Pirmās adventes diena nomākusies, kaut arī no rīta bija cerība kaut uz mirkli ieraudzīt sauli. Nelieli mīnusiņi. Labi, ka nesniga, jo sniega segas biezums ap 13-14 cm, vismaz divas stundas pagāja, kamēr iztīrīju pagalmu un piebraucamo ceļu. Ceru, ka naktī arī nesnigs, jo citādi jāceļas ap no rīta ap pieciem, lai paspētu izrakties. Lapsa kūmiņš met cilpas ap dārzu, nekur tālu nedodas, tepat pļavā vien medī, pie zīlīšu speķīša kārtību nosaka dzenis.
Kā no rīta iesāka, tā visu dienu snieg. T turas nedaudz zem nulles, sniegs nelīp, sniega vīru velt vēl nevar. Uzkāru speķa gabalu zīlītēm, radinu arī pie auzu pārslām, saulespuķu sēkliņas izbeigušās.
Pa nakti klāt vēl piebiruši pāris cm sniega, no rīta pie loga -6°C, auto rādīja -7°C, tagad pāris grādu mazāk. Šogad laiks "uzvedas" patiešām savādi- vasaru nogriež "kā ar nazi", novembra vidū ierodas ziema un nemaz nedomā doties projām. Kaut nu nākošgad pavasaris un vasara atnāktu tikpat pārliecinoši un noturētu savas pozīcijas.
-5°C, sniega segas biezums 5 cm, joprojām lēni snieg. Jāiet uz šķūni pēc sniega lāpstas un jāsāk tīrīt.
P.s. Jaunajā sniegā labi redzams, kas pa nakti ciemojies - no pļavas pār grāvi atlēcis zaķis un pāri piemājas lauciņam devies sev vien zināmās gaitās, kūmiņš gājis pa savu iestaigāto taku, tad pa pļavu uz upītes pusi, kaķene no istabas uz pagrabpriekšu, tad atpakaļ. Līdz ar rīta gaismu sarosījušie putniņi, zīlītes apciemo barotavu, kur vēl kāda saulespuķu sēkla aizķērusies, pelēkais meža strazds loba iekšā apsalušos ābolus.
18. novembra rītā (ap sešiem) pie loga -4,9°C, pašlaik -3°C un lēnām krīt tās Aglima pieminētās baltās mušas. Es arī neesmu pārāk iepriecināta par ziemas sākšanos novembra mēnesī, bet kā nu ir, tā ir. Palaidu mājputnus izskraidīties, tie stāv un brīnās, ka zeme jau vietām balta un virskārta ar sasalušu garoziņu. Īpaši pīles nav sajūsmā, nav vairs vannīte ar ūdeni, kurā varēja pēc patikas pļuņčāties, tie ūdens trauki, kas palika laukā, jau ar ledus kārtiņu pārklājušies. Bet neskatoties uz visu - lai jauka svētku diena un pacilāts garastāvoklis!
Pie loga termometrs rāda +2°C, bet ārā gaiss tik auksts, ka migla izkrīt sīkos sniegveidīgos mini putraimiņos. Uz zemes gan nekas vēl nepaliek, bet ziemas sajūta jau ir klāt. Visvairāk tas nepatīk mājputniem, siltajā rudenī bija pieraduši pie āra pastaigām un zaļas zālītes, nu arī tiem sāksies grūtais periods.
Jā, diemžēl tā ir taisnība ar tiem vīrusiem. Es jau oktobrī vienu paveidu dabūju, novembris nāca ar "vārdā nesaucamo", tad nu tagad meklēju internetā padomus, kā atgūt ožu. Ja kādam ir labs padoms- neturiet sveci zem pūra.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Pirmās adventes diena nomākusies, kaut arī no rīta bija cerība kaut uz mirkli ieraudzīt sauli. Nelieli mīnusiņi. Labi, ka nesniga, jo sniega segas biezums ap 13-14 cm, vismaz divas stundas pagāja, kamēr iztīrīju pagalmu un piebraucamo ceļu. Ceru, ka naktī arī nesnigs, jo citādi jāceļas ap no rīta ap pieciem, lai paspētu izrakties. Lapsa kūmiņš met cilpas ap dārzu, nekur tālu nedodas, tepat pļavā vien medī, pie zīlīšu speķīša kārtību nosaka dzenis.
Kā no rīta iesāka, tā visu dienu snieg. T turas nedaudz zem nulles, sniegs nelīp, sniega vīru velt vēl nevar. Uzkāru speķa gabalu zīlītēm, radinu arī pie auzu pārslām, saulespuķu sēkliņas izbeigušās.
Pa nakti klāt vēl piebiruši pāris cm sniega, no rīta pie loga -6°C, auto rādīja -7°C, tagad pāris grādu mazāk. Šogad laiks "uzvedas" patiešām savādi- vasaru nogriež "kā ar nazi", novembra vidū ierodas ziema un nemaz nedomā doties projām. Kaut nu nākošgad pavasaris un vasara atnāktu tikpat pārliecinoši un noturētu savas pozīcijas.
-5°C, sniega segas biezums 5 cm, joprojām lēni snieg. Jāiet uz šķūni pēc sniega lāpstas un jāsāk tīrīt.
P.s. Jaunajā sniegā labi redzams, kas pa nakti ciemojies - no pļavas pār grāvi atlēcis zaķis un pāri piemājas lauciņam devies sev vien zināmās gaitās, kūmiņš gājis pa savu iestaigāto taku, tad pa pļavu uz upītes pusi, kaķene no istabas uz pagrabpriekšu, tad atpakaļ. Līdz ar rīta gaismu sarosījušie putniņi, zīlītes apciemo barotavu, kur vēl kāda saulespuķu sēkla aizķērusies, pelēkais meža strazds loba iekšā apsalušos ābolus.
18. novembra rītā (ap sešiem) pie loga -4,9°C, pašlaik -3°C un lēnām krīt tās Aglima pieminētās baltās mušas. Es arī neesmu pārāk iepriecināta par ziemas sākšanos novembra mēnesī, bet kā nu ir, tā ir. Palaidu mājputnus izskraidīties, tie stāv un brīnās, ka zeme jau vietām balta un virskārta ar sasalušu garoziņu. Īpaši pīles nav sajūsmā, nav vairs vannīte ar ūdeni, kurā varēja pēc patikas pļuņčāties, tie ūdens trauki, kas palika laukā, jau ar ledus kārtiņu pārklājušies. Bet neskatoties uz visu - lai jauka svētku diena un pacilāts garastāvoklis!
Pie loga termometrs rāda +2°C, bet ārā gaiss tik auksts, ka migla izkrīt sīkos sniegveidīgos mini putraimiņos. Uz zemes gan nekas vēl nepaliek, bet ziemas sajūta jau ir klāt. Visvairāk tas nepatīk mājputniem, siltajā rudenī bija pieraduši pie āra pastaigām un zaļas zālītes, nu arī tiem sāksies grūtais periods.
Jā, diemžēl tā ir taisnība ar tiem vīrusiem. Es jau oktobrī vienu paveidu dabūju, novembris nāca ar "vārdā nesaucamo", tad nu tagad meklēju internetā padomus, kā atgūt ožu. Ja kādam ir labs padoms- neturiet sveci zem pūra.
Pirms desmitiem strauji uznāca migla un ietina apkārti aukstā mitrumā, +1,2°C.