Ir pienācis brīdis iepazīstināt portāla meteolapa.lv lasītajus par milzīgajiem atmosfēras veidojumiem-Cikloniem un Anticikloniem. Šajā rakstā uzzināsiet derīgu informāciju. Kā arī tiks detalizētāk izskaidrota informācija par šo atmosfēras veidojumu rašanas cēloņiem un paradības, kas rodas šo atmosferas veidojumu rezultātā, bet arī ietekmi uz klimatu, ko rada šie atmosfēras veidojumi gan Latvijā, gan pasaulē. 

Ciklons ir milzīgs atmosfēras veidojums, kura centrā raksturīgs zems atmosfēras spiediens. Atmosfēras spiediens ciklonā ir vidēji no 980 līdz 1000 hPa (735 - 750 mmHg), bet spēcīgakajos ciklonos atmosfēras spiediens var būt vēl zemāks). Piemēram orkāna "Ervīns" centra,kas plosījās 2005 9.Janvārī tas pazeminājās līdz 961 hPa (721 mmHg) Jo zemāks ir ciklona spiediens,tad arī ciklonā ir spēcīgāks vējš.Parasti ciklona laikā ir mākoņains, lietains laiks.Vasarā pārsvarā ciklons atnes vēsu mitru un lietainu laiku, bet ziemā — siltu laiku.Rudenī nereti cikloni atnes stipras vētras. Vasaras otrajā pusē cikloni atnes mitras gaisa masa no Atlantijas okeāna un Baltijas jūras. Visbiežāk cikloni veidojas jūlijā un augustā, kā arī rudens mēnešos.Šajā laikā strauji pieaug dienu skaits ar nokrišņiem.Visbiežāk cikloni veidojas no 30 grādu platuma paralēlēm līdz 60 grādu platuma paralēlēm un arī,kur siltais subtropu platuma abgabala gaiss satiekas ar auksto ziemeļu abgabala gaisu. Lielākā daļa ciklonu Latvijas teritorijai uzvirzās pāri Baltijas jūrai no Atlantijas okeāna ziemeļu daļas. Atsevišķos gadījumos cikloni var uzvirzīties arī no Barenca jūras vai Vidusjūras puses, dažkārt arī no kontinentālajiem austrumu rajoniem. Ciklona diametrs var būt no dažiem simtiem līdz pāris tūkstošiem kilometru. Ziemeļu puslodē ciklons griežas pretēji pulksteņrādītāja virzienam,bet dienvidu puslodē — pulksteņrādītāja kustības virzienā. Gaiss ciklonā parvietojas no malām uz ciklona centru. Labi attīstīts ciklons raksturojas ar dažādu veidu atmosfēras frontēm. Ciklonam tuvojoties debesis sāk apmākties pazeminās atmosfēras spiediens.

Kā veidojas ciklons?

Vidējos platuma grādos Zemes ziemeļu puslodē cikloni galvenokārt veidojas uz robežas, kur satiekas siltās un mitrās dienvidu gaisa masas ar aukstajām un sausajām ziemeļu gaisa masām. Uz šīs robežas var izveidoties cirkulācija, kas ir pretēja pulksteņrādītāja virzienam un kas silto gaisu nes uz ziemeļiem, bet auksto gaisu – uz dienvidiem.

Gaisa masas plūst uz šīs cirkulācijas centru (notiek konverģence), kur gaiss ceļas augšup, jo citur tam nav kur doties. Ja augstākos gaisa slāņos notiek pretējais process – diverģence – tad ciklons turpina attīstīties, jo gaiss var turpināt celties augšup. Ciklonam augot, izveidojas izteiktas siltās un aukstās frontes – siltais gaiss tiek nests uz ziemeļiem, aukstais – uz dienvidiem. Kad siltais un aukstais gaiss ciklonā ir samaisījies, ciklons pakāpeniski  sāk izzust (ciklona mūžs ir 3-10 dienas).

Cikloni ir Latvijai raksturīgo neregulāro un kraso laiku apstākļu maiņu galvenais cēlonis. Bieži vien teritorijai plūst pāri viena otrai sekojošas ciklona sērijas. Tad iestājas ilgstošs nokrišņiem bagāts laiks. Sevišķi lietainas vasaras un rudeņi bijuši senākā pagātnē, tie atsevišķos gadījumos izraisījuši vasarā-neražu un bada postu,rudenī- plūdus. Ciklonu veidošanos uzrauga satelītu palīdzību un tad tiek sagatavota sinoptiskā izabāru spiediena karte un uz sinoptiskās kartes atzīmē atmosfēras frontes,gaisa masu kustību un gaisa masu veidus. Pasaulē ir arī specīgāki cikloni. Tropiskais ciklons jeb viesuļvētra ir ārkārtīgi spēcīga, postoša virpuļkustības vētra, kuras centrā ir ļoti zems atmosfēras spiediens, bet tās ārējajā malā plosās negaiss ar spēcīgu vēju un lietusgāzēm. Arī tropiskais ciklons ir viesuļvētra, bet precīzāka tropiskā ciklona definīcija būtu šāda: tropiskais ciklons ir ciklons starp 10* un 20* paralēli abās puslodēs, pasātu joslā, virs okeāniem.Salīdzinājumā ar mēreno joslu cikloniem, tropiskie cikloni ir mazāki pēc apjoma, bet ar daudz lielāku postošo spēku

