To, ka šis rudens bijis neparasti silts un mierīgs, labi parāda ūdens temperatūra Baltijas jūrā. Saskaņā ar Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta datiem ūdens virsmas temperatūra Rīgas līča centrālajā daļā joprojām ir +9 grādi, Baltijas jūrā - +11 grādi. Zviedru meteodienests piedāvā datu arhīvu līdz pat tālajam 1983. gadam. Apkopojot info no turienes, izrādījās, ka tik silts ūdens jūrā šajā laikā - novembra otrajā pusē - nav bijis.

Tik siltais ūdens norāda uz 2 lietām. Ja mūsu reģionā vēl ilgstoši valdīs ne pārāk aukstas gaisa masas, tad piekrastes teritorijas vēl ilgi baudīs rudenīgu laiku un sals būs reta parādība, taču, ja pie mums strauji ieplūst aukstāks gaiss, jārēķinās ar ievērojamiem līča efekta nokrišņiem.



Šobrīd pietiek, lai 850hPa temperatūra būtu tikai dažus grādus zem nulles, lai veidotos pirmie līča efekta mākoņi, taču šoruden pat šāda situācija ir reta. Gaisa temperatūra pusotra kilometra augstumā pārsvarā ir ap nulli. Jaunnedēļ pāris reizes var pazemināties līdz -3..-6 grādiem, taču tas vēl nekādus būtiskus līča nokrišņus neradīs. J… [Lasīt vairāk]

Aukstums, ko prognožu modeļi visai vienprātīgi paredzēja pēc 15. novembra ir atcelts. To vairs īsti neprognozē neviens. Ziemeļatlantijas oscilācijas indekss pazeminās, bet īslaicīgi. Jau nedēļas otrajā pusē cikloni Atlantijas okeāna ziemeļos sāks veidoties no jauna, Eiropai nesot siltu gaisu.

Dažviet snigs, bet sniega sega neveidosies

Otrdien un naktī uz trešdienu dažviet, pārsvarā Vidzemē gaidāms neliels sniegs. Šis būs negatīvā Ziemeļatlantijas oscilācijas indeksa rezultāts. Tikpat īslaicīgs, cik indeksa kritums. Ticamākais, ka dažviet Vidzemē zeme uz brīdi noklāsies balta, bet vienlaidus sniega sega, kas saglabājas vismaz diennakti, neveidosies.

Nedēļas otrajā pusē Eiropas centrālajā un austrumu daļā atkal pastiprināsies anticiklons, taču tas nebūs no tiem, kas nes aukstumu. Atmosfēras spiediena izvietojums un vēja plūsmas gādās par to, lai anticiklonā ieplūst siltais gaiss no okeāna puses, tādēļ Latvijā laika apstākļi atkal būs līdzīgi jau vairākas nedēļas piedzīvotajiem - naktīs temperatūra no -1 grāda austrumos līdz +5..+6 piekrastē, dienās ap +2..+7, piekrastē kādu dienu līdz +9.

Arī tālākas prognozes būtiskas izmaiņas nerāda, taču ņemot vērā, cik pēkšņi no kartēm pazuda prognozes par kailsalu, es ceru, ka tuvākajās dienās parādīsies kādas interesantas izmaiņas. [Lasīt vairāk]

Atlantijas okeāna siltuma šoruden maz, bet būs vēl mazāk

Jau līdz šim, nedēļām ilgi ir valdījis plašs anticiklons, kas liedz līdz Baltijai nokļūt siltajam un mitrajam Atlantijas gaisam, taču šī anticiklonu sistēma regulāri pie mums iepludināja siltāku gaisu no Eiropas dienvidaustrumiem.

Ziemeļatlantijas oscilācijas indekss šajās dienās strauji krīt. ASV Nacionālās Okeānu un Atmosfēras pārvaldes novērojumi un prognozes pēdējās dienās ir sakrituši, turklāt prognozes nākamajām pāris dienām ir viennozīmīgas un arī līdz novembra beigām lielākā daļa scenāriju paredz indeksa krišanu.

Vienkārši sakot, tas nozīmē, ka Eiropai tiek "atslēgts" Atlantijas okeāna siltums, tā vietā šādās situācijās tradicionāli sāk valdīt arī ziemeļu vēji, kas ienes arktiskas gaisa masas no Skandināvijas vai Krievijas.



Šoreiz situācija nav tik tipiska, jo līdz ar augstu spiedienu virs okeāna, anticikloni, visticamāk, valdīs arī Eiropas austrumu daļā. Pašreizējās prognozes dod cerību, ka līdz ar to ziema neiestāsies strauji - līdz novembra beigām saglabāsies lielākoties sauss laiks un arktisko gaisa masu vietā pa Austrumeiropu dzenāsies tāds pusatdzisis siltāks gaiss no Eiropas dienvidiem, dienvidaustrumiem. [Lasīt vairāk]

Šķiet, ka tāds klasisks cīruļputenis aizvadītajā nedēļā bijis tikai dažviet. Un labi vien ir. Rīgā tāds vispār nav redzēts. Vēl rīt (pirmdien) Zemgales rietumos un Kurzemes centrālajā daļā pastāv iespēja, ka snigs, taču pēc tam... ļoti iespējams, ka sniegu vairs neredzēsim. Tas, protams, ir mans subjektīvi optimistisks pavasara cienītāja viedoklis.

