Diemžēl šā diena (11.3.12.) ir melnām sērām pilna. Visa pasaule atceras dramatiskos notikumus Klusā okeāna piekrastes valstī, kad pirms gada tās dienas pusdienas laikā ļoti daudziem iedzīvotājiem acumirklī krasi izmainījās mūža gājiens. Daba "parūpējās" par zemestrīci un vēl jo vairāk par postošiem cunami. Un par dažu labu mācību "stundu" ne tikai Uzlēcošās Saules zemes cilvēkiem.
Rakstīts īpaši meteolapa.lv saitei.
Dažas domas atkal šai saistībā ir šo rindu autoram, iespējams – pa reizei atkārtojos. Bet tomēr...
* Visu Cieņu varenās valsts iedzīvotājiem. Kuri veica attīrīšanas darbus plašās piekrastes teritorijās. Ja šodien sanāk tur būt, tad vairs ne miņas neredzēsim no tiem posta darbiem, ko satrakojusies Dabas Māte uzrīkoja tādā pašā aukstā marta dienā. Redzēsim gan stipri plašākus laukus agrāko māju kvartālu vietā. Redzēsim daudzas piemiņas zīmes pie ceļiem un uz laukumiem. Redzēsim masīvu celtniecību agrāk nopostītajās ostmalās. Protams, neviens vairs neatgriezīs atpakaļ šajā saulē tās 30 000 dzīvības, kas gāja postā tajā ārprātīgajā kataklizmā. Arīdzan finansiālā ziņā – šī nu būs dabas katastrofa ar vislielākiem zaudējumiem pasaules vēsturē (cerams, šis rekords tāds arī paliks...). Jautājums, kādas mācības mēs (ne tikai tur Japānā) no šā visa gūstam?
* Pirmām kārtām – pret it kā sausu dabas statistiku nepieciešams attiekties ar visu nopietnību. Mums visādās pasaules malās prātos iegājies "tas TUR notiek, mums nekas- un mēs neparko neliekamies zinis". Un turpinam būvēt mājas palienēs, jūras krastos (turklāt tur tās zemes cenas tās dārgākās...). Galvaspilsētas atrīdzan daudzviet ir tieši okeāna krastos. Kaut kā negribas nevienam dzīvot kalnos vai nedaudz augstākās piekalnēs. Baisi iedomāties, kas pie 15-17m augsta uzplūda viļņa, kas turklāt nosedz teritoriju 15 minūtēs, notiktu... Rīgā? Nav nekas neiespējams, piemēram, pie 7 balles zemestrīcas – kas "pārmaiņas pēc" notiek nevis Kurzemē (par ko liecina skopas hronikas no 16.-17.gs), bet gan Irbes jūras šaurumā? Ar vienādu varbūtību gan rīt, gan pēc 5000 gadiem.
* Arīdzan neko neizsaka – ja līdzšinējā statistika "klusē" par kataklizmām Latvijas (un jebkādās citās) piekrastē par laika posmo pēdējos dažos gadsimtos. Daudz lielāki un par daudz izstieptāku ģeoloģisko laiku aprēķini liecina-> uz Zemes nav neviens zemestrīču-drošs punkts. Jautājums, tikai – cik reti/bieži?
* Turpinājumā – vai Valstī ir kāda programma, rīcības shēma: ja notiek kāda visaptveroša dabas kataklizma? Vai ir aprēķini – "modeļi", šādu augstu cunami uzplūdu varbūtējiem gadījumiem arī saistībā ar Rīgu un citām LV piekrastēm? Vai vismaz mēģinājumi izskaitļot šādu dabas katastrofu varbūtības? Bet varbūt domāsim pēc krievu "mužiku" teiciena: kad pērkons nodārd, tad vecītis krustu pārmet...
* Japānā – jādomā pēc iepriekšējā gada katastrofas būs kāda jauna programma, kas visādā veidā ļaus iedzīvotājiem izvairīties no šādu katastrofu atkārtojumu sekām. Ticamāk gan: šā paaudze atcerēsies, par to zinās (no nostāstiem) bērni un mazbērni. Taču mazmazbērni jau... atkal cels būdas palienēs un zemajās piekrastēs. Liksies tie 2011. gada notikumi kaut kas – tāls un netverams. Kā "grēku plūdi" bībelē. Jā, starp citu, tai grāmatu grāmatā – vai šie "grēku plūdi" arī nav kādas tālas atmiņu atblāzmas no cunami uzbrukumiem aizvēsturē. Tagadējās Izraēlas teritorijā?
** Mums visiem kaut kas kopīgiem spēkiem – vismaz jādomā par to, lai nekas tamlīdzīgs nenotiktu, sacīsim, Rīgas Tērbatas ielā. :(
Paldies par rakstu! Man mācība ir tāda, ka jāpriecājas par katru dienu, kuru tu vari nodzīvot, jo viss var beigties vienā mirklī. Un nedrīkst domāt par slikto.
