Baltijas jūra ir aptuveni 420 tūkstošus kvadrātkilometru liela, aptuveni 310 tūkstošus kvadrātkilometru klāj ledus, tie ir aptuveni 74%, tā ziņo Somijas Meteoroloģijas institūts.

Pēdējās dienās, kad no jūras bargais sals ir atkāpies un salst tikai nedaudz, mazliet pastiprinājies vējš, redzams, ka ledus veidošanās, vismaz atklātā, jūrā ir krietni piebremzējusies. Uz ziemeļiem no Gotlandes vējš ledu pat ir aizdzinis prom un tur atkal ir vaļējs ūdens.

Vējš traci sacēla arī Rīgas līcī, kad uz nošķelta ledus gabala palika bars ar bļitkotājiem. Tā kā manā draugu un paziņu lokā ir vesela varza ar dabas mīļiem, ģeogrāfiem un visādu ekstrēmu piedzīvojumu cienītājiem, pēdējās dienās arī sanācis dzirdēt daudz runu par pārgājieniem uz Roņu salu, taču pagaidām vēl šķiet, ka bez ideju realizācijas. Zinu 4 puikas, kas pagājušajā nedēļas nogalē pārgāja pāri Burtniekam, bet tas ir drošāks pasākums par Rīgas līci.

Par marta pirmajām dienām - nedaudz uz pavasara pusi

Nekāds straujš pavasaris nespīd, taču pārmaiņas uz pavasara pusi noteikti būs. P… [Lasīt vairāk]

Ja par barga sala atkāpšanos var diskutēt, kad tas notiks, tad par pilnīgu sala beigšanos runāt vēl ir par agru. Cerības, ka februāra pēdējās nedēļas otrajā pusē kļūs siltāks, sarūk.

Jaunākās prognozes pieļauj sala turpināšanos līdz pat 5.-8. martam. Līdz tam, visticamāk, būs dienas, kad sals mazināsies līdz dažiem grādiem zem nulles, bet cerības uz atkusni ir pavisam niecīgas.

Dienas vidū saule, protams, sākusi sildīt un tas ļauj mazliet papriecāties par pavasara tuvošanos, taču pagaidām jāturpina salt. Turklāt es joprojām neesmu nopircis cimdus un tagad to nedarīšu par spīti. Izlikšos, ka ir pavasaris.

Baltijas jūras rekordi

Ir diez gan grūti noteikt vai un kādus rekordus jau esam vai vēl paspēsim piedzīvot Baltijas jūrā. Skaidrs, ka šogad ledus tur ir daudz. Krietni vairāk par normu, vairāk nekā pagājušajā gadā, taču lai salīdzinātu ar citiem gadiem, trūkst datu. Zināms, ka 2003. un 1996., kā arī 1994. gadā ledus jūrā bijis daudz, bet vai vairāk vai mazāk, grūti spriest.

Šķiet, ka vienīgais, ko var izmērīt ar LVĢMC datiem, būs datums, kad izkūst pēdējais ledus piekrastē, lai gan arī tas nav sevišķi objektīvs rādītājs. S… [Lasīt vairāk]

Jau svētdienas rītā laiks bija par pāris grādiem aukstāks, nekā prognozēja modeļi, bet šis rīts jau pavisam skaidri pierādīja, ka modeļi ar kaut ko netiek galā. Tie prognozē vairāk mākoņu un, iespējams, tāpēc prognozē siltāku laiku. Ar kolēģi Jāni Tralli spriedām, ka modeļi mākoņu veidošanos gaida no Peipusa ezera, Somu līča un Rīgas līča, taču ledus ir vairāk nekā domā modeļi un nekādi būtiski mākoņi neveidojas.
Šeit pirmdienas agrā rītā uzņemtā satelītattēlā redzams, ka ievērojami mākoņi veidojas tikai virs Baltijas jūras.

Kurās naktīs un kur tieši būs -30 grādi, var tikai minēt. Statistiski, protams, Vidzemes augstiene, pie austrumu puses vēja zemākā gaisa temperatūra var būt arī Rīgas līča piekrastē Vidzemē un šis rīts atgādināja par Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumu staciju Jelgava, kas atrodas kaut kādā dīvainā vietā, visticamāk, kaut kādā ieplaciņā, kur bezvēja naktīs fiksē par pāris grādiem zemāku temperatūru nekā apkārtējās vietās, tātad arī Jelgavā varam sagaidīt rekordzemas temperatūras. <… [Lasīt vairāk]

Būs vai nebūs šajā ziemā -30 grādu sals? Vēl februāra sākumā es biju diez gan pārliecināts, ka nebūs, tagad domāju citādi. Reģionāla mēroga apstākļi -30 grādu salam tuvākajās dienās būs piemēroti, bet vai lokālie apstākļi būs piemēroti - vējš, mākoņi un migla?

GFS kā nu kurā prognožu izlaidumā, bet pieļauj nedēļas vidū valsts austrumos -30 grādu salu, tāpat arī poļu modelis brīžiem pabiedē ar -30 grādiem šur tur Vidzemē, pārējiem modeļiem neesmu manījis tādus biedējošus izgājienus. Vairums vienojušies vidzemniekus saldēt ar -24..-27 grādiem.

