Izskatās, ka lietus ir beidzies, kopumā no vakardiena ielijuši 7 mm, bet pieskaitot to mākoni, kas nogāza nedēļas vidū, būs visi 14 mm. Steidzu zemē sastādīt pēdējos aizkavējušos kāpostu stādus tajās vietās, kur kāds no iepriekšējā stādījuma nav ieaudzis, un tad - čakli ravēt, kamēr zeme mitra.
Pēc vakardienas lietutiņa zeme nedaudz atvilgusi, ļoti labi ravējas. Jāsteidz ir, jo pēdējā atvaļinājuma diena. Šorīt beidzot atvērusies lielā, sarkanā magone, no paša rīta bija viens zieds, ap vienpadsmitiem jau otrs. Augs ļoti jūtīgs uz pārstādīšanu, aug, kur tam pašam patīk, tāpēc ļoti priecājos, ka beidzot arī manā dobē tam iepaticies. +22,5°C, parādās balti gubu mākonīši.
Nu tad es ar beidzot sagaidīju- nepilnu pusstundu, bet pamatīgi, ar vienu spēcīgu rūcienu un pavadošiem mazākiem, viens mākoņa "vēders" tika arī manai pusei, salijuši 6 mm nokrišņu. Un kāds svaigums uzreiz gaisā!
Migla, migla, rasa, rasa...vakardienas scenārija atkārtojums. Nu jau migla sāk sijāties lejup, būs atkal skaista diena. Cerams, ka mākoņu trajektorija pamainīsies un kādu lietus šalti sagaidīšu arī pie sevis, daudz jau nevajag "pārbīdīt", kādus 10-20 km, jo varavīksnes no garām aizejošiem mākoņiem tepat deguna galā vien karājās.
Vakardienas scenārijs atkārtojas - neilgi pēc pusdienas ZA pusē sāk pulcēties mākoņu gubas, ap diviem dienā pavisam tuvu ducina pērkons, bet pēc tam viss aizslīd "gar deguna galu", atkal skaidras debesis un no lietus ne vēsts. Bet bija tik tuvu! +23,2°C.
Uzminiet, kas tas ir - vakar no rīta 52, vakar vakarā 83, šorīt-135? Tās ir kolorado vaboles, ko es katru dienu nolasu. Jo lielāki paaugas kartupeļi, jo vairāk uzrodas vaboles. Līdz ar tumsu vaboles kaut kur nolien, bet uzrodas gliemeži- parastie mazie, lielie vīngliemeži, parastie mīkstie bez mājas, spāņu brūnie un vēl kaut kādi milzeņi divu sērkociņu kastīšu lielumā. Tā nu mana atvaļinājuma nedēļa ir iezīmēta kaitēkļu apkarošanas zīmē. Jau vairāk kā stundu pamalē ducina pērkons, varēja jau atnākt un nedaudz palīt arī pie manis, vieglāka ravēšana būtu, bet spriežot pēc mākoņu kustības trajektorijas, izskatās, ka ies garām. Toties vecajā celmā izaugusi skaista sērpiepe, būs vakariņās karbonāde!
Gaiss pie mājas sienas ēnas pusē uzsilis līdz +24,3°C, pa dienas vidu nav ko domāt, ka varētu paravēt, mugura sarkana jau no vakardienas. Ja pirms pāris nedēļām šķita, ka tas mitrums vēl mēnesi neizžūs, tad šovakar jāsāk lielā dārza laistīšana, dziļāk zemē vēl ir mitrums, bet seklākiem augiem jau par sausu. Nu jau ar vienu acs kaktiņu veros, vai kāds gubenieks neatnāks un nepaslapinās.
Beidzot pa īstam silts, beidzot brīva diena, beidzot varu rosīties pa dārzu un novērtēt, kāds stāvoklis manā piemājas dārzā: kartupeļi ar steigu jārušina, lai sakaltusī māla kārta netraucētu augiem elpot, bietes un burkāni arī prasās pēc ravēšanas, gurķi āra dobēs jāpārsēj, jo tikai daļa sēklu izturējušas pārbaudījumu ar mitro vēsumu. Bet visumā - nevar žēloties, īpaši šajās siltajās dienās un nu jau arī naktīs. Pļavās sāk ziedēt margrietiņas, zemnieki steidz pļaut pirmos zālāju laukus lopbarībai. Vakar naktī dzirdēju griezi, es jau bēdājos, ka būs pazudusi garajā atceļā, bet viss kārtībā, mājās ir :).
