Precīzi tiešām nezinu, bet vienīgais, ko varu iedomāties, ir atmosfēras stabilitāte, tas, man liekas ir vienīgais, kas var būtiski ietekmēt brāmainumu. Tādēļ arī pavasarī un vasarā saulainās dienās brāzmainums ir lielāks. Ziemā Atlantijas ciklonu ietekmē vajadzētu būt vairāk vai mazāk līdzīgi ar tām brāzmām, vienīgi līča efekta laikā, kad atmosfēra ir nestabila, brāzmas ir spēcīgākas.
Teorētiski vēja brāzmas ir vidēji 7m/s stiprākas par vidējo vēja ātrumu. Piekrastē tas cipars var būt lielāks. Vēl var noteikt arī pēc 925hPa vidējā vēja ātruma. 925hPa vidējais vēja ātrums ir maksimālās brāzmas uz zemes. Bet, ja gribas vienkārši apskatīties brāzmu prognozi, tad tādu dod leiši www.meteo.lt
Es lasīju. Manuprāt, visai nepamatoti pieņēmumi. Te ir raksts. www.kasjauns.lv
Pirmais, kas nozog ticamību stāstam ir apgalvojums - "Klimatiskajiem procesiem pieaug amplitūda, tie kļūst spēcīgāki".
Nu nav apliecinājuma, ka plūdi, vētras, aukstumi un karstumi kļūtu spēcīgāki. Tie tikai ietekmē daudz vairāk cilvēku un viņu īpašumu, jo to ir kļuvis vairāk. Piemēram tropiskās vētras, kas ik gadu uzbrūk ASV, nav kļuvušas vairāk vai baigi spēcīgākas, vienkārši tur ar katru gadu ir vairāk, ko nopostīt.
Par Eiropas "bargajām" ziemām vispār nāk smiekli. Krievijas pagājušās vasaras karstums bija ekstrēms, bet domāju, ka arī tāds ir piedzīvots, vienkārši no Krievijas vienmēr ziņu bijis mazāk.
Tie, kas prognozē okeāna ūdens līmeņa celšanos līdz šim uzsvēruši, ka to paaugstinās kontinentālo ledāju kušana, tas ir Grenlande un Antarktīda, bet nu acīmredzami, ka tas nenotiek kā "plānots".
Pie profesores Briedes mācijos ģeogrāfos pirms pāris gadiem. Esmu lasījis daudzus pētījumus, kuros viņa piedalījusies. Pamatā tie balstīti uz rietumnieku globālās sasilšanas teoriju, kas papildināti ar Latvijas datiem un tad izdarīti secinājumi, kas daudz neatšķiras no populārās globālās sasilšanas idejas. Pārdesmit vai simt gadu novērojumu datu rindas interpretācija tā un šitā, šitā un tā un pētījumu netrūkst. Ģeogrāfijas fakultātes mācībspēki ir sadalījušies divās frontēs - vieni, pārsvarā ar ģeoloģiju saistīties, ir pārliecināti, ka visa tā cilvēku izraisītās globālās sasilšanas jezga ir latviski sakot "bulšits" un otri - tie kuri par Eiropas un valsts naudām štancē pētījumus par drausmām, kas mūs sagaida globālās sasilšanas (nu jau biežāk piemin terminu globālās klimata pārmaiņas) gadījumā.
Jā es jau iepriekš manīju komentāros satraukumu par vēja virzieniem. Godīgi sakot, es īsti nesapratu to problēmas esamību, bet man šķiet, ka pārpratums ir radies izrunājot vēja virzienus ar nepareiziem uzsvariem. LV laika ziņās prognozē 8 debespuses, neviens neminsmalko gradāciju ZZA vai DDR vēju. Parasti ir 2 virzieni, piemēram, ja valdošais būs DA vējš, bet brīžiem arī A vējš, tad es pirmo saku DA vēju. Ja neietur pauzi starp DA un A, tad izklausās dīvaini, bet runātāji ir domājuši divus virzienus, nevis vienu nepareizu. Tā.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Precīzi tiešām nezinu, bet vienīgais, ko varu iedomāties, ir atmosfēras stabilitāte, tas, man liekas ir vienīgais, kas var būtiski ietekmēt brāmainumu. Tādēļ arī pavasarī un vasarā saulainās dienās brāzmainums ir lielāks. Ziemā Atlantijas ciklonu ietekmē vajadzētu būt vairāk vai mazāk līdzīgi ar tām brāzmām, vienīgi līča efekta laikā, kad atmosfēra ir nestabila, brāzmas ir spēcīgākas.