Modeļi pēdējās dienās ilgtermiņa prognozēs visai vienprātīgi samainījuši nebeidzamu ciklonu plūsmu pār Baltiju pret anticiklona stabilām pozīcijām. Pagaidām vēl pāragri cerēt uz strauju siltumu, jo mūsu reģionā būs vēsas gaisa masas, kuras lēna vēja apstākļos saule palēnām iesildīs. Pašreiz šķiet, ka nākamajās brīvdienās temperatūra varētu sasniegt +10..+15 grādus, dažviet piekrastē jūras vēja dēļ būs vēsāks.

Pēc tam, tas ir pēc 17. aprīļa, man ļoti patīk pašreizējā GFS versija. Modelis anticiklonus un ciklonus Eiropā izkārtojis siltākajā iespējamajā pozīcijā, proti, anticiklons ar centru virs Krievijas un mēs tā rietumu malā un cikloni virs Rietumeiropas. T… [Lasīt vairāk]

Nedēļas sākumā prognozētie +18 nedēļas gaitā dila un dila līdz nodila līdz +15, ko šodien varēja baudīt Kurzemes dienvidrietumos. Tas nozīmē, ka pirmie +18 vēl priekšā. Pašreizējās prognozes gan nav pārāk rožainas un līdz 10. aprīlim nav cerību, ka šāds siltums varētu atgriezties.

Kas notiks pēc 10. aprīļa... droši vien, ka dienas turpinās kļūt garākas un sajūtas pavasarīgākas, bet meteoroloģisko modeļu domas par laika apstākļiem ir pietiekami atšķirīgas. GFS laika posmā no 10.-15. aprīlim prognozē divus arktisku gaisa masu gāzienus, kad temperatūra pat dienas laikā tik tikko pārkāptu nulle grādu, tāpat sola arī sniegu, bet ECMWF no 10.-12. aprīlim ļoti siltu gaisa masu ieplūdi, kad temperatūra varētu pārsniegt +15 grādu, taču arī šis "siltākais" scenārijs beidzas ar arktisku gaisa masu ieplūdi, kas nozīmē tikai to, ka vēl jau krītošu sniegu redzēsim. Būtu muļķīgi domāt, ka nu ziema ir pilnīgi un galīgi aiz muguras, taču šādas siltas svētdienas bieži piever klapes uz realitāti, ka aprīlī kaut reizi snieg gandrīz vienmēr. U… [Lasīt vairāk]

Jau svētdien vietām Latvijas dienvidos gaisa temperatūra var sasniegt +18 grādu. Šādu prognozi atbalsta gan GFS, gan ECMWF. Grūti slēpt prieku un sajūsmu par šādu prognozi, taču līdz siltumam vēl mūs sagaida viena no pēdējā mēneša aukstākajām naktīm.

GFS šobrīd pieļauj pat -19 grādu salu rīt agri no rīta Vidzemes augstienē, leišu modelis prognozē -17 grādu, arī poļu modelis vietām sola zem -15 grādiem, bet krietni pieticīgāka ir ECMWF modeļa yr.no modifikācija, solot ne aukstāku par -10..-11 grādiem.

Jebkurā gadījumā šī būs visai liela kontrastu nedēļa. Ekstrēmākajā gadījumā varam piedzīvot pat vairāk nekā 30 grādu kontrastu valsts teritorijā. Kādā konkrētā vietā diezin vai kontrasts būs lielāks par 30 grādiem, bet tuvu tam varētu būt.

Es gan atceros reizes, kad Latvijā vienlaicīgi ir 30 grādu atšķirība, proti - Liepājā ir nulle un Rēzeknē -30, taču šī reize šķiet vēl ekstrēmāka, jo ceturtdienas rītā būs ziema, bet svētdienas pēcpusdienā dažviet, principā, pat vasarai atbilstoša temperatūra. [Lasīt vairāk]

Pēdējās dienas un arī šajā nedēļas nogalē pie mums toni diriģēs arktiskās gaisa masas. Neraugoties uz to, pēcpusdienās lielākajā valsts daļā temperatūra paceļas nedaudz virs nulles, bet marta beigās jau gribas mazliet siltāku.

Sestdienas rīts var būt viens no pēdējiem pamatīgajiem sala kniebieniem. Daži modeļi prognozē pat -15 grādu salu.

Pašreizējās prognozes arī liecina, ka nākamās nedēļas sākumā varētu kļūt par kādu grādu siltāks, taču tāds īsts siltums pie mums varētu atnākt tikai nedēļas otrajā pusē. Kad atkal varētu gaidīt +10 un siltāku.

***
Lielupē ledus iešana vakar (24. martā) sākusies. Pagaidām izskatās mierīgi. Mežotnes stacijā, kur līmenis visaugstākais, līdz pirmajai plūdu robežai trūkstot ap 1,3 metriem, tā man sacīja LVĢMC. Aukstā laika dēļ tuvākajās dienās daudz jauniem ūdeņiem nevajadzētu pieplūst, bet, ļoti iespējams, ka arī ledus iešana apstāsies. Ko tas nozīmē ledus sastrēgumiem, man grūti spriest. Var būt, ka sablīvēsies, bet gribas cerēt, ka izskalosies.

Nu, lūk, papildinājums manam iepriekšējam rakstam. LVĢMC priekšnieks Andris Leitass turpina biedēt. Šīs dienas BNS ziņa:

LVĢMC šefs šogad prognozē lielākus plūdus nekā pērn

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) vadītājs Andris Leitass prognozē, ka šogad plūdi būs lielāki nekā iepriekšējā gadā.
LVĢMC šefs aģentūrai BNS atzina, ka šogad bez plūdiem neiztikt, bet pašlaik nav skaidrs, kad tie varētu sākties.
"Reāli šogad plūdi būs lielāki, jo ledus upēs ir daudz, daudz biezāks nekā pagājušajā gadā," sacīja Leitass.
Šogad centrs īpaši strādās pie tā, lai informācijas apmaiņa starp atbildīgajiem dienestiem un pašvaldībām būtu efektīvāka un operatīvāka. Tāpat visa jaunākā informācija, kas tiks nosūtīta dienestiem, būs pieejama jebkuram interesentam centra mājaslapā.
Jau vēstīts, ka pērnā gada pavasara plūdi pašvaldībām radīja kopumā 1,02 miljonu latu zaudējumus. Lielākie zaudējumi plūdu dēļ bija Ilūkstes, Daugavpils, Jelgavas un Viļakas novada domēm.
***
Jāpiebilst gan, ka ledus biezums pēc LVĢMC datiem nemaz nav "daudz, daudz" lielāks. D… [Lasīt vairāk]

Jāsāk ar nelielu izbrīnu. LVĢMC speciālisti joprojām brīdina, ka Vidzemē un Latgalē plūdi būs vismaz tikpat lieli kā pērn, bet ļoti iespējams lielāki. Dažkārt šķiet, ka sabiedrības, iekšlietu sistēmas un preses uzmanība uz LVĢMC atstāj lielāku iespaidu nekā uz tanti Bauskā.

Kurzemes upēs plūdi vispār ir reti, bet nu tad beidzot LVĢMC man apstiprināja, ka tur palu nebūs. No kā lai rastos, ja tur vairs tikai dažviet ir 5 cm sniega. Jā, ledus sastrēgumi var radīt ūdens līmeņa celšanos, taču izskatās, ka drīz Kurzemes upes pat var piedzīvot ūdens līmeņa krišanos un tad ar visiem ledus sastrēgumiem ūdens nebūs pietiekami daudz, lai upes izietu no krastiem.

Arī Zemgalē sniega jau ir pavisam maz. Dobelē šorīt tikai 1 cm, bet Lietuvas ziemeļos gan vēl ir padaudz. Biržos šorīt - 16 cm. Lielupe ar savu lēno plūdumu un līdzenajiem krastiem gan atkal var sagādāt pārsteigumus, jo tur plūdi, cik atceros no savas pieredzes, ir pat tad, kad citur neapplūst nekas. Ledus biezums no 40-55 centimetriem tomēr ir iespaidīgs. [Lasīt vairāk]

Šonedēļ Latvijā ir ieplūdis silts gaiss un jau otrdien temperatūra dažviet, arī Rīgā, sasniedza +6 grādus, bet nedēļas otrajā pusē ieplūdīs vēsāks gaiss. Jau piektdien 850hPa temperatūra būs par 10-12 grādiem zemāka nekā šorīt un tuvosies -10 grādu atzīmei. Taču izskatās, ka ja vien mākoņi izklīdīs un spīdēs saule, pat šāda aukstu gaisa masu ieplūde nespēs noturēt salu un arī piektdien dienā lielākajā valsts daļā temperatūra pakāpsies kādu grādu virs nulles.

Tie, kas laika apstākļiem seko mazliet vairāk nekā 2 minūšu laika prognozei medijos, mēdz palūkoties arī kādās kartēs, ir zināms, ka uz gadalaiku maiņu, jo īpaši pavasari, modeļiem ir problēmas aprēķināt gaisa temperatūru. Iespējams tiek pārvērtēta sniega lauku dzesējošā nozīme un nepietiekami novērtēta saules ietekme, kā rezultātā bieži ir krietni siltāks, nekā modeļi prognozē. Nu, piemēram, vakar (otrdien) bija pat par 5 grādiem siltāks, nekā prognozēja GFS un par 1-3 grādiem siltāks nekā prognozēja ECMWF.

Ar visu šo gribu teikt, ka meteoroloģiskais pavasaris ir tepat aiz stūra, jo, ja vien debesis visu dienu nesedz mākoņi vai ja pie mums netiks kaut kādas superauksts arktiskas gaisa masas, tad saule nu jau ir pietiekami spēcīga, lai katru dienu gaisa temperatūra lielākajā valsts daļā būtu virs nulles. P… [Lasīt vairāk]