Vairākas ārvalstu meteoroloģijas aģentūras prognozē, ka Eiropā gaidāma bargākā ziema pēdējo simts gadu laikā. Vislielākais sals gaidāms 2014. gada janvārī un februārī, bet siltāks laiks tiek solīts tikai aprīlī. Meteorologi pieļauj, ka gaidāmā ziema Eiropā varētu būt aukstākā kopš 20. gadsimta sākuma.
Jau ir zināms, ka Ziemeļeiropā ziema šogad sākusies neierasti agri.
Cik es paskatījos, tad bargākās ziemas Latvijā pēdējo vairāk kā 130 gadu laikā ir bijušas samērā sen (vidējā gaisa temperatūra Rīgā decembrī, janvārī un februārī).
- 1940 -10,1
- 1942 -9,9
- 1893 -9,2
- 1970 -8,7
- 1979 -8,6
- 1929 -8,5
- 1985 -8,5
- 1963 -8,0
Kādas ir jūsu pārdomas par šo prognozi? Vai ir kādi priekšvēstneši? Ko saka dabas vērotāji?
Izskatās, ka nebūs vis. Ļoti maz pīlādžu, koki kaisa lapas kur pagadās, kaķi tievi ar plāniem kažokiem.
Nu nezinu, nezinu... krievi savukārt ziemu paredz "normālu" vai pat siltāku par normu, bet, kam būs taisnība, rādīs laiks... Vienīgais, kas mazliet piesardzīgu dara, bija arī Bastardi pievienošanās prognozei par aukstumu (par 100 g. gan, man šķiet, runa tur negāja) - vairs neatceros, kur tieši, bet nesen kaut kur netā manīju, ka arī viņš paredz aukstumu. Viņam bieži izrādās taisnība, bet nu... redzēsim. Ar "tālajām" prognozēm neko nevar zināt, tās var galīgi auzās aizbraukt.
Man šķiet, ka patiesība būs kaut kur pa vidu... :)
Gribetos gan ceret ka nakama ziema būs auksta un sniegota, tomēr ka ta būtu gadsimta aukstāka ziema- ir jašaubas gan, tomēr, ja tas notiktu, tad tas būtu nopietns pārbaudijums Eiropai...
Ja ņem vēra mazo Saules aktivitati, Klusa un Atlantijas okeanu it kā paredzamo "vēsako" fāzi vairaku gadu garumā- tad varetu paredzet, ka tuvakos gados/gadu desmitos ziemas paliks aukstākas un bieži gadisies aukstas ziemas. Spriežot pēc aizvaditas vasaras- pēc manam domām ziemai vajadzetu būt mēreni aukstai un samera garai vai garai (bet tas mans tiri intuitivais redzejums salidzinot ziemam sekojošas vasaras un vasaram sekojošas ziemas, nelielas sakaribas tur it ka saskatamas, bet nenemšos apgalvot 100%pārliecibu )
Tiešam vel jaskatas dabā un zimēs tuvāk ziemai. Man laika vērotajiem ir lielāka ticība, neka tik talam modeļu prognozēm.
P.S. interesanti, no kurienes vispār nāk šī informacija par gadsimta aukstāko ziemu,kas arī izskaneja šorit radio 1 ziņās?
Ņemot vērā sauso un garo vasaru,pēc dabas norisēm kaut ko prognozēt būtu visai aplami.Bez tam vēl arī ir mazliet par agru,jo dzīvnieku pasaulē,liekas,vēl vispār nenotiek gatavošanās ziemai.Piemēram,gadskārtējā sīļu ofensīva vēl nemaz nav iesākusies - ja būtu gaidāma barga ziema,tie noteikti jau gādātu par krājumiem.
Parasti šajos datumos iet pirmie zosu kāši,šogad esmu redzējis tikai vienu,tātad gan Skandināvijas ziemeļos gan tundrā ziemas vēl nav.Arī mūsu pašu dzērves veic ikvakara mācību lidojumus ierastā kārtībā.
Puslīdz droši var teikt,ka pirms ekstrēmām dabas norisēm vismaz dažas pazīmes dabā par to liecina.Patreiz nekā tāda nav Redzēsim,kas būs oktobrī,novembrī.
Vai nav tā, ka sīļi gādā krājumus, tad, kad ir ko vākt. Proti, ja vēlāk nogatavojas, tad vēlāk arī sāk ? Bet to droši vien labāk ornitologi zinās. Šķiet orkāns to varētu zināt.
Mans mērinstruments ko sauc par sieviešu intuīciju rāda normālu/lasi -bez īpašiem atkušņiem/ziemu un diezgan pamatīgu sniega tīrīšanu.:)Gribat ticat,gribat nē,laiks rādīs:)
Normāla, R-Rīgas klimatam atbilstoša, ziema sastāv no nebeidzamiem atkušņiem, ļoti nestabilas sniega segas, kuru prātīgi ļaudis nemaz netīra. A-Latvijā tas pats, tikai tur atkušņi mijas ar lielāka sala epizodēm, tāpat atkušņu spēks ir mazāks un sniega sega visbiežāk nenokūst.
Cik man zināms, neviena organizācija nav izteikusi prognozes par gaidāmu aukstu ziemu, kur nu vēl aukstāko 100 gados. Ir bijuši atsevišķu cilvēku komentāri par atsevišķām modeļu prognozēm, bet vairums modeļu prognožu uzrāda normālu vai siltu ziemu.
Katru rudeni viens un tas pats - masu mediji būtu jāaizliedz kā prātu musinoši.
Pilnīgi noteikti nē.
Protams, ka nekā tamlīdzīga nebūs, jo Eiropa ir pārāk liela, lai visā subkontinentā būtu vienāda ziema. Visbiežāk ap Vidusjūru ir samērā vēsa ziema, kad ap Baltijas jūru ļoti silta, tāpat Britu salās un Francijā mēdz būt pat aukstāks ka Baltijas A-krastā. Gadījumi, kad milzīgs sals no Krievijas sasniedz Atlantijas piekrasti (rezultātā teju viss subkontinents saņem anomālu aukstumu) ir pārāk reti, lai tos ņemtu vērā, turklāt diez vai kas tāds ir iespējams ar tik siltu Arktiku, kā mūsdienās. Jo visi gadījumi ir saistīti ar riktīgi aizsalušu Ziemeļu ledus okeānu.
Es pirms vairākām dienām tviterī pieminēju šo adresi, tad nu Apollo no tā uztaisīja šo rakstu - viņiem jau nav svarīgi, cik informācija jēdzīga un uzticama, galvenais, ka kaut kas sensacionāls.
Šīs prognozes par aukstāko ziemu, manuprāt, ir pārspīlētas un beigās nekas dižs no tās ziemas nesanāk. Protams, es vairāk uzticos dabas vērotāju prognozēm, nevis datoru sastādītajām prognozēm, kuras tāpat izrādās kļūdainas!
It kā jauns cilvēks, bet programmatūru saukā par datoru. Tie NAV sinonīmi! Prognozes izskaitļo programmas uz visvisādu algoritmu pamata.
Varbūt beigsim kasīties par katru vārdu, ko es pasaku. Ko nozīmē it kā jauns cilvēks!? Ak šitā mani jau pa vecu cilvēku uzskata!
Apollo jau kljuvis par vakara zinjaam sarkanaa kraasaa....barga ziema-nu ja paaris ned ir miinus 27,taa naf barga ziema....ja decembrii sasaltu un atlaistos tik martaa,ta veel vareetu cereet uz bargumu...))
Tiem, kas pārvalda vācu valodu, iesaku ieskatīties www.wetter.com. Tur dažreiz ir sižeti ar ilgtermiņa prognozēm. Vienā no tām tik izsecināts, ka ir likumsakarība starp siltumu vasarā un ziemā. Parasti siltām vasarām seko siltas ziemas, un otrādi: pēc vēsām vasrām ir aukstas ziemas. Pēc šādas loģikas ziema būšot mēreni silta.
Piekrītu Raitim, dati priekš ticamām prognozēm sakrāti par maz un par pārāk īsu periodu.Tāpēc arī es vairāk ticu dabas novērojumiem, ko veic zinoši un pieredzes bagāti vienkāršie ļaudis, kuri ir tuvāk dabai nekā kabinetos pie datorlīknēm sēdošie.Man pašai tādu zināšanu nav, novērot īsti neprotu(nesanāk), atmiņa īsa( nu ko lai dara?), tāpēc es ļoti cienu cilvēkus, kā V.Buksi, kuri to var ,un, liels paldies viņam, ka zināšanās dalās ar citiem:).Bet, ja piepildīsies pareģojums un patiešām būs auksta ziema, ko tad...muksim uz Spāniju, vai?Gan jau pārdzīvosim, jo jāsagaida tak' pavasaris!
Kopumā neticu šādām "tālām" prognozēm, tās gandrīz nepiepildās. Jau ne reizi šepatās esu rakstījis- mums ļoti pietrūkst zināšanas, lai tik tālu ko precīzi varētu aizprognozēt. Kas attiecas uz dabas pazīmēm- tad ābolu raža un arī pilādži ir mazākā skaitā, kā pirms gada. Un līdz ar to ziema arīdzan "varētu" būt maigāka...
