Kā rīkoties ārkārtēja aukstuma un sniega vētru gadījumā?

Kā rīkoties ārkārtēja aukstuma un sniega vētru gadījumā?

Informatīvs materiāls iedzīvotājiem par rīcību ārkārtēja aukstuma un sniega vētru gadījumā

Aukstums

Aukstums ir laika apstākļi, kam raksturīga zema temperatūra. Neskatoties uz klimata pārmaiņām pasaulē, Latvijā joprojām ziemas ir aukstas. Pēdējos gados Latvijā novērotas mēreni bargas ziemas ar pēkšņiem, lēcienveidīgiem temperatūras kritieniem, kas ilgst vairākas dienas. Aukstāko punktu ziema sasniedz janvāra otrajā pusē.
Auksti laikapstākļi skaitās no brīža, kad gaisa temperatūra ir nokritusies zem nulles. Lielu aukstumu parasti pavada stindzinošs vējš un gaisa mitrums, kas aukstumu padara vēl jūtamāku. Sekojot laika ziņām, vienmēr jāņem vērā arī vēja ātrums. Pat pie neliela vēja, aukstumu izjūt daudz skarbāk.
Jaunākās prognozes par gaidāmajiem laikapstākļiem tiek atspoguļotas Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra tīmekļa vietnē www.meteo.lv, kā arī valsts radio un televīzijas kanālos.

Sniega vētras

Sniega vētras ir ļoti stiprs, brāzmains vējš, kas sev līdzi pa gaisu nes sniegpārslas. Vētras var noritēt gan snigšanas laikā, gan paceļot vēl nesablīvējušos sniegu. Iespējamas arī ledus vētras, kad lielā aukstumā gaisā sasalst ūdens, izveidojot kristāliņu miglu piezemes slānī.
Lielākās vētras var ilgt pat vairākas dienas. Tās parasti pavada auksts vējš, krusa, stiprs (arī slapjš) sniegs un aukstums. Attālāku un nomaļāku vietu iedzīvotāji var tikt ieputināti un līdz ar to iesprostoti mājās vai pat pārvietojoties automašīnās. Ilgstošs un spēcīgs sniegs var aizkavēt glābšanas dienestu un mediķu darbu.

Gatavošanās aukstumam un sniega vētrām

Saņemot pirmos brīdinājumus par iespējamu aukstuma vai vētras tuvošanos, jāturpina sekot meteorologu brīdinājumiem, kā arī laicīgi apdomājiet rīcību ārkārtas situācijā:

  • Bez īpašas vajadzības neizejiet no mājas un nepārvietojieties ar transporta līdzekļiem;
  • Sagatavojieties elektroenerģijas padeves traucējumiem;
  • Savlaicīgi noskaidrojiet vietējā pašvaldībā, kāds ir jūsu rajona civilās aizsardzības plāns ārkārtas situācijā—kādi brīdinājuma signāli tiks raidīti un kur doties situācijā, ja esat zaudējis pajumti vai ilgstoši atrodaties bez elektrības un siltuma;
  • Informējiet vietējo pašvaldību par jums zināmajiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, vecāka gadagājuma cilvēkiem vai jebkuru personu ar invaliditāti, kam ārkārtas situācijā varētu būt nepieciešama palīdzība; 
  • Sagatavojiet arī savu mājokli—nosiltiniet sienas un bēniņus, logus un durvis, novāciet un nostipriniet vieglos priekšmetus no māju balkoniem un atklātām vietām, kas atrodas ap māju;
  • Padomājiet par savu mājdzīvnieku drošību un vajadzībām. 

Vienkāršākais veids, kā pasargāt veselību ziemā ir laika apstākļiem atbilstošs apģērbs un fiziskā apdraudējuma apzināšanās.

Hipotermija

Hipotermija ir ķermeņa temperatūras pazemināšanās, kas notiek pastiprināti zūdot ķermeņa siltumam, parasti ārējās vides ietekmē. Ilgstoši atrodoties aukstumā vai aukstā ūdenī, organisms sāk zaudēt siltumu ātrāk, nekā spēj to atjaunot. Pazemināta ķermeņa temperatūra negatīvi ietekmē smadzeņu darbību, tāpēc cilvēks var nejust hipotermijas iestāšanos.

Hipotermijas pazīmes:

  • Drebuļi, trīcēšana
  • Koordinācijas traucējumi
  • Pavājināta domāšana un atmiņa
  • Palēnināta sirdsdarbība
  • Asinsspiediena pazemināšanās
  • Paplašinātas acu zīlītes
  • Pavājināti ķermeņa refleksi
  • Samaņas zudums
Palīdzība no hipotermijas cietušajiem
Pie pirmajām hipotermijas pazīmēm, nekavējoties meklējiet medicīnisko palīdzību. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu var izsaukt pa bezmaksas tālruni 113.
Ievīstiet cietušo siltās segās, apsedzot galvu un kaklu; nepieciešamības gadījumā—pārvelciet siltas drēbes. Gaidot palīdzību, mēģiniet cietušo sasildīt, vienmēr sākot ar ķermeņa augšdaļu—pleciem, kaklu krūšu rajonu. Nekādā gadījumā nedodiet cietušajam dzert alkoholu, kafiju vai kādas zāles.
 
