Minimālo/maksimālo temperatūru grafiks maijā.
LAIKAPSTĀKĻU RAKSTUROJUMS PA DEKĀDĒM
Maija pašās pirmajās dienās, kas bija sausas un tikai mēreni siltas (dienās nedaudz virs +15), pie tam daudzviet bija pirmās un pēdējās nakts salnas maijā, vēl nekas neliecināja par to, ka lielākoties maija laikapstākļi būs pilnīgi otrādi. Maija pirmā dekāde bija kopumā 2,9 grādus siltāka par normu. Laikapstākļi sāka mainīties dekādes otrajā pusē, kad kļuva aizvien karstāks un mitrāks. Karstuma "pīķis" šajā dekādē tika sasniegts 9. maijā (dienu pēc tam, kad Ainažos tika reģistrēta pēdējā salna gaisa (-0,3 grādi). Temperatūra visā valstī sasniedza +20, +30 grādus; teju visā valstī arīdzan jauni karstuma rekordi. Šajā pašā dienā Kurzemē, Zemgalē un daļā Vidzemes sākās arī pērkona negaisu sezona, daudzviet šajā dienā negaisi bija stipri un tika novērota arī krusa. Dekādes pēdējā dienā negaisi plosījās valsts austrumos. Tomēr dekādes pēdējo dienu negaisi nespēja nokrišņu daudzumu ievērojami ietekmēt, jo dekādes pirmās 7 dienas bija pagājušas sausumā, tāpēc nokrišņu daudzums bija tikai 19% normas, taču lokāli dažviet tas bija lielāks par normu, tā piemēram, Salacgrīvā nokrišņu daudzums 64% pārsniedza ilggadīgos rādītājus. Līdz ar siltuma iestāšanos, valsts austrumos iestājās meteoroloģiskā vasara. Jēkabpilī un Rēzeknē tas notika jau 7. maijā, Daugavpilī - dienu vēlāk. Manas pārdomas par šo šeit. Maija otrās dekādes temperatūra bija 5,1 grādu virs normas, tādējādi tā kļuva par otro siltāko maija otro dekādi novērojumu vēsturē. Dekādes sākums vēl bija visai vēss, temperatūra bija vien pāris grādu virs normas, lielākoties uz austrumos esošā siltuma rēķina. Taču dekādes vidū laiks strauji mainījās, kļuva karstāks, un no 16. līdz 20. maijam Latvijā valdīja šogad agrākais karstuma vilnis, gaisa temperatūra bija aptuveni 10 grādus virs ilggadīgajiem rādītājiem, pie tam 2 dienās no 5 temperatūra pārsniedza +30 grādus. 17. maijā tas notika Ventspilī, dienu vēlāk - Gulbenē un Rēzeknē. Pārsvarā dienās temperatūras bija +26, +29 grādi, vien vietām piekrastē (Kolkas un Mērsraga pusē) dienās bija ap +20 grādiem. Kopējo dekādes nokrišņu daudzumu daudz ietekmēja pērkona negaisi, kuri tika novēroti 90% dekādes dienu. Tāpēc arī nokrišņu daudzums dažādās vietās bija krasi vainīgs. Ja Ventspilī tas bija vien nepilna astotdaļa dekādes normas, tad Vičakos un Ainažos izkritušo nokrišņu apjoms bija attiecīgi 420 un 430% normas. Stiprākās pērkona lietusgāzes šajā dekādē tika novērotas 18. maijā, kad daudzviet bija krasas vēja brāzmas, stipras lietusgāzes un arī krusa. Augsta bija arī saules radiācija, dekādes otrajā dienā sasniedzot maijā augtsāko atzīmi - 6,6. Maija trešā dekāde, lai gan vairs ne tik silta kā maija vidus trešdaļa, tik un tā bija silta un ar temperatūrām virs normas. Dekādes vidējā temperatūra normu atkal pārsniedza par 2,9 grādiem, līdzīgi kā tas bija arī pirmajā maija trešdaļā. Kopumā visas dekādes dienas bija mēreni siltas, vēsāks bija vien dekādes vidū - 25. un 26. maijā, kad nekur Latvijā nebija siltāks par +20 grādiem, laiks bija apmācies, brīžiem lija. Bet nokrišņu gan šajā dekādē netrūka. Nokrišņu daudzums 2 reizes un vēl par 30% pārsniedza normu, bet vietām, piemēram, Salacgrīvā, nokrišņi 4-5 reizes pārsniedza normu, savukārt vismazāk nokrišņu - tikai 30% virs normas šajā laikā bija Rēzeknes, Ogres un Kolkas apkaimē. Arī šajā dekādē lielais nokrišņu daudzums lielākoties saistāms ar negaisiem, kas dekādes gaitā bija teju vai katru dienu, bet visvairāk tās pirmajā dienā, kad stipro lietusgāžu laikā, ko pavadīja arī pērkons un zibeņošana, dažās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums par 1-2 reizēm pārsniedza pat visas dekādes normu, līdzīgi notika arī dažās citās dekādes dienās vietumis Latvijas teritorijā.Vai prognozes solīja tik karstu maiju?
