Laikam nebūs otra tāda koka,ar kuru saistītos tik daudz dažādu ticējumu un vērā ņemamu ieteikumu un faktu,kā ar pīlādzi.Un ne jau bez iemesla šis koks ir izpelnījies tādu ievērību un tiek cildināts.Lai aprakstītu visu labo un noderīgo,kas saistās ar pīlādzi,sanāktu krietni apjomīgs uzskaitījums,bet tas nav šī raksta mērķis.Gribu tikai minēt un atgādināt kādu daļu no pīlādža īpašībām,kas vienam,otram,varbūt,liks sarosīties un nepalaist garām šo vērtīgo dabas dāvanu.

Tātad,vispirms - ko pīlādzis var dot mūsu veselībai.Droši var teikt,ka pīlādzis satur vismaz pusi no Mendjeļjejeva tabulas elementiem.Tas satur A,P,C vitamīnus,rūgtvielas un ēteriskās eļļas.Ogu sastāvā ir organiskās skābes - ābolskābe,citronskābe dzintarskābe,sorbīnskābe,kā arī dažādas aminoskābes.Ogas satur bioloģiski aktīvas vielas,piemēram,sorbītu,kas samazina holesterīna llīmeni asinīs,tādēļ īpaši ieteicamas arterosklerozes profilaksei un ārstēšanai.Ogas ir asinis tīrošs līdzeklis,tāpēc tiem,kam ir trombu veidošanās risks (paplašinātas vēnas),kā profilaktisks līdzeklis ir ļoti ieteicamas.Lielisks savienojums ir pīlādžu /mežrožu dzēriens - efektīvi palīdz pret klepu,saaukstēšanos,aizsmakumu.

Ogas var kaltēt cepeškrāsnī 70-75*.Kaltēts ogas savas ārstnieciskās īpašības saglabā pat divus gadus.Ja ogas samaļ kafijas dzirnaviņās,iegūst pikantu pulveri,kuru var pievienot visdažādākajiem dārzeņu ēdieniem,salātiem.No personīgās pieredzes varu teikt,ka šādu pulveri esmu izmantojis daudzos gadījumos dažādos veidos.Un vēl.Nedaudz pakošļājot šādu pulveri,tas noņem izsalkuma sajūtu,un to varētu izmantot tie,kam ir liekā svara problēmas.Austrumu mediķi bija pamanījuši,ka pīlādži ļauj organismā ilgāk noturēt barības vielas.Tātad pīlādži taupa organisma enerģiju.Pīlādžu sulā esošās vielas darbojas kā antibiotikas,nonāvējot pelējuma sēnīti,salmonellu un stafilokoku nūjiņu.Miltos samaltas ogas ir dabīgs konservants,un,iespējams,ka ņemot vērā minētās īpašības,skandināvi šādu pulveri liek pie miltiem,lai maize ilgāk saglabātos svaiga.Reizē ar to rupjmaize iegūst arī specifisku garšu.Šai sakarā jāpiemin,ka agrāk pīlādžu lapas pārkaisīja kartupeļiem pagrabā,lai tie labāk glabājas.Tas skaidrojams ar to,ka pīlādžu lapas satur paraaskrobīnskābi,kas nomāc dažādu patgonisku sēņu un baktēriju attīstību.

Kopš seniem laikiem pīlādzis skaitījās svēts koks.Pīlādzis,sērmūkslis,pucenis,saldoksnis - īpašs koks ar maģiskām spējām apveltīts,katrai sētai svētību nesošs,no ļauna pasargājošs.Šādu tautas ticējumu uzskaitījums arī būtu visai liels.Kā zināms katrai koku sugai piemīt tai raksturīga,sava veida enerģija.Daži nomāc tuvumā augošus augus,citi stimulē augšanu.Pīlādžu enerģija,acīmredzot,visnotāļ ir ar + zīmi.Tāpēc arī šodien dārzā vajadzētu atrast vietu pīlādzim,jo tas ir koks,kas piesaista uzmanībbu.Arī ainavu arhitekti paredz vietu pīlādzim,un tas var būt gan kā fons,gan kā soliteraugs.Ir radītas daudzas,tā saucamās ēdamo pīlādžu šķirnes ar tiešām garšīgām ogām,bet es domāju,ka mūsu parastais pīlādzis vērtības ziņā ir pārāks par tām.Es zinu,ka vairums saviebjas apēdot kādu pīlādža ogu,taču par sevi varu teikt,ka vienu ķekaru es notiesāju tiešām ar patiku.

Ir pīlādžu laiks.Un es aicinu visus tagad rudens pusē šīm ogām NOTEIKTI atrast pielietojumu.