                                                     GALVENĀS CIKLONU IENĀKŠANAS TRAJEKTORIJAS

GAISA MASU KUSTĪBAS SHĒMA CIKLONĀ

Daži patstāvīgie cikloni:

Īslandes minimums - Zema atmosfēras spiediena abgabals Atlantijas okeāna ziemeļu daļā visa gada garumā.atmosfēras spiediens šaja abgabalā ir vidēji 995 hPa. Šeit veidojas atlantijas okeāna cikloni,kas ar mērenās joslas valdošajiem rietumu vējiem dodas uz Eiropu un ietekmē laikapstākļus arī latvijā.Šie cikloni atnes apmākušos un lietainu laiku.

Dienvidāzijas minimums - Zema atmosfēras spiediena abgabals Āzijas dienvidu daļā. Vasarā tas atnes lielu nokrišņu daudzumu un izraisa plūdus Indijas un pakistānas upēs - Indā un Gangā kā arī bengālijas līcī.

Anticiklons ir milzīgs atmosfēras veidojums ar pāaugstinātu atmosfēras spiedienu tā centrā. Parasti atmosfēras spiediens ir 1020—1035 hPa liels(jeb 765-776 mmHg), bet tas var sasniegt pat 1080 hPa(jeb 810 mmHg).Tā diametrs var būt līdz dažiem simtiem līdz pat dažiem tūkstošiem kilometru. Vasarā tas atnes sausu,karstu un skaidru laiku.Ziemā skaidru,sausu,aukstu laiku. Nereti anticiklona iespaidā,kad ziemas naktis ir aukstas. Ar anticikloniem. Latvijā ieplūst kontinentālais gaiss, kas savas īpašības iegūst virs Eiropas austrumu rajoniem. Siltajā periodā kontinentālās gaisa masas laikapstākļus padara karstākus un sausākus. Vasarā notiek temperatūras pāaugstināšanās(līdz +25*C+30*C), bet viaugstākā gaisa temperatūra reģistrēta Daugavpilī +36,4*C  Dažreiz var iestāties ilgstošs sausuma periods kāds tas bija 2002 gada vasarā, kad daudzviet augusta mēnesī nokrišņu nebija nemaz, bet aukstajā periodā — aukstākus un saulainākus. Ziemā bieži notiek krasas temperatūras pazemināšanās(līdz −25*C, −30*C) un tā ir visbiežāk ir saistīta ar anticiklonu ieplūšanu no Arktikas. Bet pati zemākā temperatūra registrēta Daugavpilī -43,2*C 1956 8.Februārī. Dažkārt iestājas ilgstošs aukstuma pariods, Kāds tas bija 2009/2010.gada ziemā. Ziemeļu puslodē anticiklons griežas pulksteņa rādītāja kustības virzienā, dienvidu puslodē — pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam. Anticiklonā gaiss pārvietojas prom no centra. Visbiežāk antcikloni uzvirzās no kontinetālajiem austrumu rajoniem un no azoru salām. 

Kā veidojas anticiklons?    

Kontinentālo gaisa masu ietekmē veidojas anticiklons.Anticiklons veidojas tur,kur dominē dilstošas gaisa straumes, kas izraisa izkliedi mākoņos.Parādība ir izplatīta ir aukstajā pusē, kur notiek inversijas veidošanās.Temperatūras inversija atšķirībā no parastajiem gaisa straumju pārnesumu palielinās, pieaug virs troposfēras.Cikloni veidojas arī karstās vasaras dienās.Tikai nedaudzās rīta stundās viss apgabals, kuru aizņēmis anticiklons, ir segts ar biezu, viendabīgu miglu. Tas mēdz notikt gan ziemā, gan vasarā, kad gaiss anticiklonā ir pietiekami mitrs.

GALVENĀS ANTICIKLONU IENAKŠANAS TRAJEKTORIJAS

                                 

GAISA MASU KUSTĪBAS SHĒMA ANTICIKLONĀ

• Ciklona centrs apzīmēts ar burtu K
• Pelēkās līnijas-gaisa spiediena izobāras.
• Gaisa spiediena mērvienības (hPa)Hektopaskāli.

Daži pastāvīgi anticikloni:

Āzijas maksimums — augsta atmosfēras spiediena abgabals Āzijas vidusdaļā gandrīz visā ziemas periodā. Tas atrodas Sibīrijas dienviddaļā un Mongolijā. Atmosfēras spiediens šeit ziemā ir visaugstākais uz Zemeslodes. Vasarā šeit pārsvarā ir zems spiediens. Ziemā vēji pūš prom no Āzijas vidienes un izraisa sausu un ļoti aukstu ziemu. Ziemas laikā no Sibīrijas abgabala anticiklona atzari bieži nokļūst līdz Latvijai. Tie veicina aukstu gaisa masu ieplūšanu Latvijas teritorijā un izraisa ļoti auksta laika iestāšanos.

