Man ar kaut kā šķiet, ka pārsvarā naktī. Bet varbūt tā tāda maldīga sajūta. Atceros kad 93 gada vētra (kurzemē izgāza ļoti daudz mežu). Vētra bija no rīta. Skola izrādījās, ka nestrādā(nav elektrības, paplosīts jumts utt) un nācas iet mājās (5-6) km. Lielākā daļa pa vējam :). Bet tā pat noiet ceļam pa malu mebija tik vienkārši.
Kad biju mājās no skolas, gāju uz mežu skatīties, kā gāž kokus.
Medijos jau atkal piemin "orkāns" un referencejas uz LVGMA lapaa publiceeto skalu.
Tai lapaa minēts- "vidējais 10 min". Un nevis brāzmās.
Patreiz videejo vēju prognozē tikai līdz kādiem 25 m/s kas pēc boforta ir 10 balles (stipra vērtra).
Un šādi nepareizi saucot notrulinās tautas uzmaniiba, un kad reāli būs orkāns tad nepievērsīs pietiekamu uzmanību, jo tas nesaistīsies ar neko īpaši nopietnu.
Es vēl nezinu, vai nevar izveidoties "sting jet". Pēc pēdējām prognozēm šķiet ka tomēr nē.
Lieliski darbs. Šāda racionāla pieeja man patīk. Un rezultāts arī gaidītais. Ja vēlas augstāku piepildīšanos ilgākā laika periodā, tad japrognozē ap normu. Būs virs 50 % :)
Man jau šķiet, ka pēc 7 ballēm Rīgā reti kura ēka nesagrūtu. Grunts ar mums ir mīksta un mitra, kas zemestrīces efektu palielinātu. Var atcerēties Kode zemstrīci, kur pie 7.2 ballēm tika nodarīti milzu postījumi, jau tā izturīgajām Japānas ēkām. Tur arī lielu lomu spēlēja mīkstā grunts.
Tādēļ Latvijas ēkām škiet nav izredžu.
Lai vēl prāts mierīgāks, 1988 gada zemestrīce armēnijā (6.8 balles) nolīdzināja pilsētu Spitak. Tur ar bija padomju ēkas. Bet grunts tu šķiet bija stingrāka.
Tiesa Padomju laikā toreiz ziņoja par 11.7 ballēm. Šķiet tādēļ, ka negribeja atzīt, ka eku kvalitāte ir tik katastrofāla, ka ...
Neesmu eksperts, bet drīzāk nē, nekā jā. Gan Latvija, gan Zviedrija ir uz tās pāšas tektoniskās plātnes kura beidzas (pareizāk būtu teikt sākas) Islandē, tieši tur kur ir tas holuhraun izvirdums. Tākā tā ir tā pati plātne, tad kādas sprieguma izmaiņas varētu būt. Pēc 16 aug. GPS dati rādīja pēkšņu strauju plātņu bīdīšanos.
Nevar izslēgt iespēju, ka Zviedrijā jau bija uzkrājies spriegums/enerģija, kura bija gatava atbrīvoties, un notikumi islandē bija "pēdējais piliens".
Bet tās ir manas spekulācijas :)
Pie tam es vēl nezinu kas tieši radīja Zviedrijas zemestrīci. Vai kāda plātnes plaisa, vai kādi citi efekti (piem kalna nogāzes pārbīde. Kāds tukšums dziļumā, utt.
Vēl jau nekas extra nenotiek. Un ar Laki vel pāragri salidzinat. Patreiz ir 0.2 km3 lavas. Laki bija 14 km3 kas ir 70 reizes vairāk. Lai 8 meneshos (laki izvirdums) sanaktu 14 km3 vidēji jābūt ap 14 000 000 000/(30*8) = 58 miljoni m3 dienā, kas ir apmēram 4 reizes vairāk, kā patreizējam izvirdumam.
Tātad Laki izvirdums bija 4 reizes intensīvāks un ilga 8 meneshus, un kopā izvirda 70 reizes vairak lavas, ka pašreizējais ir paspējis.
Lai sasniegtu laki apjomus būtu nepieciesami 3 gadi pie patreizejās izvirduma intensitātes
Un starp citi Eijafjadla... izvirdums izvirda 250 miljonus materiala, kas vel nav parsneigts. Tiesa liela dalja bija putekļos. Patreizeejais izvirdums ir īpašs vienā parametrā - lava.
Ā un Tambora izvirdumā(1815) izvirda virs 100 km3 materiāla, kas ir 7 reizes vairaak kaa laki un 500 reizes vairāk par pašreizējai.… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Man ar kaut kā šķiet, ka pārsvarā naktī. Bet varbūt tā tāda maldīga sajūta. Atceros kad 93 gada vētra (kurzemē izgāza ļoti daudz mežu). Vētra bija no rīta. Skola izrādījās, ka nestrādā(nav elektrības, paplosīts jumts utt) un nācas iet mājās (5-6) km. Lielākā daļa pa vējam :). Bet tā pat noiet ceļam pa malu mebija tik vienkārši.
Kad biju mājās no skolas, gāju uz mežu skatīties, kā gāž kokus.
Šapiro-Kaiser cikloniem var izveidoties apgabals, kur vidējo slāņu vēji nonāk līdz zemei. Cikloman Erwin/Gudrun (2005) gada vētrā, arī bija tāds. °
Reku ir diezgan laba prezentacija. Ja nevēlas visu lasiit, tan slaidos 15 un 16 ir islustrejoshas bildes.
Medijos jau atkal piemin "orkāns" un referencejas uz LVGMA lapaa publiceeto skalu.
Tai lapaa minēts- "vidējais 10 min". Un nevis brāzmās.
Patreiz videejo vēju prognozē tikai līdz kādiem 25 m/s kas pēc boforta ir 10 balles (stipra vērtra).
Un šādi nepareizi saucot notrulinās tautas uzmaniiba, un kad reāli būs orkāns tad nepievērsīs pietiekamu uzmanību, jo tas nesaistīsies ar neko īpaši nopietnu.
Es vēl nezinu, vai nevar izveidoties "sting jet". Pēc pēdējām prognozēm šķiet ka tomēr nē.
Lieliski darbs. Šāda racionāla pieeja man patīk. Un rezultāts arī gaidītais. Ja vēlas augstāku piepildīšanos ilgākā laika periodā, tad japrognozē ap normu. Būs virs 50 % :)
Man jau šķiet, ka pēc 7 ballēm Rīgā reti kura ēka nesagrūtu. Grunts ar mums ir mīksta un mitra, kas zemestrīces efektu palielinātu. Var atcerēties Kode zemstrīci, kur pie 7.2 ballēm tika nodarīti milzu postījumi, jau tā izturīgajām Japānas ēkām. Tur arī lielu lomu spēlēja mīkstā grunts.
Tādēļ Latvijas ēkām škiet nav izredžu.
Lai vēl prāts mierīgāks, 1988 gada zemestrīce armēnijā (6.8 balles) nolīdzināja pilsētu Spitak. Tur ar bija padomju ēkas. Bet grunts tu šķiet bija stingrāka.
Tiesa Padomju laikā toreiz ziņoja par 11.7 ballēm. Šķiet tādēļ, ka negribeja atzīt, ka eku kvalitāte ir tik katastrofāla, ka ...
Neesmu eksperts, bet drīzāk nē, nekā jā. Gan Latvija, gan Zviedrija ir uz tās pāšas tektoniskās plātnes kura beidzas (pareizāk būtu teikt sākas) Islandē, tieši tur kur ir tas holuhraun izvirdums. Tākā tā ir tā pati plātne, tad kādas sprieguma izmaiņas varētu būt. Pēc 16 aug. GPS dati rādīja pēkšņu strauju plātņu bīdīšanos.
Nevar izslēgt iespēju, ka Zviedrijā jau bija uzkrājies spriegums/enerģija, kura bija gatava atbrīvoties, un notikumi islandē bija "pēdējais piliens".
Bet tās ir manas spekulācijas :)
Pie tam es vēl nezinu kas tieši radīja Zviedrijas zemestrīci. Vai kāda plātnes plaisa, vai kādi citi efekti (piem kalna nogāzes pārbīde. Kāds tukšums dziļumā, utt.
Pats raksts labs. Man patīk. Labi strukturēts, diezgan informatīvs, un tai pat laikā viegli uztverams. Patīkami tādus palasīt. :)
Vēl jau nekas extra nenotiek. Un ar Laki vel pāragri salidzinat. Patreiz ir 0.2 km3 lavas. Laki bija 14 km3 kas ir 70 reizes vairāk. Lai 8 meneshos (laki izvirdums) sanaktu 14 km3 vidēji jābūt ap 14 000 000 000/(30*8) = 58 miljoni m3 dienā, kas ir apmēram 4 reizes vairāk, kā patreizējam izvirdumam.
Tātad Laki izvirdums bija 4 reizes intensīvāks un ilga 8 meneshus, un kopā izvirda 70 reizes vairak lavas, ka pašreizējais ir paspējis.
Lai sasniegtu laki apjomus būtu nepieciesami 3 gadi pie patreizejās izvirduma intensitātes
Un starp citi Eijafjadla... izvirdums izvirda 250 miljonus materiala, kas vel nav parsneigts. Tiesa liela dalja bija putekļos. Patreizeejais izvirdums ir īpašs vienā parametrā - lava.
Ā un Tambora izvirdumā(1815) izvirda virs 100 km3 materiāla, kas ir 7 reizes vairaak kaa laki un 500 reizes vairāk par pašreizējai.… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv