Rudens pēdējā mēneša vidējā gaisa temperatūra ir no -0,1...-0,6 grādiem Vidzemes, Alūksnes un Latgales augstieņu rajonos līdz +3,2...+3,5 grādiem Baltijas jūras piekrastē. Novembrī visaukstākais laiks gan kopumā Latvijā, gan atsevišķās tās vietās ir bijis 1993. un 1998. gados, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no -6...-7 grādiem Latvijas austrumu daļā līdz -1...-3 grādiem Latvijas rietumos - Baltijas jūras piekrastē. Savukārt vissiltākais laiks novembrī ir bijis 1928. un 1978. gados, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no +3...+5 grādiem Valsts austrumu daļā līdz +6...+7 grādiem Baltijas jūras piekrastē. Desmit vissiltāko novembru skaitā kā ceturtais ir bijis 2000., kā septītais – 2011. gada novembris. Kopumā Latvijā novembra ilggadīgā vidējā gaisa temperatūra ir +1,5*C.

Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no +2 līdz +6 grādiem. Līdz šim reģistrētā absolūti maksimālā gaisa temperatūra ir no +13 līdz +17 grādiem un ir uzstādīta galvenokārt 1968. gada 1. - 3. novembrī. Mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir no +1 līdz -3 grādiem. Līdz šim reģistrētā absolūti minimālā gaisa temperatūra ir no -25 grādiem Vidzemes augstienē (Zosēnos) līdz -15...-18 grādiem Baltijas jūras piekrastē un ir uzstādīta galvenokārt 1965., 1971. un 1998. gados.

Nokrišņi - Novembrī vidēji 17-20 dienās ar nokrišņiem to ilggadīgā vidējā mēneša summa kopumā Latvijā ir 60 mm. Ap 50% nokrišņu ir lietus, otra puse – sniega un slapja sniega veidā. Mēneša nokrišņu daudzums svārstās no 45-55 mm Latgalē, Vidzemes austrumos un Zemgalē līdz 70-95 mm Kurzemes un Vidzemes rietumu rajonos – augstieņu rietumu nogāzēs.Novembrī dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 3 - 4 mm. Līdz šim novērojumu stacijās vislielākais diennakts nokrišņu daudzums ir bijis 58 mm - tas reģistrēts 1961. gada 3. novembrī Ventspils novada Tārgales pagasta Vičakos. Latvijas centrālajā daļā diennaktī visvairāk nokrišņu ir bijis 2000. gada 5. novembrī Jelgavas novada Līvbērzes pagasta Baložos – 42 mm, bet austrumu daļā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums – 39 mm - ir reģistrēts 1977. gada 20. novembrī Rūjienā

Vējš - Novembrī Latvijā vējš pārsvarā pūš no dienvidiem. Mēneša vidējais vēja ātrums sauszemes teritorijā ir 3-4, jūras piekrastē 4-6 m/s. Novembris, decembris un janvāris kopumā Latvijā ir mēneši, kad vidējais vēja ātrums gada gaitā ir vislielākais. Jūras piekrastes rajonos un Kurzemes atklātākajās vietās katru gadu novembrī vēja ātrums (10 minūtēs vidējā vēja ātruma vērtība) var sasniegt mēreni stipra vēja spēku ( 8,0-10,7 m/s). Baltijas jūras piekrastē vidēji reizi 11-16 gados var tikt novērotas vētras (20,8-24,4 m/s), bet vidēji reizi 35 gados - stipras vētras (24,5-28,4 m/s). Līdz šim vislielākais Latvijā novembrī reģistrētais vēja ātrums ir 26 m/s (1969. gada 2. novembrī Ventspilī). Pēc novērojumu staciju datiem līdz šim vislielākās vēja brāzmas novembrī kopumā Latvijā arī ir bijušas 1969. gada 2. novembrī - Ainažos tās sasniedza 40, pārējā jūras piekrastē 28-35 m/s, iekšzemē 20-34, bet visstiprākās brāzmas šai dienā bija Daugavpilī, kur tās sasniedza 44 m/s. Tas ir vislielākais līdz šim novērotais vēja ātrums brāzmās novembrī Latvijā. Līdz 20-28, bet Ventspilī 36 m/s stipras vēja brāzmas Latvijas lielākajā daļā pūta arī 2001. gada novembra pirmajās dienās.

Sniegs - Lai gan sniega sega novembra pirmajā dekādē lielākajā Latvijas daļā vēl ir pat retāk nekā katru otro gadu, sniega segas parādīšanās vidējie datumi – no 3. novembra Alūksnē līdz 23. novembrim Liepājā – liecina, ka līdz noturīgai sniega segai vairs nav tālu. Iestājoties aukstam laikam, visā Latvijā novembrī jau var notikt noturīgas sniega segas izveidošanās. Tā tas bija 2010. gada novembrī – gaisa temperatūrai krasi pazeminoties, noturīga sniega sega visā Latvijas teritorijā izveidojās 25.-26. novembrī.
Sniega gan novembrī parasti vēl nav daudz – mēneša trešās dekādes vidējais sniega segas biezums ir no 1 cm Baltijas jūras piekrastē līdz 5 cm Alūksnē. Tomēr atsevišķās dienās sniega segas biezums jau mēneša pirmajā dekādē var tuvoties 30, Baltijas jūras piekrastē 10 cm. Mēneša trešajā dekādē Latvijas centrālajos un austrumu rajonos sniega segas biezums vietām jau var sasniegt gandrīz 40 cm.

