2013. gada vasara ir klāt. Un paspējām gandrīz mēneša garumā dzīvot "tropu" negaisu laikā, kas sākās pēc negaidīti garās ziemas- jau negaidīti ātri maija pirmās dekādes beigās. Taču galvenā negaisu sezona vēl ir priekšā, tā atkal sāksies pēc Jāņu laika un turpināsies visu jūliju. Sākoties kārtējam siltajam gadalaikam – kārtīgiem meteo vērojumu faniem rokas un domas "niezēt niez" kādas aktivitātes virzienā. Runa ir par negaisu ķeršanas ekspedīciju rīkošanu. Rakstā viedēju vispārīgas domas, un varbūt lai izskan arī kāda neliela šo rindu autora pieredze. Kas gūta pēc dažām negaisu ķeršanas aktivitātēm.
Rakstīts īpaši meteolapa.lv saitei.
Sākam runāt...
Attēlā: autora iekadrēts zibens no novērojuma vietas – 25km uz D no Kandavas, 6.6.13., ap plkst. 18:30.
* Vispirms valstiskā prestiža jautājums. Līdz šim likās: ar negaisu, pēkšņo vētru un tornado (storm chase – angl.) ķēršanu nodarbojas tikai t.s. "lielajās un bagātajās" valstīs. Pirmām kārtām ASV. Kur šī nodarbe ir profesionāli noslīpēta. Noslīpēta (dažiem) arī laba sadarbība ar tās valsts vai attiecīgā štata meteo birojiem. Vēl precīzāk: masīvie pērkonu ķērāji uz aktivitāšu dienām saņem mobīli- profesionālo aparatūru, kuru lieto ekstremālo laika apstākļu vietās. Pēc tam ar iegūtajiem mērījumiem tā tiek agriezta atpakaļ meteo kantoros. Zinātniekiem tiek dati, bet pašiem veicējiem... adrenalīns asinīs, jauni piedzīvojumi un jauna pieredze. Vērtīga pieredze: kas sniedzas tālu pāri vienkāršiem pabraucieniem pa lauku ceļiem zem melniem padebešiem.
* Latvija arīdzan varētu būt bagāta valsts! Pagaidām tā ir fantāzija, bet... varbūt varētu nodibināties pie mums kādas "uz" vasaru patstāvīgas komandas. Kā minimums trīs. Paskaidroju! Reizēm kārtīgs negaiss noklāj arī pie mums plašu teritoriju. Un tad konkrētajā dienā – vajadzīgas vairākas komandas (automašīnas, katrā ar 3-4 cilvēkiem – arī drošības pēc, par to tālāk rakstā), lai šādu pērkona mākoni varētu "apkalpot" no dažādām pusēm: iefilmēt, iefotografēt, varbūt arī iemērīt ar dažādām ierīcēm (vēja ātrumu, gaisa spiedienu...). Kādu negaisu ķērāju komandu esamība liecinātu: arī Latvijā ir bagāta un mūsdienīga domāšana.
* Patreiz Latvijā? Ir daži fani, kuri vienpatnībā, varbūt ar dažiem tuvākiem ģimenes draugiem, paņemot mazgadīgos bērnus līdzi – dažus vai pāris desmitus kilometrus pabraukā līdzi nedaudz rūcošam pērkona mākonītim. Ar vienkāršo kabatas tālruņa fotokameru iekadrē dažus redzējumus, ieliek dažas fotogrāfijas "draugos" vai "sejasgrāmatā". Un ar to viss beidzas, lai gan patiesībā dažās reizēs vajadzēja – zinātnes labad – būt klāt arī drusku profesionlizētiem cilvēkiem, kas iegūto informāciju aiznestu tālāk: zinātniskajai apstrādei un secinājumu darināšanai, kā arī statistikas papildināšanai. Cita daļa fani ir tādi, kas atrodas vienā punktā (teiksim, lauku mājās) un iefiksē visu, kas iet garām pa debesīm konkrētā punkta tuvumā. Šo tautu varam saukt par laika vērotājiem. Izrādās, viņi ir visai daudz, tiesa- lielumliela vairumā stipri amatieriskā līmenī šo darbu darot. Tāpatās vien uz kalendāra malas pieraksta rīta gaisa temperatūru, otrs uz šķūņa durvīm- dienu, kad attiecīgajā gadā atlido stārķi. Utt., utml. Parasti viņi ir vecāka gadagājuma cilvēki, kuri ar internetu ir uz tālu "jūs". Ja arī "tīmeklī" nonāk amatiertu vāktie laika vērojumi, tad šī informācija ir izkaisītā veidā, nesadabūjama caur "gūglēm" un citiem meklētājiem.