Būs interesanti paskatīties, kā vidējā diennakts gaisa temperatūra Rīgā gāzīsies uz leju. Ja mēneša sākumā tā bija 5-6 grādus augstāka par normu, tad šonedēļ tie varētu būt 5-6 grādi zem normas.

Lai arī gaidu pavasari, reizēs, kad uznāks mazliet ekstrēmāki laika apstākļi uz vienu vai otru pusi, es tomēr esmu par galējībām, šoreiz pavisam, pavisam īsām (tāds aukstums īstenībā jau nevienam, izņemot "Latvijas gāzi" un siltumuzņēmumus, nav izdevīgs). Lai šī ziema nebūtu vārgdiene, kas arhīvos ieiet ar minimālo temperatūra nieka -24 grādiem, kā ir līdz šim, tomēr gribētos rītu ar -30 grādiem. [Lasīt vairāk]

Atjaunots 09.02.2011. pl. 12:30 (Pierīga)

Jaunākās modeļu prognozes rāda, ka aukstuma vilnis, kas sāksies šīs nedēļas otrajā pusē, var būt ilgs un bargs. Ekstrēmākie scenāriji paredz aukstumu līdz februāra beigām, turklāt dažās naktīs temperatūra var būt tik zema, ka man pat to negribas rakstīt :) Šobrīd, apskatot vairāku modeļu idejas, izskatās, ka ir aptuveni 70% iespēja, ka būs vismaz -25 grādi kaut uz vienu nakti. Ir arī siltākas versijas, bet tās neizskatās pārāk ticamas. Man sirdi silda viena GFS versija, ka aukstums atkāpsies jau 17. februārī un tam sekotu silts laiks, pat virs +5 grādiem.

Aukstums ieradīsies ar cikloniem, bet nostiprināsies ar anticikloniem. Tas nozīmē, ka aukstuma viļņa sākumā snigs. Tā kā virs Baltijas ieplūdīs tiešām arktisks gaiss, ir labas cerības arī uz lake effect sniegu pat augsta spiediena apgabalā. Pašlaik izskatās, ka ievērojami varētu snigt piektdien. Tas būs saistīts ar ciklonu, taču, ja piepildīsies prognozes par lielo aukstumu nedēļas nogalē, tad piekrastē arī brīvdienās var būt pamatīgs sniegs. [Lasīt vairāk]

Nākamnedēļ lielā Latvijas daļā bieži pakusīs, bet valsts austrumos gan biežāk būs kādu grādu zem nulles. Pašreizējās ilgtermiņa prognozes rāda, ka Atlantijas cikloni mūs regulāri sasniegs līdz pat februāra vidum. Taču līdzīgi kā šonedēļ jau pieredzējām, ciklonu ietekmei mūsu pusē īslaicīgi atslābstot un debesīm noskaidrojoties, gaisa temperatūra uz vienu vai divām naktīm var strauji pazemināties līdz -20 un vēl mazāk grādiem.

Daži modeļi nākamnedēļ pieļauj gaisa temperatūras paaugstināšanos piekrastē līdz +4 .. +5 grādiem. Tas jau būtu nopietns atkusnis, taču valsts austrumos uz tādu cerību nav un tur arī saglabājas lielākie palu draudi pavasarī.

Šonedēļ vairāku iemeslu dēļ paciemojos LVĢMC, viens no iemesliem bija aprunāties ar hidrologiem par pašreizējo situāciju upēs. Ir daži nepatīkami pārsteigumi, tomēr joprojām ir cerības, ka arī Daugavā plūdi nebūs tik lieli kā pērn.

Patīkamākās ziņas ir par Kurzemi, kur janvāra atkušņos daudz kusis un Ventā ūdens līmenis cēlies pat par 2,8 metriem, kas nozīmē, ka sākoties īstajiem pavasara atkušņiem, tur jau būs krietni mazāk ūdeņi, kam tecēt. [Lasīt vairāk]

Kolēģis Jānis Trallis uzrakstījis lielisku apkopojumu par Saules aktivitāti. Gan jaunumi, gan atskats pēdējos gados.

Kārtējo reizi samazināta Saules aktivitātes prognoze, vairojot bažas par mazo ledus laikmetu

RĪGA, JAN 19, BNS - ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) janvāra sākumā kārtējo reizi samazinājusi Saules aktivitātes prognozi, liecina paziņojums pārvaldes mājaslapā.

Saskaņā ar jaunāko NASA prognozi pašreizējā - divdesmit ceturtā - Saules aktivitātes cikla kulminācija būs vērojama 2013.gada vasarā, kad Saules plankumu skaits sasniegs 59.

Šī prognoze samazināta vairākkārt. 2006.gadā zinātnieki paziņoja, ka tuvojas ļoti spēcīgs Saules aktivitātes cikls, taču Saules aktivitāte prognozētajā laikā nesākās. Vēlāk, 2008.gada pavasarī, zinātnieki prognozēja, ka Saules aktivitāte maksimumu sasniegs 2011.gadā, kad uz Saules būs pat 140 plankumu, taču 2009.gada maijā prognoze bija jāmaina, paredzot, ka maksimums gaidāms tikai 2013.gadā ar 90 plankumiem. Pagājušajā gadā prognoze tika samazināta līdz 70.

