Ja jums jāuzturas ārpus mājām, ierobežojiet ārpustelpu aktivitātes un centieties tās veikt rīta un vakara stundās. Ja ir iespējams, pavadiet laiku ēnainās vietās, lai jūsu ķermeņa temperatūrai būtu iespēja atgūt līdzsvaru.

 

• Kontrolējiet savu darba ritmu

Ja neesat pieradis strādāt vai trenēties karstā laikā, sāciet to darīt lēnām, pakāpeniski palielinot slodzi. Ja slodze karstā laikā jums rada ievērojamu sirds darbības ritma paātrināšanos un rodas sajūta, ka trūkst elpas, PĀRTRAUCIET jebkādas aktivitātes. Sameklējiet vēsāku vietu vai ēnu un atpūtieties, īpaši, ja jums sāk reibt galva, rodas apjukums, nespēks vai ģībonis.

•  Uzturiet vēsumu iekštelpās

Palieciet iekštelpās un, ja iespējams, uzturieties telpās ar kondicionētu gaisu. Atvēsināties iespējams, izmantojot elektriskos ventilatorus, tomēr, ja gaisa temperatūra pārsniedz 32 C ventilatora darbība, lai samazinātu karstumu, nebūs efektīva.
Labākais veids kā atvēsināties, ir ieiet vēsā dušā vai vannā, vai doties uz vietu, kur ir gaisa kondicionēšana. Lai uzturētu mājās vēsāku gaisa temperatūru, pēc iespējas mazāk izmantojiet plīti vai cepeškrāsni.

             

Lai gan ikviens jebkurā laikā var ciest no karstuma izraisītiem veselības traucējumiem, daži cilvēki ir vairāk pakļauti šim riskam kā pārējie.

Augsta riska grupā ir:

• Gados vecāki cilvēki;
• Cilvēki ar garīgiem traucējumiem, plānprātību, kā arī tie, kas ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību;
• Slimnieki, kas piesaistīti pie gultas;
• Cilvēki, kas lieto noteiktus medikamentus;
• Cilvēki, kas slimo ar hroniskām slimībām, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām; 
• Cilvēki, kas lieto alkoholu vai narkotikas; 
• Zīdaiņi un bērni līdz četru gadu vecumam; 
• Cilvēki ar lieko svaru.

Regulāri apmeklējiet savus tuviniekus un paziņas, kas atrodas augsta riska grupā, vismaz divreiz dienā. Zīdaiņiem un maziem bērniem, protams, nepieciešama biežāka novērošana, tajā skaitā rūpes par pietiekamu šķidruma uzņemšanu. Palīdziet viņiem telpās uzturot vēsumu, aizverot aizkarus, atverot logus pa nakti vai ieslēdzot ventilatoru, ja nepieciešams.

• Pielāgojieties apkārtējai videi

Ņemiet vērā, ka jebkādas pēkšņas temperatūras izmaiņas, piemēram, karstuma vilnis agrā vasarā, var radīt stresu jūsu organismam. Jūs labāk spēsiet pārciest karstumu, ja ierobežosiet savas fiziskās aktivitātes līdz brīdim, kamēr esat pielāgojies karstumam. Ja ceļojat uz karstāka klimata zonu, ļaujiet sev aklimatizēties vairākas dienas pirms uzsākat jebkādas intensīvas fiziskās aktivitātes, un slodzi palieliniet pakāpeniski.

• Neatstājiet bērnus un mājdzīvniekus automašīnā

Atrodoties stāvošas automašīnas salonā, ikvienam var rasties karstuma radīti veselības traucējumi. Bērni, kuri bez pieskatīšanas ir atstāti stāvvietā novietotā automašīnā, ir liels risks būt pakļautiem karstuma dūrienam un, iespējams, nomirt.
Ja ceļojat kopā ar bērniem, atcerieties - neatstājiet zīdaiņus, bērnus vai mājdzīvniekus stāvvietās novietotās automašīnās, pat ja to logi ir atstāti daļēji pavērti.

Papildus augstāk minētajiem ieteikumiem ievērojiet sekojošo:

• Izvairieties no karstiem un sātīgiem ēdieniem — kopā ar tiem jūsu organisms uzņem papildu karstumu.
• Vairāk lietojiet atdzesētus ēdienus, it īpaši salātus un augļus, kas satur daudz ūdeni.
• Apģērbiet zīdaiņus un bērnus plānā, vieglā un gaišā apģērbā un galvā uzlieciet cepuri vai lietojiet aizsegu.
• Ierobežojiet atrašanos saulē dienas vidū un vietās, kur saules iedarbība ir vislielākā, piemēram, pludmalēs.
• Nodrošiniet mājdzīvniekus ar svaigu ūdeni, atstājot ūdeni ēnainā vietā.
• Sekojiet līdzi meteorologu brīdinājumiem par laika apstākļu izmaiņām un ievērojiet veselības aprūpes speciālistu sniegtos ieteikumus.

Karsta laika radītais apdraudējums veselībai

Pārāk lielas aktivitātes karstā dienā vai pārāk ilgstoša atrašanās saulē vai karstās, nevēdinātās telpās var novest pie karstuma izraisītas saslimšanas.

Karstuma dūriens

Karstuma dūriens skar cilvēku, ja tā organisms nespēj regulēt savu temperatūru. Ķermeņa temperatūra strauji pieaug, svīšanas process ir traucēts, un organisms nespēj atdzist. 10–15 minūšu laikā ķermeņa temperatūra var pieaugt līdz 41 C. Karstuma dūriens var izraisīt neatgriezeniskus organisma, tostarp smadzeņu bojājumus, vai pat nāvi, ja netiek sniegta tūlītēja medicīniskā palīdzība.
Kā atpazīt karstuma dūrienu?

Simptomi, kas liecina par karstuma dūrienu, ir dažādi, tomēr tie var ietvert šādas pazīmes:

• Pēkšņa ķermeņa temperatūras paaugstināšanās (virs 39 C)
• Apsārtusi, karsta un sausa āda (svīšanas nav)
• Ātrs, spēcīgs pulss
• Pulsējošas galvassāpes
• Reibonis
• Slikta dūša
• Apjukums
• Bezsamaņa

Kā rīkoties
Ja pamanāt, ka kādam draud karstuma dūriens, izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību un rīkojieties šādi:

Novietojiet cietušo guļus ar paceltu galvgali ēnainā vietā.

• Ātri atvēsiniet cietušo, vēlams cietušo galvu, kaklu un paduses dzesēt ar mitrām kompresēm, kā arī pakāpeniski aplaistīt cietušo ar vēsu ūdeni.
• Atcerieties, ka cietušo nedrīkst mērkt aukstā ūdenī, jo tas var izraisīt galvas smadzeņu bojājumus vai pat cietušā nāvi.
• Uzraugiet ķermeņa temperatūru un turpiniet veikt atvēsināšanas pasākumus, kamēr ķermeņa temperatūra nokrītas līdz 38–39 C. 
• Dodiet dzert vēsus dzērienus, vislabāk – ūdeni.

Karstuma radītais nespēks

Karstuma radīts nespēks ir vieglākā karstuma izraisītā saslimšanas forma, kas var attīstīties pēc vairāku dienu atrašanās augstā temperatūrā vai ja netiek nodrošināta adekvāta vai sabalansēta šķidruma uzņemšana. Tā ir organisma reakcija uz sviedros esošā ūdens un sāļu pārmērīgu zudumu. Visvairāk pakļauti karstuma radītam nespēkam ir gados vecāki cilvēki, cilvēki ar augstu asinsspiedienu un personas, kas strādā vai trenējas karstos apstākļos.
Kā atpazīt karstuma radītu nespēku?

Simptomi, kas liecina par karstuma radītu nespēku, ir šādi:

• Pastiprināta svīšana
• Muskuļu krampji
• Nogurums
• Vājums
• Reibonis
• Galvassāpes
• Slikta dūša vai vemšana
• Reibonis