* Ko domā profesionāļi no LVĢMC (tautā sauktu par "Latvijas meteobiroju")? Manā uztverē, apkalpo dažas stacionāras mērīšanas ierīcies, caur masīvu apstrādi (un kā nesen izrādījās- dziļas slepenības ietvaros) bezmaksas lietotājam sniedz laika ziņas. Maksas lietotājiem – speciālās laika ziņas. Gods un slava, visu publiku aplaimojuši ar nokrišņu radaru (sk. svaigu rakstu šajā sakarībā), lai gan šo pakalpojumu ne visai senā pagātnē mēģināja uzlikt uz maksas "adatas" (šajā ziņā rīkojoties gandrīz vai vienīgie visā pasaulē). Tomēr arī šajos profesionālajos laika mērījumos – izpaliek vietējie novērojumi. Reizē ar to izpaliek arī zinātniskās informācija un statistikas papildinājumi. Kas iegūstami tikai reizēs, kuras varam nosaukt par negaisu ķeršanas ekspedīcijām. Arī šo rindu autoram dažā kuslā sarunā bija mēģinājumi piedabūt kopdarbībā uz varbūtējām negaisu ķeršanas ekspedīcijām šos profesionālos cilvēkus. Pagaidām gan bez redzamiem rezultātiem...
* Vēlreiz par valsts prestižu :) Šo lietu veido ne tikai teritoriālais plašums, ne tikai iedzīvotāju masīvais blīvums, ne tikai ražojošo rūpnīcu lielums, ne tikai karaspēka personāla daudzums un apbruņotības līmenis. To nosaka arī paši cilvēki, ar mūsdienīgu un varbūt pat novatorisku (apsteidzošu) līmeni. Manā uztverē par prestižu var uzskatīt ne tikai plezīru- kad lielākiem gar mūsu horizontiem ejošiem cikloniem/anticikloniem esam spējīgi iedot savus vārdus. Bet arī to, ka esam (cita starpā) spējīgi uzrīkot negaisu ķērsanas ekspedīcijas. Vai ne?
===============
Un tagad pievēršamies raksta otrajai daļai. Tīri praktiskai pieredzei- kad organizējam un jau veicam nākamo negaisu ķeršanas ekspedīciju. Ir dažas elementāras lietas jāievēro.
* Tai vispirms ir jāgatavojas. Jāsavācās "komandā", kas katra sastāv kā minimums no 3 cilvēkiem. Vismaz diviem no viņiem jābūt ar autovadīšanas tiesībām. Vienam šādā jaktē nebūtu vēlams doties. Uz ceļa viss kas var gadīties, un kāds no līdzās esošajiem var sniegt tūlītēju palīdzību. Trīs cilvēki ekipāžā kā minimums ir tamdēļ – ka reizēm ir situācijas, kad vienlaikus ir jāfilmē un jāfotografē negaisa pārvietošanās braucošā režīmā. Tātad, viens pie stūres, otrs pie fotoaparāta, trešais pie video kameras. Ideāli ir tad, ja viena negaisa tuvumā vienlaikus, bet dažādās vietās darbojas (ar 3-5-10-15... kilometru atstarpi vienu no otras) vairākas ekipāžas.
* Dodoties negaisu ķeršanā, vēlams atstāt ziņu kādās mājās paliekošajam radiniekam. Pavēstot- apmēram uz kuru rajonu dodamies, un kad plānojam būt atpakaļ. Drošībai, ja kas... Bet kārtējā ekspedīcijas dienas režīms izskatās sekojošs: jau iepriekšējā vakarā pirms potenciālās negaisu dienas izdarām savu prognozi par tēmu: apmēram kurā Latvijas daļā un kurā dienas daļā maksimālie pērkona mākoņi iegadīsies. Izbraukšana uz notikuma vietu sākas stundas 2-3 pirms negaisu maksimālās attīstības. T.i. nāksies veikt varbūt arī 200-250km uz to vai citu mūsu valsts reģionu. Jāizvērtē arī sinoptiskā situācija: teiksim, "vietējas nozīmes" pērkoni rodas maksimumā pēcpusdienas stundās, taču "uz" frontes esošie var dārdināties pavisam citos diennakts laikos.
