Jau nezkurā riņķī šajā portālā – un šoreiz pavisam loģiski brīdī, kad ziema paietas uz auksto pusi, un vēl mediji pie-interpretē LV meteokantora padoto ziņu par gaidāmo vēsumu kā "globāla aukstuma iestāšanās" – tad nu atkal plēšam matos par dažādu gaisa siltuma mērierīču novietojumu un rādījumu objektivitāti. Aizsenis sacījos, ka nepiedalīšos šādā diskusijā, tomēr tagad it kā pats sev pretī runāju. Jo viedoklis man jāpasaka...

Rakstīts īpaši meteolapa.lv saitei.

Tas ir ļoti labi, ja kādi regulāri fiksē gaisa temperatūras. Vēl labāk, ja par saviem līdzekļiem uzrīkojam vienu meteostaciju un turpinām to pieskatīt, uzraudzīt no darba brīvajā laikā. Viss jau var gadīties: koka zars uzkrīt, piesnieg, uzlīst atkala, garāmejošs kaķis nodara savas dabiskās vajadzības un vēl un vēl. Reizi diennaktī ir jāuzrauga šāda stacija. Vismaz.

GAISA TEMPERATŪRAS JŪTAMI ATŠKIRAS NELIELOS ATTĀLUMOS

Taču ne par to tas mans šodienas "story". Gribas pačalot par temometra rādījumiem. "Viena punkta" aparāts rāda gaisa temperatūru tiešā tuvumā. Šo rindu autors agrīnā jaunībā (lāgā neatceros to marta datumu, bet...) pavasarī anticiklonālā laikā, kad saullēkts jau pēc plkst. 7:00 bija pie skaidrām debesīm – izmēģināja vienu padarīšanu. Ar parasto krāsotā spirta temometru diedziņā iesietā (lai rokas siltums neizkropļotu rādījumus) veica nelielu pārgājienu. Ar mērķi iefiksēt siltuma rādījumuis dažādas vietās. Mājai laukos līdzās ir kalns, kas 15m virs jumta čokura ir, mājai uz otru pusi apmēram 200m attālumā ir zemāka vieta ar kārtējo minidīķi. Tad nu apmēram 20 minūtēs tika paņemti rādījumi tā paugura virsotnē, tad pie mājas durvīm, pēc tam zemajā vietā. Iegūti vienā un tai pašā rītā bija sekojošie rezultāti – kalna virsotnē +5; pie mājas durvīm +2, bet zemajā vietā -2 (tas, ka tur salst- liecināja arī apsalusī zāle tai rītā mazajā piekrastītē). Kopējais distances garums no paugura virsotnes līdz minidīķa piekrastei – ap 400m. Visu laiku temometrs tika turēts plecu augstumā , t.i. ap 150cm virs zemes. Un katrā vietā nogaidītas ap 7 minūtēm, kamēr temometra šķidrais mērījumu stabiņš apstājas un nomierinās.

Daudz nesenāk – jeb 2009-2010. gada "bargajā ziemā", brīdī kad bija BOB-DIRK masīvais anticiklons, tad arī Zantē (kur dzīvoju joprojām) pie mājas durvīm (2m augstumā un 2m attālumā no koka sienas uz DR pusi) vienu rītu rādīja -23 grādus. Sanāca nākamajā, jau nedaudz siltākā dienā paieties uz pagasta veikalu un pie tā paša apjautāties dažu citu māju īpašniekiem par to pašu salu. Sanāca- stāstīja par "-25" un vienā gadījumā pat "-29" (pie tās mājas, kas atrodas salīdzinoši zemā vietā). Tātad- nieka 2 un 3km distancē gaisa temperatūra rādīja atšķirību par 6 grādiem... Un tas tikai "horizontālā griezumā". Tai pašā dienā kāds vēl no blokmājas trešā stāva augstumiem sacījās vien par "-18" rādījumiem.

