv nemāku teikt, nezinu to specifikācijas
Paldies par rakstu! Ļoti interesants!
Ja zināšanas un prasmes ļaus, tad noteikti izmēģināšu šo.
Tik tas uztvērējs jānopērk, antenu pēc pamācības ganjau uztaisīšu... :)
Paldies,tagad skaidrs, ka signāls FM. Paskatījos You Tube video, skan līdzīgi faksam,un bilde veidojas pavisam lēni.Uztvērējs būtu jāpērk,bet antenu jātaisa.
Šādai riņķa polarizācijai der arī spirālveida antena ar riņķa garumu ap radioviļņa garumu,spirāles soli neatceros, tāpat arī pastiprinājumu,kaut kur ir grāmatā,kādreiz taisīju DMV 30. kanālam uztvert Lietuvas TV.
Tad jau TV uztv. neder, tam pārāk plata josla un AM.
varianti antenai ir vairāki. Šajā saitē kāds censonis izmanto savādāku, it kā vienkāršāku antenu. Tā pat gribu uzsvērt, ka šī ir mana pirmā reālā pieredze kaut ko darot ar radioviļņiem. Ne radio ne elektronikā neesmu nekāds eksperts
Mārtiņ, lauks rotē pret plkst. rādītājiem skatoties uz satelītu,vai ne? Satelītu datos raksta RHCP,pa plkst. rād. Radiotehnikā laikam pieņemts skatītie no signāla avota puses. :)
tieši tā, laikam nekorekti uzrakstīju