* Pirms braukšanas līdzās profesionālajai aparātūrai – mūsu apstākļos foto, video aparātiem, personālajam saliekamajam kompjūteram ar pieeju mobilajam internetam – mašīnā jābūt arī aptieciņai (tā gan ir prasība visiem satiksmes dalībniekiem arī "ārpus negaisu ķeršanai"). Pašu mobilajiem telefoniem jābūt uzlādētiem, arī kabatas baterija, nazis, sērkociņi nebūs lieki. Pašiem jābūt mākai ne tikai paredzēt tuvākos laika apstākļus, bet arī spējai orientēties kartē un apkārtnē. Latvijā mums ir labi attīstīts ceļu tīkls, kā arī mobilā interneta pieejamība. Tamdēļ nevajadzētu būt problēmām ar nomaldīšanos.
* Jau piebraucot pie negaisa mākoņa...
- jāsaka, labākie kadri ir tad, kad esam nevis tieši apakšā zem lielā padebeša, bet gan kādus 10 kilometrus pirms tā. Kad redzama mākoņi apakša, augša un visi sāni, izvirzījumi. Tieši zem mākoņa mēs spēsim iefiksēt lietusgāzē vien vienmērīgi pelēku ainavu ar ierobežotu redzamību. Savukārt zem "sienas mākoņa" spēsim iefiksēt vētras redzējumus, tuvus zibens spērienu, kādu nelielu tornado. Tomēr jāatceras par drošību.
- JĀ, DROŠĪBA PIRMAJĀ VIETĀ! Negaisu ķeršanas reizēs saskaramies ar ekstremālām dabas parādībām. Nekādi iegūtie foto, video kadri un mērījumu rezultātā neatsvērs veselības un pat dzīvības zaudējumus, ja būsim šādās reizēs ar uzmanības trūkumu. Neatkārtošu referātu par izvairīšanos no laika ekstrēmiem, nesen šajā portālā bija raksts par tēmu. Vien pateikšu, ka šai lietai vajag pievērst prioritāro uzmanību. Varbūt vienkāršotā veidā – no pēkšņas vētras varam izvairīties kādā patiltē, arī ar mašīnu iebraucot nelielu krūmu (ne lielu koku) ielokā. Varam patverties nelielā ielejā vai gravā.
- ķersim arī pašu negaisu gudri. Braucam nevis tieši mākoņu virzienā, bet gan uz tā potenciālo atrašanās vietu pēc kāda laika (t.s. "trīsstūra likums"). Braucam tuvāk nevis patreiz maksimālajai gubai, bet gan kādai citai blakus esošajai- kas vēl tikai attīstīsies, un iedos mums labākos kadrus tad, kad būsim tur piebraukuši. Nav jēgas braukt pie fotogeniskas, bet attālas cb mākoņu "sēnes", bet gan pie citas tuvākas, kas vēl tikai pēc laiciņa izvērsīsies par gubu-lietus mākoni. Ietaupīsim gan laiku, gan benzīnu.
- neaizmirstam arī to, ka ceļu satiksmes noteikumi eksistē arī negaisu ķeršanas reizēs. Nedrāzīsimies pie perspektīva mākoņa ar ātruma pārsniegšanu, neradīsim avārijas situācijas. Arī saskarsme ar ceļu policijas ekipāžu... nu nekādīgi neveicinās negaisu ķeršanas rezultātu, drīzāk jau kavēs!
=========
Tīri filozofiski...
* Negaisu ķeršana aizvien ir ļoti aizrautīga nodarbe. Līdzīgi kā skatītājam vai pat kā dalībniekam piedalīties sporta spēlēs. Vai ņemt dalību ekstrēmos politiskos pasākumos. Katram savs!