Apsaldējumi
Apsaldējumi ir spēcīgi ādas, muskuļu vai audu bojājumi, kas radušies aukstuma iespaidā. Ilgstoši pavadot laiku ārpus telpām, brīvā dabā, apsaldēties var nemanot. Nopietni draudi veselībai un dzīvībai, saaukstēšanās un apsaldējumi var rasties arī īsā laikā (runāšana pa telefonu, turot to kailā rokā). Visbiežāk tiek apsaldētas atklātās ķermeņa daļas—deguns, vaigi, zods, arī jūtīgie roku un kāju pirksti.
Apsaldējumus var veicināt arī mitrums, nepiemēroti un pārāk cieši apavi, ilgstoša stāvēšana uz vietas, auksts vējš u.c.
Apsaldējuma pazīmes
Bāla, sāpīga āda ap apsaldējuma vietu (sāpes palielinās, padziļinoties apsaldējumam) Sasildot savainoto vietu, tajā jūtamas stipras sāpes, veidojas pietūkums un pūšļi
 
Palīdzība apsaldējuma gadījumā
Parādoties apsaldējuma pazīmēm, vērsieties pēc medicīniskās palīdzības tuvākajā ārstniecības iestādē. Ja cilvēks atrodas bezsamaņā, izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību (bezmaksas tālrunis 113).
Līdz brīdim, kad cietušajam palīdzību varēs sniegt ārsts, nogādājiet viņu siltumā un novelciet mitrās un/vai cieši piegulošās drēbes un apavus. Apsaldētās ķermeņa daļas ietiniet tīrā un sausā apsējā, taču nesaitējiet kopā apsaldētos pirkstus! Apsaldētās vietas nedrīkst arī berzēt un masēt.

Atcerieties, ka labākā palīdzība no aukstuma cietušajam ir novietošana siltumā un medicīniskās palīdzības izsaukšana. Necentieties cietušo berzēt vai masēt!
Ģērbšanās aukstā laikā
Lai izvairītos no aukstuma radītās iedarbības, jāpasargā sevi no siltuma atdošanas. Vislabāk to nodrošinās piemērots apģērbs:
Velciet brīvu, vieglu, viscaur nosedzošu un kustības neierobežojošu apģērbu;
Pārliecinieties, ka apģērbs ir daudzslāņains – ārēji vēju aizturošs, iekšā – biezs un silts;
  • Vairākas drēbju kārtas palīdz pielāgoties temperatūras svārstībām, kā arī nodrošina papildus siltuma izolāciju, pateicoties starp kārtām atrodamajam gaisam;
  • Cepuri īpašā aukstā laikā var papildināt ar masku, kas nosedz galvu un kaklu;
  • Muti un degunu aizsedziet ar šalli, lai aizsargātu elpceļus un plaušas no augstā gaisa ieplūšanas;
  • Dūraiņi nodrošina labāku aizsardzību un ir siltāki par pirkstaiņiem (pirkstaiņos pirksti straujāk zaudē siltumu);
  • Izvēlieties apavus ar biezu zoli, pietiekami brīvus, lai varētu kustinot sasildīt tajos pirkstus; 
  • Velciet vilnas zeķes (izvairieties no kokvilnas), vienmēr sekojiet, lai kājas būtu sausas.
Ja sniega vētra pārsteidz ceļojot ar automašīnu.
                                          Sniega vētra "Monika 2010 gada 9-10 decembris" Igaunijā. Foto Ilm.ee
 
Situācijā, ja sniega vētra vai ārkārtējs aukstums Jūs pārsteiguši nesagatavotu ārpus mājas, saglabājiet mieru. Jau laicīgi parūpējieties par komplektu ārkārtas situācijām, ko vienmēr glabājiet automašīnā, kā arī ievērojiet dažus vienkāršus padomus:
  • Nedodieties uz mazapdzīvotām vietām vienatnē, vienmēr paziņojiet kādam, kur dodaties, aptuveno ierašanās laiku un ņemiet līdzi mobilo telefonu;
  • Ziemā lietderīgi degvielas bāku turēt pēc iespējas pilnāku, lai izvairītos no kondensācijas ūdens nokļūšanas dzinējā;
  • Ja automašīnai radušās tehniskas problēmas vai tā iestigusi sniegā, nepametiet to, ja vien neesat apdzīvotas vietas tuvumā. Stipra sniega gadījumā, var gadīties, ka palīdzība ir jāgaida pat vairākas stundas.
Ja nākas ilgstoši uzturēties automašīnā, varat mēģināt sasildīties, izmantojot automašīnas
apkures sistēmu, taču esiet piesardzīgi:
  • pārliecinieties, ka izpūtējā nav sniegs,
  • darbiniet dzinēju ne vairāk kā 10 minūtes katru stundu,
  • nedaudz atveriet logu ventilācijai.
Akumulatora enerģiju tērējiet prātīgi! Necentieties šķūrēt sniegu pašrocīgi, aktivitātes aukstumā un aukstā vējā, kas saistāmas ar ātru kustēšanos, pretēji daudzu pieņēmumiem, laupa cilvēkam siltumu!
Sagatavojiet mājokli aukstumam un vētrām
 
