Kopš augusta Islandē atmodies Baurdarbungas vulkāns, kas ir daļa no aptuveni 200 kilometru garas vulkāniskās sistēmas. Augusta beigās sākās izvirdums uz ziemeļaustrumiem no centrālā vulkāna - ārpus Eiropas lielākā ledāja Vatnajēkidla ziemeļu malas. Kartē atzīmēts centrālais vulkāns.
Pašreizējais izvirdums, kas, iespējams, ir tikai liega uvertīra, izspļautās magmas apjoma ziņā kļuvis par lielāko Islandē kopš 19.gadsimta. Izveidojušies vairāki krāteri, lielākais no tiem pārsniedz 70 metru augstumu. Jaunais lavas lauks 14.septembrī sasniedzis aptuveni 25 kvadrātkilometru platību, lavas daudzums - vismaz 200 miljonu kubikmetru.
No zemes dzīlēm nāk ne tikai magma, bet arī gāzu mākoņi, kas atbilstoši valdošā vēja virzienam galvenokārt skāruši Islandes austrumu daļu, kur sēra dioksīda koncentrācija dažviet astoņkārtīgi pārsniegusi veselībai bīstamo līmeni. Kopumā šis izvirdums ir mierīgs - nav eksploziju un lielu pelnu mākoņu.
Magmai izplūstot no rezervuāra zem Baurdarbungas centrālā vulkāna, tas pazeminājies par vairāk nekā 20 metriem. Centrālais vulkāns ir milzīgs - tas paceļas divus kilometrus virs jūras līmeņa, tā kaldera (ieplaka, kas izveidojusies pēc krātera sabrukuma) ir 70 kvadrātkilometrus liela un to sedz līdz 850 metriem biezs ledājs.
Turpinoties Baurdarbungas centrālā vulkāna grimšanai un lielām zemestrīcēm, arvien pieaug risks, ka vulkāns sabruks, veidojot jaunu kalderu. Šis process, kas sākās augustā, var turpināties mēnešiem un, iespējams, pat gadiem ilgi. Vulkāns var pazemināties par vairākiem simtiem metru, izraisot daudzas spēcīgas zemestrīces, galarezultātā arī lielu izvirdumu un sprādzienu.
Iespējami dažādi notikumu attīstības scenāriji, tomēr maz ticams, ka pašreizējā izvirdumu sērija vienkārši norims, jo mērījumi liecina, ka spiediens aug un vulkāniskajā sistēmā no zemes dzīlēm ieplūst vairāk magmas nekā izvirst. Iespējams, ka notiks jauni izvirdumi zem Vatnajēkidla, bet ārpus centrālā vulkāna, un tie var izraisīt plūdus, kūstot ledum, kā arī sprādzienus un lielus pelnu mākoņus. Iespējami arī izvirdumi jaunos krāteros ārpus ledāja vai kādā no vecajiem Islandes vulkāniem. Tomēr lielākos riskus rada eksplozija Baurdarbungas centrālajā vulkānā.
Ļaunākajā gadījumā izvirdums izraisīs plašus postījumus Islandē, apturēs aviosatiksmi lielā pasaules daļā, ar gāzēm un skābajiem lietiem indēs floru un faunu, izraisīs globālu atdzišanu vai pat vulkānisko ziemu.
Par daudzām lietām var tikai spekulēt, bet daži notikumi spēcīga izvirduma gadījumā ir neizbēgami. Pirmkārt, strauji kusīs ledājs, kas izraisīs plūdus un lielākus vai mazākus postījumus Islandē, kur daudziem iedzīvotājiem uz ilgu laiku var pazust elektrība un telekomunikācija, tādēļ valdība visiem islandiešiem ir ieteikusi nodrošināties ar radioaparātiem, kas spēj uztvert garos viļņus un darboties ar baterijām.
Otrkārt, gaidāms liels gāzu un pelnu mākonis, kas var pacelties vairāk nekā desmit kilometru augstumā. Tā virzība, protams, būs atkarīga no vēja. Spēcīga un ilgstoša izvirduma gadījumā vulkāna izmeši pamazām izplatīsies pa visu pasauli, potenciāli izraisot globālu atdzišanu. Vēstures hronikas liecina, ka parasti rodas anomālas temperatūras svārstības, daži pasaules reģioni sasilst, citi strauji atdziest, vasarā lielam karstumam var sekot sniegs, turklāt sniegs var iekrāsoties dažādās krāsās. Iespējami žilbinoši skaisti saullēkti un saulrieti.