* Vislabāk pirmajās reizēs negaisu ķeršanas ekspedīcijās braukt kādā pieredzējuša "ķērāja" vadībā. Uz savu galvu mazos dzīves gados to neuzsākt. Jo tad būs garāks pieredzes iegūšanas laiks, arīdzan varam pieļaut aiz nezināšanas kādas fatālas un veselību apdraudošas kļūdas. Jāsaka gan, patreiz Latvijā šī aktivitāte nav ieguvusi kustības apveidus. Ir atsevišķi entuziasti, kuri šīs mākoņu medības dara vienatnē, un tad katrs pa jaunam "gudro savu velosipēdu". Tā mums ir problēma – šādu pieredzējušu kadru trūkums.
* Es te rakstīju par negaisu ķeršanu, taču jēdziena plašākā nozīmē – mēs varam ķert jebkurus laika apstākļos. Piemēram, zemās un fotogeniskās miglas vasaras rītos, masīvas sniega kupenas ziemas dienā, vētras jūras piekrastē rudeņos. Pavasaros arī pirms vizbulītes, vai pat melnos stārķus to ligzdošanas vietās. Atkal jāsaka- katram savs. Dažiem veicas: par to liecina fotogalerijas, kas aizvien no jauna parādās šajā portālā un ne tikai šeit.
* Rakstā apstāstīju tikai vispārējās domas par tēmu, neskarot visādas smalkas nianses un aspektus. Varam sarunu turpināt komentāros.
==============
Dažas saites...
* Vētru ķeršana- kas tas ir? (angliski iekš Wikipedia)
* Dažas (bet ne vienīgās) vētru ķērāju lapas:
-
Vorena Fredlija vietne: http://www.stormchaser.com/
-
"Chaseday": http://www.chaseday.com/
* Ir simtiem video no vētru ķērāju ikdienas. Te viens dramatisks no 31.5.13. notikumiem netālu pie Oklahomas (ASV).
==============
Turpinām vērot dabu :)
Latvija tomēr nav un nekad nebūs ASV - ne lieluma, ne entuziastu daudzuma, ne izmēru ziņā. Tur daudzi ķērāji vienas dienas laikā nereti veic attālumus, kas stipri lielāki par Latvijas robežām. Turklāt tur daudzi ķērāji tēmē ne uz negaisiem kā tādiem, bet uz tornado - ar domu ne tikai neaizmirstamus skatus gūt, bet arī zinātniskus pētījumus veikt vai vienkārši nopelnīt - kā nu kurš. Latvijā tomēr šādu iespēju neskaitāmas reizes mazāk, kaut gan negaisu sezonā arī pie mums visādi "brīnumi" mēdz gadīties. Galu galā šādai idejai, lai sāktu domāt par tās realizāciju, vajag vismaz 3 lietas: 1) fanātismu, 2) daudz naudas; 3) daudz brīva laika. Nelielai draugu grupiņai, ja eksistē vismaz šie trīs pamatnosacījumi, gan ir iespējas labi pavadīt laiku un varbūt arī spilgtus iespaidus gūt, ja paveicas. :) Bet uz zinātnisku vērtību vai lielām naudām tāpat ir maza cerība...
Latvijas mazums - kā reiz ir pozitīva lieta šajā aktivitātē. Varam pusdienas laikā izbraukt ekspedīcijā, bet vakarā jau varam būt mājās. Ko nevarētu teikt par kolēģiem ASV, kur tornado ķērāji pie negaisa (pilnīgi pareizi) reizēm brauc cauri vairākiem štatiem. 500-600...km garās distancēs. Kā jau Normunds zemāk sacīja, mēs 2010. gada vasarā braucām ar parastu mašīnu, ne tik daudz līdzekļi bija uz rokas. Lielākie tēriņi sanāca uz benzīnu. Pats galvenais, beidzot ir jāpieceļ sava p*kaļa (sorry) no dīvāna un jāiet darīt lietas. Tas, ka mēs esam kūtri un ļoti nelabprāt pat uz dažām stundām šķiramies no iesildītā dīvāna, to es gandrīz nepārtraukti manu savos citos projektos, kur ilgstoši jāpierunā neizskaidrojami slinkus cilvēkus. Pēcāk paši brīnāmies, kamdēļ esam tur, kur esam, bet neesam "amerikā"! (lai gan arī tajā zemē cilvēki pa lielai daļai ir mierpilsoniskās noskaņās/un mēs cenšamies viņiem pakaļ-darīt).
