Pēc LSM.lv, BNS un LVGMC materialiem...

Oktobra beigas bija vētrainas un rekordsiltas

Oktobra beigas Latvijā bijušas neparasti siltas un trīs diennaktis pēc kārtas bijušas rekordsiltas, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Trijās dienās Latvija piedzīvoja ne tikai 13. stiprāko (kopš 1960. gada, kad sākti vēja brāzmu novērojumi) vētru, bet arī neparastu siltumu. Līdz ar vētru KRISTIĀNS Latvijā ieplūda arī silts gaiss, tādēļ 27., 28. un 29. oktobrī vidējā diennakts temperatūra bija augstākā kāda jebkad šajos datumos novērota. Šajos datumos vidējā diennakts temperatūra Latvijā bija no +11,6 līdz +12,7 grādiem, kas ir 7-8 grādus siltāks par normu un atbilst septembra vidus ierastajai temperatūrai. Interesanti, ka maksimālās gaisa temperatūras novērotas tieši naktīs, nevis dienās. Piemēram, Rīgā naktī uz 29. oktobri gaisa temperatūra sasniedza pat +15,7 grādus. Tādējādi arī šī laika perioda naktis bija siltākās Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

Tālākas prognozes liecina, ka Latvijā arī turpmāk saglabāsies diezgan silts laiks. Sals un sniegs nav gaidāms ne novembra pirmajās dienās, ne iespējams, visu novembra mēneša pirmo pusi vai pat ilgāk.

Arī novembris kopumā gaidāms siltāks par normu.

Novembra vidējā gaisa temperatūra būs par 1-1,5 grādiem augstāka par normu, liecina gan ASV Nacionālās Okeānu un atmosfēras pārvaldes, gan Krievijas Hidrometeoroloģijas pārvaldes aprēķini. Novembra pirmajā pusē laikapstākļus galvenokārt noteiks ciklonu darbība, tādēļ palaikam līs un pūtīs brāzmains vējš. Laiks bieži būs vējains, pastāv iespēja, ka nākamās nedēļas otrajā pusē gaidāma vētra. Iespējams, ka Latviju šķērsos spēcīgs ciklons ar vētru, aiz kura īslaicīgi ieplūdīs aukstāks gaiss un vietām var snigt slapjš sniegs, bet sniega sega neveidosies. Reizēm, norimstot vējam, parādīsies migla. Gaisa temperatūra tuvākajās divās nedēļās gan nakts, gan dienas laikā gaidāma +1..+11 grādu robežās jeb vidēji trīs grādus virs klimatiskās normas. Ja novembra pirmajā pusē būs krietni siltāks par normu tad novembra otrā/trešā dekādē laiks varētu tomēr kļūt ievērojami vēsāks, taču pastāv liela iespēja, ka arī tad vēl ne sals, ne sniegs nav gaidāms. Pēdējo desmitgažu vidējā gaisa temperatūra novembrī ir no 0..-0,5 grādiem Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos līdz +3,3..+3,6 grādiem Baltijas jūras piekrastē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Savukārt laika vērotājs Vilis Bukšs par gaidāmo novembri savā blogā raksta šādi:

"Šogad novembra pirmajā pusē bez būtiskiem nokrišņiem. Dienas viegli mākoņainas, nereti arī rudenīgi saulainas, bet vēsas. Naktis dzestras un daudzviet ar nelielu nakts salu. Mārtiņa nedēļā (no 4. līdz 10. novembrim) nokrišņu vairāk. Gan lietus, arī krusa un sniegs. Mēneša vidū līdzīgi un mākoņainas dienas mīsies ar saulainākām. Mēneša otrajā pusē un it īpaši laikā ap Katrīnām (25. novembris) kļūs aukstāks un Austrumlatvijā sals saglabāsies arī dienas laikā. Šeit uzsnigušais sniegs nenokusīs un izveidosies neliela, īslaicīga sniega sega. Kopumā Sala mēnesis bez izteiktām novirzēm no normas."

Vētru sezona vēl nav noslēgusies.