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Izskatās, ka lietus ir beidzies, kopumā no vakardiena ielijuši 7 mm, bet pieskaitot to mākoni, kas nogāza nedēļas vidū, būs visi 14 mm. Steidzu zemē sastādīt pēdējos aizkavējušos kāpostu stādus tajās vietās, kur kāds no iepriekšējā stādījuma nav ieaudzis, un tad - čakli ravēt, kamēr zeme mitra.
Pēc vakardienas lietutiņa zeme nedaudz atvilgusi, ļoti labi ravējas. Jāsteidz ir, jo pēdējā atvaļinājuma diena. Šorīt beidzot atvērusies lielā, sarkanā magone, no paša rīta bija viens zieds, ap vienpadsmitiem jau otrs. Augs ļoti jūtīgs uz pārstādīšanu, aug, kur tam pašam patīk, tāpēc ļoti priecājos, ka beidzot arī manā dobē tam iepaticies. +22,5°C, parādās balti gubu mākonīši.
Nu tad es ar beidzot sagaidīju- nepilnu pusstundu, bet pamatīgi, ar vienu spēcīgu rūcienu un pavadošiem mazākiem, viens mākoņa "vēders" tika arī manai pusei, salijuši 6 mm nokrišņu. Un kāds svaigums uzreiz gaisā!
Migla, migla, rasa, rasa...vakardienas scenārija atkārtojums. Nu jau migla sāk sijāties lejup, būs atkal skaista diena. Cerams, ka mākoņu trajektorija pamainīsies un kādu lietus šalti sagaidīšu arī pie sevis, daudz jau nevajag "pārbīdīt", kādus 10-20 km, jo varavīksnes no garām aizejošiem mākoņiem tepat deguna galā vien karājās.
Vakardienas scenārijs atkārtojas - neilgi pēc pusdienas ZA pusē sāk pulcēties mākoņu gubas, ap diviem dienā pavisam tuvu ducina pērkons, bet pēc tam viss aizslīd "gar deguna galu", atkal skaidras debesis un no lietus ne vēsts. Bet bija tik tuvu! +23,2°C.
Uzminiet, kas tas ir - vakar no rīta 52, vakar vakarā 83, šorīt-135? Tās ir kolorado vaboles, ko es katru dienu nolasu. Jo lielāki paaugas kartupeļi, jo vairāk uzrodas vaboles. Līdz ar tumsu vaboles kaut kur nolien, bet uzrodas gliemeži- parastie mazie, lielie vīngliemeži, parastie mīkstie bez mājas, spāņu brūnie un vēl kaut kādi milzeņi divu sērkociņu kastīšu lielumā. Tā nu mana atvaļinājuma nedēļa ir iezīmēta kaitēkļu apkarošanas zīmē. Jau vairāk kā stundu pamalē ducina pērkons, varēja jau atnākt un nedaudz palīt arī pie manis, vieglāka ravēšana būtu, bet spriežot pēc mākoņu kustības trajektorijas, izskatās, ka ies garām. Toties vecajā celmā izaugusi skaista sērpiepe, būs vakariņās karbonāde!
Gaiss pie mājas sienas ēnas pusē uzsilis līdz +24,3°C, pa dienas vidu nav ko domāt, ka varētu paravēt, mugura sarkana jau no vakardienas. Ja pirms pāris nedēļām šķita, ka tas mitrums vēl mēnesi neizžūs, tad šovakar jāsāk lielā dārza laistīšana, dziļāk zemē vēl ir mitrums, bet seklākiem augiem jau par sausu. Nu jau ar vienu acs kaktiņu veros, vai kāds gubenieks neatnāks un nepaslapinās.
Beidzot pa īstam silts, beidzot brīva diena, beidzot varu rosīties pa dārzu un novērtēt, kāds stāvoklis manā piemājas dārzā: kartupeļi ar steigu jārušina, lai sakaltusī māla kārta netraucētu augiem elpot, bietes un burkāni arī prasās pēc ravēšanas, gurķi āra dobēs jāpārsēj, jo tikai daļa sēklu izturējušas pārbaudījumu ar mitro vēsumu. Bet visumā - nevar žēloties, īpaši šajās siltajās dienās un nu jau arī naktīs. Pļavās sāk ziedēt margrietiņas, zemnieki steidz pļaut pirmos zālāju laukus lopbarībai. Vakar naktī dzirdēju griezi, es jau bēdājos, ka būs pazudusi garajā atceļā, bet viss kārtībā, mājās ir :).