NAO nevar būt augstāgs vai zemāks tieši Skandināvijai. Tas ir viens rādītājs, kas attēlo atmosfēras spiediena atšķirību starp Islandes minimumu un Azoru maksimumu. Skaidrojums pavisam vienkāršs. Ja indekss ir augsts (pozitīvs) tad Azoru maksimumā ir spēcīgi anticikloni, bet Islandes minimumā spēcīgi cikloni, tas izraisa ātru, strauju un pamatīgu rietumvēju plūsmu Eiropai, kas nemitīgi nes silto okeāna gaisu. Ja indekss ir negatīs, kā tas bija iepriekšējās divās ziemās, tad situācija ir apgriezta - Azoru maksimuma vietā ir cikloni, bet Islandes minimuma vietā - anticikloni. Tas ne tikai bloķē silto okeāna gaisu Eiropai, bet papildu ienes Arktiskas gaisa masas. Vidusjūras reģionam tas parasti nozīmē ļoti daudz nokrišņu.
Šobrīd NAO indekss tiešām ir augsts, svārstās ap 2, stabili svārstās.
Jā, pagaidām GFS prognoze šķiet visai maz ticama. Piemēram, ECMWF prognoze iekš meteo.lv rāda, ka 7. decembrī, kad GFS Kurzemē un Vidzemē sola 14cm sniega, sniega segas nebūs. Tur sadaļā ūdens un augsnes virsmas temperatūra sniegota virsma tiek attēlota ar nulle grādiem.
GFS prognozētā 850hPa temperatūra ir ap -5, tad nozīmē, ka viens, divi grādi siltāks un visus nokrišņus GFS pārprognozēs uz lietu nevis sniegu. Bet gan jau kaut kur nākamnedēļ izveidosies pirmā būtiskā sniega sega, lai piku kārtīgu vismaz var savelt :)
Vai, nu par Ervīnu nu gan tā nebija. Toreiz vēl pastāvēja meteozinas.lv un tur Maikls par Ervīnu rakstīja jau ātrāk, neatceros vai es tur tobrīd arī kaut ko skribelēju, bet atceros, ka 2 dienas iepriekš braucu pāris dienas pavadīt Dundagā un jau bija diez gan skaidrs, kas tuvojas. Toreiz LVGMC strādāja krietni sliktāk un brīdināja pēdējā brīdī. Ne es, ne Jānis medijos vēl nedarbojāmies.
Manuprāt, tādam vienkāršam loga termometram nevajag būt īpaši smalkam. viens grāds šur vai tur tāpat neko nemaina, lai gan man pat šķiet, ka tagad arī tie lētākie ir gana precīzi un kļūdās tikai par grāda desmitdaļām. Man pie loga ir visparastākais Rimi pirktais digitālais, par kaut kādiem 4 ls.
Vēl paturpinot šo tematu, varu teikt, ka šoreiz ir bijis liels spiediens no VUGD. Viņi vairrākārtīgi brīvdienās aicinājuši Latvijas radio vairāk runāt par vētru. Palasot arī, kas avīzēs bija rakstīts pirms vētras, liekas, ka VUGD vadība arī neadekvāti pārvērtējuši LVGMC brīdinājumu. Tāpat Latvenergo to pielīdzināja 2005. gada orkānam un to sakot, atsaucās uz LVĢMC sniegto informāciju, lai gan tā vispār neliecināja par kaut ko līdzīgu 2005. gada stihijai.
Skatoties, ka modeļi joprojām dažādos variantos pieļauj jaunu spēcīgu ciklonu nākamās nedēļas sākumā, man ir nepatīkama priekšnojjauta, ka kāds no interneta portāliem kādā brīdī atkal var nokviekties, ka orkāns nāk. Tas būtu ļoti nepatīkami. Iepriekšējos gados pāris reizes esmu vērsies pie prtāliem ar lūgumu nepārspīlēt ziņas, bet tam nav jēgas. Nesen viena TVNET redaktore tā arī teica - var pirmajās rindās ielikt kādu būtisku ārzemju ziņu, bet neviens to nelasa. Ja tā vietā ieliek - Rīgā vīrs nositis sievu - klikšķu ir tūkstošiem.
Ažiotāža, manuprāt, arī bija par lielu, bet tas šķiet tādēļ, ka prognozes parādījās ļoti laicīgi. Piemēram sestdienas vakarā mierīgi par vētru varēja nerunāt. Es LTV ziņām teicu, lai ar to nesāk, bet nu gribēja viņi tā. Vienīgais, ko varēju ieteikt - uzsvērt, ka stiprākais vējš gaidāms tikai naktī uz svētdienu.
Un runājot par 20m/s. Ja iekšzemē brāzmas ir 20m/s, tad piekrastē ir 30m/s un vairā un šādā situācijā es tomēr to sauktu par vētru, jo ir jāņem vērā sliktā infrastruktūra laukos. Šoreiz daudzviet Vidzemē un Latgalē nebija pat to 20m/s, bet desmitiem tūkstošu mājsaimniecību bez elektrības. Tepat komentāros varēja lasīt, cik ļoti tas iespaido cilvēku ikdienu.