Nu čau! Esmu viens no tiem nedaudzajiem indivīdiem, kas no darba un citu darīšanu brīvā laikā mēģina braukt uz vietām, kur veidojas negaisi un izsekot viņus. Šogad vēl neviens izbrauciens nav sanācis. Lai gan sirds velk uz negaisu pusi, esmu parasts cilvēks, kas piesaistīts parastam darbam, tāpēc negaisu ķeršanu nākas saskaņot ar brīvo laiku.
Šogad noteikti gribu braukt vismaz vienā nopietnā stormchase izbraukumā vienalga lai kur tas būtu - Latgalē, Kolkā, Viļņa vai Tartu (ārzemēs būtu grūtāk atrisināt interneta jautājumu).
Neliela problēma ir tā, ka vērā ņemama precīza prognoze pieejama kādas 2 dienas iepriekš, tāpēc laiks izbrauciena saplānošanai nav ilgs.
Šeit pievienoju nelielu video 2011.gada izbraucieniem. Jāatzīmē, ka vienā negaisu ķeršanas braucienā bijām kopā ar Raiti Sameti un arī no tā šis tas ir safilmēts, bet dziļi datorā iekrāmēts un neesmu saņēmies to augšupielādēt, t… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Nav tik traki, vienkārši vairākiem (komandas dalībniekiem) ieinteresētiem cilvēkiem ir jāsaskaņo savi atvaļinājumi vienlaikus, lai sakristu arī ar negaisu sezonu. Un tajā periodā jābūt "izsaukuma režīmā". Tas ir tā - ka iepriekšējā vakarā sazināmies, konstatējam prognozi par negaisu esamību nākamajā dienā. Un jau dienā varam doties ekspedīcijā. Par mani runājot, esmu "brīvais putns", kas pats (pulksteņa) laiku plāno un neesu atkarīgs tur no kādiem priekšniekiem. No saviem laukiem braucot pa aplinkus ceļiem, es Rīgā varu būt plkst. 14:00 (pilnīgi pietiekami ekspedīcijas sākumam, kad dodamies 100km radiusā no Rīgas pie negaisa mākoņiem pēcpusdienā), Saldū varu būt no 11:00, Tukumā no 15:00, atsevišķās dienās Kandavā no 9:30. Lai satiktos ar pārējiem komandas biediem ekspedīcijas dienā. Es, protams,, nevaru braukt vairākas dienas pēc kārtas, bet ar dažu dienu atstarpi… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Ja ASV šis pasākums ir noderīgs, jo tādā veidā tiek izsekoti tornado un brīdināti iedzīvotāji, tad Latvijā praktiskas jēgas no negaisu ķeršanas nav - tik vien kā savam priekam. Latvijā tornado ir maz un mazi, reti skar apdzīvotas vietas, tie parasti ir ļoti īslaicīgi un reti kad nes būtiskus postījumus, tādēļ to izsekošana un iedzīvotāju brīdināšana praktiski nav reāla un nav arī vajadzīga. Arī cita veida vētru un krusas izsekošana nebūtu praktiska.
Man personīgi negaiss neizraisa nekādu lielo saviļņojumu (bērnībā gan tas vienmēr likās kā piedzīvojums), man ir vienalga, vai lietus ir ar pērkonu vai bez, vienalga vairs nav tikai tad, kad rodas kaut kādi postījumi, vai arī naktī, kad negaiss traucē gulēt. :))
Nu te - negribas pilnībā piekrist: ja runājam par praktisko jēgu šādiem pasākumiem. Vienkārši šī kustība pie mums nav pat "bērnu autiņos", mums "šis bērns vēl nav uzdzemdēts". Tamdēļ arī šāda sadarbība pie mums nav izdomāta. Lai gan prasītos reizēm, ja kāds pabrīdinātu par parastajām vētrām no konkrētā mākoņa, kādas gadās katru vasaru pērkonu sezonās. 2010. gadā - kā zināms- tās plosījās Latvijas austrumos, bet 2012. gada vasarā vienā vakarā tāda sākās pie manis, un uz vienas līnijas aiznesās uz Matkuli-Sabili-Talsiem (bija ziņas par izgāztiem kokiem un rautiem jumtiem). Vēlreiz saku- nav izdomāta šī koordinācija, visšaurākā vieta te ir tieši cilvēciskais faktors. Un nav neviena iniciatoru grupa, kas domātu par šādu sadarbību. Ko?