Mājokļa sagatavošana ir nozīmīga ne tikai, lai pasargātu īpašumu sniega vētras laikā, bet arī, lai aizsargātu veselību ikdienā gada aukstajā periodā.
  • Pārliecinieties par mājokļa ūdensvada sistēmas stāvokli—salabojiet tekošas un nosiltiniet tuvu ārsienām esošās caurules, lai izvairītos no to sasalšanas;
  • Iemācieties noslēgt ūdens, elektrī-bas un siltuma padeves sistēmas;
  • Parūpējieties arī par mājdzīvniekiem, mājlopus novietojiet zem nojumes, nodrošiniet papildus barību;
  • Ik gadu pārbaudiet ventilācijas un skursteņu stāvokli, regulāri tos tīriet;
  • Pārbaudiet jumta drošību, laicīgi nostipriniet vaļīgu segumu un televīzijas antenas;
  • Tuvojoties vētrai, no iekšpuses nosedziet logus un durvis ar izturīga materiāla plāksnēm vai dēļiem, kas palīdzēs aizkavēt stikla lausku iekļūšanu telpā un aizkavēt siltuma izplūšanu; Nodrošinieties ar mobilo tālruni palīdzības izsaukšanai, mājas stacionārie telefoni avārijas gadījumā var nedarboties.
Tādi nopietni apdraudējumi kā hipotermija un apsaldēšanās var piemeklēt arī iekštelpās, tāpēc parūpējieties par mājokļa gatavību ziemai!
Lāstekas un no māju jumtiem krītošs sniegs
 
Latvijas pilsētās stipras snigšanas gadījumā viens no lielākajiem apdraudējumiem ir ar sniega un ledus izraisīti negadījumi. No jumta nenotīrīts sniegs var radīt nopietnus draudus cilvēka dzīvībai, mantai un īpašumam. Vecākas ēku konstrukcijas, metāla angāri un lieli, plakani jumti var neizturēt sniega svaru un ielūzt vai pat pilnībā sabrukt. Tikpat bīstams ir kūstošs sniegs un krītošas lāstekas. Izvairīšanās no iespējamiem negadījumiem un dzīvības draudiem ir vienkārša:
  • Gājējiem jāpievērš pastiprināta uzmanība savai drošībai, ik pa laikam novērtējot situāciju, paskatoties uz augšu.
  • Pamanot iespējamu apdraudējumu, par nenotīrītajiem jumtiem var ziņot apsaimniekotājam un vietējām pašvaldībām Necentieties šķērsot ar brīdinājuma zīmēm norobežotas teritorijas un neļaujiet to darīt citiem;
Namīpašnieki un namu apsaimniekotāji!
 
  • Sekojiet jumta stāvoklim un laicīgi veiciet remontdarbus;
  • Savlaicīgi notīriet sniegu un lāstekas no jumta, darbu laikā teritorija jānomarķē un jāseko, lai gājēji nepārvietojas tur, kur krīt no jumtiem notīrītais sniegs un ledus;
  • Uzturiet kārtībā arī ietves un māju pagalmus un sargājiet gājējus no paslīdēšanas,

Ārkārtas situācijā vienmēr rīkojieties atbilstoši speciālistu un glābšanas dienestu tiešiem norādījumiem!

Atsauces:

Materiāls sagatavots balstoties uz Pasaules Veselības organizācijas, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra unLielbritānijas Veselības Aizsardzības aģentūras informāciju.  Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests

UZMANĪBU!

Informācija paredzēta kā konsultatīvs materiāls iedzīvotājiem rīcībai aukstuma gadījumā. 

Kā Tu vērtē šo rakstu?
  1. 12.01.2014 20:42

    Optimists!:)

    Ielādē...
  2. 12.01.2014 22:07

    Labi pastrādāts!

    Ielādē...
  3. 13.01.2014 12:25

    Labs, pārskatāms materiāls.Un tā bilde ar ieputināto auto ir super!
    I-netā atradu vēl vienu auto foto:)
    Tā teikt: aktuāla ziemas tēma....

    Ielādē...
  4. 03.11.2014 18:13

    Labs raksts. Vēl - uzlādējiet mobilos, tikko ir aizdomas par sakaru traucējumiem. Turiet mājās kaut nedaudz dzeramo ūdeni un pārtiku, kura nebojājās. Var noderēt. Lai nu būtu ziema kā ziema, kas nes prieku, nevis salšanu. :)

    Ielādē...