Ažiotāžu tomēr neceļ LVGMC, es vai citi, kas prognozē. Ažiotāžu ceļ mediji šīs ziņas liekot pirmajās rindās, atkārtojot un kas vistrakākais - piepušķojot. Spilgts piemērs bija kasjauns.lv - tas jau sestdienas vakara pirmajā lapā bija uzrakstījis… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Sveicieni Saulcerītei un paldies pārējiem par sveikšanu :)
NAO nevar būt augstāgs vai zemāks tieši Skandināvijai. Tas ir viens rādītājs, kas attēlo atmosfēras spiediena atšķirību starp Islandes minimumu un Azoru maksimumu. Skaidrojums pavisam vienkāršs. Ja indekss ir augsts (pozitīvs) tad Azoru maksimumā ir spēcīgi anticikloni, bet Islandes minimumā spēcīgi cikloni, tas izraisa ātru, strauju un pamatīgu rietumvēju plūsmu Eiropai, kas nemitīgi nes silto okeāna gaisu. Ja indekss ir negatīs, kā tas bija iepriekšējās divās ziemās, tad situācija ir apgriezta - Azoru maksimuma vietā ir cikloni, bet Islandes minimuma vietā - anticikloni. Tas ne tikai bloķē silto okeāna gaisu Eiropai, bet papildu ienes Arktiskas gaisa masas. Vidusjūras reģionam tas parasti nozīmē ļoti daudz nokrišņu.
Šobrīd NAO indekss tiešām ir augsts, svārstās ap 2, stabili svārstās.
Par to viegli pārliecināties meteo.lv arhīvā. Tur rāda, ka 2000. gadā visu laiku ap svētkiem bija stabili plusi. Tas droši vien bija cits gads tad.
Jā, pagaidām GFS prognoze šķiet visai maz ticama. Piemēram, ECMWF prognoze iekš meteo.lv rāda, ka 7. decembrī, kad GFS Kurzemē un Vidzemē sola 14cm sniega, sniega segas nebūs. Tur sadaļā ūdens un augsnes virsmas temperatūra sniegota virsma tiek attēlota ar nulle grādiem.
GFS prognozētā 850hPa temperatūra ir ap -5, tad nozīmē, ka viens, divi grādi siltāks un visus nokrišņus GFS pārprognozēs uz lietu nevis sniegu. Bet gan jau kaut kur nākamnedēļ izveidosies pirmā būtiskā sniega sega, lai piku kārtīgu vismaz var savelt :)
Vai, nu par Ervīnu nu gan tā nebija. Toreiz vēl pastāvēja meteozinas.lv un tur Maikls par Ervīnu rakstīja jau ātrāk, neatceros vai es tur tobrīd arī kaut ko skribelēju, bet atceros, ka 2 dienas iepriekš braucu pāris dienas pavadīt Dundagā un jau bija diez gan skaidrs, kas tuvojas. Toreiz LVGMC strādāja krietni sliktāk un brīdināja pēdējā brīdī. Ne es, ne Jānis medijos vēl nedarbojāmies.
Manuprāt, tādam vienkāršam loga termometram nevajag būt īpaši smalkam. viens grāds šur vai tur tāpat neko nemaina, lai gan man pat šķiet, ka tagad arī tie lētākie ir gana precīzi un kļūdās tikai par grāda desmitdaļām. Man pie loga ir visparastākais Rimi pirktais digitālais, par kaut kādiem 4 ls.
Vēl paturpinot šo tematu, varu teikt, ka šoreiz ir bijis liels spiediens no VUGD. Viņi vairrākārtīgi brīvdienās aicinājuši Latvijas radio vairāk runāt par vētru. Palasot arī, kas avīzēs bija rakstīts pirms vētras, liekas, ka VUGD vadība arī neadekvāti pārvērtējuši LVGMC brīdinājumu. Tāpat Latvenergo to pielīdzināja 2005. gada orkānam un to sakot, atsaucās uz LVĢMC sniegto informāciju, lai gan tā vispār neliecināja par kaut ko līdzīgu 2005. gada stihijai.
Skatoties, ka modeļi joprojām dažādos variantos pieļauj jaunu spēcīgu ciklonu nākamās nedēļas sākumā, man ir nepatīkama priekšnojjauta, ka kāds no interneta portāliem kādā brīdī atkal var nokviekties, ka orkāns nāk. Tas būtu ļoti nepatīkami. Iepriekšējos gados pāris reizes esmu vērsies pie prtāliem ar lūgumu nepārspīlēt ziņas, bet tam nav jēgas. Nesen viena TVNET redaktore tā arī teica - var pirmajās rindās ielikt kādu būtisku ārzemju ziņu, bet neviens to nelasa. Ja tā vietā ieliek - Rīgā vīrs nositis sievu - klikšķu ir tūkstošiem.
Ažiotāža, manuprāt, arī bija par lielu, bet tas šķiet tādēļ, ka prognozes parādījās ļoti laicīgi. Piemēram sestdienas vakarā mierīgi par vētru varēja nerunāt. Es LTV ziņām teicu, lai ar to nesāk, bet nu gribēja viņi tā. Vienīgais, ko varēju ieteikt - uzsvērt, ka stiprākais vējš gaidāms tikai naktī uz svētdienu.
Un runājot par 20m/s. Ja iekšzemē brāzmas ir 20m/s, tad piekrastē ir 30m/s un vairā un šādā situācijā es tomēr to sauktu par vētru, jo ir jāņem vērā sliktā infrastruktūra laukos. Šoreiz daudzviet Vidzemē un Latgalē nebija pat to 20m/s, bet desmitiem tūkstošu mājsaimniecību bez elektrības. Tepat komentāros varēja lasīt, cik ļoti tas iespaido cilvēku ikdienu.
Ažiotāžu tomēr neceļ LVGMC, es vai citi, kas prognozē. Ažiotāžu ceļ mediji šīs ziņas liekot pirmajās rindās, atkārtojot un kas vistrakākais - piepušķojot. Spilgts piemērs bija kasjauns.lv - tas jau sestdienas vakara pirmajā lapā bija uzrakstījis… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv