Šodienas komentārs – par to, ka vēsture varbūt tomēr mēdz atkārtoties. Vismaz meteofrontē.
Vismaz katrs no mums ir dzirdējis kādus nostāstus no vecāka gājuma ļaužiem par to, "kas tad tagad ir par ziemām. Kad mēs augām – tad nu gan sals bija tāds, ka zaķiem acis sprāga ārā". Jā, jā... man nu jau Citā Saule esošais tēvs arī atcerējās to bargo 1941. gada ziemu, kad Rīgā sniegs uzsniga 3. oktobrī un nokusa nākamā (kara) gada aprīlī.... Pie viena tad daži piesauc arī "labos Ulmaņa Pirmā laikus", un tad vispār pasaule bijusi daudz sakārtotāka. Atšķirībā no tagadējā laika, kad mediju "paspārnē" dzīvojamies nepārtrauktās "krīzēs un pasaules kataklizmās, un ziemas arī tādas šķidras (tiešā un pārnestā nozīmē) mums rindā nāk priekšā viena pēc otras...".
Tā nu ir tā – mēs esam iekrituši kaut kādā aukstākā periodā. Kad atkal dažas ziemas rindā ir vēsākas, kad atkal "jet stream" novirzījies uz dienvidiem, aiz sevis aizvelkot uz silto zemju pusi arī polāro fronti. Kuras vienu masīvu sniega rezultātu manīsim (saskaņā ar BNS-Jāņa izreklamēto medijos prognozi) jau 9.-10.12.10., kad uz polārās frontes ziemeļu muguras gar mūsu Latvijas austrumu galu noberzēsies viens ar nokrišņiem bagāts ciklons.
Bet atgriežamies pie "senajām labajām ziemām"... Mums darīšana ar aukstāku un ekstremālāku miniperiodu – vairāku gadu garumā. Tādi miniperiodi regulāri cirkulē mūsu platumos regulāri, ar frekvenci varbūt pat 2 gadu desmitu garumā. Kāds no meteozinātniekiem izpētīs vairāk šajā jomā – vismaz onlainā (es te nerunāju par maksas saitiem, kur tiek salikti arī studentu referāti...) nekādi pamatīgi pētijumi nav pieejami. Un vispārējā – šķiet, vienīgā latviskā par tēmu Zirnīša "Meteoroloģija" grāmatā arīdzan par šādām lietām nav runāts.
Vienīgi – tagadējie Latvijas pamatskolas skolēni, nu tā ap 10gadu jaunības gadiem... pēc pusgadsimta jau nākamajiem mazbērniem vēstīs – caur 5D hologrammisko formātu attālībā, pārsvarā angliski un tostarp arī pirmajiem kolonistiem uz Marsa – "nu tais 21.gadsimta neattīstītajā otrajā desmitgadē, uuuu... what a great snow falls there... nu lielie sniegi klāja laukus". Un nākotnes paaudze, kas dzims uz Marsa (kur vienīgā atrakcija aiz biezajiem stikliem ir vien tornado un smilšu vētras, plus neliela sarma rītos uz akmeņiem), par tādiem sniegiem lasīs kā pasaku pirms gulētiešanas. Un pasaka, ekstra- saspiestās failās saņemta no Zemes sirmgalvjiem, tad vakaros pie kondensētā gaisa uzplauks gara acīm kā daždien ledus puķe...
Vēsture atkārtojas! Vai ne?
Jā,arī mani vecāki bieži teica,ka,lūk Ulmaņlaikos gan bija īstas vasaras un ziemas!
Man šādas runas - bija jau pēdējos 40 gados, bet tagad runātāji visi no tiem laikiem aizgājuši jau Citā Saulē.