Vismaz no 1936 līdz 1943 Riga uni stacijā mērijumi tika vaikti plkst. 07, 13 un 19.
Par 1944 gada mērīšanas laikiem man datu nav.
No 1945 līdz 1965 mērīja plkst. 01, 07, 13, 19.
No 1966-2001 mērīja jau 8x dienā. Tiesa 1990 gadā mainījās laiks cikos tas tiek darīrs.
Sākot ar 2002 gadu jau mērīja katru stundu.
Un ja salīdzina Riga uni mērījumus, ar Lidostas, tad tur ziemas aukstajā laikā atšķirība pat sasniedz 6 grādus. Tādēļ sasniegt kādu ziemas aukstuma rekordu ir maza varbūtība.
:) Statistiskā atšķirība ir pārbaudāma. Piem Rigas Uni stacijai jau kopš 2002 gada mēra katru stundu. No no tiem datiem sarēķinam viidējo no tiem 3 standarta laikiem, un vidējo no tiem 4 standarta laikeim. Un šos atšķirību var salīdzināt. Un ja apskata pietiekamu lielu laika periodu (Piem gads) tad iegūst gana lietojamu lielumu.
Nevajag mēģināt no trim konkrētās dienas mērījumiem ekstrapolēt uz 4 tās pašas dienas mērījumiem. Ja to darīs, tad būs liela nenoteiktība. Bet lielā laika intervālā var gan salīdzināt.
Jo vairāk mērījumu, jo precīzāku statisko lielumu iegūst. :)
Iztēlei kā salīdzinājumu var ņemt konkrētu melekulu siltuma kustību, un vielas temperatūru.
Vidējo molekulas enerģija termodinamiskā līdzsvara gadījumā ir 3/2kT (k - bolcmana konstante un T temperatūŗa kelvinos.).
Savukārt apskatot konkrēto molekulu tai enerģina mainīsies diezgan plašā apgabalā… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Tas vai 0.2 grādi ir daudz vai maz ir subjektīvi. Kopš 1795 gada vidējošanas metodes kļūda nav bijusi lielāka par 0.2 grādiem.
Viss ekstrēmākajā gadījumā (rokordsilts decembris(+6.02 C) un janvāris(+2.59°C) un rekord auksts februāris(-13.37°C)) metožu atškirība būtu 0.4 C
Un vēl esmu analizējis atšķirības starp diennakts vidējām T mērot 3x deina un 4x dienā. Tika iegūts, ka tas uz gada vidējo atstāj vidēji 0.45°C (min=0.2°C, max=0.7 C) starpību.
Savukārt, ja salīdzina Riga Uni staciju ar Rīgas lidostu, tad gada vidējā atšķiras vidēji ir 0.59°C (min=0.1°C un max=0.9°C).
Mēnešu vidējo atšķirības ir vēl lielākas.
Tādēļ salīdzinot T ilgtermiņā, kad mainās staciju izvietojums, tuvējā veģetācija, apbūve, mērījumu vaikšanas laiki utt, tad 0.2°C ir diezgan nebūtiski.
Un par tiem koeficientiem starp 3,4,x mērīšanas reizēm. Tur ir triviāli. Vienkārši panem datus un izrēķina. C… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Vai nav tā, ka sīļi gādā krājumus, tad, kad ir ko vākt. Proti, ja vēlāk nogatavojas, tad vēlāk arī sāk ? Bet to droši vien labāk ornitologi zinās. Šķiet orkāns to varētu zināt.
Pirms gadiem 25-30 ventā pie lietuvas bija nosēts ar šādiem. Tagad shkiet tie praktiski ir izzuduši.
Agrāk ventā bija diezgan smilšhaina gultne. Bet tagad ir praktiski aizaugusi. Pat krāces ir aizaugušas un šķiet gliemenēm vairs nav kur palikt.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Vismaz no 1936 līdz 1943 Riga uni stacijā mērijumi tika vaikti plkst. 07, 13 un 19.
Par 1944 gada mērīšanas laikiem man datu nav.
No 1945 līdz 1965 mērīja plkst. 01, 07, 13, 19.
No 1966-2001 mērīja jau 8x dienā. Tiesa 1990 gadā mainījās laiks cikos tas tiek darīrs.
Sākot ar 2002 gadu jau mērīja katru stundu.
Un ja salīdzina Riga uni mērījumus, ar Lidostas, tad tur ziemas aukstajā laikā atšķirība pat sasniedz 6 grādus. Tādēļ sasniegt kādu ziemas aukstuma rekordu ir maza varbūtība.
reku viens doks, kur shis tas ir apkopots.
:) Statistiskā atšķirība ir pārbaudāma. Piem Rigas Uni stacijai jau kopš 2002 gada mēra katru stundu. No no tiem datiem sarēķinam viidējo no tiem 3 standarta laikiem, un vidējo no tiem 4 standarta laikeim. Un šos atšķirību var salīdzināt. Un ja apskata pietiekamu lielu laika periodu (Piem gads) tad iegūst gana lietojamu lielumu.
Nevajag mēģināt no trim konkrētās dienas mērījumiem ekstrapolēt uz 4 tās pašas dienas mērījumiem. Ja to darīs, tad būs liela nenoteiktība. Bet lielā laika intervālā var gan salīdzināt.
Jo vairāk mērījumu, jo precīzāku statisko lielumu iegūst. :)
Iztēlei kā salīdzinājumu var ņemt konkrētu melekulu siltuma kustību, un vielas temperatūru.
Vidējo molekulas enerģija termodinamiskā līdzsvara gadījumā ir 3/2kT (k - bolcmana konstante un T temperatūŗa kelvinos.).
Savukārt apskatot konkrēto molekulu tai enerģina mainīsies diezgan plašā apgabalā… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Tas vai 0.2 grādi ir daudz vai maz ir subjektīvi. Kopš 1795 gada vidējošanas metodes kļūda nav bijusi lielāka par 0.2 grādiem.
Viss ekstrēmākajā gadījumā (rokordsilts decembris(+6.02 C) un janvāris(+2.59°C) un rekord auksts februāris(-13.37°C)) metožu atškirība būtu 0.4 C
Un vēl esmu analizējis atšķirības starp diennakts vidējām T mērot 3x deina un 4x dienā. Tika iegūts, ka tas uz gada vidējo atstāj vidēji 0.45°C (min=0.2°C, max=0.7 C) starpību.
Savukārt, ja salīdzina Riga Uni staciju ar Rīgas lidostu, tad gada vidējā atšķiras vidēji ir 0.59°C (min=0.1°C un max=0.9°C).
Mēnešu vidējo atšķirības ir vēl lielākas.
Tādēļ salīdzinot T ilgtermiņā, kad mainās staciju izvietojums, tuvējā veģetācija, apbūve, mērījumu vaikšanas laiki utt, tad 0.2°C ir diezgan nebūtiski.
Un par tiem koeficientiem starp 3,4,x mērīšanas reizēm. Tur ir triviāli. Vienkārši panem datus un izrēķina. C… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Nav tik traki. Šīs dažādās metodes dod atšķirību mazāku 0.2°C. Piem. 1939/1940 gada ziemā tā ir 0.12°C.
Un tākā pati T mērīšana jau ir ar kļūdu, dēļ instrumenta, lokāliem faktoriem (augi apkārt utt) tad 0.2°C kļūda ir gana OK :)
Vai nav tā, ka sīļi gādā krājumus, tad, kad ir ko vākt. Proti, ja vēlāk nogatavojas, tad vēlāk arī sāk ? Bet to droši vien labāk ornitologi zinās. Šķiet orkāns to varētu zināt.
Šitie ir par decembri. Nepamanīju, ka rakstā ir vidējā temp pa 3 mēnešiem. Kļūdījos. Es izmatoju to pašu dokumentu.
Peec METOFFICE datiem Riigai
1839 -10.6
1855 -10.1
1870 -10.5
1876 -11.5
Pirms gadiem 25-30 ventā pie lietuvas bija nosēts ar šādiem. Tagad shkiet tie praktiski ir izzuduši.
Agrāk ventā bija diezgan smilšhaina gultne. Bet tagad ir praktiski aizaugusi. Pat krāces ir aizaugušas un šķiet gliemenēm vairs nav kur palikt.