...un turpinot Saksijas domu: arī jebkurai mantai nevajadzētu ļoti pieķerties/ tā var negaidīti un vienā mirklī izzust... No Neredzamās Pasaules viedokļa - mēs šeit esam "uz 1 darbadienu", un visas mums apkārt redzamās lietas ir tikai mums lietošanā (lai gan pa reizei liekas, ka mums kas pieder)... (OT)
Nav jau kur tiem japāņiem sprukt,Lielais ūdens visapkārt.Par to, ka Japāna kādreiz nogrims,mums pat skolā mācīja.Viņi morāli ir gatavi tam,ka tos tricinās,dažreiz arī slīcinās.Man pašai vislielākās bailes uzdzen tikai tas,ka pat tik attīstīta valsts nespēj padarīt par drošu atomenerģiju.Un to AES tur ir ka biezs,tik nedrošā vietā-tas tiešām ir kā atombumba ar atlikto startu.A zeme mums viena,un nemaz nav tik milzīgi liela,lai ķibele TUR nedotu atbalsi ŠEIT.
Runājot par mums,Piņķi jau ar atrodas nu ļoti zemā vietā,ja līmenis līcī paceltos pa pāris metriem,mēs te peldētu.Bet citādi jau nu nekādas vainas....,kamēr viss ir pa vecam....
Droši vien visticamāk - Japāna grimst, taču tas process velkas ilgi- vairākus miljonus gadus... Zemes dzīvē "dažas sekundes daļas", mūsu mūžā - gandrīz bezgalīgi. Viss: tikai salīdzinājumos. Iespējams arīdzan - kāds netiešs pierādījums tam: ka Zeme veselumā ir dzīvs organisms, tā pa reizei nomazgājas. Apmēram, kā mēs vakarā ieejam dušā...
Man skatoties visādus Japānas cunami video pirmais kas iekrita acīs ko vajadzētu darīt, lai nākotnē izvairītos no tik liela mirušo skaita līdzīgās situācijās ir aizliegt mazstāvu apbūvi cunami apdraudētajās teritorijās. Daudzstāvu dzelzsbetona un tērauda konstrukciju ēkas, arī tās kas atradās pašā okeāna krastā nesagruva un applūdušo apaksējo stāvu iemītnieki varēja patverties augstākos stāvos. Mazās 1 - 2 stāvu koka mājas no cunami spiediena gandrīz momentā sašķīda un tiem, kas tur dzīvoja izredzes izdzīvot mutuļojošajā atlūzu un drazu straumē bija minimālas.
Brīdinājumi - bija, starp zemestrīci un cunami bija 15-40 minūtes (atkarībā no epicentra attāluma līdz attiecīgai dzīvesvietai). Tomēr lielum lielais vairums paspēja pēc sirēnām un ziņojumiem pa skaļruņiem aizskriet līdz augstākām vietām. Vai uz augstākiem stāviem tai pašās dzelzbetona ēkās. Un vēl - pašam Liktenim jāpateicas, ka zemestrīce bija dienas vidū (pēc turienes laika). Kas būtu bijis tad, ja tas pats notiktos naktī??? Tad - bojāgājušo skaits būtu neizmērojami lielāks :(
12:33: Es pēkšņi iedomājos sekojošu situāciju...
"Es esmu Japānas A krasta Mijako pilsētas iedzīvotājs. Dzīvoju 1-stāvu koka mājā 1km no okeāna krasta. 11.3.11. naktī apmēram ap plkst. 3:15 sajūtu nelielu tricināšanu. Pusmiegā nodomāju- "neliela zemestrīce, guļu tālāk" / tādas mums 3-4 reizez pa gadu/. Pusmiegā dzirdu kaut kādas skaņas, tā kā taures- tā kā sirēnas. Un vēl un vēl... "laik… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Tieši tapēc arī japāņiem cunami apdraudētajās teritorijās vajadzētu atļaut celt tikai daudzstāvu ēkas jo arī pie novēlota brīdinājuma uzskriet pa trepēm no 1. uz 3. vai 4. stāvu var daudzreiz ātrāk nekā nokļūt līdz tuvākajam pakalnam.
Cerams, pēc šiem notikumiem tur attiecīgie noteikumi tiks pieņemti (varbūt jau ir...).
Atomenerģijas drošības jomā cik tīri aiz intereses sanācis palasīt dažādos forumos, kur apgrozās tai jomā zinoši cilvēki, Japānā situācija itkā neesot neko labāka kā Krievijā vai Ķīnā - korupcija, ekonomēšana kur vien var, drošības pārbaudes veiktas tikai uz papīra, utt. Jau fakts vien, ka japāņi vairākas savas AES uzbūvējuši tik zemu pie okeāna bez pienācīgas aizsardzības pret applūšanu, lai gan vēsturiski ir zināms, ka cunami risks tur ir augsts neliecina par sevišķu tālredzību.
Vecajiem 60. to un 70. to gadu dizaina reaktoriem kuru dzesēšanu nav iepējams nodrošināt pasīvi bez strāvas applūšana ir sevišķi kritiska, pietiek ka applūst un saiet uz īso transformatori, elektrosadales aprīkojums, sūkņu telpas un vairs nav no svara cik rezerves ģeneratori pieejami ja strāvu vairs nevar novadīt līdz kontroles sistēmām.