Un trešais piemērs no paša bērnības. Kad dzīvojos Rīgas centrā – piektā stāvā ar termometru pie loga 5. stāva augstumā noslēgta pagalma pusē. Kaut kā sanāca, man tādā pašā aukstā un bezvēja ziemas dienā bija -22 pie loga, kamēr tai pašā laikā pie 3. stāva kaimiņiem jau visi -24 tai pašā rītā.

Šie trīs piemēri liecina – ka "viena punkta" termometram vairāk ir reprezentatīva funkcija, nekā tur daļējias vai pilnīgas zinātniskas informācijas iegūšanas sākums. Vien zinot tuvējo apkārtējo situāciju (mežu, pauguru izvietojumu/ vai pagalmu un ielu konfigurāciju biezi apdzīvotās vietās) varam pieņemt aptuveno gaisa temperatūru radiusā ap māju – nu, sacīsim "aplī" ar 2km radiusu. Ar soli +/- 2,5 grādu pielaidi vai 5 grādu "platuma" diapazonā. Pie nosacījuma: vienāds augstums virs zemes, vienā un tajā pašā pulksteņa laika brīdī.

Tikko teikto paskaidroju ar nākamo piemēru – ja, sacīsim, pie manām durvīm šodien vakarā ir -5, tad zinu, kaut kur netālu gaisa temperatūra iespējams ir -3, pēc tam drusku pa kreisi ir -7. Tas pie nosacījuma, ja laiks ir mierīgs (bezvējš), gaisa masas piezemes slānī nesajaucas. Ja parādās kaut kāds vējelis vismaz 2-3m/s (nemaz nerunājot par lielākiem pūtieniem), tad šīs gaisa temperatūras pielaides diapazons samazinās. T.i. gaiss iesilst (iesalst) daudz vienmērīgāk.

VAJADZĪGS TĪKLS NEVIS "PUNKTI"

Visu to šodienas stāstu daru ar domu- lai iegūtu datus par kaut cik objektīvu gaisa temperatūru, tad nepieciešams TĪKLS. Jo biezāks, jo labāks. Samērā labi būtu, ja katra pagasta robežās būtu 3-4 gaisa temperatūras ņemšanas vietas. Turklāt plusā vēl kāda pārvietojama stacija (tai pašā pagastā), kuru varētu uzstādīt pēc vajadzības kalnā vai ielejā, vai kādā meža ielokā "siltuma kabatā". Plusā vēl matemātiska rezultātu apstrāde un interpolācija (vai kā tur to darbību augstajā matemātikā sauc...). Tas tikai vienā pagastā. Bet visā Latvijā?

Nu jā- šajā jomā vistālāk ticis ir Latvijas meteobirojs (LVĢMC), valsts iestāde no budžeta līdzekļiem. Kuras paspārnē ir kādas 20mit (publiki bezmaksas segmentā pieejamas mazāk...) stacijas. Taču arī tas ir krietni maz. Ignorētas ir ielejas, upju palienes, augstieņu virsotnes. Saprotu, līdzekļi nepietiks vēl ilgi – līdz laikiem, kad katrā novadā tiks uzstādītas 70-100 stacijas. Vai arī... drīzāk tiks izgudroti kādi gaisa tempertūras skenneri no attāluma. No pavadoņiem, caur kuru video kameru fokusējumiem būs iespējams iegūt piezemes gaisa temperatūras "ar soli, pikseli" – 50m. Šādu aparātu prototipi – nakts binokļi ar infrasarkano staru diapazona pārvēršanu redzamā gaismā – ir jau sērijveida ražošanā. Bet viss pārējais piederās nākotnei.

MĪLĒSIM ĪPAŠI SAVĒJO :)

Taču patreiz – vai turpināsim skaldīt matus ap vienu atsevišķi ņemto vietuļo termometru. Katram īpaši mīļo, SAVĒJO? Varbūt tas reizēm ir nepieciešams, nu lai vismaz apgūtu papildus laika vērošanas iemaņas. Arī tas ir daudz. Vai ne?