13:26: Punkts 2. Pat tad: ja negaisu ekspedīcijām arī nav tūlītējs labums (tai pašā iedzīvotāju brīdināšanā), tad iegūtie rezultāti … Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Lai no statistikas būtu jēga, ir jāvienojas ar to pašu LVĢMC, ka viņi piekritīs atzīt šādus vai tādus mērījumus (T*, vēja ātrums, nokrišņu daudzums u.c.), foto utt., ka visa iegūtā informācija tiks atzīta un iekļauta kopējā datu bāzē. Bet baidos, ka viņi oficiāli atzīst tikai savu meteostaciju informāciju (ceru, ka kļūdos). Pretējā gadījumā tā statistika netiks saglabāta, nebūs pieejama visiem, paliks tikai vācēja personiskajā arhīvā un pamazām aizmirsīsies...
Tāpēc es arī, līdzīgi Maiklam, šādus pasākumus vērtēju galvenokārt no praktiskās puses. Lai rīkotos pēc principa - jebkurā brīdī būt gatavam visu pamest un skriet sazin kur, ir jābūt fanātiķim, kā jau norādīju iepriekšējā komentārā. Es tāds neesmu, bet tas nenozīmē, ka arī visi citi, kuri tādi nav, to vien tik dara kā sēž mīkstos dīvānos un neko nedara.
Atbildot: 1) jāpiekrīt- negaisu ķeršanas ekspedīcija: tā ir lieta fanātiķiem. Fanātiskiem meteo faniem. Ar ko vienkāršs palūkotājs debesīs atšķiras no meteo fana - tā ir tēma atsevišķam rakstam (tāds reiz būs jāuzraksta). Tagad saku, fanātiķis patiešām negaisu ekspedīciju uztvers kā obligātu pasākumu, kura labā reizēm "pēkšņi jādrāžas kaut kur". Vienkāršs pa dārzu rušinātājs, kas pāris reizes dienā varbūt palūkojas arī uz gubumākoņiem virs galvas, šāda "pēkšņu braukšanu kaut kur pa kreisi" uztvers kā apgrūtinājumu un brīvdienas "izčakarēšanu". 2) par LVĢMC- mana ideja jau arī tāda ir, kādā negaisu ķeršanas komandā cilvēks no minētās iestādes arīdzan būtu klāt, un bez visa pārējā arī "oficiāli" reģistrētu kādus jaunus rekordus. Kopumā visai smieklīgi ir tas, ka meteo birojs ignorē šos amatierus. Jā, it kā runādams pretī sev- arīdzan jāsaka, mete… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Es jau savam kabeļa operatora tīklam (Baltcom, Iļģuciems) piemontēju tiristoru - ja zibens iesper vadā - tad to vajadzētu pamanīt. Kad sākas negaiss, tad televizoriem kabeļus rauju nost - drošs paliek nedrošs - lai "nenosper"! :)
Pilnībā piekrītu: ļoti prātīga rīcība!
Neesmu nekāds dižais meteofans un neinteresē mani tik ļoti tie negaisi, ka būtu jābrauc negaisu ekspedīcijās. Taču kādu reizīti ko līdzīgu var pamēģināt. Nu īstenībā neteiksim arī, ka Latvijā negaisi tie stiprākie un dažreiz tie var arī neizveidoties. LVĢMC diez vai ekspedīcijās brauks papildināt statistiku, jo tad jau būtu arī ziemās jābrauc mērīt dziļākie sniegi un sarmas, jo LVĢMC vajag regulārus mērījumus, taču es domāju, nevar LVĢMC tikai uz savām meteostacijām paļauties. Varbūt tās vajadzētu izvietot vairāk?
Ej nu sazini, bet ar negaisu ekspedīcijām meteofani varētu nodarboties, varētu lapā arī kādas bildes un aprakstu ielikt, bet katrā ziņā varētu ne tikai negaisus braukt medīt, bet varbūt ziemā dziļākos sniegus, sarmas, salnas, zemākaš temperatūras? Protams, tas nav ne tuvu tik interesanti, kā negaisi, bet "negaisu nefani" varētu piedalīties. Kā būs, tā būs. Varbūt … Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Pats galvenais- vienreiz vismaz izdarīt, un tad īstās sajūtas radīsies:)
Labs, izsmeļošs raksts.
