Tiešām aizraujoši. Līdzīgas izjūtas man bija, kad jaunībā ar optiku skatījos Saules plankumus uz papīra. Tiesa, tagad par plankumu var noturēt pat saules disku šķērsojošu starptautisko kosmisko staciju.
Jā, riebīgi. Esmu jau pārmocījies no šī diskomforta. Efektīvā temperatūra, kas ņem vērā vēja ātrumu zem -10. Starp citu, mani nedaudz pārsteidz, ka lieli vēji šajās dienās ir no Baltijas līdz A-Sibīrijai, īpaši vējš plosās Vidusāzijā, kur pēdējā laikā ir stipras vētras. Un ZR-Igaunijā vētrains vējš vispār nerimstas pat naktī. Drūmi, bet kaut kur atgādina 2003. gada pavasari. Kaut kādas paralēles var atrast arī R-Eiropā, lai gan Barenca jūrā teju diametrāli pretēja situācija.
Jā, to es pamanīju, ka stipru vēju uz trešdienu prognozēja visi pieejamie modeļi (labu laiku pirms trešdienas), taču LVĢMC lapelē bija klusums. Nu bet LVĢMC biežāk praktizē brīdināšanu pēc faktiski novērotām stihijām (piemēram par stipru lietu vai sniegu, kad fronte jau gandrīz pametusi Latviju), nevis pirms to ierašanās, tā ka viss bija "pareizi". Nevar taču prasīt no Latvijas valsts iestādes kaut ko vairāk. "Zivs pūst no galvas", tāpēc ja ministrija imitē strādāšanu, tad nevar gaidīt ko vairāk no tās padotībā esošajām iestādēm.
Tieši tā, lai cik siltas būtu vasaras, tās nemainīgi ir ļoti īsas. Vienīgais izņēmums 2002. gads, kad vasara sākās maijā un beidzās septembrī. Laikam jau jāsamierinās, ka tādu vasaru vairs nekas nepārspēs. Un pat uz atkārtošanos neceru. Toties šī ziema šur tur Vidzemē paņems vairāk par 4 mēnešiem. Bet statistiski pēc tik garām ziemām lielāka ir iespēja, ka meteo vasara būs normāla garuma jeb 2..3 nedēļas garāka par pērno, nevis īsa. Domāju, ka no siltas un garas vasaras ir lielāks labums, kā no karstas, bet īsas. Starp citu, Krievijas prognoze veģetācijas periodam ir visai optimistiska vismaz Vidzemei. Skatoties uz lielo siltumu R-Eiropā, neviļus nāk prātā gadi, kad ļoti silts pavasaris viņiem beidzies ar sliktu vasaru, tā ka varbūt mūsu nesiltais pavasaris mums atnesīs kaut ko labu. Stāv prātā 1988. - fantastiska vasara un 1997. - arī debešķīga vasara, lai gan abos gados pavasaris nebija draudzīgs.
Brīdinājums bija izlikts LVĢMC oficiālajā lapā gan vakar vakarā, gan šorīt pirms 6. Tiesa, vēja brāzmas tika prognozētas tikai līdz 22 m/s Vidzemē un Latgalē.
"divus grādus siltāka par ilggadējo vidējo rādītāju" Vienmēr man acīs iekritis šis vārds "ilggadējs". Viss jau būtu labi, tikai nojaušu, ka domāts periods 1961.-90., nevis 1981.-2010., kas visprecīzāk atbilstu vārdam pēdiņās. Adekvāta pasaules uztvere neiet kopā ar nepārtrauktu salīdzinājumu ar visai tālu vēsturi. Tad varbūt zem tā vārda pēdiņās varētu paņemt arī 19. gs. pēdējās 3 desmitgades, vai vēl labāk - 30-gadi no ledus laikmeta. Ja mēs skatāmies uz patieso ilggadīgo normu, tad jāatzīst, ka gan ziema bija ĻOTI auksta, gan marta pirmās 2 dekādes bija aukstākas par šo normu. Tā lūk. Cilvēki dzīvo šodien, nevis 1961.-90. periodā, kas pilnībā ietilpst Padomju laikā. Ir vesela paaudze cilvēku, kas ne dienu nav redzējusi no tā perioda. Bet ir OK, konkrēti man nav jautājumu, kāpēc LVĢMC un arī Jūs izmantojat tik vecu normu, kad citas daudz progresīvākas valstis un… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Bet ja vel aprīlis auksts un sniegots un pēc tam maijs kā 1927. vai vismaz 1980., tad vispār būs jāpāriet uz sniega diētu.
Es tikai domāju, vai gaidāmais vētrainais laiks beidzot sadzīs torosu "kalnus" Vidzemes piekrastē. Tad vēl es domāju, cik daudz sniega varētu izkrist konvekcijas rezultātā.
Tātad upju baseini sastāv tikai no šaurām piekrastes joslām? Nudien nezināju, ka tā. Bet vispār savādi, ka Latvijā kaut kur vēl ir "pufīgs" sniegs, jo šajā laikā tas parasti jau ir graudains jeb sastāv no ledus gabaliņiem. Nez par kādu virtuālu pasauli ir runa? Ūdens daudzumu var noteikt arī bez ekstrasensu palīdzības - izkausējot 1 litru "pufīgā" sniega un izmērot, cik tad daudz mililitru tur iznāk.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Tiešām aizraujoši. Līdzīgas izjūtas man bija, kad jaunībā ar optiku skatījos Saules plankumus uz papīra. Tiesa, tagad par plankumu var noturēt pat saules disku šķērsojošu starptautisko kosmisko staciju.
Jā, riebīgi. Esmu jau pārmocījies no šī diskomforta. Efektīvā temperatūra, kas ņem vērā vēja ātrumu zem -10. Starp citu, mani nedaudz pārsteidz, ka lieli vēji šajās dienās ir no Baltijas līdz A-Sibīrijai, īpaši vējš plosās Vidusāzijā, kur pēdējā laikā ir stipras vētras. Un ZR-Igaunijā vētrains vējš vispār nerimstas pat naktī. Drūmi, bet kaut kur atgādina 2003. gada pavasari. Kaut kādas paralēles var atrast arī R-Eiropā, lai gan Barenca jūrā teju diametrāli pretēja situācija.
Jā, to es pamanīju, ka stipru vēju uz trešdienu prognozēja visi pieejamie modeļi (labu laiku pirms trešdienas), taču LVĢMC lapelē bija klusums. Nu bet LVĢMC biežāk praktizē brīdināšanu pēc faktiski novērotām stihijām (piemēram par stipru lietu vai sniegu, kad fronte jau gandrīz pametusi Latviju), nevis pirms to ierašanās, tā ka viss bija "pareizi". Nevar taču prasīt no Latvijas valsts iestādes kaut ko vairāk. "Zivs pūst no galvas", tāpēc ja ministrija imitē strādāšanu, tad nevar gaidīt ko vairāk no tās padotībā esošajām iestādēm.
Tieši tā, lai cik siltas būtu vasaras, tās nemainīgi ir ļoti īsas. Vienīgais izņēmums 2002. gads, kad vasara sākās maijā un beidzās septembrī. Laikam jau jāsamierinās, ka tādu vasaru vairs nekas nepārspēs. Un pat uz atkārtošanos neceru. Toties šī ziema šur tur Vidzemē paņems vairāk par 4 mēnešiem. Bet statistiski pēc tik garām ziemām lielāka ir iespēja, ka meteo vasara būs normāla garuma jeb 2..3 nedēļas garāka par pērno, nevis īsa. Domāju, ka no siltas un garas vasaras ir lielāks labums, kā no karstas, bet īsas. Starp citu, Krievijas prognoze veģetācijas periodam ir visai optimistiska vismaz Vidzemei. Skatoties uz lielo siltumu R-Eiropā, neviļus nāk prātā gadi, kad ļoti silts pavasaris viņiem beidzies ar sliktu vasaru, tā ka varbūt mūsu nesiltais pavasaris mums atnesīs kaut ko labu. Stāv prātā 1988. - fantastiska vasara un 1997. - arī debešķīga vasara, lai gan abos gados pavasaris nebija draudzīgs.
Brīdinājums bija izlikts LVĢMC oficiālajā lapā gan vakar vakarā, gan šorīt pirms 6. Tiesa, vēja brāzmas tika prognozētas tikai līdz 22 m/s Vidzemē un Latgalē.
"divus grādus siltāka par ilggadējo vidējo rādītāju" Vienmēr man acīs iekritis šis vārds "ilggadējs". Viss jau būtu labi, tikai nojaušu, ka domāts periods 1961.-90., nevis 1981.-2010., kas visprecīzāk atbilstu vārdam pēdiņās. Adekvāta pasaules uztvere neiet kopā ar nepārtrauktu salīdzinājumu ar visai tālu vēsturi. Tad varbūt zem tā vārda pēdiņās varētu paņemt arī 19. gs. pēdējās 3 desmitgades, vai vēl labāk - 30-gadi no ledus laikmeta. Ja mēs skatāmies uz patieso ilggadīgo normu, tad jāatzīst, ka gan ziema bija ĻOTI auksta, gan marta pirmās 2 dekādes bija aukstākas par šo normu. Tā lūk. Cilvēki dzīvo šodien, nevis 1961.-90. periodā, kas pilnībā ietilpst Padomju laikā. Ir vesela paaudze cilvēku, kas ne dienu nav redzējusi no tā perioda. Bet ir OK, konkrēti man nav jautājumu, kāpēc LVĢMC un arī Jūs izmantojat tik vecu normu, kad citas daudz progresīvākas valstis un… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Bet ja vel aprīlis auksts un sniegots un pēc tam maijs kā 1927. vai vismaz 1980., tad vispār būs jāpāriet uz sniega diētu.
Es tikai domāju, vai gaidāmais vētrainais laiks beidzot sadzīs torosu "kalnus" Vidzemes piekrastē. Tad vēl es domāju, cik daudz sniega varētu izkrist konvekcijas rezultātā.
Tātad upju baseini sastāv tikai no šaurām piekrastes joslām? Nudien nezināju, ka tā. Bet vispār savādi, ka Latvijā kaut kur vēl ir "pufīgs" sniegs, jo šajā laikā tas parasti jau ir graudains jeb sastāv no ledus gabaliņiem. Nez par kādu virtuālu pasauli ir runa? Ūdens daudzumu var noteikt arī bez ekstrasensu palīdzības - izkausējot 1 litru "pufīgā" sniega un izmērot, cik tad daudz mililitru tur iznāk.