Tā jau dzird pa reizei runājam – nekas nenotiek, un diena velkas vienmuļi. Arī "pie debesīm nekas nenotiek". Šādi vārdi izsprūk pat no laika novērotājiem ar stāžu padusē.
Tomēr šiem vārdiem oponēju. Pavērojam laika apstākļus uzmanīgi. Varam teikt, pat nevienā dienā visa mūža garumā meteodiena nelīdzinās cita citai. Gaisa temperatūra, vēja ātrums, virziens atšķirsies jebkurā gadījumā. Pat pilnīgi skaidras dienas – reti kad sastopamas konkrētā novērojumu vietā (ne vairāk kā 1-3 gadā).
Pat tad, ja uznāk kāds "garlaicīgs" un ilgstošs anti-ciklons, pat tad diena vienmēr ir drusku nelīdzena attiecībā pret aizgājušo iepriekšējo diennakti. Nemas jau nerunājot par ciklonu diennaktīm, kad laika apstākļi lēcienveidīgi mainās (uz frontēm) pat dažu desmitu minūšu intervālā.
Un tā nu šīs atšķirīgās dienas rīmējas jau garākos vēstures rakstos. Un vēl garākos, un vēl garākos. Kas jau atspoguļojas pierakstos burtnīcās, daudz retākā versijā arī internetā (kad nu beidzot sadraudzējamies ar 21. gadsimta tehnoloģijām).
Un arīdzan – ja reiz ar saviem novērojumiem aptveram plašākas teritorijas, tad atškirības pat vienā un tajā pašā pulksteņa stundā parādās. Vienā vietā migla ir, citā nav. Vienā vietā salna ir, citā nav. Kādam spraunam laika vērotājam visa diena vien aizrit, kopojot memuāros šos pierakstus.
Pie apvāršņa parādās kāda cita lieta – kur tad mēs liekam šos pierakstus uz lapiņām? Glabājam skapī, kamēr vēl paši savā "darba dienā" bradājam zemes virsu. Bet pēc mūsu pārejas uz citu sauli, pēcteči tās burtnīcas – kas pierakstītas viņiem nesaprotamos simbolos – jau aiziet kā iekuri. Vienīgi pa retam tiek saglabātas citām paaudzēm. Nez vai Latvijā ir kāds meteo-muzejs, ja vien paša meteodienesta arhīvi vairāk kā 100ta gada garumā tiek uzglabāti. Nu jā, tas tāds jautājums – kas prasa pietāti un risinājumu. IDEJA: laika novērotāju meteomuzejs – tādām nākotnes pārdomām.
Bet šodien priecājos – meteogarlaicība neeksistē.
Nu, meteogarlaicība eksistē gan. Vien jautājums, ko mēs kurš uzskatām par to. Man, piemēram, šodien visu dienu apmācies, no debesīm nekas, visu laiku vienādi stiprs DR-R kožošs (slapjš) vējelis pie -6 grādiem. Nekas dienas laikā nemainījās... Un vismaz 1 dienas garumā meteogarlaicība bija gan.
Joka pēc pameklēju un konstatēju, ka Meteoziņu blogā stāv vismaz 6 komentāri, kuros Raitis Latvijas laika apstākļu apzīmēšanai izmanto vārdu "garlaicība". Tātad Raitis šeit oponējis pats sev.
Reiz es biju jauns - un nekā nesapratu...
Varbūt jau jūs zināt un esat bijuši, bet ja ne tad pasaku - Rīgā Maskavas ielā 165 ir LVĢMC, kur glabājas daudz novērojumu apmēram par kādiem pēdējiem vismaz 70 gadiem un tur var iet un apskatīt jebkurš. Es tur citās darīšanās biju ieklīdis vienu dienu, bet pie reizes gribēju apskatīt orģinālo Latvijas vēja ātruma rekorda ierakstu. Atradu ierakstu 1969. gada 2.nov. Daugavpilī max. vēja ātrums brāzmās 44 m/s. Bet īstais rekords laikam ir 48 m/s. Kāds tad īsti ir vejā ātruma rekords Latvijā brāzmās? Te bilde ar orģinālo ierakstu - foto1.inbox.lv Tur redzams arī 34 m/s 4. novembrī 1969. gadā.
Kādreiz jau ieklīdīšu "tur", vai tiešām tur dod visiem lasīt meteo arhīvus?
Jā, pirmoreiz ir jāpiereģistrējas, bet pēc tam jau var iet pie sarga saņemot caurlaidi. Nu tur var paņemt un pie galdiem sēdēt un mierīgi pētīt, līdzi jau protams neko nevar ņemt. Tur diezgan mierīgs un kluss kā bibliotēkā. Tur gan nav viegli saprast to izkārtojumu, bet tāpēc tur ir tantes kas atrod to ko palūdz. Visi tie vecie dati laikam lielākoties krieviski, bet nez vai tā īstiem vīriem ir problēma.
Bez maksas? Pat Nac bibliotēkā - tagad abonoments maksā ls 2. ...
Jā, nu es tur gāju darba darīšanās un bij bez maksas. Nezinu, varbūt gada sākumā bij kaut kas jāmaksā, jo prasīja vai šogad jau esmu bijis. Pats neko neesmu maksājis.
Jā, apskatīties tur var par brīvu, bet tāpat LVGMC ir diez gan nedraudzīgi. Es uz LVGMC arhīvu gāju diplomdarba rakstīšanas laikā. Ar visu dekāna parakstītu izziņu, ka man dati vajadzīgi pētījumam universitātē, sinoptisko karšu arhīvu turēja no manis tālāk un par vienas kartes nokopēšanu prasīja naudu. Lai arī pētījumam tas būtu bišķi respektablāk, izmantot LVGMC analīzi, es izlīdzējos ar GFS analīžu arhīvu.