Diemžēl šomēnes Weatherman savu prognozi maijam nepublicēja, tāpēc šoreiz nevaru novērtēt, cik precīza bijusi viņa prognoze, taču novērtēt var šo laika prognozi maijam, ko pievienoja thunder. Jāsaka gan, ka šoreiz šī prognoze piepildījās vien par aptuveni 50%. Tiesa, neviens jau maija sākumā neprognozēja tik siltu, pat karstu maiju. Prognozēs, kas sniedzās tālāk, varēja redzēt, ka maijā būs atsevišķas dienas ar ļoti siltu laiku, bet tas netika prognozēts visu mēnesi. Atgriežoties pie thunder prognozes, pareizais drīzāk bija tas, ka pirmajā dekādē laiks būs silts, temperatūra pārsniegs +20 grādus un dekādes beigās varētu būt lietus un/vai negaiss. Par otro dekādi pareizais bija tas, ka ik pa laikam varētu būt negaiss, taču temperatūras tomēr bija daudz augstākas nekā prognozē tika minēts. Trešā dekāde gan bija vēsāka, tomēr tik un tā visai silta. Pareizi prognozēts bija liels nokrišņu daudzums ar pērkona negaisiem. Bet kopumā šo maija prognozi var raksturot tikai kā tādu minējumu. Pēc ieteikumiem no aprīļa raksta, pētīju arī LVĢMC prognozes 5 dienām. Varu šī pētījuma beigās teikt, ka kopumā LVĢMC prognozes maijam (5 dienām) bija piepildījušās par aptuveni 75-80%. Bija dažas nepilnības, prognozētā temperatūra bija par 2-3 grādiem augstāka vai biežāk zemāka, atšķīrās nokrišņu laiks, bet kopumā uzskatu, ka šādus sīkumus iepriekš prognozēt ir grūti, vai dažkārt pat neiespējami, īpaši negaisu gadījumā, tāpēc nebūtu jānoniecina LVĢMC laika prognozes.
P.S. Pirms mēneša savā rakstā minēju, ka maijā negaisu varētu būt labi daudz. Re kā, tas tomēr piepildījās. Tāpēc tagad varu tikai pateikt, ka piedzīvosim siltu jūniju. Un visiem mierīgu vasaru!
Rakstā izmantotie avoti:
- VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"
- Wikipedia
Attēli un to autori:
- Pirmajā bildē rododendru ziedi no galerijas "Maija 2013 mirkļi...". Autors: gubumākonis.
- Otrajā bildē negaisa mākoņu kustība pie Liepājas ezera 16. maijā. Autora galerija nav pieejama, bet fotogrāfiju var apskatīt galerijā "Negaisus sagaidot (9., 11., 12., 16. maijs)". Fotogrāfijas autors: Mārča (latvju spānis).
- Trešajā bildē pats pēdējais sniegs grāvī, 4. maijā no galerijas "4. maijs". Autors: muntis.
- Ceturtajā bildē magnoliju ziedi uz Brīvības pieminekļa fona maija vidus ziedonī no galerijas "Ziedonis Rīgā 14. maijā". Autors: rūdolfs.
- Piektajā bildē vabole uz zieda no galerijas "Maija 2013 mirkļi..." Autors: gubumākonis.
