Nedēļas nogalē no lietiem izdevās aizmukt, jo apceļoju Igaunijas dienvidaustrumu pusi, pārsvarā bija saulains, tik pa retam kāds lietus mākonis trāpījās. Mežmalā pa kādai sēnei manīju, bet veģetācija viņiem nedaudz vēlāka, kartupeļu laksti vēl zaļi un ziedos. Vietām sākusies labības novākšana. Pa to laiku man pagalma mērttaukā gandrīz 30 mm nokrišņu sakrājušies. Pārsteidza, ka kaimiņzemē neviens nelieto sejas maskas, pie apskates objektiem piebrauc pārpildīti tūristu busiņi un visi lielā barā dodas iekštelpās, kur saklāti pusdienu galdi. Nemaz nebrīnos, ka viņiem saslimšanas rādītāji kāpj.
Jā, vakar Siguldas pusē staigāja draudīgi mākoņi, arī zibeni tālumā manīju, bet mani skāra tikai mākoņa maliņa, pāris mm mērtraukā. Priecājos, ka nepaliek strauji auksts, pašlaik ļoti optimāla t, ne augiem, ne dzīvniekiem nav krasa pāreja uz citiem laika apstākļiem, bet redzēs, kā te uz priekšu būs.
Vakardiena atnesa 17 mm nokrišņu, beidzot var just, ka zemei ticis mitrums. Šorīt bieza migla, bet tik silta, kā piens, reti kad tāda jūtama, jo parasti tā ir auksta un nemīlīga. Šorīt vistām tika aiznests lielākais ķirbis, kurā putni bija caurumu uztaisījuši, un labi vien ka novācu, jo griežot atklājās, ka lietus satecējis iekšā un vēl pēc pāris dienām tas vairs nebūtu lietojams ne lopiem , ne cilvēkiem.
Līst! Nu jau gandrīz 2 stundas, sākumā tā slinki, tad vienu brīdi kārtīgi gāza, tagad atkal lēnāk. Mērtaukā jau 10 mm, ļoti labi! Pēc radara spriežot, nokrišņi turpināsies kādu laiku, par ko tikai priecājos, zemes beidzot jāatgūst valgme.
Kaut arī man patīk siltie vasaras vakari, ļoti gaidu lietu, kaut tas arī nāks ar vēsāku laiku. Nupat vairs gurķu un kabaču dobes nevar saliet, pārāk ilgs tas bezlietus periods ir bijis. Arī burkāni sīki un gari kā zīmuļi, saknēm dārzā ir pēdējais laiks, lai sāktu piebriest. Sīpoliem laksti jau gandrīz sausi, lai gan pats sīpols vēl nav sasniedzis to lielumu, kādā būtu vajadzējis būt uz šo laiku. Labi augušajiem ķirbjiem vidū parādījušie caurumi, izskatās, ka putni izknābājuši. Kaut ko tādu pirms vairākiem gadiem redzēju Turcijā un brīnījos, tagad pašai Turcijas siltums, sausums un tam līdzi nākošās problēmas. Žagatas sākušas līst siltumnīcā un knābāt gatavos tomātus, arī tas agrāk nav novērots, vismaz manā dārzā. Tā nu mums, tiem lauku cilvēkiem iet- nemitīga cīņa par ražu, ko iespaido dabas apstākļi.
Dzestrs, +14°C, gaisā jaušamas agra rudens smaržas- krīt pirmie, vēl negatavie āboli, tīrumā jaucas vībotņu un vēl kādu rūgtenu zālīšu smarža, uzziedējušas dažas gladiolas. Agrās jāņogas jau lasāmas, jāmeklē sulas pudeles un jāsāk tecināt, sācies ziemas krājumu gatavošanas maratons. Tādas sajūtas manī modina vakars, kad omulībai jau jāuzmet jaciņa uz pleciem.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Nedēļas nogalē no lietiem izdevās aizmukt, jo apceļoju Igaunijas dienvidaustrumu pusi, pārsvarā bija saulains, tik pa retam kāds lietus mākonis trāpījās. Mežmalā pa kādai sēnei manīju, bet veģetācija viņiem nedaudz vēlāka, kartupeļu laksti vēl zaļi un ziedos. Vietām sākusies labības novākšana. Pa to laiku man pagalma mērttaukā gandrīz 30 mm nokrišņu sakrājušies. Pārsteidza, ka kaimiņzemē neviens nelieto sejas maskas, pie apskates objektiem piebrauc pārpildīti tūristu busiņi un visi lielā barā dodas iekštelpās, kur saklāti pusdienu galdi. Nemaz nebrīnos, ka viņiem saslimšanas rādītāji kāpj.
