Pērkona negaiss ir ierasta vasaras laika parādība – gan kā mierīga ducināšana, gan arī kā postoša laika parādība, kuru pavada lietusgāzes, krusa un krasas vēja brāzmas. Arī pati elektriskā izlāde bieži vien nes līdz postījumus: ugunsgrēkus, nolauztus kokus un pat cilvēku dzīvības.
Rudens mēnešos – oktobrī un novembrī – pērkona negaiss tiek novērots salīdzinoši retāk, jo atmosfēras procesu aktivitāte ievērojami mazinās. Tomēr tā nav pavisam neierasta dabas parādība šajos mēnešos:
Vidēji oktobrī pērkona negaiss tiek novērots 1-4 reizes mēneša gaitā
Novembrī pērkona negaiss ir vēl retāka laika parādība - 1-2 reizes mēneša gaitā tikai atsevišķos gados.
LVĢMC radara attēls Pērkona negaiss oktobrī 2012.10.26
Detalizētāk analīzēti dati kopš 1990. gada:
Šajā 22 gadu periodā oktobra mēnesī pērkona negaiss nav novērots tikai divos gados – 1995. un 2002. gadā. Tātad gandrīz katru gadu pērkona negaisu šajā mēnesī novēro. Sevišķi bieži pērkona negaiss ir ducinājis 1999. gada oktobrī – deviņās mēneša dienās Latvijas novērojumu stacijās ir fiksēta šī laika parādība; 1997. gada oktobrī – astoņās dienās, bet 2006. gada oktobrī – septiņās dienās. Arī šī gada oktobrī jau ir novērots pērkona negaiss – 9. datumā Rucavā, Liepājā un Daugavpilī, bet 14. datumā Liepājā.
Novembra mēnesī kopš 1990. gada pērkona negaiss ir novērots 11 no 22 novembra mēnešiem – tātad vidēji katru otro gadu. 1996. gadā tas pat ir fiksēts septiņās novembra dienās, bet 2001. gadā – sešās dienās. Arī pērn 26. novembra naktī Kurzemē ducināja pērkons.
Visbiežāk pērkona negaisi šajā sezonā tiek novēroti teritoriju šķērsojot aktīvām atmosfēras frontēm, turklāt liela daļa šo gadījumu ir fiksēti piekrastes rajonos, jo ūdens Baltijas jūrā un Rīgas līcī vēl ir silts, un, mūsu reģionā ienākot aukstām gaisa masām, veidojas liels temperatūras kontrasts, kas veicina intensīvu gubu-lietus mākoņu veidošanos virs akvatorijas, kas nes zibeni un pērkona negaisa dārdus. Šajā sezonā pērkona negaisi paši lielus postījumus vairs nenes, arī to ilgums nav tik liels, biežāk tie ir vien daži dārdi. Turklāt negaisa mākoņi nes ne vien lietu, bet arī slapju sniegu, sniega un ledus graudus (piemēram, 2011. gada 11. oktobrī un 1996. gada 7. novembrī).
"Līča efekts" 2013, gada 2. augustā Attēla (C) NOAA
Dažu tipisku sinoptisko situāciju piemēri doti sinoptisko karšu animācijas fragmentos (Deutscher Wetterdienst, DWD)
Rakstā izmantotie avoti:
- VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"
Reti, bet pērkona negaiss novērojams arī ziemā. Nesen, 2011. gada decembrī un 2012. gada 19. martā, piemēram.
Rīga ir diezgan pateicīgā vietā rudens un ziemas konvektīvajiem nokrišņiem un arī kādai zibens izlādei. Ja vēl nebūtu Roņu salas, tad būtu vēl labāk.