Ko lai saka,esmu laikam no tiem samera retiem fanatiķiem, kuru sajūsmina un priecē negaisi jau kopš agras bērnibas un domajams patiks līdz mūža galam...
Iespēju robežās vienmēr cenšos novērot iespējamos negaisus, sava transporta trukuma deļ parasti esu tas pasivais vērotajs, kam nākas gaidīt,kad kāds negaiss pats trapisies tuvumā vai uznāks virsū un mēģinu un iefiksēt visu, kas iet garām pa debesīm konkrētā dzives vietas tuvumā... Pēdejos gados pateicoties interneta lietosanas iemanam un digitalai fotokamerai cenšos ari nobildet un arī pārskatami izvietot nomedito, sabildeto... pirms tam gan daudzi skaisti un iespaidigi negaisi palika nebutibā ... Parasti ja ir tāda iespeja aizeju uz kādu atklataku vietu vai kadu augseju stāvu logu ar plašaku pārskatu negaisa vērošanai. Dažreiz, ja gadas brivs bridis un nāk negaisi Rīgas līča tuvumā, aizbraucu ar vilcienu pi… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Par to regularitāti... līdz tai netiekam, nevaram iziet sākumā to "neregulāro fāzi".
Saprotu tās sajūtas-pavisam nesen jau sanāca ķert to negaisu /vai negaiss ķēra mani/.avaiens nu ir skaidrs -ārpus Rīgas braucu tikai ar fotokameru.Speciāli diez vai varēšu sekot,no darba ari nemaz nevaru tā ''norauties''.
Mjā... gribējās jau sacīt "meitenes par šo tēmu nav izteikušās" :) Te jāsaka, masīvi negaisu fani apmēram vienlaikus saplāno savus atvaļinājumus, kuru laikā ir iespējams uzrīkot arī dažas negaisu ķeršanas ekspedīcijas!
Ar tiem atvaļinājumiem ir tā, ka daudzās darba vietās (tai skaitā arī manā), grafikus saliek jau janvārī, priekšroku izvēlēties atļaujot māmiņām ar maziem bērniem, kolēģiem, kam japiedalās Dziesmu svētkos...utt. Vieglāk to ir plānot brīvmāksliniekiem un pašnodarbinātiem, bet pat aitas uz vairākām dienām vienas neatstāsi...
Nenoliedzu, ka šāds brauciens būtu aizraujošs, īpaši, ja brauc vienā barā ar īstiem fanātiķiem.Bet tikpat aizraujoši varētu būt pētīt putnus ar īstiem putnu pazinējiem, pacelties balonā ar aizrautīgiem balonpilotiem. Es vienu reizi izlidoju virs Allažiem ar Gunāru Dukšti - sajūtas balonā ir neaprakstāmas! Un kādas miglu fotogrāfijas var uzņemt no balona! Tā kā atbalstu visa veida entuziastus, tikai pašam jāsaprot, ko viņš var šim vaļaspriekam ziedot, un ko nē...
Mani negaisi fascinē. Un ne tikai negaisi. Tos vērot ir aizraujoši. Tai pat laikā, es gana labi apzinos, ka negaisu ķeršanai latvijā ir niecīga zinātniskā nozīme.
Tai pat laikā, ja izdodas kādu skaistu bildi/video iegūt tad interseanti paskatīties. Ja būtu līdzi arī vēja, temperatūras un spiediena mērītāji, tad gan sāktu parādīties zinātniska nozīme.
Ja šādi dati/mērījumi tiek vākti tad visu cieņu. Es ļoti labrāt gribētu papētīt šādus datus.
Es noteikti atbalstu tos kas atrod laiku paķert negaisus. Es viņus arī nedaudz tākā apskaužu :)
Šķiet nekļūdīšos, ja apgalvošu, ka lielais vairums negaisus/tornado ķerājiem ( arī ASV ) nodarbes reālais mērķis ir tieši gūt iespaudus. A cēlais mēŗķis brīdināt citus ir tikai publiskā izkārtne, vai blakus efekts.
Protams citu ciešanas izraisa līdzjūtību, un labāk, ka šīs dabas parādības ir neapdzīvotās vietās un citiem ciešanas nerada.
