Nedēļa aizgājusi. Pirmdiena: neliels pazemināta spiediena apgabals ar nokrišņu brāzmām. Otrdiena un trešdiena: apmēram tas pats. Ceturtdiena: karsts gaiss ienāk no D-Eiropas. Piektdiena: vietām spēcīgi negaisi uz aukstās frontes. Sestdiena: aiz frontes ir drusku vēsāks gaiss. Svētdiena: pastiprinās XENA anticiklons no DR puses.

Attēlu (c): Sat24.com un Finnish Meteorological Institute.

Turpinājums nākamajā nedēļā.

===========

Paskaidrojumi:

Somijas meteoinstitūta karšu attēlos parādītā situācija ir atbilstoša konkrētās dienas novērojumiem pulksten 14:00. Dienas attēls atjaunojas pēcpusdienā, ap pulksten 15-16.

Sat24.com attēlos - virs pavadoņa iefiksētās mākoņu segas - ir ar manu roku pārzīmēts mākoņu kustības virziens, kas reizē norāda arī gaisa masu kustību. Sarkanās bultas - silts gaiss, gaiši zilās - vēss; tumši zilās - izteikts sals. Ciklonu centri apzīmēti ar riņķa veida bultām. Pie cikloniem un anticikloniem - ir Vācijas meteoinstitūta iedotie vārdi, kurus lieto visā Eiropā un aiz tās robežām.…

Saistībā ar pēdējās dienās izskanējušiem atsevišķiem komentāriem, vēlamies izskaidrot pašreizējo situāciju ar tehniskajām problēmām un jauno meteolapa.lv versiju, lai novērstu iespējamos pārpratumus un neskaidrības.

Vispirms par tehniskajām problēmām, kā rezultātā krietni pieaug lapas ielādei nepieciešamais laiks. Meteolapa.lv administrācijai nav iespēju to tūlītēji atrisināt, jo tā balstās uz kļūdu servera operētājsistēmā. Šī mēneša laikā, kopš pirmo reizi pamanījām problēmas, esam vairākkārtīgi lūguši servera tehniskā atbalsta dienestam to risināt. Diemžēl līdz šim būtiski uzlabojumi nav veikti, jo komunikācijai traucē gan atšķirīgās laika joslas (serveris neatrodas Latvijā), gan pārmaiņas servera nodrošinātāju pusē.

Nesen servera nodrošinātājiem mainījās īpašnieki, kas mūs ir informējuši par turpmākajām aktualitātēm. Kā jau esam vairākkārt minējuši, līdz 3. jūlijam notiks automātiska pāreja uz citiem, labākas kvalitātes serveriem. Visticamāk, tas varētu notikt 2. jūlijā laikā no 9:00 rītā līdz 14:00 pēcpusdienā, kad varētu but vērojami mazliet vairāk traucējumu, bet pēc tam visam vajadzētu strādāt vismaz tikpat labi, kā pirms problēmām, vai pat labāk.…

Nedēļa aizgājusi. Pirmdiena: Jāņi uz aukstās frontes. Esam pilnā un siltā vasarā. Otrdiena: ciklona aukstā fronte ar nokrišņiem. Trešdiena: ciklona siltais (karstais) sektors. Ceturtdiena: aukstā fronte pāri Latvijas A daļai. Piektdiena: ciklons no D puses. Sestdiena un svētdiena: mēreni siltā gaisā starp vairākiem cikloniem.

Attēlu (c): Sat24.com un Finnish Meteorological Institute.

Turpinājums nākamajā nedēļā.

============

Paskaidrojumi:

Somijas meteoinstitūta karšu attēlos parādītā situācija ir atbilstoša konkrētās dienas novērojumiem pulksten 14:00. Dienas attēls atjaunojas pēcpusdienā, ap pulksten 15-16.

Sat24.com attēlos - virs pavadoņa iefiksētās mākoņu segas - ir ar manu roku pārzīmēts mākoņu kustības virziens, kas reizē norāda arī gaisa masu kustību. Sarkanās bultas - silts gaiss, gaiši zilās - vēss; tumši zilās - izteikts sals. Ciklonu centri apzīmēti ar riņķa veida bultām. Pie cikloniem un anticikloniem - ir Vācijas meteoinstitūta iedotie vārdi, kurus lieto visā Eiropā un aiz tās robežām.…

Kopš saulainajā, vasarās svelmainajā, Itālijā Toskānas lielhercogs Ferdinands II 1641. gadā izgudroja pirmo hermetizēto termometru gaisa temperatūras mērījumiem, tāds vai citāds gaisa temperatūras mērāmais ir katrā mājā.