Šoziem Latvijā piedzīvosim jaunas vētras, tās gaidāmas pārsvarā līdz ziemas vidum, prognozē meteoroloģijas organizāciju "Accuweather". Parasti vētras ziemā Eiropu šķērso no rietumiem uz austrumiem, sākumā skarot Britu salas, vēlāk Beniluksa valstis, Vāciju, Dāniju, Skandināvijas dienvidus un tad Baltiju. Visai tradicionāla trajektorija bija vētrai KRISTIANS, kas 27.-28. oktobrī skāra Eiropu. Tomēr prognozes liecina, ka līdz ziemas vidum vētru virzība būs cita. Tās pāri Eiropai brāzīsies sākot no Skandināvijas rietumiem, vēlāk pār Baltiju un Austrumeiropu. Jau tuvākas prognozes liecina, ka nākamie stiprie vēji Latviju var sasniegt nākamās nedēļas vidū vai otrajā pusē, kad vēja ātrums brāzmās jūras piekrastē sasniegs 22-27 metrus sekundē.

VARIĀCIJAS PAR GAIDĀMO ZIEMU.

• Sinoptiķi noraida dažos plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par it kā prognozētu pēdējo 100 gadu bargāku ziemu Eiropā, to nosaucot par žurnālistu izdomājumu. Neviena organizācija nav izteikusi prognozes par gaidāmu lielu un ilgstošu aukstumu, un baumas cēlušās no nepareizi interpretētas sinoptiķu diskusijas par ilgtermiņa prognozēm. Daži skaitlisko modeļu aprēķinātie attīstības scenāriji tiešām uzrāda aukstu ziemu, bet šāda scenārija īstenošanās šoziem ir mazāk iespējama kā iepriekšējās ziemās, un paši sinoptiķi vislabāk apzinās, cik neuzticamas ir ilgtermiņa prognozes, tādēļ visi kategoriskie apgalvojumi par to, kāds būs laiks pēc pāris nedēļām vai mēnešiem, esot jāuztver skeptiski.

• Ziemas sākumu"Accuweather" Krievijā un Skandināvijas austrumos prognozē aukstāku nekā parasti, tāpat arī Balkānu reģionos gaidāmi ievērojami aukstuma viļņi. Rietumeiropā šo ziemu prognozē siltāku par iepriekšējām, īpaši Francijā un Lielbritānijā. Ziemas mēnešos - no decembra līdz februārim sniega daudzums, kas izsnigs virs Londonas un Parīzes būs ap 2-5 centimetriem, Berlīnē 7-15 centimetri, bet Maskavā 1-1,25 metri, prognozē Accuweather.com.

• Krievijas Hidrometeoroloģijas centrs iepriekš publicēja prognozi, ka gaidāmā ziema Austrumeiropā būs "parasta" un nedaudz siltāka par 2012.-2013.gada ziemu. Viņi prognozē, ka šogad decembris būs siltāks nekā pērn, un aukstākais no ziemas mēnešiem varētu būt februāris. Vidējā gaisa temperatūra ziemā kopumā gaidāma atbilstoša normai vai nedaudz augstāka par to. Baltijas valstīs decembrī prognozēta gaisa temperatūra tuvu normai, ar lielāku varbūtību, ka tā būs mazliet augstāka par normu. Savukārt janvārī prognoze uzrāda lielu varbūtību, ka laiks būs siltāks nekā vidēji pēdējās desmitgadēs. Februārī un martā gaisa temperatūra būs ap normu. Tiesa, šādas prognozes neuzrāda īslaicīgus aukstuma viļņus un citas īslaicīgas novirzes. Tas neizslēdz iespēju, ka sals kādu brīdi var sasniegt -30 grādu, jo prognoze attiecas uz vidējo gaisa temperatūru un neaplūko temperatūras svārstības pa nedēļām.

• Saskaņā ar "Weather Services International" sezonālo prognozi pēc silta novembra sākuma mēneša beigās un decembrī dominēs auksts laiks, janvārī Atlantijas cikloni atnesīs atkušņus, bet ziemas beigas, tāpat kā tās sākums, varētu būt aukstas.

• Savukārt sinoptiķis Džo Bastardi no meteo dienesta AccuWeather paredz nākamo ziemu aukstu un apliecinājis, ka par gaidāmo auksto ziemu liecinot gan zemā Saules aktivitāte, gan negatīva Ziemeļatlantiskā oscilācija, – līdzīga situācija Eiropā bijusi vērojama 1950.-o gadu sākumā, kad sals vairumā Eiropas valstu saglabājās līdz pat pavasara vidum.