Ūdens temperatūras novērošanai un prognozēšanai tādām lielām ūdenstilpēm kā Baltijas jūra un Rīgas līcis var palīdzēt arī informācija no meteoroloģiskajiem satelītiem. LVĢMC šim nolūkam ir iespējams izmantot satelītu informāciju no NOAA (National Oceanic & Atmospheric Administration) polāri orbitālajiem satelītiem. Satelītu informācijas uztveršanas stacija centrā strādā kopš 2005. gadā, un tā dod būtisku informāciju ne vien meteoroloģijas jomā (mākoņu zonas, to izvietojums, pārvietošanās, augstums u.c.), bet arī, piemēram, par ledus apstākļiem plašajos Baltijas jūras ūdeņos, kā arī iepriekš pieminēto ūdens temperatūru Baltijas jūras virsējos slāņos. Līdz šim Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs par ūdens temperatūru informāciju ieguvām vienīgi no piekrastes novērojumu stacijām, kur tā tika mērīta ar termometru. Šis ir jauns un nozīmīgs informācijas avots ne vien sinoptiķiem, sekojot līdzi laika apstākļu izmaiņām, bet arī, piemēram, speciālistiem, kas interesējas par ūdens temperatūrai pasaules okeānā, lai gan tam ir arī savi trūkumi, ar kuriem jāsastopas, sekojot līdzi ūdens temperatūrai Baltijas jūrā un Rīgas līcī:

• Informāciju par ūdens virsējā slāņa temperatūru ir iespējams iegūt tikai tajā gadījumā, ja debesis ir skaidras; ja debesis klāj kaut plāna un caurspīdīga augsto (Cirrus) mākoņu sega, satelīta informācija jau sniegs šīs mākoņu segas temperatūru, nevis ūdens virsmas temperatūru;
• Turklāt jāņem vērā, ka vasarā parasti sauszemes virsmas temperatūra ir salīdzinoši ļoti augsta, jo sevišķi saulainā laikā, bet mākoņu virsmas temperatūra ļoti zema (bieži zem -10 grādu atzīmes, atsevišķos gadījumos pat zem -45...-50 grādu atzīmes);
• Nav iespējams precīzi noteikt ūdens temperatūru piekrastes zonā, jo pat optimālā gadījumā, kad satelīts lido tieši pāri, piemēram, Rīgas līcim, viens „pikselis” jeb viena satelīta informācijas vienība sniegs informāciju par teritoriju, kuras izmēri ir 1x1 km. Līdz ar to piekrastes zonā būs kaut kāda vidēja vērtība no ūdens un sauszemes virsmas temperatūras, bet tās lielākoties (gan ziemā, gan arī vasarā) ir tik ļoti atšķirīgas;
• Ņemot vērā visu augstāk minēto, informācija LVĢMC mājas lapā tiks atjaunota neregulāri - tajos gadījumos, kad satelīts būs lidojis pār Baltijas jūras reģionu un debesis būs bijušas skaidras.

Intensīva ledus veidošanās Baltijas jūrā un Rīgas līcī 2012. gada 6. februārī                                                                                                                                            

Avots: http://rapidfire.sci.gsfc.nasa.gov/subsets/index.php?subset=AERONET_Toravere

Protams, ka var izmantot ne tikai satelītu sniegtos datus, bet arī meteodienestu sniegto informāciju, piemēram, Krievijas meteodienesta sniegto informāciju par ūdens temperatūru Baltijas jūrā un arī citās jūrās.

                                                       Attēla (C) Meteoinfo.ru

Rakstā izmantotie avoti:

• VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"