Viss jau būtu labi, taču atkal tai pašā Īslandē 21. maijā 2011. gadā pamodās Grímsvötn, kāds no 2010. gada pavasarī aktīvā Ejaflujakul ugunskalna "brāļiem". Dabas vērotāji labi zina – bet pārējā ar meteo lietām nesaistītā publika būs jau piemirsusi masīvos aviosatiksmes pārtraukumus pagājušā gada pavasara vidū. Patreiz minētais kalns 20km augstumā izsviedis "sēni", kuras pelni pagaidām virzās uz Grenlandes pusi. Bet es parunāšos par to – kad nekādi "GFS-i" neparedz šādas lietas. Un...
Attēlā: vulkāna izvirduma "sēne" 21. maijā 2011, attēls no citadapasaule.com
... un masīvi, sprādzieniem līdzīgie vulkāna izvirdumi aizlaikos pat isžķiroši ietekmējuši laika apstākļus plašos regionos. Un, sacīsim, 19. gadsimta otrajā pusē mega-sprādziens ugunsvēmēja kalna Krakatau izpildījumā masīvi pamainīja gadalaikus uz visas zemeslodes. Noteikti kāds no tagad dziļā pensijā esošajiem no saviem vectēviem būs padzirdējuši stāstījumus par to, kad 19. gs 80tajos Eiropā "viena vasara nebija...". Un drusku retākos pastāsos par "zeltainām, purpura, pelēkajām debesīm" virs galvas...
Šo rindu autors, sacīsim, joprojām domā par aizgājušās vasaras notikumiem. Kur arīdzan pēdējo "vijoli nespēlē" Īslandes Ejafjujakula izvirdums. Tātad, līdzās masīvajiem satiksmes traucējumiem - pelni noklāja lielu atmosfēras teritoriju pavasarī, radīdami pavasarim neraksturīgas lietusgāzes Latvijā un daudzkur citur. Pie tā paša neļaudami pietiekami iesilt Atlantijas okeāniem. Radās novājināti cikloni, kuriem nepietika spēks aizkļūt līdz Krievijas vidienei. Savukārt tas izprovocēja masīva tās vasaras anticiklona dzimšanu virs Krievzemes ārēm. Tur "gadsimta meža uguinsgrēki", bet mums gar tā R malu – arīdzan miniciklonu sērija, kas virzīdamies no D uz Z virzienu -> ar apskaužamu regularitāti mums atgrūda masīvus negaisus. Kurus Latvijas austrumos atcerēsies krietni ilgāk par "parastajām trim dienām" (caur vētru postījumiem Madonā, Daugavpilī un daudzkur citur).
Nez kāds apstākļu savirknējums sagadīsies nu jau 2011. gada maijā, kad cits krāteris izgrūž debesīs nākamo pelnu porciju. Varbūt tie izkaisīsies virs ziemeļu teritorijām, radīdami nu jau pēc kārtas trešo masīvo ziemu pēc nieka pusgada. Varbūt – taisni otrādi – kavēs izplūst atmosfērā jau iesildītā Atlantijas okeāna siltumu, un tad piedzims "gadsimta ciklons" ar "gadsimta dabas parādībām". Mēs te no rīta līdz vakaram, pēc tam no vakara līdz rītam varam "uz pirkstiem" piemest dažādas iespējamo notikumu kombinācijas no sērijas "kas būs tad, ja būs tā...". Patiesība, kā aizvien, ir kaut kur nezināmā vidusceļā.
Tā vai citādi, šādi pelnu sprādzieni atmosfērā dara jautrāku meteo ainu. Ar sekām pat ļoti tālos krastos. Pats galvenais: - nekādi "GFS-si" šādas lietas neparedz. Un arīdzan meteo superkompjūteriem kardināli nāksies pārskatīt ilgtermiņa prognozes (kā tāpatās ir nekas vairāk "prognožu šaha" spēle ar nezināmu rezultātu).
Patreiz cieš īslandieši – kuriem līdzās jau iepriekšējos gados novājinātajā ekonomikā ir jauni zaudējumi. Ņemot vērā, ka dzīvojas uz attālinātas salas, avio satiksme ir izsķirošs faktors saskarsmē ar pārējo pasauli. Tagad tur aviosatiksme ir apstājusies. Jūtu līdzi...
----------> izraksts no Wiki lapas par par šo vulkānu...
----------------
Harmonic tremor was recorded twice around Grímsvötn on 2 and 3 October 2010, potentially indicating an impending eruption.[6] At the same time, sudden inflation was measured by GPS in the volcano, indicating magma movement under the mountain. On 1 November 2010 meltwater from the Vatnajökull glacier was flowing into the lake, suggesting that an eruption of the underlying volcano might be imminent. On 21 May 2011 at 19:25 UTC, an eruption began, with 12 km (7.5 mi) high plumes accompanied by multiple earthquakes.[7][8][9] The ash cloud from the eruption rose to 20km/12 miles, and is so far 10 times larger than the 2004 eruption, and the strongest in Grímsvötn for 100 years.[10]
23:30: Saite, kur samērā labi var sekot šī Īslandes vulkāna izvirduma attīstībai.