Dabas parādības - Gada gaitā novembris un decembris ir mēneši, kad iekšzemes rajonos visbiežāk tiek novērota migla. Visvairāk - vidēji katru trešo dienu, maksimāli līdz pat 20-22 dienām mēnesī migla var būt Alūksnē un Gulbenē. Visretāk – vidēji 2-3, maksimāli 8-10 dienas mēnesī - migla ir jūras piekrastes rajonos. Palielinās dienu skaits ar apledojumu, sarmu un puteni. Arī apledojums un sarma visbiežāk ir Latvijas austrumu daļā (ar maksimumu Alūksnē) un visretāk – jūras piekrastes rajonos. Alūksnē gan apledojums, gan sarma ir novēroti vidēji 3, maksimāli 12 reizes mēnesī. Putenis visbiežāk ir Vidzemē – vidēji 2 dienas, maksimāli katru otro - trešo mēneša dienu. Novembrī reti – atsevišķos gados 1-2 dienas mēnesī - iespējams arī īslaicīgs pērkons un zibens.

                                                                                                                                              Avots LVĢMC.

Par laiku šogad novembrī...

Novembra pirmajā dekādē laikapstākļi būs nepastāvīgi. Dekādes sākumā vietām gaidāmi nelieli nokrišņi - sniegs slapjš sniegs piekrastē arī lietus. Dekādes pašā sākumā laikapstākļus noteiks augstpiediena atzars, kas gādās par mierīgu laiku. Naktīs zem skaidrām debesīm temperatūra noslīdēs nedaudz zem nulles. Dienas laikā temperatūra pāaugstināsies līdz +1..+6*C. Daudzviet pāaugstināta gaisa mitruma dēļ veidosies migla. Dekādes otrajā pusē laikapstākļus noteiks aktīva Atlantijas ciklonu darbība. Cikloni pārvietosies virzienā no Rietumiem uz austrumiem. Latvijā no Dienvidrietumiem ieplūdīs aizvien siltāks gaiss.Laiks būs arī. Jūras piekrastē vēja ātrums var pastiprināties līdz pat 22 m/s. Temp naktīs būs 0..+5*C Dienās no +2..+7 piekrastes rajonos līdz pat +11*C. Tomēr sagaidāmi arī vairāk nokrišņu, kas vairak būs lietus veidā, bet nakts stundās nokrišņi iespējami arī slapja sniega veidā. Vietām nokrišņi var būt stipri.  

Novembra otrajā dekādē laikapstākļi saglabāsies nepastāvīgi un bieži līs un brīžiem laiks būs vējains. Vidējā tempertūra latvijā tomēr aizvien pazemināsies. Laikapstākļus joprojām noteiks Atlantijas ciklonu darbība. Tomēr iespējama neliela aticiklona veidošanās. Cikloni pārvietosies virziena no Rietumiem uz Austrumiem. Valdošie vēji būs no dienvidrietumu un rietumu vēji, kas latvijā gādās par siltām gaisa masām. Temp naktīs no +2..+7 atveisķās naktīs pat +3..+8*C dienās no +3..+7 vietām iespējami +10*C  Dekades otrajā pusē, kad vējš var iegriezties no ziemeļiem. Gaisa temperatūra var pazemināties. Un nokrišņi iespējami slapja sniega un sniega veidā. 

Novembra trešajā dekādē. laikapstakļi vēljoprojām sagaidāmi nepastāvīgi. Bieži līs. Un arī sagaidāms vējains laiks. Valdošie vēji būs no dienvidrietumu, rietumu puses, kas latvijā turpinās ienest siltas gaisa masas. Laiku pa laikam ar austrumu un ziemeļu vējiem latvijas teritorijā ienāks aukstas gaisa masas, kas atnesīs islacīgu temperatūras pazemināšanos. Nokrišņi pāries slapja sniega un arī sniega veidā. Nav izslēgta puteņa iespejamība un sniega sega vietam var pieaugt līdz pat 20 cm. Temp naktīs vidēji no +1..+5*C atsevišķās naktīs, kad latvijā valdīs aukstas gaisa masas no 0..-7*C vietām līdz pat -10*C. Dienās videji no +2..+6*C, bet kad valdīs aukstas gaisa masas no +1..-3*C.

Mēneša vidējā temperatūra ir tuvu normāla vai virs normas (norma -0,4 ... 2,9 * C) Zemāka vidējā temperatūra sagaidāma III dekādē. Nokrišņu daudzums ir gaidāms normas robežās, dažreiz pat vairāk ( norma 46 ... 80 mm).

                                                                 

Tā ka laikapstākļi sagaidāmi nepatāvīgi arī šogad Novembrī nav izslēgta spēcīgu vētru iespējamība.

Kopumā zemakā gaisa temperatūra sagaidāma mēneša III dekādē. Un arī sniega segas izveidošanās vairāk iespējama III dekādē. 

                                                                              Attēlu (C)EMHI

Paskaidrojums pie attēliem - Attēlos attēlota gaisa masu ieplūšanas tendences katrai mēneša dekādei. Zilās bultas - auksts gaiss. Sarkanās bultas - silts gaiss.