... tostarp meteofrontē. Laika novērošana ir gara jakte, tostarp "piesātināta" ar dažādiem cilvēciskiem faktoriem. Par tiem pačaloju šodien. /Jau agrāk apsolītais raksts/

Rakstīts īpaši meteolapa.lv saitei.

Laika vērošana – tas ir ikdienišķs (vārda pilnā nozīmē) un rutinēts process, ko tikai samērā reti pārtrauc kādas dabas dotās meteo parādības un novirzes. Pa lielākai daļai cilvēku: tā garlaicīga lieta. Nelieli vērojumi liecina – skolotājas skolas gados saviem audzēkņiem nedod vairāk kā nedēļu pierakstīt laika vērojumus. Piemēram, dabas mācības stundām. Labi zinādami, 99,98% audzēkņu to uztver kā sava veida nepatīkamu pienākumu, ko ar smagām pūlēm iztur 7-10 dienas. Vienmuļi tas ir: 3x dienā pierakstīt gaisa temperatūru, vēja virzienu, mākoņainību, nokrišņu esamību, dabas parādības. Līdzīgi tāds pienākums – kā no rīta iztīrīt zobus, nomazgāt rokas- kājas. Vakarā- iznest atkritumu spaini... Labi zinādami- konfektīte (pirmās klases vecumā) vai daži latiņi kabatas naudas (drusku vecākos gados) – nebūs.

Tais pašās mazajās klasīties sapņojam katrs savus nākotnes mērķus. Kurš par kosmanautu, kurš par šoferi, kurš par prezidentu... Pieaugušo gados kosmosā reāli aizlido 1 no 200 000 000, par šoferi (labu!) kļūst 1 no 2000, par valstu prezidentiem – vēl retāk kā kosmonautu gadījumā... Arī par laika vērotājiem – tālākos gados pēc skolas sola kļūs pavisam maz. Runāju par pilnasinīgiem, kuri to dara rutinēti (pēc iespējas neizlaižot dienas), kuri spēj savus vērojumu sakārtot (burtnīcās, vai pc failos) un "augstākās pilotāžas režīmā" tos noprezentēt arī interneta saitā... Sanāks... sanāks arīdzan tā attiecība 1:500 000 apmēram.

Un ko darīt tad, ja briesmīgi gribas laiku vērot, bet (nabadzības pēc...) nav iespējas ņemties ar savu personālo meteo staciju? Tad atliek no Rīgas centra 5. stāva iedzīvotājam skatīties gaisa temperatūru "spirtenieka" termometra skalā, ar asu aci piefiksēt grādu desmitdaļas. Uz galda līdzās pad-laika cilvēka mata barometrs. Runājot par gaisa spiedienu- 5. stāva augstumā iefiksētos rādījumus jākoriģē ar +7HPa (pārbaudīts) lai sadabūtu patiesos mērījumus "ielas līmenī". Visas iepriekš skolas solā uzzinātos mērījumu veidus arīdzan uz "aci" jāieviedē. Plusā vēl tos, par kuriem skolas solos nemāca... Tas ir – mākoņu veidi, to izcelšanās, to rašanās apstākļus. To atrašanos ciklonu vai anticiklonu dažādās daļās. Uz aci jāpiešaujas ievērot vēja ne tikai virzienu, bet arīdzan ātrumu. Un tā tālāk un tā joprojām...

Nākamajā līmenī savā galvā (ar sekojošu darbību) jāvar šos vērojumus apkopot skaistās un pārskatāmās tabulās. Lai pēcāk ar jēgas piegaršu varētu izvilkt lietas diagrmmās, gafikos.

Ar jēgu! Neredzu jēgu tā vienkārši rakstīt vērojumu ķeburus, lai nākošajā mirklī šos aprakstītos papīrus izmantotu par iekuriem plītī. Reizēm gadās – pēc dažas paaudžu nomaiņas – kad pieaugušie mazbērni šādi iznīcina ar vectēva "ķeburiem" pierakstītās burtnīcas. Pie šā paša jāpiebilst- vectēvi un viņu senči var apskaust šodienas cilvēkus, kas ar saviem vērojumiem var dalīties caur interneta starpniecību. Reiz bija laiki – kad šādi dabas vērotāji tādi vientuļnieki, arī pabeidz savu dzīvi ar vientuļo vaļasprieku zemes virsū. Labākajā versijā mutvārdu daiļradē šīs ziņas aiztek pie citiem cilvēkiem pēc laika vērotāja aiziešanas prom no mūsu vidus. Lai gan šodien mīlam runāt par "krīzi" un "nabadzību", tomēr laika vērošanas lietā – mums taču ir paradīze jeb informācijas leiputrija. Reiz uz meteo ziņām monopolu ar dažu vienvirziena ne-interneta mediju starpniecību turēja Latvijas (vai citas valsts – attiecīgā teritorijā) meteokantoris. Šodien šis monopols ir nogrimis vēsturē (cerams, uz visiem laikiem – bet par šo tēmu prasās atsevišķs raksts priekšdienās). Šodien katram iespējams kļūt par sava veida "meteo-kantori"!!!

Bet laika vērošana ir aizvien rutinēta nodarbe arīdzan 21. gadsimta ieskrējienā. Kur tad liksimies – ja laika apstākļi klauvē pie katriem logiem, turklāt tie gandrīz vienmēr atšķiras no fiksējumiem "oficiālo" meteo staciju tuvumā. Kur tad iegūsim kādas negaisu jaktis un sajūtas lauku apvidū, kur tad lokālu virpuli sadabūsim "pie sevis ciemos" (pasarg Dies' – nevajag uz savas galvas šādu). Jāsaka, bez privātajiem laika vērotājiem nebūs pilnīga aina arī par Latvijas ārēs notiekošo kopumā. Pat mediju reportieri tuvu ne vienmēr būs šādu notikumu tuvumā. Negaisi, vēja brāzmas, tornado, krusas brāzmas, vai masīvas sniega kupenas nerodas "uz pasūtījumu iepriekš norunātā laikā un vietā". Tās parādības notiek neatkarīgi no mums. Tās uzrodas "nepieradīnātā režīmā", un reizēm tikai sprauns laika vērotājs tās iefiksē. Piemēram, tādu pašu mini-tornado pļavas malā ievēro tikai zinātājs. Un kādu brītiņu pirms negaisa vētras tai pašā dienā – tikai laika vērotājs nojauš par tuvākās stundās iespējamiem redzējumiem, pat pārdzīvojumiem.

It kā vienkāršs, taču reizē tik sarežģīts hobijs. Reizēm ar karošanas niansēm.

PATIESI, šai rakstā pavīdēja šo rindu autora iesākumi debesu čolējumos pagātnes gados. BET BŪTU interesanti, ja šepatās komentāros citi padalītos- kā tad nonācām līdz tik interesantai un elitārai padarīšanai, kā laika vērošana!?