Es uzskatu, ka šis lielais tracis, ko te dažas attiecīgās organizācijas pasaulē regulāri saceļ ap atomenerģiju kā tādu, ir absolūta tumsonības pazīme, sava veida modernās raganu medības. Jo vairums to, kas piedalās šādās akcijās, jau nemaz nezin, pret ko īsti protestē, viņiem galvenais ir protests kā tāds, jo viņi šādu vai tādu iemeslu (bieži - pašu vainas radītu) dēļ jūtas neapmierināti ar dzīvi. Tā sakot, protests protesta pēc...
Pret atomenerģiju gk. Černobiļas katastrofas dēļ ir radies daudz aizspriedumu cilvēku prātos, kurus pastāvīgi uzkurina radikāļi. Bet mūsdienu atomenerģija ir viens no drošākajiem enerģijas iegūšanas veidiem, un, atšķirībā no agrākajiem reaktoriem, jaunākā tipa reaktori praktiski nepiesārņo vidi. Protams, vajag atbildīgu attieksmi - kā pret jebkuru lietu. Vēl vairāk - arī daudzu "zaļo" hipertrofētās bailes par CO2 tad atkrīt. Taču laikam ir tādi, … Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Jāsalīdzina - gan ir Latvija ar Japānu un citurieni. Viss patiešām ir salīdzinājumos: kur biežāk, kur retāk notiek kataklizmas. * Par Černobiļu man atsevišķs stāsts - 1986. gada notikumos biju viens no tiem, kam bija t.s. "laime" būt klātienē tur specsboros. Man kaut kur pc pastāsti ir par to...
Saprotu, ja Tev par Černobiļu ir atsevišķs stāsts, tad... vismaz Tev tas savādāk. To saprotu... Bet es jau runāju par globālajām lietām, par to, ka tādas vienas Černobiļas dēļ nedrīkst "norakt" atomenerģiju kā tādu, jo laiki mainījušies, un tagad situācija pavisam cita...
Protams, ka nedrīkst "norakt". Tikai tehnoloģijas jāuzlabo, un netaisīt eksperimentus tādus "ātrus". Kā dēļ arī pie Pripetes Ukrainā gaisā parāvās attiecīgā AES. Japānā neizskaitļoja un nebija gatavi masīviem cunami, kas sagrāva arī Fukušimas AES dzesēšanas sistēmu, kā rezultātā notikās radioaktīvā avārija. Kā reiz šodien caur LRadio1 klausījos- Klusajā okeānā atrastas dziļumā (tai dziļvagā kas pie Japānas?) radioaktīvie nosēdumi, protams, kā sekas no AES avārijas.
Japāna ir viena no tām valstīm, kur tiešām var runāt par pārapdzīvotību burtiskā nozīmē... Teritorija gana plaša priekš 150 miljoniem (ja ne pat vairāk)... Nelaime, šiem visiem miljoniem nākas izvietoties šaura strēle līdzenajos piekrastes rajonos, vairāk pie A-krasta, kas Klusā okeāna glāstos, jo pārējo valsts teritoriju klāj kalnainas teritorijas, kas der dzīvošanai, taču sagādā arī attiecīgās neērtības.
Laikam šī ir patiesa nojauta...Pie atsevišķām, pat vietējām laika kataklizmām, LV trūkst vai pat nav šī rīcības plāna utml., piemēram, kāda spēcīgāka vētra vai pavasara plūdi.Uz papīra atsevišķi rīcības punkti varbūt ir, lai apmierinātu ES birokrātijas vēlmes. Labi, var jau teorētiski spriest paar zemestrīcēm 7 ballu apmērā un par 15m augstiem cunami, bet ja nu... Dažreiz smiekli nāk par saucamajām brīdinošajām sirēnām. Man nav ne jausmas, vai manā lauku dzīvesvietā Rankā tuvākajā 10km rādiusā kaut kas maz tāds ir...
Nu Latvijā nav pareizā ģeoloģija, lai rastos patiesi spēcīgas zemestrīces, vēl jo vairāk tādas kas spētu uzģenerēt cunami. Pie okeānu dziļvagām ir ideāli apstākļi, lai rastos cunami, jo tur okeāniskā plātne slīd zem kontinenta un zemestrīces laikā okeāna gultne simtiem km2 lielā teritorijā var pārvietoties vertikāli un horizontāli desmitiem metru. Baltijas jūrā tādu apstākļu vienkārši nav. Vienīgi kā šeit varētu rasties cunami ir ja jūrā nokrīt liels meteorīts, bet tas statistiski ir ļoti mazvarbūtīgi.
Tad jau lielāka iespēja ir, ka kāda šaize sanāk ar Daugavas HES kaskādi un Daugavas lejtece dabū savu cunami no HES avārijas.
Par HESu sagrūšanas iespējamām sekām --> šajā vietā <-- rakstīts, tēmu karsti reiz duskutējām "Maikla bloga laikos" ;)
Ir tas lasīts. Ar lielajiem aizsprostiem kam lejtecē blīvi apdzīvotas vietas joki mazi. Redz kā ķīniešiem reiz gadijās Nāvējošākā industriālā katastrofa pasaulē.