Kopumā Latvijā ābolu un citu augļu raža šogad ir krietni lielāka nekā parasti, tas gan salnu trūkuma dēļ - neviens zieds no salnām necieta šogad. Brūkleņu un dzērveņu raža nedaudz mazāka, tas sausuma dēļ. Pīlādži kokos izskatās tikpat daudz kā citus gadus, cik nu es esmu redzējis Salaspilī un Jēkabpilī.
Jums varbūt kaut kā arī pietrūkst, bet ne visiem. Piemēram, Saulcerei visa kā ir gana, tāpat neteiktu, ka man kā trūktu, bet vairumam latvijiešu gan daudz kā trūkst. Prognozēs (profesionālās, nevis demagoģiskās, diletentiskās, bastardiskās) izteiktās tendences piepildās, bet tādas kā V. Klukša detalizētās un vēl dažu labu izpušķotās nudien lemtas atkritnei.
Nu šoreiz atkal nevis kadi argumenti vai sava versija, bet vien citu apvainojumi...
Tieši šogad vairumam ir ābolu pārpilns gads, daudz ari ozolziles un kastaņi,pilādziem liekas ir ka parasti, bet pilseta to nav daudz.
Pīlādžu vismaz manā pusē ir daudz, šodien pat, mežā sēņojot, kārtējo reizi daudz salasījām. Arī pilsētā augošie pīlādži sen sarkani, ogām bagāti. Tāpat kastaņu un it sevišķi ābolu ir ļoti daudz.
Vecs aneGdoC par tēmu.
Čukča aiziet pie šamaņa, prasa, kāda būs uznākošā ziema.
Šamanis lāga pats nezina, domā, kā izgrozīties, beigās atbild - nu var jau būt, ka būs silta, bet drīzāk auksta, vienmēr labāk gatavoties uz sliktāko variantu...
Lab, čukča dodas vākt ziemeļbriežu spiras, ar ko jarangu apsildīt. Šamanis tikam pie meteorologa - ei, baltais cilvēk, tu gudrs, tev augsta skola, instrumenti, datori, programmas, saki, kāda būs ziema?
- Auksta būs.
- Kāpēc tu tā domā?
- Redzi - čukča ziemeļbriežu spiras vāc...
Labs :)
Īsti vietā!!! :D
Laba versija par ziemas noteikšanu ;) Katram sava izpratne par laiku un paražam ...,
Peec METOFFICE datiem Riigai
1839 -10.6
1855 -10.1
1870 -10.5
1876 -11.5
No kurienes tev tāda informācija? Man pieejamā dokumentā (Riga_temp_1795_2001_met_office.txt) ir pilnīgi savādāka informācija.
Šitie ir par decembri. Nepamanīju, ka rakstā ir vidējā temp pa 3 mēnešiem. Kļūdījos. Es izmatoju to pašu dokumentu.
Jūs mums tāds saprātīgs puisis. Vai Jums šķiet, ka ir normāli ņemt vidējo no 3 mēnešiem, no kuriem vienam ir tikai 28 dienas, bet pārējiem 2 pa 31 dienai? Manuprāt, kļūda rodas nepiedodami liela, kad sagadās izteikti atšķirīgi mēneši. Nereti ziemas vidējo ietekmē pat tā liekā diena - 29. februāris. Saprotu, ka ir sarežģīti jeb laikietilpīgi katram kalendārās ziemas mēnesim vidējo sareizināt ar konkrētā mēneša dienu skaitu un tad sasummēt 3 mēnešu rezultātus, pēc tam izdalot ar visas ziemas dienu skaitu (90 vai 91). Šis ir VIENĪGAIS pareizais veids, kā aprēķina kalendāro sezonu vidējo temperatūru.
Nav tik traki. Šīs dažādās metodes dod atšķirību mazāku 0.2°C. Piem. 1939/1940 gada ziemā tā ir 0.12°C.