Iepriekšējos septiņos ciklos maksimālais Saules plankumu skaits bija no 110 līdz 200. Pašreiz vērojamā zemā Saules aktivitāte līdzinās tai, kas tika novērota laika periodā no 1645. līdz 1715.gadam, ko dēvē par Maundera minimumu, un periodā no 1790. līdz 1830.gadam, ko dēvē par Daltona minimumu. A… [Lasīt vairāk]

Pēc siltā laika, kas Eiropā bija pagājušajā nedēļā un pirmdienas atkušņa Latvijā, virs Atlantijas okeāna sāk veidoties anticiklons, kas nedēļas vidū atkal bloķēs siltā gaisa plūsmas no okeāna.

Pagaidām gan izskatās, ka tas nedraud ar jaunu aukstuma vilni, jo anticiklons nedēļas otrajā pusē nostiprināsies virs Britu salām un nevirzīsies tālāk uz ziemeļiem, kas nozīmētu Arktiska gaisa ieplūšanu Eiropā, tomēr pēc silto gaisa plūsmu apsīkšanas, šonedēļ daudzviet Rietumeiropā naktīs atgriezīsies sals un aukstāks kļūs arī pie mums.


Konkrētas prognozēs un ciparos nav jēgas ieslīgt, bet vēlreiz gribu atgādināt par visām šaušalīgajām prognozēm, ko daži mediji izplatīja rudenī - Eiropā gaidāma aukstākā ziema nez cik tūkstošu gadu laikā.

Decembris Eiropā tiešām bija auksts un ar lieliem sniegiem, taču tagad piepildās Džo Bastardi prognozētais, ka ziemas otra puse ir siltāka. To decembrī prognozēja arī daži globālie sezonu modeļi.

Jāatceras gan, ka iepriekš, vasaras beigās un rudens sākumā tas pats Bastari un modeļi pieļāva, ka ziema būs vienlaidu auksta, bet ne tik barga kā iepriekšējā. T… [Lasīt vairāk]

Te īss kopsavilkums par pagājušo gadu. Mani pašu visvairāk priecē temperatūras. Amplitūta tik liela, taču vienmērīga uz abām pusēm, ka vidēja gada temperatūra precīzi atbilst normai. Nesanāca parakties pa arhīviem, bet 2010. gads pa seniem laikiem nav siltāks par normu.

***

RĪGA, JAN 01, BNS - Pagājušais, 2010. gads, Latvijā bijis viens no nokrišņiem bagātākajiem kopš veic meteoroloģiskos novērojumus, taču vidējā gaisa temperatūra gan bijusi ap normu, aģentūrai BNS sacīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) pārstāve Marta Smita.



Provizoriskie aprēķini liecina, ka nokrišņu bijis par 20 procentiem vairāk nekā vidēji citus gadus un līdz ar to aizvadītais gads varētu būt piektais mitrākais kopš Latvijā veic novērojumus.

Vidējā gaisa temperatūra Latvijā pagājušajā gadā bijusi ap +5,7 grādiem un tas atbilst ilggadīgo novērojumu normai.

2010. gadā Latvijā bija netipiski kontrastaini laika apstākļi. Janvārī un februārī valdīja ilgstošs sals. Janvārī Rīgā un lielākajā Latvijas daļā pirmo reizi pēdējo 70 gadu laikā nebija neviena atkušņa. S… [Lasīt vairāk]

Prognozes par gaidāmo laiku Ziemassvētku brīvdienās paliek arvien dramatiskākas, tāpēc personīgi es šorīt bišķi nobijos kaut ko konkrētu par to teikt un biju domājis vēl kādu dienu nogaidīt. Uzdrošinājās to visu izklāstīt kolēģis Jānis.

BNS, 21.dec., 9:11

23.-27. decembrī Latvijā iespējami bagātīgi nokrišņi - sniegs, kā arī lietus un atkala, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes.
Jau vēstīts, ka uz Ziemassvētkiem Latvijai no dienvidiem pietuvosies siltas gaisa masas, kas būs mērojušas tālo ceļu no Āfrikas, vienlaicīgi virs Skandināvijas un Krievijas ziemeļiem atradīsies aukstās arktiskās gaisa masas.

Šo gaisa masu sadursme var izraisīt bagātīgus nokrišņus vairāku dienu garumā, taču aizvien nav iespējams precīzi prognozēt, kā šādos neierastos apstākļos norisināsies atmosfēras procesu attīstība. Virs Latvijas vai kaimiņvalstīm var izveidoties spēcīgs ciklons, kas nestu daudz nokrišņu, tostarp iespējams sniegputenis un atkala jeb sasalstošs lietus. Lielākā atkalas varbūtība prognozēta Latgalē, jo šeit nonāks siltākās gaisa masas, vienlaicīgi uz zemes temperatūra var nepakāpties virs nulles atzīmes. [Lasīt vairāk]