Pēdējais katastrofālais izvirdums Islandē, pareizāk sakot, daudzu izvirdumu sērija, bija Laki izvirdumi 1783.-1784.gadā. Atmosfērā izplūda milzīgs daudzums sēra dioksīda, lielākā daļa no tā nonāca uz zemes ar skābajiem lietiem, kas Islandē bija tik stipri, ka izdedzināja caurumus lapās un nogalināja lielu daļu mājlopu, tiešā vai netiešā veidā gāja bojā arī vairāk nekā 10 000 cilvēku. Dzeltenīgie sēra mākoņi sasniedza pārējo Eiropu, kur arī bija saindēšanās upuri, bet daudz vairāk dzīvību paņēma bads, ko izraisīja skābie lieti un laikapstākļu anomālijas. Krasa temperatūras pazemināšanās Ziemeļu puslodē sākās tūlīt pēc galvenā izvirduma, zemāka vidējā gaisa temperatūra saglabājās vēl divus līdz trīs gadus. Pelni no Islandes sasniedza pat Vidusjūras reģionu.
Riski Latvijā spēcīga izvirduma gadījumā:
- Traucēta vai paralizēta aviosatiksme pelnu mākoņa dēļ. Tas ietekmētu arī pārējos satiksmes veidus - būtu pārpildīti tālsatiksmes autobusi, dārgas biļetes.
- Sēra mākoņi un skābie lieti. Potenciāli tie var iznīcināt visu dzīvo, kā arī izraisīt strauju ēku, transportlīdzekļu, tiltu un dzelzceļu, vadu un cauruļu koroziju, kā arī ūdens un augsnes piesārņojumu. Ietekmei Latvijā nevajadzētu būt katastrofālai; dažādas intensitātes skābie lieti bijuši daudzkārt.
- Laikapstākļu anomālijas, galvenokārt spēcīgs aukstums un vasaras iztrūkums. Iespējams ražas zudums un pārtikas deficīts, kā arī energoresursu trūkums un bloķēta satiksme aizputinātu ceļu un dzelzceļu, kā arī aizsalušas jūras dēļ.
- Panika, augsts noziedzības līmenis, militāri konflikti. Ekstremāla situācija var pilnībā izmainīt ģeopolitisko situāciju, var sabrukt pastāvošās sociālās struktūras.
Plašāka informācija, fotogrāfijas un ziņas no Islandes angļu valodā:
Te vēl arī links uz Wikipēdijas rakstu angļu valodā, kur var noklausīties, kā šī vulkāna nosaukumu izrunā.
Panika, augsts noziedzības līmenis, militāri konflikti. Ekstremāla situācija var pilnībā izmainīt ģeopolitisko situāciju, var sabrukt pastāvošās sociālās struktūras.
--------------
Manuprāt - tas ir jūtami pārspīlēti...
Mani mulsina šis - "Aviācijas regulatori gan uzsver, ka kopš tā laika ir veiktas reformas politikā par lidojumiem caur vulkāna pelniem, tādēļ tiek prognozēts, ka jauns izvirdums neradītu tādus traucējumus gaisa satiksmē." Politika lidojumiem caur vulkāna pelniem - nevis kaut kādas jaunas tehnoloģijas lidmašīnu apstrādē vai drošības kontrolē... Cilvēku valodā tas varētu saukties, ka vienkārši "mauks" cauri?
Toreiz, kad 2010.gadā izvirda Eijafjadlajegidls, gaisa telpu daudzviet slēdza pat tad, kad atmosfērā bija ļoti maz putekļu, un testa lidojumi vēlāk pierādīja, ka šādos apstākļos tomēr var droši lidot. Balstoties uz šo pieredzi, noteikumi ir "mīkstināti".
Vēl jau nekas extra nenotiek. Un ar Laki vel pāragri salidzinat. Patreiz ir 0.2 km3 lavas. Laki bija 14 km3 kas ir 70 reizes vairāk. Lai 8 meneshos (laki izvirdums) sanaktu 14 km3 vidēji jābūt ap 14 000 000 000/(30*8) = 58 miljoni m3 dienā, kas ir apmēram 4 reizes vairāk, kā patreizējam izvirdumam.
Tātad Laki izvirdums bija 4 reizes intensīvāks un ilga 8 meneshus, un kopā izvirda 70 reizes vairak lavas, ka pašreizējais ir paspējis.
Lai sasniegtu laki apjomus būtu nepieciesami 3 gadi pie patreizejās izvirduma intensitātes
Un starp citi Eijafjadla... izvirdums izvirda 250 miljonus materiala, kas vel nav parsneigts. Tiesa liela dalja bija putekļos. Patreizeejais izvirdums ir īpašs vienā parametrā - lava.
Ā un Tambora izvirdumā(1815) izvirda virs 100 km3 materiāla, kas ir 7 reizes vairaak kaa laki un 500 reizes vairāk par pašreizējai.… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Cilvēki ir pārdzīvojuši neskaitāmus tādus un vēl niknākus izvirdumus tā ka domāju, ka pat ja uzies gaisā visa Bardarbungas vulkāniskā sistēma nekas sliktāks par aukstu, garu ziemu un vēsu vasaru nebūtu. Nav arī nekādu liecību, ka Islandē kāds vulkāns būtu izraisījis par VEI 6 lielāku izvirdumu un tādi izvirdumu ilgstošas globālas sekas neatstāj. Pinatubo 1991. gadā arī izraisija VEI 6 līmeņa izvirdumu un globāli nekas slikts nenotika.
