Kopš saulainajā, vasarās svelmainajā, Itālijā Toskānas lielhercogs Ferdinands II 1641. gadā izgudroja pirmo hermetizēto termometru gaisa temperatūras mērījumiem, tāds vai citāds gaisa temperatūras mērāmais ir katrā mājā.
Lai rastu atbildi uz jautājumu „Cik silts vai auksts ir ārā?”, mēs ielūkojamies termometrā aiz loga. Vai šie āra termometra rādījumi saskan ar meteorologu gaisa temperatūras mērījumu rezultātiem? Ne vienmēr, un iemesls tam ir apstākļu atšķirības, kādos temperatūra tiek mērīta mūsu mājās un meteoroloģisko novērojumu stacijā.
Meteorologi pasaulē visa veida, arī gaisa temperatūras, novērojumus veic pēc vienota, Pasaules meteoroloģijas organizācijas (WMO) noteikta standarta.
Gaisa temperatūras mērījumi tiek veikti atklātā vietā, ar mērķi, lai termometra tuvumā nebūtu nekādu lokālu siltuma vai aukstuma avotu, un termometra rādījumus iespaidotu tikai gaisa temperatūras izmaiņas.
Gaisa temperatūras mērījumiem paredzētais termometrs tiek „noslēpts” no tiešajiem saules stariem un nokrišņiem, ievietojot to speciālas konstrukcijas aizsargbūdiņā. Šādi ekranizēto termometru tomēr appūš vējš – to nodrošina aizsargbūdiņas žalūziju sienas un atveres (Skatīt attēlā pa kreisi)
Gaisa temperatūras mērījumi Latvijā un citur pasaulē tiek veikti 1,5 – 2 metru augstumā virs zemes virsmas, kas klāta ar mērījumu vietai raksturīgu dabisko veģetāciju. Visbiežāk tā ir zāle, kuras augstums tiek uzturēts zem 20 cm, ziemā tā ir sniega sega tās dabiskajā augstumā.
Atcerieties, ka nav dižas atšķirības starp to, kāds ir termometrs. Jāzina vien, cik daudz temperatūras rādījumus ietekmē dažādi apstākļi un faktori (mājas siltums, vējš u.c.), lai veiktu nepieciešamās korekcijas.
Rakstā izmantotie avoti:
Labi ir, ka ieved skaidrību visos jautājumos:)
Pēc idejas, tā būtu jābūt, ka nevajadzētu būt, rādījumu atškirībai starp dažādiem termometriem.
1)Tomēr, pievēršam uzmanību tad, kad pērkam- Salīdzinam veikalā dažadu termometru rādījumus, drošāk izvēlēties tos, kas rāda vienādi. Gadās ka, dažiem identiskiem eksemplāriem rādījumi vienā un tai pašā veikala plauktā atškiras.
2)Spirta āra termometri mēdz būt plastmasas vai metāla stiprinājumā. Plastmasa slikti vada siltumu, metāls labi, iespējams, ka tieši metāla ietvarā termometrs ātrāk dos pareizo nolasījumu.
3) Lielveikalos plaši pieejamie, salīdzinoši lētie 3....5 Ls robežās maksājošie, digitālie grādrāži, ne vienmēr, bet ļoti bieži mēdz dažādi "gļučīt":
-Jo, rādījums tiek aprēķināts no termo-rezistora pretestības, kura ir tā podziņa, vai stienītis 2-dzīslu vada galā, kuru, tad attiecīgi ieveram logā, lai zonde paliktu ārpusē, vai instalējam cauri visam auto apšuvumam, līdz bam… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Termometri mēdz rādīt dažādi, pats savā pieredzē esmu par to pārliecinājies, agrāk divi pie viena loga esoši mēdza rādīt pat 2-3 grādus atšķirīgu temperatūru. Tāpēc es personīgi temperatūras noteikšanai izmantoju divus digitālos un vienu "spirtinieku" pie loga A pusē (lielāko dienas daļu ēnā, Saule beidz apspīdēt īsi pirms/pēc pusdienlaika, atkarībā no gadalaika), un vienu spirtinieku R pusē (citas puses man nav pieejamas) - tas vairāk rīta stundām.
Jaunākais digitālais un spirtinieks man rāda "ļoti tuvu" viens otram, max nobīde ir ap 1 grādu, tāpēc es tiem arī galvenokārt uzticos, bet nereti vienādi rāda visi trīs... :)
Taču tā ir viena šīs (temperatūras mērīšanas) problēmas puse. Tā kā dzīvoju 4. stāvā, objektīvu apstākļu dēļ nevaru veikt mērījumus 2 m augstumā, kas atsevišķos gadījumos (bet ne vienmēr!) var ietekmēt temperatūras rādījumu precizitāti 1-3 grādu robežā… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Ļoti vispusīgs un paskaidrojošs komentārs - kā tāds "mini rakstiņš"!
Sen par šīm lietām biju domājis kaut ko uzrakstīt, un te Weatherman rakstiņš nāca kā labs katalizators! :)
Nu re un pamazām nāk pratā savas domas:)
Labākās idejas realizējas sadarbībā! :)
Ja tautu interesē, mazliet varu par pašiem termometriem.
Par laboratorijas dzīvsudraba termometru laikam vēl nekas labāks nav izgudrots. Laba termometra rādījumus ir vērts nolasīt caur lupu un 0,1 grāda precizitāti sasniegt nav nekādu problēmu. Ziemas, kad tas varētu sasalt (zem -38°C), pie mums ir reta parādība. Diemžēl, mērījums nav nekādi automatizējams.
Vislabākais elektriskais devējs ir tieva platīna stieple. To var sadabūt dažos elektriskajos mēraparātos vai precīzajos potenciometros. Var izmantot arī tievu (max.0,1 mm) vara vai sudraba stiepli, bet tad tā jāsatin diezgan paprāvā spolītē tā, lai vijumi nesaskaras (kompaktai spolītei būs ļoti liela termiskā inerce), lai dabūtu pietiekami lielu pretestību. Jo lielāka pretestība, jo vieglāk būs fiksēt tās izmaiņas. Tās temperatūras-pretestības atkarība ir ļoti stabila un lineāra ļoti plašā diapazonā. Diemžēl pretestības termiskais koefic… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv