Pagaidām oktobris tikai priecē. Pēc sausā, karstā augusta un aukstā septembra, oktobrī mans dārzs atdzīvojies (cik nu tur palicis augu). Rudens avenes ražo uz nebēdu, ja neuznāks lielas salnas, tad vēl ilgi ar ogām varēs mieloties, jo zaru galos vēl ziedi un bites čakli aplido. Arī siltumnīcā tie tomāti, kurus atstāju, iepriecina ar jauniem bumbuļiem. Jauki!
Joprojām līst, vējš zem ābelēm un bumbieres sakratījis pēdējos augļus, arī lapas plēstas un pa gaisu mētātas, ieva pavisam plika stāv. Drēgns, labi, ka mājās var krāsniņu iekurt un pasildīties.
Miglains rīts, bet samērā silts, +8°C. Dārzā palikušas saknes, kurām pēdējais laiks pārcelties uz pagrabu, bet mans nu jau hroniskais bronhīts šo procesu piebremzējis. Rīgas rožābele šogad aplaimoja mūs ar 200 litriem saldas sulas, pārējās ābeles gan vai nu nemaz, vai pa kādam ābolēnam uzbriedināja. Sēnes tā pa īstam tikai Kurzemes jūrmalā sasēņoju, jāpriecājas par to pašu. Plūškokam ogas jau gatavas, par to ziņo strazdi, kas tā vien ganās pa kupli saaugušo krūmu. Visumā pret septembra noslēgumu lielu pretenziju nav, būtu mēneša sākums bijis siltāks, tad vispār nebūtu par ko žēloties.
Saulains rīts, melnais meža strazds palicis pavisam nekaunīgs, sēž aronijā, ēd ogas un pilnībā ignorē manu klātbūtni. Pīlādži noēsti pa tīro, kamēr es domāju par vākšanu, putni pasteidzās. Tagad kārta aronijām, arī āboli un bumbieri tiek cītīgi knābāti. Bet grauzēji rosās pa tīrumu, dažiem burkāniem tik laksti un pāris cm no virsas palikuši, pie saknēm izveidoti "tuneļi" un notiek intensīva "ražas vākšana pazemē". Nez, ko dabas zīmju pazinēji par to visu saka, man tā kā uzprasās doma par bargu ziemu.
Manā dārzā birst un birst..ne jau lapas, bet āboli. Rīgas rožābele beidzot ir nobriedinājusi augļus un tie būkšķēdami cauru nakti birst lejā, cik vakarā nolasīts, tik no rīta atkal sakritis. Nakts bija silta, arī rīts nomācies, bet silts, jo vēja nav. Lieli strazdu bari klejo pa apkārtni, pirms ceļa grib pamielodamies ar augļiem un ogām.
Nupat atgriezos no Kurzemes jūrmalas, beidzot no sirds izsēņojos! Kāpu meži sēņu pilni- sākot no sviesta beciņām un priežu bekām, līdz baravikām un dzīslkātu bekām. Pēdējās brangi saaugušas otrajā kāpā, ja atklāti, tad pirmo reizi redzēju un vācu tādos kvantumos. Mājās braucot redzēju lielus putnu kāšus migrējot uz dienvidiem, lēnām sāk iekrāsoties koku lapas. Ja nedēļas beigās uznāks salnas, tad krāsu intensitāte strauji pieaugs.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Pagaidām oktobris tikai priecē. Pēc sausā, karstā augusta un aukstā septembra, oktobrī mans dārzs atdzīvojies (cik nu tur palicis augu). Rudens avenes ražo uz nebēdu, ja neuznāks lielas salnas, tad vēl ilgi ar ogām varēs mieloties, jo zaru galos vēl ziedi un bites čakli aplido. Arī siltumnīcā tie tomāti, kurus atstāju, iepriecina ar jauniem bumbuļiem. Jauki!
Joprojām līst, vējš zem ābelēm un bumbieres sakratījis pēdējos augļus, arī lapas plēstas un pa gaisu mētātas, ieva pavisam plika stāv. Drēgns, labi, ka mājās var krāsniņu iekurt un pasildīties.
Miglains rīts, bet samērā silts, +8°C. Dārzā palikušas saknes, kurām pēdējais laiks pārcelties uz pagrabu, bet mans nu jau hroniskais bronhīts šo procesu piebremzējis. Rīgas rožābele šogad aplaimoja mūs ar 200 litriem saldas sulas, pārējās ābeles gan vai nu nemaz, vai pa kādam ābolēnam uzbriedināja. Sēnes tā pa īstam tikai Kurzemes jūrmalā sasēņoju, jāpriecājas par to pašu. Plūškokam ogas jau gatavas, par to ziņo strazdi, kas tā vien ganās pa kupli saaugušo krūmu. Visumā pret septembra noslēgumu lielu pretenziju nav, būtu mēneša sākums bijis siltāks, tad vispār nebūtu par ko žēloties.
Saulains rīts, melnais meža strazds palicis pavisam nekaunīgs, sēž aronijā, ēd ogas un pilnībā ignorē manu klātbūtni. Pīlādži noēsti pa tīro, kamēr es domāju par vākšanu, putni pasteidzās. Tagad kārta aronijām, arī āboli un bumbieri tiek cītīgi knābāti. Bet grauzēji rosās pa tīrumu, dažiem burkāniem tik laksti un pāris cm no virsas palikuši, pie saknēm izveidoti "tuneļi" un notiek intensīva "ražas vākšana pazemē". Nez, ko dabas zīmju pazinēji par to visu saka, man tā kā uzprasās doma par bargu ziemu.
Kā par brīnumu, manējās arī izturēja. kaut arī uz zemes noliktā plēvē, kur bija satecējis ūdens, izveidojās ledus kārtiņa.
Ļoti vēsa nakts, pašlaik pie loga -0,4°C, uz zemes liela salna. Vakarvaka siltums bija mānīgs, šķiet, šī nakts būs nosaldējusi pēdējās ziedošās puķes.
Manā dārzā birst un birst..ne jau lapas, bet āboli. Rīgas rožābele beidzot ir nobriedinājusi augļus un tie būkšķēdami cauru nakti birst lejā, cik vakarā nolasīts, tik no rīta atkal sakritis. Nakts bija silta, arī rīts nomācies, bet silts, jo vēja nav. Lieli strazdu bari klejo pa apkārtni, pirms ceļa grib pamielodamies ar augļiem un ogām.
Nupat atgriezos no Kurzemes jūrmalas, beidzot no sirds izsēņojos! Kāpu meži sēņu pilni- sākot no sviesta beciņām un priežu bekām, līdz baravikām un dzīslkātu bekām. Pēdējās brangi saaugušas otrajā kāpā, ja atklāti, tad pirmo reizi redzēju un vācu tādos kvantumos. Mājās braucot redzēju lielus putnu kāšus migrējot uz dienvidiem, lēnām sāk iekrāsoties koku lapas. Ja nedēļas beigās uznāks salnas, tad krāsu intensitāte strauji pieaugs.