Jā, vakar Siguldas pusē staigāja draudīgi mākoņi, arī zibeni tālumā manīju, bet mani skāra tikai mākoņa maliņa, pāris mm mērtraukā. Priecājos, ka nepaliek strauji auksts, pašlaik ļoti optimāla t, ne augiem, ne dzīvniekiem nav krasa pāreja uz citiem laika apstākļiem, bet redzēs, kā te uz priekšu būs.
Vakardiena atnesa 17 mm nokrišņu, beidzot var just, ka zemei ticis mitrums. Šorīt bieza migla, bet tik silta, kā piens, reti kad tāda jūtama, jo parasti tā ir auksta un nemīlīga. Šorīt vistām tika aiznests lielākais ķirbis, kurā putni bija caurumu uztaisījuši, un labi vien ka novācu, jo griežot atklājās, ka lietus satecējis iekšā un vēl pēc pāris dienām tas vairs nebūtu lietojams ne lopiem , ne cilvēkiem.
Līst! Nu jau gandrīz 2 stundas, sākumā tā slinki, tad vienu brīdi kārtīgi gāza, tagad atkal lēnāk. Mērtaukā jau 10 mm, ļoti labi! Pēc radara spriežot, nokrišņi turpināsies kādu laiku, par ko tikai priecājos, zemes beidzot jāatgūst valgme.
Kaut arī man patīk siltie vasaras vakari, ļoti gaidu lietu, kaut tas arī nāks ar vēsāku laiku. Nupat vairs gurķu un kabaču dobes nevar saliet, pārāk ilgs tas bezlietus periods ir bijis. Arī burkāni sīki un gari kā zīmuļi, saknēm dārzā ir pēdējais laiks, lai sāktu piebriest. Sīpoliem laksti jau gandrīz sausi, lai gan pats sīpols vēl nav sasniedzis to lielumu, kādā būtu vajadzējis būt uz šo laiku. Labi augušajiem ķirbjiem vidū parādījušie caurumi, izskatās, ka putni izknābājuši. Kaut ko tādu pirms vairākiem gadiem redzēju Turcijā un brīnījos, tagad pašai Turcijas siltums, sausums un tam līdzi nākošās problēmas. Žagatas sākušas līst siltumnīcā un knābāt gatavos tomātus, arī tas agrāk nav novērots, vismaz manā dārzā. Tā nu mums, tiem lauku cilvēkiem iet- nemitīga cīņa par ražu, ko iespaido dabas apstākļi.
Brīnums ir noticis! Naktī ap trijiem pamodos no lietus grabināšanās pa palodzi. No rīta mērtraukā 8 mm nokrišņu, necerēti daudz!
Dzestrs, +14°C, gaisā jaušamas agra rudens smaržas- krīt pirmie, vēl negatavie āboli, tīrumā jaucas vībotņu un vēl kādu rūgtenu zālīšu smarža, uzziedējušas dažas gladiolas. Agrās jāņogas jau lasāmas, jāmeklē sulas pudeles un jāsāk tecināt, sācies ziemas krājumu gatavošanas maratons. Tādas sajūtas manī modina vakars, kad omulībai jau jāuzmet jaciņa uz pleciem.
Šonakt beidzot labi gulēju. T naktī strauji slīdēja lejup, apstājoties pie +11°C, istabā +18°C,, jūtos komfortabli.