Ēku izvietojums protams spēlē savu lomu. Filmeju no Tālavas ejas. Sakumā tauta skatījās kas notiek. Bet pēc tam paniski muka veikalos:) Man ar nācās paiet malā, lai noturētos kājās. Vienu brīdi pat sāku pieļaut varbūtību, ka var būt briest kas pavisam nopietns, bet pēc 5-10 s bija skaidrs, ka nav par ko satraukties.
Spainis nokrišņu savakšanai ir gana labs. Es nesapratu visu metodi, bet šķiet tiek mērīts ar lineālu. Es varu ieteikt sakrato ūdeni pārliet parastā mērtraukā (tas kurš līdz 1L ) un to nokalibrēt (uz papīra kādā tabulā). Jāzin tikai spaiņa laukums (spaiņa augšā), kuru var izrēķināt zinot rādiusi vai diametru. Piemēram: ja spaiņa diametrs ir 30 cm tad sanāk ka 70 ml atbilst 1mm nokrišņu. Jeb 10 mm nokrišņi dotu 700 ml ūdens.
Šādi varētu mērīt diezgan precīzi. Galvenais ir pēc iespējas precīzāk izmērīt spaiņa augšas laukumu.
Ja tomēr mēra tai pašā spainī ar lineālu, tad slīpuma korekcijas koeficients ir vienkārši spaiņa augšējā un apakšējā rādiusu(vai diametru) attiecība. Man šķiet ir viens tāds pat spainis (vismaz izksatās līdzīgi) un tam man sanāk korekcija apmēram 0.74 (apmēram 26 %).
14.05.2011 21:59: Ups. Jāiet man laikam atpakaļ uz skolu. Korekcija ir rādiusu(vai diametru) atiecību kvadrāts. Un korekcija manam spainim būtu (17cm/23cm)^2=0.74^2=0.55, jeb 55%.
Kādu laiku nebiju skatījies un tikko pamaniju, ka re bija interese par sniega iztvaikošanu(sublimaciju).
Digital dotais links ir tīri labs. Tur 227 lpp. pašā apakšā ir laba tabuliņa kura dod sajūtu cik ātri tvaiko atkarība no vējā ātruna pie 70% RH.
Tiesa tos datus labāk izmantot tikai lai sajustu iztvaikošanas kārtu. Precīziem mērījumiem aprēķiniem tos labāk neizmantot.
Tai dokā formula (24) , kura labi sakrītot ar mērījumiem. Tur (es-e) var iegūt no relatīvā mitruma un temperatūras. Ja neaizmirsīšu vakārā pārveidošu to sakarību no vēja ātruma, mitruma un temperatūras, lai būtu ērtāk rēķināt.
Savukārt reku: www.comet.ucar.edu ir doti dati cik gadā mm sniega udens ekvivalenta iztvaiko Kanādā. Kā redzams, kad atsevišķās vietās pat 50 mm , kas atbilt ap 20 cm pastāvējuša sniega, vai 5cm tītra ledus.
Mēness attālums no zemes mainās no 360 līdz 400 tūkstosīem kilometru. Un ietekmes maiņa uz paisumiem var būt līz 23%.
Ja tu savā ūdenstilpnē ikdienā vari novērot paisumus un bēgumus, tad mēness pietuvošanās varētu dot līdz 23% papildus paisumu lielumu :)
Bet tākā paisumu lielums ir atkarīgs no kopējā ūdens dziļuma, tad lai upē ieraudzītu paisumu droši vien nepieciešami īpašī instrumenti, jo kārta var būt milimetrs. :)
Ja nekļūdos, tad pati serde satur to pašu urānu U-235 un U-238. Parsvarā ir U-238 (lielākaā masas daļa). papildus vēl var būt citi isotopi (plutoniji 239, 240, ...)
U-235 pussabrukšanas perionds ir 704 miljoni gadu :)
U-238 pussabrukšanas perionds ir 4.5 miljardi gadu :)
Plutonijuem pārsvarā tūkstošī gadi, izņemot Plutoniju 241 kuram ir 14 gadi.
Takā ,ja pats reaktors izkūst/uzsprāgst utt tad piesārņojums var būt iespaidīgs. Ja reaktors izkustu, tad saskaroties ar ūdeni var rasties spradziens kas var uznest radiaktīvo materiālu augstākos atmosfēras slāņos. Un tad jetstream to viso var atnes arī līdz Latvijai (caur ameriku) (tieši tāpat kā vulkānu pelnus)
Bet protams ja tas pat notiktu, tad radioktīvo materialu koncentrācijai tiem nonākot līdz latvijai jau vajadzētu būt pavisam niecīgai. Tādēļ Latvijai no radiācijas kā tādas nav jāuztraucas. Tiesa uz robežām rūpīgi jāk… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Būtu jāsalīdzina sniega udens ekvivalents. Pagājušā gadā tas bija ap 150-170 mm.
Patreiz tas Zosēnos vajadzētu būt vismaz 100 mm, bet Alūksnē visi 150 mm.
Tādēļ man vidzeme izskatās diezgan līdzīgi pagājušam gadam. Tiesa patreiz prognozes paliem nav diezko labvēlīgas.
No citas puses patreizējais vēsais laiks kušanu atbīdīs uz vēlāku laiku, kad būs lielāka iespēja sagaidīt spēcīgāku siltuma vilni.
Un vēl meži pilni ar sniegu. Arī kurzemē, kur uz laukiem ir itkā nokusis bet mežos sniega pietiek. Pagājušo gadu kurzemē nebija lielu palu, jo pļavas nokusa ātri (dažās dienās), un tad bija pauze uz vairakām dienām. Vēlāk meži leni kusa.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Ēku izvietojums protams spēlē savu lomu. Filmeju no Tālavas ejas. Sakumā tauta skatījās kas notiek. Bet pēc tam paniski muka veikalos:) Man ar nācās paiet malā, lai noturētos kājās. Vienu brīdi pat sāku pieļaut varbūtību, ka var būt briest kas pavisam nopietns, bet pēc 5-10 s bija skaidrs, ka nav par ko satraukties.
Plāvniekos nesen bija lielisks pēkšņš "storm"
www.youtube.com
Pats interesantākais sākas ap 1m 40s.
Vai kāds naktī uz svētdienu ziemeļblāzmai ko līdzīgu nav pamanījis? Ziemeļblāzmas iespēa šķiet bija.
Spainis nokrišņu savakšanai ir gana labs. Es nesapratu visu metodi, bet šķiet tiek mērīts ar lineālu. Es varu ieteikt sakrato ūdeni pārliet parastā mērtraukā (tas kurš līdz 1L ) un to nokalibrēt (uz papīra kādā tabulā). Jāzin tikai spaiņa laukums (spaiņa augšā), kuru var izrēķināt zinot rādiusi vai diametru. Piemēram: ja spaiņa diametrs ir 30 cm tad sanāk ka 70 ml atbilst 1mm nokrišņu. Jeb 10 mm nokrišņi dotu 700 ml ūdens.
Šādi varētu mērīt diezgan precīzi. Galvenais ir pēc iespējas precīzāk izmērīt spaiņa augšas laukumu.
Ja tomēr mēra tai pašā spainī ar lineālu, tad slīpuma korekcijas koeficients ir vienkārši spaiņa augšējā un apakšējā rādiusu(vai diametru) attiecība. Man šķiet ir viens tāds pat spainis (vismaz izksatās līdzīgi) un tam man sanāk korekcija apmēram 0.74 (apmēram 26 %).
14.05.2011 21:59: Ups. Jāiet man laikam atpakaļ uz skolu. Korekcija ir rādiusu(vai diametru) atiecību kvadrāts. Un korekcija manam spainim būtu (17cm/23cm)^2=0.74^2=0.55, jeb 55%.
Kādu laiku nebiju skatījies un tikko pamaniju, ka re bija interese par sniega iztvaikošanu(sublimaciju).
Digital dotais links ir tīri labs. Tur 227 lpp. pašā apakšā ir laba tabuliņa kura dod sajūtu cik ātri tvaiko atkarība no vējā ātruna pie 70% RH.
Tiesa tos datus labāk izmantot tikai lai sajustu iztvaikošanas kārtu. Precīziem mērījumiem aprēķiniem tos labāk neizmantot.
Tai dokā formula (24) , kura labi sakrītot ar mērījumiem. Tur (es-e) var iegūt no relatīvā mitruma un temperatūras. Ja neaizmirsīšu vakārā pārveidošu to sakarību no vēja ātruma, mitruma un temperatūras, lai būtu ērtāk rēķināt.
Savukārt reku: www.comet.ucar.edu ir doti dati cik gadā mm sniega udens ekvivalenta iztvaiko Kanādā. Kā redzams, kad atsevišķās vietās pat 50 mm , kas atbilt ap 20 cm pastāvējuša sniega, vai 5cm tītra ledus.
Mēness attālums no zemes mainās no 360 līdz 400 tūkstosīem kilometru. Un ietekmes maiņa uz paisumiem var būt līz 23%.
Ja tu savā ūdenstilpnē ikdienā vari novērot paisumus un bēgumus, tad mēness pietuvošanās varētu dot līdz 23% papildus paisumu lielumu :)
Bet tākā paisumu lielums ir atkarīgs no kopējā ūdens dziļuma, tad lai upē ieraudzītu paisumu droši vien nepieciešami īpašī instrumenti, jo kārta var būt milimetrs. :)
Ja nekļūdos, tad pati serde satur to pašu urānu U-235 un U-238. Parsvarā ir U-238 (lielākaā masas daļa). papildus vēl var būt citi isotopi (plutoniji 239, 240, ...)
U-235 pussabrukšanas perionds ir 704 miljoni gadu :)
U-238 pussabrukšanas perionds ir 4.5 miljardi gadu :)
Plutonijuem pārsvarā tūkstošī gadi, izņemot Plutoniju 241 kuram ir 14 gadi.
Takā ,ja pats reaktors izkūst/uzsprāgst utt tad piesārņojums var būt iespaidīgs. Ja reaktors izkustu, tad saskaroties ar ūdeni var rasties spradziens kas var uznest radiaktīvo materiālu augstākos atmosfēras slāņos. Un tad jetstream to viso var atnes arī līdz Latvijai (caur ameriku) (tieši tāpat kā vulkānu pelnus)
Bet protams ja tas pat notiktu, tad radioktīvo materialu koncentrācijai tiem nonākot līdz latvijai jau vajadzētu būt pavisam niecīgai. Tādēļ Latvijai no radiācijas kā tādas nav jāuztraucas. Tiesa uz robežām rūpīgi jāk… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Būtu jāsalīdzina sniega udens ekvivalents. Pagājušā gadā tas bija ap 150-170 mm.
Patreiz tas Zosēnos vajadzētu būt vismaz 100 mm, bet Alūksnē visi 150 mm.
Tādēļ man vidzeme izskatās diezgan līdzīgi pagājušam gadam. Tiesa patreiz prognozes paliem nav diezko labvēlīgas.
No citas puses patreizējais vēsais laiks kušanu atbīdīs uz vēlāku laiku, kad būs lielāka iespēja sagaidīt spēcīgāku siltuma vilni.
Un vēl meži pilni ar sniegu. Arī kurzemē, kur uz laukiem ir itkā nokusis bet mežos sniega pietiek. Pagājušo gadu kurzemē nebija lielu palu, jo pļavas nokusa ātri (dažās dienās), un tad bija pauze uz vairakām dienām. Vēlāk meži leni kusa.