Un tākā pati T mērīšana jau ir ar kļūdu, dēļ instrumenta, lokāliem faktoriem (augi apkārt utt) tad 0.2°C kļūda ir gana OK :)
Ir gan traki, jo es jau minēju, ka kļūda palielinās, kad mēneši stipri atšķiras, piemēram, ļoti auksti decembris un janvāris, bet silts februāris un otrādi. Problēma ir tajā, ka februāris it kā tiek pielīdzināts 30 dienu mēnesim. Jau mazajās klasēs laboratorijas darbos fizikas pasniedzējs uzsvēra, ka mazu kļūdu summēšanās izraisa pavisam neaktuālu rezultātu. Kļūda patiešām ir mērījumos, kas jebkurā gadījumā ir lielāka periodā, kad diennaktī veica tikai 4 mērījumus. Nemaz nestāstiet pasakas, ka cilvēki it kā esot atraduši koeficientu, lai savstarpēji pielīdzinātu datus ar 4 un 8 mērījumiem diennaktī! Tas NAV tik vienkārši. Turklāt 2. Pas. karā laikā veiktajiem novērojumiem ļoti neticu - ne līdz mērījumiem bija, kad visapkārt lidoja lodes, krita bumbas un gāja pāri viena okupācija pēc otras. Vismaz tuvējās valstīs sakarīgu novērojumu par to periodu nav.
Tas vai 0.2 grādi ir daudz vai maz ir subjektīvi. Kopš 1795 gada vidējošanas metodes kļūda nav bijusi lielāka par 0.2 grādiem.
Viss ekstrēmākajā gadījumā (rokordsilts decembris(+6.02 C) un janvāris(+2.59°C) un rekord auksts februāris(-13.37°C)) metožu atškirība būtu 0.4 C
Un vēl esmu analizējis atšķirības starp diennakts vidējām T mērot 3x deina un 4x dienā. Tika iegūts, ka tas uz gada vidējo atstāj vidēji 0.45°C (min=0.2°C, max=0.7 C) starpību.
Savukārt, ja salīdzina Riga Uni staciju ar Rīgas lidostu, tad gada vidējā atšķiras vidēji ir 0.59°C (min=0.1°C un max=0.9°C).
Mēnešu vidējo atšķirības ir vēl lielākas.
Tādēļ salīdzinot T ilgtermiņā, kad mainās staciju izvietojums, tuvējā veģetācija, apbūve, mērījumu vaikšanas laiki utt, tad 0.2°C ir diezgan nebūtiski.
Un par tiem koeficientiem starp 3,4,x mērīšanas reizēm. Tur ir triviāli. Vienkārši panem datus un izrēķina. C… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
"esmu analizējis atšķirības starp diennakts vidējām T mērot 3x deina un 4x dienā"
"par tiem koeficientiem starp 3,4,x mērīšanas reizēm. Tur ir triviāli. Vienkārši panem datus un izrēķina."
Nesaprotu, par ko Jūs. Vēlreiz atkārtoju, ka ir NEPĀRBAUDĀMA atšķirība starp diennakts vidējo, mērot 4 un 8 reizes diennaktī. Nekādi koeficienti neko nespēj labot, jo Jūs taču redzat kā temperatūra mēdz mainīties diennakts laikā. Tāpat mūsdienās arvien vairāk izmanto 24 mērījumus diennaktī, kurus ir vēl grūtāk savienot ar tiem, kas iegūti no 4 mērījumiem. Starp citu, vēl jau šur tur pasaulē mēra tikai 4 reizes. Nekā triviāla - dati neatspoguļo realitāti.
:) Statistiskā atšķirība ir pārbaudāma. Piem Rigas Uni stacijai jau kopš 2002 gada mēra katru stundu. No no tiem datiem sarēķinam viidējo no tiem 3 standarta laikiem, un vidējo no tiem 4 standarta laikeim. Un šos atšķirību var salīdzināt. Un ja apskata pietiekamu lielu laika periodu (Piem gads) tad iegūst gana lietojamu lielumu.
Nevajag mēģināt no trim konkrētās dienas mērījumiem ekstrapolēt uz 4 tās pašas dienas mērījumiem. Ja to darīs, tad būs liela nenoteiktība. Bet lielā laika intervālā var gan salīdzināt.
Jo vairāk mērījumu, jo precīzāku statisko lielumu iegūst. :)
Iztēlei kā salīdzinājumu var ņemt konkrētu melekulu siltuma kustību, un vielas temperatūru.
Vidējo molekulas enerģija termodinamiskā līdzsvara gadījumā ir 3/2kT (k - bolcmana konstante un T temperatūŗa kelvinos.).
Savukārt apskatot konkrēto molekulu tai enerģina mainīsies diezgan plašā apgabalā… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
"no tiem 3 standarta laikiem"
Es vēl joprojām nesaprotu, par kādiem 3 Jūs visu laiku? Agrāk (pārskatāmā vēsturē) bija 4 mērījumi, tad 8 un tagad arvien vairāk nāk 24. Rīgas centra meteostacijas imitāciju lūdzu nepiesaukt, jo tā neattiecas uz meteoroloģiju kā tādu (neatspoguļo arī pilsētas vidi, vien parku pie kanāla, turklāt zem koka, kas aizsedz pusdienas sauli)! Atšķirības starp 8 un 24 mērījumiem nereti ir vairākas grāda desmitdaļas, kas mēneša vidējo ļoti stipri ietekmē. Savukārt 4 mērījumi vispār nav salīdzināmi ar 8 un vairāk mērījumiem. Ir gan tāda lieta, ka es nezinu, cikos sākās un beidzās meteoroloģiskā diennakts laikā, kad bija tikai 4 mērījumi. Arī tam ir nozīme, jo ir izšķiroši svarīgi zināt, cikos tika veikti tie 4 mērījumi.
Vismaz no 1936 līdz 1943 Riga uni stacijā mērijumi tika vaikti plkst. 07, 13 un 19.
Par 1944 gada mērīšanas laikiem man datu nav.
No 1945 līdz 1965 mērīja plkst. 01, 07, 13, 19.
No 1966-2001 mērīja jau 8x dienā. Tiesa 1990 gadā mainījās laiks cikos tas tiek darīrs.
Sākot ar 2002 gadu jau mērīja katru stundu.
Un ja salīdzina Riga uni mērījumus, ar Lidostas, tad tur ziemas aukstajā laikā atšķirība pat sasniedz 6 grādus. Tādēļ sasniegt kādu ziemas aukstuma rekordu ir maza varbūtība.
reku viens doks, kur shis tas ir apkopots.
Tas fails neveras (iesaka pamēģināt vēlāk). Kas tur ir?
"Riga uni stacijā mērijumi tika vaikti plkst. 07, 13 un 19." Augstā Debess! LVĢMC laikam ņirgājas, ja tādus datus izmanto. Kā var mērīt tikai pa dienu un izlaist nakts mērījumu? Nebeidzamais vājprāts!
Starp citu, Jūs minējāt universālās "joslas" laiku vai vietējo nezināmo laiku? Meteoroloģijā pārsvarā izmanto universālo, kuru neietekmē laika grozīšana. Pēc universālā laika zenīts Latvijā ir vidēji ap 12:30.
runājot par rekordiem. Pašai LU ir savi rekordi, tos tad lai arī labo! Siltuma rekordi zem koka, kas aizēno pusdienas un vakara sauli arī ir nereāli, vismaz gada siltajā pusē. Tā meteostacija ir kaut kāds murgs par meteo tēmu. Un šajā sakarā vēršu uzmanību ne tikai uz ļoti savādo mērīšanu pirms pēdējā kara, bet arī tā laika meteostacijas izvietojumu. Un par tiem iepriekšējo gadsimtu mērījumiem... skaidrā prātā tos nevar uztvert nopietni.
Tur ir šādi tādi dati par Rīgu. Dokuments paliels (4MB). Varu aizsūtīt pa meilu.
Tur izvēlieties File/download un varēsiet dokumentu saglabāt.
Es minēju cikos tiek mērīts. Atceraties, ka reiz Latvija bija padomiju savienībā, un tad mērīšanas laiks šķiet bija saskaņots ar to.
Arī Ventspils stacija pēdējos gadus sķiet uzrāda baigos siltuma rekordus. Aizdomas, ka ar to kas noticis (varbūt parvietota, kāda apbūve, utt)
Ar tiem iepriekšējo gadsimtu mērījumiem ar nav tik traki. 18 gs beigās siltuma fizika, jau bija diezgan labi attīstīta.
Piemēram celsija skala tika piedāvāta jau 1742 gadā, kad termometriem jau bija gadsimta pieredze. Tad precizitāte jau bija 1 celsija grāds:)
Ļoti noderīgs fails. Liels paldies. Vai tev ir vēl kādi dokumenti ar šāda tipa informāciju? Man tie lieti noderētu veidojot rakstus Vikipēdijā.
Ventspils stacija siltuma rekordus uzrāda tādēļ, ka pāris metrus no meteoroloģiskā laukuma ir asfaltēts piebraucamais ceļš, kurš karstās vasaras dienās sakarst un kad vējš pūš no tā ceļa puses, tad krīt rekordi - to es jau kādu laiku esmu ievērojis.
Te ir bilde
Mani tas pārāk neuztrauc - mans malkas šķūnis ir piebāzts līdz jumtam - pusi stera pat kaimiņam atdevu
P.S. Nākamā apkures sezona izmaksāja Ls115
Kad LV vairs nebūs koku, ko kurināt, tad sāksiet uztraukties.
Ja nav nekā sakarīga ko teikt, tad labāk ir paklusēt!
Tas attiecas ARĪ uz Jums... Patīk sarunāties ar sevi?
Tieši tā! Tam es piekrītu.