- Sestajā bildē ievu ziedi no galerijas "Vakars Zolitūdē 11.05.2013.". Autors: gubumākonis.
- Pēdējā bildē brīnišķīgais 19. maija saullēkts no galerijas "Maija vidus". Autors: muntis.
It kā visas kļūdas izlaboju, bet ja pamanat, dariet to man zināmu, jo raksts tapa lielā steigā, galvenokārt tāpēc, ka negaidīju LVĢMC datus jau šodien.
18:15: Tomēr atradu daudz jaunu, citu kļūdu, bet tagad it kā ir izlabotas...
18:40: Un atkal jautāju: Ko derētu uzlabot?
Tu esi malacis!!! Paldies par labo rakstu, tā tik turpināt!
Izskatās- neko nevajag labot :)
Ļoti labs un izsmeļošs raksts! Prieks lasīt! :)
Un tomēr vienā vietā vajadzēja ko izlabot. Bet raksts tik apjomīgs, ka varēja arī nepamanīt...
Te ir - mans maija novērojumu kopsavilkums.
Patika man šis maijs, no ziemas pa taisno vasarā iekšā. Vienīgi lielākā daļa negaisu līča piekrastei gāja garām.
Cerēsim, ka šāds laiks turpināsies visu vasaru un vasara beigsies tikai oktobra beigās, kas būtu tikai godīga kompensācija par nebeidzamo 5 mēnešus garo ziemu.
Vai tiešām maijs 2013 ir siltākais maijs novērojumu vēsturē ? Man liekas aizdomīgi, ka tiek minēti kaut kādi mistiski 0,06 grādi. Parasti informāciju par mēneša vidējo temperatūru ar tādu precizitāti LVĢMC nesniedz.
Rīgā maijs 2013 nav siltākais vēsturē, ir bijuši arī siltāki maiji pēc internetā pieejamas informācijas. Un tīri subjektīvi, mēnesis ir bijis silts, bet noteikti nebija vissiltākais.
Nezinu par tiem 0,06 grādiem, bet noteikti šis maijs nav bijis pats siltākais. Es jau rakstu: siltākais/karstākais novērojumu vēsturē, ne vispār. Noteikti ir bijuši daudz siltāki maiji, bet par tiem diemžēl nav meteoroloģiskās informācijas.
Siltākais Latvijā nenozīmē siltāko visās novērojumu vietās. Rīgā maijs 2013 nav siltākais. Bet jebkurā gadījumā pret rakstu man nav nekādu pretenziju, es tikai apšaubu LVĢMC info.
Rīgā šis maijs tikai 4. vietā.
Rakstā dažviet, domājot par nākotni, varētu pārlūkot teikumu konstrukcijas un vārdu atkārtošanos. Atsevišķās vietās prasītos rakstīt savādāk. Bet, tā kā katram savs stils, tas nav iebildums.
Man jau patiktu, ja būtu arī kāda tabula vai grafiks (vislabāk nepārkopēta no citām vietnēm, kaut vai paša izveidota diagramma un kaut kur augšuplādēta attēla veidā). Sevišķi labi tabulā varētu parādīt kaut kādus absolūtos rādījumus (min, max), dienu skaitu u.tml. Protams, pašreizējās formatēšnas iespējas tabulām ir nedaudz apgrūtinošas, to nākotnē labosim.
Attēlu/diagrammu no LVĢMC ieliku, tik nezinu, vai nav cietis raksta vizuālais noformējums, un vai attēls labi saskatāms un saprotams.
Saskatāms detaļās, ja es pats uz pc palielinu lūkojumu (view-zoom in).
Jā, tā arī varēs labāk saskatīt.
Pagaidām neredzu nekādu iemeslu diagrammas izveidei, pie tam ja tāda būtu, tā būtu izstrādāta tikai kādai vienai noteiktai vietai, bet te raksta laika vērotāji praktiski no visas Latvijas, tāpēc būtu grūti izveidot diagrammu. Pagaidām labākais veids ir ielikt LVĢMC attēlu/diagrammu, jo tur viss tieši tas, kas vajadzīgs. Un divriteni no jauna tomēr nevar izgatavot, tāpēc lai paliek šāds variants, kamēr nav labāka risinājuma...