Pats raksts labs. Man patīk. Labi strukturēts, diezgan informatīvs, un tai pat laikā viegli uztverams. Patīkami tādus palasīt. :)
Satraucošs raksts. Labi izskaidrots.
Cerams, ka sliktākais scenārijs nepiepildīsies, īpaši 4. punkts. Tā jau pasaulē kļuvis nemierīgi, kari un konflikti pie mums nu galīgi nebūtu vajadzīgi. Bet gan jau ir arī tādi, kas uz to vien cer, kā izmantot juku laikus savu personiski merkantīlo interešu labā...diemžēl...
Es domāju, ka valstis ar savam iekārtām ir stiprākas, kā pirms 2 gadsimtiem. Un arī pelni debesīs neizraisīs kādas izteiktas nekārtības. Tas vulkāns tomēr ir tālu no Eiropas, citādāk būtu- ja šāds ugunsvēmēja kalns būtu, teiksim, Vācijā vai Francijā, vai Maskavas pievārtē...
Vulkāna attālums līdz Latvijai ir aptuveni 2500 kilometru, un pie liela "nepareiza" virziena vēja pelni, kas no vulkāna izmesti vairāku kilometru augstumā, pie mums varētu atceļot pat vienas diennakts laikā. Ja vējš pūš mums labvēlīgā virzienā (kā tas ir arī šobrīd), tad gāzes un pelni tiek nesti uz Arktiku, Grenlandi, un tikai ilgākā laika periodā mūs sasniegtu izkliedēti izmeši.
Salīdzinājumā ar pirms 2 gadsimtiem - jā, it kā stiprākas tās valstis ir, galvenokārt uz cilvēku izglītotības un tehnoloģiju rēķina. Taču - diemžēl arī šobrīd visās, pat attīstītākajās pasaules valstīs, ir neliela daļa dažādu neģēļu, kuriem galvenais ir nevis radīt, bet graut. Savukārt daudzi citi ir noslēgušies savās sociālo tīklu, komēdiju seriālu vai kādās citās pasaulītēs, dzīvo ikdienā un nav spējīgi uztvert nekādas būtiskas pārmaiņas, ko šāds izvirdums, bez šaubām, radītu (cik lielā teritorijā - tas jau cits jautājums, ko autors jau apraksta). Un pirmie var izmantot mūsu laika informācijas tehnoloģijas un otro nespējību adekvāti reaģēt arī savu, nelietīgu mērķu labā. Arī starpvalstu līmenī...
Taču ceru, ka šis punkts nepiepildīsies. Gan tādēļ, ka izvirdums nebūs tik katastrofāls, gan valstu drošības dienesti būs uzdevumu augstumos.
Pagaidām par šo tematu prognozēt ir pagrūti...
Vai zemes trīcēšanai Zviedrijā varētu būt kāda sakarība ar Islandes vulkāna aktivitāti? Latvijā gan zemestrīces ir retas un ļoti niecīgas, bet ja trīc Skandināvijā, kā tas varētu ietekmēt mūs?
Neesmu eksperts, bet drīzāk nē, nekā jā. Gan Latvija, gan Zviedrija ir uz tās pāšas tektoniskās plātnes kura beidzas (pareizāk būtu teikt sākas) Islandē, tieši tur kur ir tas holuhraun izvirdums. Tākā tā ir tā pati plātne, tad kādas sprieguma izmaiņas varētu būt. Pēc 16 aug. GPS dati rādīja pēkšņu strauju plātņu bīdīšanos.
Nevar izslēgt iespēju, ka Zviedrijā jau bija uzkrājies spriegums/enerģija, kura bija gatava atbrīvoties, un notikumi islandē bija "pēdējais piliens".
Bet tās ir manas spekulācijas :)
Pie tam es vēl nezinu kas tieši radīja Zviedrijas zemestrīci. Vai kāda plātnes plaisa, vai kādi citi efekti (piem kalna nogāzes pārbīde. Kāds tukšums dziļumā, utt.
Es kaut kur lasīju (un kā gan citādi- garu gadu garumā)- ka Latvijā ap 17. gs bijusi 7 balles zemestrīce. Kurzemē esot zeme rūkusi un sagruvušas dažas kūtis ar akmens sienām. Protams, tie ir nostāsti- pirms perioda, kad zemestrīces sāka pie mums mērīt.
23:05: Un te - ir mana fantāzija par 7 balles zemestrīci mūsdienu Rīgā, šajā pašā portālā.