Teorētiski vēja brāzmas ir vidēji 7m/s stiprākas par vidējo vēja ātrumu. Piekrastē tas cipars var būt lielāks. Vēl var noteikt arī pēc 925hPa vidējā vēja ātruma. 925hPa vidējais vēja ātrums ir maksimālās brāzmas uz zemes. Bet, ja gribas vienkārši apskatīties brāzmu prognozi, tad tādu dod leiši www.meteo.lt
Es lasīju. Manuprāt, visai nepamatoti pieņēmumi. Te ir raksts.
www.kasjauns.lv
Pirmais, kas nozog ticamību stāstam ir apgalvojums - "Klimatiskajiem procesiem pieaug amplitūda, tie kļūst spēcīgāki".
Nu nav apliecinājuma, ka plūdi, vētras, aukstumi un karstumi kļūtu spēcīgāki. Tie tikai ietekmē daudz vairāk cilvēku un viņu īpašumu, jo to ir kļuvis vairāk. Piemēram tropiskās vētras, kas ik gadu uzbrūk ASV, nav kļuvušas vairāk vai baigi spēcīgākas, vienkārši tur ar katru gadu ir vairāk, ko nopostīt.
Par Eiropas "bargajām" ziemām vispār nāk smiekli. Krievijas pagājušās vasaras karstums bija ekstrēms, bet domāju, ka arī tāds ir piedzīvots, vienkārši no Krievijas vienmēr ziņu bijis mazāk.
Nē, šorīt mākoņu dēļ ir krietni siltāks nekā prognozēts. Aukstākais laiks bijis Liepājā, kur fiksēti -15 grādi.
Tie, kas prognozē okeāna ūdens līmeņa celšanos līdz šim uzsvēruši, ka to paaugstinās kontinentālo ledāju kušana, tas ir Grenlande un Antarktīda, bet nu acīmredzami, ka tas nenotiek kā "plānots".
Pie profesores Briedes mācijos ģeogrāfos pirms pāris gadiem. Esmu lasījis daudzus pētījumus, kuros viņa piedalījusies. Pamatā tie balstīti uz rietumnieku globālās sasilšanas teoriju, kas papildināti ar Latvijas datiem un tad izdarīti secinājumi, kas daudz neatšķiras no populārās globālās sasilšanas idejas. Pārdesmit vai simt gadu novērojumu datu rindas interpretācija tā un šitā, šitā un tā un pētījumu netrūkst. Ģeogrāfijas fakultātes mācībspēki ir sadalījušies divās frontēs - vieni, pārsvarā ar ģeoloģiju saistīties, ir pārliecināti, ka visa tā cilvēku izraisītās globālās sasilšanas jezga ir latviski sakot "bulšits" un otri - tie kuri par Eiropas un valsts naudām štancē pētījumus par drausmām, kas mūs sagaida globālās sasilšanas (nu jau biežāk piemin terminu globālās klimata pārmaiņas) gadījumā.
Man liekas, ka toreiz bija arī tas gadījums, ka Vanšu tilta vantīs sakrājās ledus gabali, kas krita virsū mašīnām.
Jā es jau iepriekš manīju komentāros satraukumu par vēja virzieniem. Godīgi sakot, es īsti nesapratu to problēmas esamību, bet man šķiet, ka pārpratums ir radies izrunājot vēja virzienus ar nepareiziem uzsvariem. LV laika ziņās prognozē 8 debespuses, neviens neminsmalko gradāciju ZZA vai DDR vēju. Parasti ir 2 virzieni, piemēram, ja valdošais būs DA vējš, bet brīžiem arī A vējš, tad es pirmo saku DA vēju. Ja neietur pauzi starp DA un A, tad izklausās dīvaini, bet runātāji ir domājuši divus virzienus, nevis vienu nepareizu. Tā.