Nelieku… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Par tiem mēraparātiem- arī es nesekmīgi (pagaidām...) mēģināju ievadīt sarunas ar biedriem no LVĢMC, bet nu... jāgaida nākamie gaišākie laiki. *BET, kas attiecas uz vētru ķērājiem tornado citadelē pie Oklahomas, tad vētru ķērāji bieži strādā no sirds (ne "izkārtnes" dēļ), lai brīdinātu apkārtnes iedzīvotājus. Dažiem ir tiešraides caur vietējām raidstacijām (caur tālr. zvanu uz ēteru komentē tornado virzienus), protams, liela daļa arī tiešraidē internetā darbojas draudošajos rajonos. Mums vēl līdz tam garš ceļš ejams, mūsu pašu cilvēku kūtruma dēļ (jā, un arī LV negaisi tikai 1-2...5 reizes gadā sasniedz ASV karsto štatu līmeni).
Tas, par to "katastrofu tūrismu" ir taisnība. Kad pirms 2 gadiem Allažos viesuļvirpulis pa gaisu aiznesa kazu novietni un dzīvojamās mājas jumtu, skatītāju bija vairāk, kā pēc tam reālu palīdzētāju...Tiesa gan, ka nelaimē slēpjas arī sava veiksmes daļiņa - lai arī daudz un dikti nācās cīnīties, bet par apdrošināšanas naudu kazām tagad ir uzcelta jauna, gaiša kūts, un mājas iedzīvotājiem - jauns jumts, ko citādi viņi nekādi nesaņemtos nomainīt.
Punkts 2: jā, ja braucam garām kādai pēc vētras cietušajai mājai, tad mēs iebildējam šos skatus savā mob telefonā. Kā tas moderni pieņemts. "Vizuāli" pašausmināmies, bet pēc 5 minūtēm aizmirstam. Nekā jau neatceramies pat 3 dienas pēc fatālajiem dabas notikumiem, ja tie neskar tieši "mani". Nerunājot nemaz par to, ka mūs kaut kāda līdzcietība pārņems. Atcerēsies ilgu laiku konkrētos notikumus tikai konkrēti cietušie. Piemēram, pēc 2010. gada vasaras Daugavpils, Madonas, Balvu un apkārtējo novadu iedzīvotāji caur jūlija-augusta negaisu vētrām. 2001. gada vētru šodien atceras no manis netālā Zemītes pagasta iedzīvotāji, kad augustā vienā negaisā izgāza gandrīz pusi vecā parka kokus, un skolai daļēji jumtu norāva (man šis negaiss pārskrēja "parastā" veidā). Mediji gan "uz" šīm nelaimēm savus reitingus pamanās piepacelt.
==============
Kaut kādā mini-kopsavilkumā. Sapratu, gandriz gatavi negaisu ekspedīcijā doties "Negaiss", "Gubumākonis", Laurijs (agrāk sacījās), es. Man pieteicās arī viena meitene, kuru nedaudz zinu kā negaisu fani. Tiesa, organizēties sāksim, kad saņemšu galīgu "jā" vārdu.
Ja jau tā skatamies, tad es arī būtu 100% gatavs doties! :)
Nu patīk man tie negaisi un kā vēl.
Pilnīgi noteikti būtu interesants pasākums kā tāds, pat ja negaisu nenoķertu.
Protams, esmu gatavs mesties benzīnam un bildēt kaut cik arī māku...
Man jau ir t.s. "ziemeļblāzmu komanda", kas ziemeļblāzmas gadījumā tieka apziņota un vairums cilvēku ir gatavi doties ārpus pilsētas pēc mana aicinājuma.
Laika parasti nav daudz, stundas laikā jābūt visiem gataviem.
Pagaidām esam bijuši pēdējā pusotra gada laikā esam bijuši 4 braucienos un trijos no tiem sanāca redzēt auroru.
Līdzīgas domas ir arī par spožu sudrabaino mākoņu vērošanas braucieniem, bet te braucēju jau ir daudz mazāk...
Ja es dzīvotu Rīgā, tad arī es varētu aizbraukt "sudrabaino mākoņu ekspedīcijā" :)
Man tagad sakarā ar citu darba vietu negaisu ķeršanai pievienoties varētu sanākt vienīgi pēcpusdienās kaut kur pa Rīgas apkārtni, bet brīvdienās gan var braukt kaut kur tālāk.