Ir noslēdzies pēdējais pavasara mēnesis - maijs, ko šogad gan vairāk varētu dēvēt par pirmo vasaras mēnesi. Līdzīgi kā aprīlī, piedzīvojām daudzus laikapstākļu "raibumus", jo bija gan samērā ievērojamas nakts salnas maija pašā sākumā, gan lieli karstumi, šī gada maijā tika uzstādīti pat 35 (!) jauni karstuma rekordi, tie tika sasniegti 9. maijā un laikā no 17. līdz 19. maijam, kad Latvijā valdīja karstuma vilnis. Piedzīvojām arī citu rekordu: visagrāk pavasarī sasniegtie +30 grādi. Pirmo reizi šogad tas notika 9. maijā Jelgavā (rekords tika pārspēts par 3 dienām), pie tam tas notika arī pirmo reizi maija pirmajā trešdaļā un nebija pagājis pat mēnesis, kopš visā Latvijā bija stabili iestājies meteoroloģiskais pavasaris. Arī meteoroloģiskā vasara iestājās ļoti agri (pat vairāk nekā mēnesi agrāk par normu): 7. un 8. maijā tas notika Latgalē, bet 16. - 17. maijā tas notika arī citviet valstī, izņemot Kolkasragu, kur vasara iestājās tikai 1. jūnijā. Taču pats galvenais rekords bija tas, ka šis maijs kļuva par pašu siltāko novērojumu vēsturē.     Kopumā maija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,4 C, kas ir gan ir tikai 3,6 grādus vairāk par normu, tomēr kļuva par pašu karstāko maiju novērojumu vēsturē, pārspējot iepriekš siltāko 1993. gadu par nieka 0,06 grādiem. Gaisa temperatūra virs normas biju visu laiku, izņemot 1. un 3. maiju, kad temperatūras bija pavisam niecīgi zem normas. Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad maijs bija 2,7 grādus siltāks un nenoliedzami kļuva arī par gadsimta karstāko maija mēnesi. Mēneša zemākā temperatūra (-4,6 grādi) tika novērota 3. maijā Ainažos, bet augstākā temperatūra šī gada maijā bija +30,4 grādi Ventspilī 17.maijā un +30,1 grāds Gulbenē dienu vēlāk.     Nokrišņu daudzums maijā šogad bija bagātīgs. Tas sasniedza 67 mm, kas ir 137% normas, tādējādi pēc nokrišņu daudzuma ilggadīgajā datu rindā tas ierindojās mitrāko maiju trešajā desmitā, vairāk uz sākumu. Lielākoties nokrišņi izkrita pērkona negaisa veidā ar stiprām lietusgāzēm, samērā bieži tika novērota arī krusa. Pēc LVĢMC datiem kopumā 20 (!) maija dienās tika novērots negaiss, pie tam negaisu sezona sākās tikai 9. maijā. Tādējadi tikai 3 dienās laikā no 9. līdz 31. maijam nekur Latvijā negaisu nebija. Spēcīgākie negaisi Latvijā bija 18. un 19. maijā karstuma viļņa laikā, kad ļoti spēcīgi un tropiskajiem apvidiem raksturīgi negaisi pārstaigāja Latvijas ZR un sasniedza arī Igauniju. Šo negaisu laikā Ventspils novada Irbenē nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm. Stipras lietusgāzes Latvijā bija arī citās dienās. Negaisu laikā tika novērotas arī krasas vēja brāzmas, vislielāko vērtību - 23-24 m/s sasniedzot Rīgā stiprā 18. maija negaisa laikā. Šeit varam noskatīties arī kādu šī negaisa video, te par negaisu plašāka reportāža, par šo negaisu vairāk video ir te, sadaļā "video".

Minimālo/maksimālo temperatūru grafiks maijā.

