Šajā reizē parunāsim par vidēji ņemtā negaisa mākoņa uzbūvi un sastāvdaļām. Saprotot arīdzan to, ka "tīrā veidā" šie pērkona mākoņi gandrīz nekad nav. Katrs konkrētais negaiss veidojas savādākos apstākļos, kas vienmēr atmosfērā ir mainīgi no dienas dienā. (Papildināts 23.3.12.)
Lasām arī "Meteo skola: negaiss – 1. daļa" (vispārējas ziņas par pērkona mākoņiem).
Kā jau vēstīju, negaiss ir sarežģīta dabas parādība. Tomēr visos pērkona mākoņu gadījumos iespējams izsecināt šīs dabas parādības "sastāvdaļas", kas lielākoties atkārtojas. Par tām runājam šodien. Sekosim cipariņiem...
*(1) Vispirms jau ir priekštvēsneši, kas ir raksturīgi pirms paša negaisa. Šie priekštvēstneši - ir pazīstamie "augstie gubu" (sinoptiskais apzīmējums - ac) mākoņi. Parādās vairākas stundas
pirms negaisa. Tie visai lielā augstumā (2000-2500m) virs zemes peld pa vējam. Vizuāli ir tādi - kā "izrobota sēta", vairākas nelielas virsotnes uz "vienas gludas pamatnes". Dažreiz - tie ir kā atsevisķas "aitiņas", bet dažreiz arī "garās laivās" var pārklāt visas debesis. Par šo - vēl citā raksta materiālā, kas būs par negaisu paredzēšanu (īstermiņa prognozēm).
*(2) Tuvāk notikumam - tieši pirms negaisa--> sāk rasties un strauji attīstīties gubu mākoņi. Atšķirībā no "laba laika" gubu mākoņiem (sinoptiskais apzīmējums - cu), kas skaistajās dienās ir kā "plānas caurspidīgas aitiņas"... pirms negaisa sākuma tie ir melni, strauji briest vertikāli. Un neilgā laikā veido veselus mākoņu kalnus vairāku kilometru biezumā.
*(3). Kad vareno gubu mākoņu virsotnes sasniedz noteiktu (pārledošanas - kad ūdens tvaiki lielā augstumā virs zemes, siltā ziemā 3-4km, bet vasarās 6-7-8... km augstumā pārvēršas par ledus kristāliņiem) augstumu, tad vizuāli virsotne "izplūst", kļust plakana un izplešas uz visām pusēm jau kā "spalvu" mākoņu "vedeklis". Raksturīgās plakanās formas dēļ to sauc par "laktu"...==> *(5) Kad pamanīta šī "lakta" (-> *(5)), tad ar to pašu brīdi gubu mākoņi pārvēršas par gubu-lietus mākoņiem ->*(3), un sākas jau pats negaiss.
*(9) Negaiss rodas, attīstās un tiek "uzturēts" no spēcīgām gaisa plūsmām (zīmējumā - parādītas ar baltām garām līnijām un bultām), kas negaisa rajonā virzās uz dažādām pusēm. Negaisa sākumā - tās ir strauji augšupejošas gaisa strāvas, kas lielākā augstumā ("laktas" - *(5)) rajonā - apmet "kūleni", lai negaisa aizmugurē, reizē ar lietusgāzi, plūstu lejā. Veidojas tāds kā "ritenis": vispirms augšā, tad atkal lejā, tad atkal augšā un tā nepārtraukti, brīžam šī ritošā gaisa plūsma ir tik intensīva, ka atsevišķos rajonos veidojas vētras un orkāni... Šis gaisa riņkis reizē ir negaisa "motors", kas šo dabas parādību kopumā uztur "darba kārtībā". Kad šīs gigantiskais gaisa plūsmu riņkis izsīkst, tad negaiss "izlīst", mākoņi pamazām izklīst, un viss beidzas. "Laktas" augstums ir dažāds – parasti tā ir visaugstāko mākoņu attālumā no zemes virsas. Pieņemts domāt, negaisu mākoņu "laktas" augstumu nosaka atmosfēras tropopauzes apakšējā robeža. . Tropopauze- tas ir slānis zināmā augstumā virs zemes, kur gaisa temperatūra vairs nekrītas reizē ar augstuma palielināšanos. Taisni otrādi: kļūst siltāks, taču saistībā ar atmosfēras izretinājumu virs tropopauzes vairs nenotiek tvaiku kondensācija un mums pierasto mākoņu rašanās.
*(4) Negaisa sākumā - kur vertikālās gaisa plūsmas ir visintensīvākās, ir t.s. "vētras" līnija, kad augšupejošās gaisa plūsmas strauji nomainās uz horizontālām. Vietā, kur augšupejošās strāvas ir sevišķi intensīvas, notiek arī visstraujākā tvaiku kondensācija, un tur ir viszemākā mākoņu robeža. Ļoti bieži (siltajā gada laikā)šie zemie mākoņi virzas kā "siena", kas dažreiz var nolaisties līdz 100m augstumam virs zemes. Tos tad arī sauc par "sienas mākoņiem" (angl. wall clouds). "Sienas mākoņu" rajonā dažos gadījumos rodas lokālie virpuļviesuļi (tornado...), kas ir nekas cits - kā ekstremāli intensīvas augšupejošas gaisa strāvas, tās Koriolisa spēka iedarbībā sāk virpuļot ap savu asi. Radot ļoti ātras gaisa plūsmas, kas nes postu visapkārt.
*(7) Aiz "sienas mākoņu" robežas - sākas intensīvo nokrišņu zona. Nokrišņi rodas - īsā laikā ūdens tvaiku kondensātam pieaugot līdz liela mēroga lietus lāšu apmēriem. Aktīvo nokrišņu zona ir gubu-lietus (sinoptiskais apzīmējums - cb) mākoņu aizmugurē, kur šī kondensācija noris ļoti ātrā tempā. Kondensācija noris arī lielākā augstumā, kur gaisa temperatūra nokrītas zem "0" atzīmes, tur rodas krusas graudi - kas nespēj izkust laikā, kad krītot paspēj jau zemi sasniegt. Intensīvo nokrišņu zonā notiek arī visintensīvākā elektriskā izlāde. Te vērojami visbīstamākie zibeņi, kuri izlādējas "mākoņi-zeme" režīmā...
*(6) "Negaisa izskaņa". Kad gubu-lietus mākoņi ar intensīvo nokrisņu zonu pārvirzās, tad "negaisa aizmugurē" mākoņi kļūst plānāki, augstāki, sadalās augstos-gubu (ac), slāņu-gubu (sc), "spalvu" (ci) un pamazām izzūd... Nokrišņu intensitāte samazinās (->*(8)), lai gan tie kādu laiku vēl var turpināties. Vēl ir novērojama elektriska izlāde, zibeņošana "mākonis-mākonis" režīmā. Reizē ar nokrišņu beigu momentu izskan arī pats negaiss... Kā saka: "pasaka beidzas, lai reiz sāktos
no gala". :)))
========================
Kā tas dabā lūkojas
(visi attēli - no autora 2011. gada foto hronikas)
* Negaisa mākonis jau iztālēm redzams aiz tā izteikti vertikālās izplatības. Tā augšējā daļa - jeb "lakta" - pie labiem apstākļiem redzama jau no 150 kilometru attāluma.
------------------------
* Negaisa priekšpusē ir raksturīgs sienas mākonis, kas vizuāli ir vistumšākā negaisa daļa. Reizēm sienas mākonim pāri ejot, gaisma dienas laikā samazinās līdz krēslai. Latvijai nav raksturīgi virpuļviesuļi, taču tādi rodas tieši sienas mākoņa rajonā. Reizē ar sienas mākoņa iešanu pāri konkrētam novērojumu punktam visai daudzos gadījumos vērojami spēcīgi vēji, kas var sasniegt orkāna spēku.
-------------------------
* Kad sienas mākonis ir pārskrējis pāri, tad tuvojas intensīvo nokrišņu zona. Tā ir visbīstamākā negaisa daļa, tajā vislielākā skaitā sastopami līnijveida zibeņi izlādes režīmā "mākonis - zeme". Un arīdzan pati lietusgāze nereti rada plūdus, kas gan vairāk raksturīgi pilsētas apbūvei.
--------------------------
* Bet, kad negaiss aiziet un pagriežas mums ar muguru- tad vieni neslēpj prieku, ka viss tik ātri beidzies. Citi skumst, un nezin'- kad pērkona mākonis nākamreiz nāks ciemos.
========================
Vēl rekomendēju izlasīt šo Wikipedia rakstu (latviski), pavisam zinātkāriem.
Par dažādām negaisu novirzēm un nestandarta situācijām – jau atkal nākamajā reizē.
Vispār jau šādu mākoņu sastāvdaļām ir starptautiski aizpzīmējumi, kurus es tā ne pārāk pārzinu... Ceru uz zinošu vīru papildinājumiem: kaut vai komentāros.
Ou, man kā vienkāršam cilvēkam raksts labs, pat teicams! ;)
Viens jautājuma rakstura teikums: Esmu lasījis (varbūt arī dzirdējis kaut kur) ka retas un ļoti lielas lāses no kāda palielāka mākoņu blāķa(atbilstošs negaisam) var liecināt par tūlītēju zibeņošanu un sekojošām lietus šaltīm? Cik zinu, manpašam kādus gadus atpakaļ vienā skaistā vasaras pievakarē siena pļavā nācās piedzīvot negaisa izveidošanos no A līdz Ž...