Lai rastu atbildi uz jautājumu „Cik silts vai auksts ir ārā?”, mēs ielūkojamies termometrā aiz loga. Vai šie āra termometra rādījumi saskan ar meteorologu gaisa temperatūras mērījumu rezultātiem? Ne vienmēr, un iemesls tam ir apstākļu atšķirības, kādos temperatūra tiek mērīta mūsu mājās un meteoroloģisko novērojumu stacijā.

Meteorologi pasaulē visa veida, arī gaisa temperatūras, novērojumus veic pēc vienota, Pasaules meteoroloģijas organizācijas (WMO) noteikta standarta.
Gaisa temperatūras mērījumi tiek veikti atklātā vietā, ar mērķi, lai termometra tuvumā nebūtu nekādu lokālu siltuma vai aukstuma avotu, un termometra rādījumus iespaidotu tikai gaisa temperatūras izmaiņas.

Gaisa temperatūras mērījumiem paredzētais termometrs tiek „noslēpts” no tiešajiem saules stariem un nokrišņiem, ievietojot to speciālas konstrukcijas aizsargbūdiņā. Š…

Kādā karstā vasaras dienā vējš mierīgi pūš aiz mājas loga, ārā ir diezgan mierīgs un nekas nav redzams, meteorologi brīdina par negaisu un iespējamas vētras tuvošanos, bet iedzīvotāji turpina savas ikdienas gaitas – tāda ir ierastā situācija Latvijā, kad tuvojas vētra. Gadās, ka meteorologi ir kļūdījušies laika apstākļu prognozē un vētra izpaužas vienīgi kā paaugstināts vēja ātrums. Tomēr labāk vienreiz viltus trauksme, nekā tad, ja vētra pārsteidz mūs nesagatavotus. Vētru klasifikācijā visā Eiropā tiek lietota arī Boforta skala jeb vizuālā vēja ātruma novērtēšanas skala. Boforta skala tika izgudrota 1805. gadā, kad britu admirālis sers Frānsiss Boforts (1774-1857) vēja stipruma mērīanai (ballēs) izveidoja Boforta skalu, kas joprojām tiek plaši lietota.

Ūdens temperatūras novērošanai un prognozēšanai tādām lielām ūdenstilpēm kā Baltijas jūra un Rīgas līcis var palīdzēt arī informācija no meteoroloģiskajiem satelītiem. LVĢMC šim nolūkam ir iespējams izmantot satelītu informāciju no NOAA (National Oceanic & Atmospheric Administration) polāri orbitālajiem satelītiem. Satelītu informācijas uztveršanas stacija centrā strādā kopš 2005. gadā, un tā dod būtisku informāciju ne vien meteoroloģijas jomā (mākoņu zonas, to izvietojums, pārvietošanās, augstums u.c.), bet arī, piemēram, par ledus apstākļiem plašajos Baltijas jūras ūdeņos, kā arī iepriekš pieminēto ūdens temperatūru Baltijas jūras virsējos slāņos. Līdz šim Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs par ūdens temperatūru informāciju ieguvām vienīgi no piekrastes novērojumu stacijām, kur tā tika mērīta ar termometru. Šis ir jauns un nozīmīgs informācijas avots ne vien sinoptiķiem, sekojot līdzi laika apstākļu izmaiņām, bet arī, piemēram, speciālistiem, kas interesējas par ūdens temperatūrai pasaules okeānā, lai gan tam ir arī savi trūkumi, ar kuriem jāsastopas, sekojot līdzi ūdens temperatūrai Baltijas jūrā un Rīgas līcī:

• Informāciju par ūdens virsējā slāņa temperatūru ir iespējams iegūt tikai tajā gadījumā, ja debesis ir skaidras; ja debesis klāj kaut plāna un caurspīdīga augsto (Cirrus) mākoņu sega, satelīta informācija jau sniegs šīs mākoņu segas temperatūru, nevis ūdens virsmas temperatūru;
• Turklāt jāņem vērā, ka vasarā parasti sauszemes virsmas temperatūra ir salīdzinoši ļoti augsta, jo sevišķi saulainā laikā, bet mākoņu virsmas temperatūra ļoti zema (bieži zem -10 grādu atzīmes, atsevišķos gadījumos pat zem -45...-5…