Arktiskais maksimums — augsta atmosfēras spiediena zona virs Arktikas.Ziemā tam ir divi centri — viens ir virs Grenlandes, otrs ir virs Kanādas.

Subtropiskais maksimums — augsta atmosfēras spiediena zona virs Azoru salām (Azoru maksimums) un Havaju salām (Havaju maksimums) ziemeļu puslodē un Dienvidamerikas rietumiem (Klusā okeāna dienvidu maksimums), Atlantijas okeāna dienvidiem (Dienvidatlantijas maksimums) un Indijas okeāna dienvidiem (Dienvidindijas maksimums).

Antarktiskais maksimums — salīdzinoši augsta atmosfēras spiediena zona Antarktīdā visa gada laikā. Kaut arī šeit tas nav pārāk augsts, salīdzinājumā ar pārējiem Zemeslodes reģioniem, tas tomēr ir augstāks, nekā okeānā ap Antarktīdu.

Interesanti  uzzināt:

• Pāri Latvijai gada laikā vidēji pāriet 170 atmosfēras frontes. Frontes bieži pavada stipri vēji, tāpēc rudenī vērojams vētru maksimums, februārī — puteņu maksimums, bet jūlijā — vislielākais nokrišņu daudzums un visvairāk dienu ar pērkona negaisu.
• Augstākais atmosfēras spiediens Latvijā-reģistrēts Liepājā 1907 gada Janvārī 799,5 mmHg (1066 hPa).
• Viszemākais atmosfēras spiediens Latvijā-reģistrēts Vidzemes augstienē 1962 gada 13.Februārī 699,7 mmHg (933 hPa).  
• Pasaulē viszemākais spiediens atklātajos ūdeņos : 870 mb (653 mmHg): Klusais okeāns.
• Viszemākais spiediens pasaulē, kas reģistrēts uz sauszemes: 892 mb (669 mmHg; Florida, ASV.
• Visaugstākais atmosfēras spiediens pasaulē: 1085,6 mb (814 mmHg); Mongolija.
• Ciklona vidējais mūžs ir 3-10 dienas.
• Anticiklona vidējais mūžs ir līdz pat 15 dienām.
• Viszemākais spiediens ir tropiskajo viesuļvētru ciklonos.
• Pasaulē ir gan patstavīgie gan sezonālie cikloni un anticikloni
• Tropiskie cikloni pārvietojas ar ātrumu 10-20 km/h, bet tie var pārvietoties ar ātrumu 30-40 km/h
• Katru gadu uz zemes izveidojas 30 līdz pat 100 tropiskajiem cikloniem.Tajos ir tik daudz nokrišņu, cik trijos gados Latvijā kopā.

• Dažādos pasaules reģionos tropisko ciklonu jēdzieni ir atšķirīgi:

1. Pie rietumu Ziemeļatlantijas, centrālās un austrumu Ziemeļamerika Klusā okeāna, Karību jūras un Meksikas līča, šo laika fenomenu sauc par "orkānu"
2. Klusā okeāna ziemeļos (rietumu daļā , to sauc par "taifūnu"
3. Bengālijas līcī un Arābijas jūrā to sauc par "ļoti specīgu ciklonisku vētra"
4. Klusā okeāna rietumos un Indijas okeāna dienvidaustrumos, to sauc par "spēcīgu tropisko ciklonu"
5. Indijas okeāna dienvidrietumos to sauc par "tropisko ciklonu"

• Katrā pasaules daļā viesuļvētru sezona sākas atšķirīgos laikos:

1. Taifunu sezona Klusā okeāna ziemeļos (Rietumu daļā sākas no Maija un ilgst līdz Novembrim.
2. Amerikāņu/Karību jūrā viesuļvētru sezona ilgst no Jūnija līdz Novembrim ,bet savu sezonas maksimumu tā sasniedz Augustā un  Septembrī.
3. Tropiskā ciklonu sezona Klusā okeāna dienvidu daļā un Austrālijā parasti sākas no novembra līdz aprīlim.
4. Bengālijas līcī un Arābijas jurā tropisko ciklonu sezonālā darbība sākas no Aprīļa līdz Jūnijam un no Septembra līdz Novembrim.
5. Tropisko ciklonu sezona Āfrikas austrumu piekrastē parasti sākās no Novembra līdz Aprīlim.

Tropisko ciklonu stiprumu pēc vēja ātruma iedala 5 Kategorijās:

1. kategorija - 119 - 152 km/h  - 33,06 - 42,22 m/s
2. kategorija - 153 - 177 km/h. - 42,5 m/s - 49,17 m/s
3. kategorija - 178 - 209 km/h. - 49,44 m/s - 58,06 m/s
4. kategorija - 210 - 249 km/h. - 58,33 m/s - 69,17 m/s
5. kategorija - Virs 249 km/h. - 69,17 m/s