Tā ir taisnība- ja no kāda mākoņa sākas lielas piles- tad tiešām (vasarā, karstā dienā) ir liela iespēja tūlītējam negaisam. Man ir bijušas situācijas, kad pie šādām pilēm - es ekstremālā tempā no lauka nesos uz māju, vispirms izraut visus kontaktvadus no rozetēm un māju atslēgt no strāvas.
00:21: Jā, un ja mazkustīgā gaisa masā izveidojas "vietējais negaiss", tad tā var gadīties- ka tas rodas virs galvas, izlīst, un pēc laika izjūk/izbeidzas...
P.s.-man jau godīgi sakot prasās izprintēt un iedot vienam otram palasīt-patiešām interesanti.
"Vizuāli ir tādi - kā "izrobota sēta", vairākas nelielas virsotnes uz "vienas gludas pamatnes"" šeit precīzāk būtu Altocumulus castellanus( Ac cas)
Gubu mākoņi ar spēcīgu vertikālo attīstību būs Cumulus congestus (Cu con)
Arī negaisa mākoņus pēc augšējās daļas uzbūves iedala divos veidos. Ja ir izveidojusies "lakta" tad tas būs Cumulonimbus incus(Cb inc). Retāk novērojami arī negaisa mākoņi, kam izteiktas laktas nav, pavirši aplūkojot, tos var noturēt par Cu con. Šādus negaisa mākoņus sauc Cumulonimbus capillatus (Cb cap).
Protams, tie vēl iedalās smalkāk, bet pagaidām jau pietiks ar šo iedalījumu.
Ceru ka nekļūdos, pirms kāda laika intensīvi meklēju info par mākoņu veidiem, tagad stāstu ko atceros! :)
Droši vien pa taisno saiti uz mākoņu latīniskajiem apzīmējumiem...;) (drusku vēlāk sameklēšu)
Kaut kā prasās attēlu uzlabot, vismaz man. :)
Varētu precizēt- tieši kā?
Kaut vai atrodot mākoņu ikonas vai attēlus. Tad tos ievietot nepieciešamajā vietā attēlā, attiecīgi jāpiestrādā ar caurspīdīgajiem slāņiem u.tml., lai attēls izskatītos, kā, piemēram, kādā avotā.
Atzīstos, lāgā neizpratu... t.i. lai lasītājs, ar vizieri uzbraucis uz ikoniņām - uz reizi iekavās lasītu attiecīgu paskaidrojumu? Būtu jau labi, protams, tikai neesu vēl tik komplicēti attēlu iemācījies apstrādāt. * Visumā man doma šo rakstu papildināt beigu daļā vēl ar dažiem reāliem attēliem (jau mazajā formātā), kur ilustrēti cb mākoņi no dažādām pusēm. Ar attiecīgiem paskaidrojumiem...
Tik smalki jau nē - attēls kā attēls, tikai nevis zīmēts ar roku, bet izveidots no vairākiem maziem attēliem.
Tas priekš manis būtu sarežģītāk... ja kāds cits to uzņemtos, es attēlu saiti ielabotu šepatās ;) Protams, cipariņiem un ikonām jābūt turpatās/ lai man nevajadzētu kardināli tekstu pārlabot... ;) ("skolā" ieguldījumu darām visi ... :) :) ).
18:14: Es arī pirms laika meklēju- bet nesameklēju, tamdēļ es ar roku... tad zinu, ka panākšu ko gribēšu... ;)
Ja kāds atsūtītu vismaz attēlus, pamēģinātu - sāku meklēt, bet nav pārliecības par to atbilstību.
It kā visu saprotu ,bet prasās pēc vizuālā-varbūt kādam ir izteikti skaistas mākoņu bildes-ci,
cu,cb......Bet citādi-kā jau parasti-labi sarakstīts!
Tādas bildes varētu - pie atsevišķa raksta "mākoņu iedalījums".
Man kaut kur datorā jābūt dažām bildēm ar labi izteiktu wall cloud, ko man viens draugs nofocēja pie Mērsraga.
Ar bildēm ir vēl laBĀK,BET JA GODĪGI-IR TIK PATĪKAMI TO VISU LASĪT UN SAPRAST ,KA TĀ SEZONA VAIRS NAV TĀLU.
Šie raksti ir perfekti pilnīgam iesācējam, kā man, piemēram :) Vikipēdijas raksts ir daudz plašāks, toties ne tik labi uztverams.
Iesācējiem - tamdēļ šo lietu arī saucu "par skolu". Iesācēji- tas vienmēr ir sākums lielākām lietām. Arī meteo jomā. :)
20:57: Jš, un arī vēl- tas, kas minēts tur vienā Wikipedia rakstā - man šeit būs jāizvērš 5 turpinājumos (no kuriem 3 vēl priekšā...).
smuki :)