LAIKAPSTĀKĻU RAKSTUROJUMS PA DEKĀDĒM     

Maija pašās pirmajās dienās, kas bija sausas un tikai mēreni siltas (dienās nedaudz virs +15), pie tam daudzviet bija pirmās un pēdējās nakts salnas maijā, vēl nekas neliecināja par to, ka lielākoties maija laikapstākļi būs pilnīgi otrādi. Maija pirmā dekāde bija kopumā 2,9 grādus siltāka par normu. Laikapstākļi sāka mainīties dekādes otrajā pusē, kad kļuva aizvien karstāks un mitrāks. Karstuma "pīķis" šajā dekādē tika sasniegts 9. maijā (dienu pēc tam, kad Ainažos tika reģistrēta pēdējā salna gaisa (-0,3 grādi). Temperatūra visā valstī sasniedza +20, +30 grādus; teju visā valstī arīdzan jauni karstuma rekordi. Šajā pašā dienā Kurzemē, Zemgalē un daļā Vidzemes sākās arī pērkona negaisu sezona, daudzviet šajā dienā negaisi bija stipri un tika novērota arī krusa. Dekādes pēdējā dienā negaisi plosījās valsts austrumos. Tomēr dekādes pēdējo dienu negaisi nespēja nokrišņu daudzumu ievērojami ietekmēt, jo dekādes pirmās 7 dienas bija pagājušas sausumā, tāpēc nokrišņu daudzums bija tikai 19% normas, taču lokāli dažviet tas bija lielāks par normu, tā piemēram, Salacgrīvā nokrišņu daudzums 64% pārsniedza ilggadīgos rādītājus. Līdz ar siltuma iestāšanos, valsts austrumos iestājās meteoroloģiskā vasara. Jēkabpilī un Rēzeknē tas notika jau 7. maijā, Daugavpilī - dienu vēlāk. Manas pārdomas par šo šeit.     Maija otrās dekādes temperatūra bija 5,1 grādu virs normas, tādējādi tā kļuva par otro siltāko maija otro dekādi novērojumu vēsturē. Dekādes sākums vēl bija visai vēss, temperatūra bija vien pāris grādu virs normas, lielākoties uz austrumos esošā siltuma rēķina. Taču dekādes vidū laiks strauji mainījās, kļuva karstāks, un no 16. līdz 20. maijam Latvijā valdīja šogad agrākais karstuma vilnis, gaisa temperatūra bija aptuveni 10 grādus virs ilggadīgajiem rādītājiem, pie tam 2 dienās no 5 temperatūra pārsniedza +30 grādus. 17. maijā tas notika Ventspilī, dienu vēlāk - Gulbenē un Rēzeknē. Pārsvarā dienās temperatūras bija +26, +29 grādi, vien vietām piekrastē (Kolkas un Mērsraga pusē) dienās bija ap +20 grādiem. Kopējo dekādes nokrišņu daudzumu daudz ietekmēja pērkona negaisi, kuri tika novēroti 90% dekādes dienu. Tāpēc arī nokrišņu daudzums dažādās vietās bija krasi vainīgs. Ja Ventspilī tas bija vien nepilna astotdaļa dekādes normas, tad Vičakos un Ainažos izkritušo nokrišņu apjoms bija attiecīgi 420 un 430% normas. Stiprākās pērkona lietusgāzes šajā dekādē tika novērotas 18. maijā, kad daudzviet bija krasas vēja brāzmas, stipras lietusgāzes un arī krusa. Augsta bija arī saules radiācija, dekādes otrajā dienā sasniedzot maijā augtsāko atzīmi - 6,6.     Maija trešā dekāde, lai gan vairs ne tik silta kā maija vidus trešdaļa, tik un tā bija silta un ar temperatūrām virs normas. Dekādes vidējā temperatūra normu atkal pārsniedza par 2,9 grādiem, līdzīgi kā tas bija arī pirmajā maija trešdaļā. Kopumā visas dekādes dienas bija mēreni siltas, vēsāks bija vien dekādes vidū - 25. un 26. maijā, kad nekur Latvijā nebija siltāks par +20 grādiem, laiks bija apmācies, brīžiem lija. Bet nokrišņu gan šajā dekādē netrūka. Nokrišņu daudzums 2 reizes un vēl par 30% pārsniedza normu, bet vietām, piemēram, Salacgrīvā, nokrišņi 4-5 reizes pārsniedza normu, savukārt vismazāk nokrišņu - tikai 30% virs normas šajā laikā bija Rēzeknes, Ogres un Kolkas apkaimē. Arī šajā dekādē lielais nokrišņu daudzums lielākoties saistāms ar negaisiem, kas dekādes gaitā bija teju vai katru dienu, bet visvairāk tās pirmajā dienā, kad stipro lietusgāžu laikā, ko pavadīja arī pērkons un zibeņošana, dažās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums par 1-2 reizēm pārsniedza pat visas dekādes normu, līdzīgi notika arī dažās citās dekādes dienās vietumis Latvijas teritorijā.

Vai prognozes solīja tik karstu maiju?

    Diemžēl šomēnes Weatherman savu prognozi maijam nepublicēja, tāpēc šoreiz nevaru novērtēt, cik precīza bijusi viņa prognoze, taču novērtēt var šo laika prognozi maijam, ko pievienoja thunder. Jāsaka gan, ka šoreiz šī prognoze piepildījās vien par aptuveni 50%. Tiesa, neviens jau maija sākumā neprognozēja tik siltu, pat karstu maiju. Prognozēs, kas sniedzās tālāk, varēja redzēt, ka maijā būs atsevišķas dienas ar ļoti siltu laiku, bet tas netika prognozēts visu mēnesi.      Atgriežoties pie thunder prognozes, pareizais drīzāk bija tas, ka pirmajā dekādē laiks būs silts, temperatūra pārsniegs +20 grādus un dekādes beigās varētu būt lietus un/vai negaiss. Par otro dekādi pareizais bija tas, ka ik pa laikam varētu būt negaiss, taču temperatūras tomēr bija daudz augstākas nekā prognozē tika minēts. Trešā dekāde gan bija vēsāka, tomēr tik un tā visai silta. Pareizi prognozēts bija liels nokrišņu daudzums ar pērkona negaisiem. Bet kopumā šo maija prognozi var raksturot tikai kā tādu minējumu.     Pēc ieteikumiem no aprīļa raksta, pētīju arī LVĢMC prognozes 5 dienām. Varu šī pētījuma beigās teikt, ka kopumā LVĢMC prognozes maijam (5 dienām) bija piepildījušās par aptuveni 75-80%. Bija dažas nepilnības, prognozētā temperatūra bija par 2-3 grādiem augstāka vai biežāk zemāka, atšķīrās nokrišņu laiks, bet kopumā uzskatu, ka šādus sīkumus iepriekš prognozēt ir grūti, vai dažkārt pat neiespējami, īpaši negaisu gadījumā, tāpēc nebūtu jānoniecina LVĢMC laika prognozes.

P.S. Pirms mēneša savā rakstā minēju, ka maijā negaisu varētu būt labi daudz. Re kā, tas tomēr piepildījās. Tāpēc tagad varu tikai pateikt, ka piedzīvosim siltu jūniju. Un visiem mierīgu vasaru!

Rakstā izmantotie avoti:

• VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"
• Wikipedia

Attēli un to autori:

• Pirmajā bildē rododendru ziedi no galerijas "Maija 2013 mirkļi...". Autors: gubumākonis.
• Otrajā bildē negaisa mākoņu kustība pie Liepājas ezera 16. maijā. Autora galerija nav pieejama, bet fotogrāfiju var apskatīt galerijā "Negaisus sagaidot (9., 11., 12., 16. maijs)". Fotogrāfijas autors: Mārča (latvju spānis).
• Trešajā bildē pats pēdējais sniegs grāvī, 4. maijā no galerijas "4. maijs". Autors: muntis.
• Ceturtajā bildē magnoliju ziedi uz Brīvības pieminekļa fona maija vidus ziedonī no galerijas "Ziedonis Rīgā 14. maijā". Autors: rūdolfs.
• Piektajā bildē vabole uz zieda no galerijas "Maija 2013 mirkļi..." Autors: gubumākonis.
• Sestajā bildē ievu ziedi no galerijas "Vakars Zolitūdē 11.05.2013.". Autors: gubumākonis.
• Pēdējā bildē brīnišķīgais 19. maija saullēkts no galerijas "Maija vidus". Autors: muntis.