Jūnijs, vasaras ievadmēnesis, vēl tik tikko iesācies un daba vēl liekas mazlietiņ aizkavējusies pavasarī - ar mērenu siltumu un neatvairāmiem ceriņu un citiem ziediem aizgāja maijs un atnāca jūnijs. Tā kā pienācis jauns mēness, daudziem ir liela interese par to, kāds laiks varētu būt gaidāms tuvākajā mēnesī, tāpat daudziem patīk salīdzināt laikapstākļus šogad un pirms gada. Tā piemēram, pēdējos 2 gados meteoroloģiskā vasara bija sākusies jau maija vidū, bet šogad tā vēl nav iestājusies, toties pagājušais jūnijs iesākās ar salīdzinoši siltu laiku, bet mēneša otrā puse bija izteikti vēsa un lietaina. Vadoties pēc populārākajām ilgtermiņa prognozēm, šis jūnijs tomēr nebūs tik vēss un lietains kā pagājušais un vairāk varēsim izbaudīt pieticīgi vasarīgu laiku jeb tā saukto "Baltijas vasaru". Un jūnijs noteikti būs pirmais meteoroloģiskās vasaras mēnesis.

LAIKAPSTĀKĻU PROGNOZE PA DEKĀDĒM

    Jūnija pirmā dekādes pirmā diena (1. jūnijs) iesākās augsta spiediena apgabalā, bet dienas otrajā pusē no Kurzemes Latviju sasniedza ciklons no Rietumeiropas, kas pārvietojās uz DR, naktī ar nokrišņiem skarot tikai valsts centrālo un rietumu daļu. A… [Lasīt vairāk]

        Tā vien liekas, ka laikapstākļi šopavasar sāk arvien vairāk atgādināt pagājušā gada pavasari - tik tiešām laikapstākļu un dabas tendences gandrīz vai neatšķirās - pavasaris šogad atkal ir Latvijai kopumā netipisks - sācies agri un ar joni, dabas procesi martā atkal vairāk atgādina aprīli; par pavasara paliem atkal var aizmirst, arī aukstuma periodi atkārtojas aptuveni līdzīgā laikā. Pat marta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bijusi tieši tāda pati kā pirms gada. Pie tam marts ir bijis jau trešais mēnesis pēc kārtas ar vidējo gaisa temperatūru vismaz 4 grādus virs vidējaiem rādītājiem. Pēdējais mēnesis, kas bija vēsāks par tā vidējiem rādītājiem, bija pagājušā gada jūnijs - pirms 8 mēnešiem. Tas nozīmē, ka arī kopējā pēdējo gadu tendence ir silts laiks ar variējošu nokrišņu daudzumu. Šoreiz marts tika pie tiem siltajiem un saules, kā arī nokrišnu ziņā mērenajiem. Īpaši silta un sausa bija mēneša vidusdaļa, kuras laikā tika laboti vairāk kā 70 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 3 dienās tika labots arī visas valsts dienas temperatūras maksimums. R… [Lasīt vairāk]

        Piedzīvojam šī gada trešā mēneša pirmo nedēļu. Šoreiz, tāpat kā pagājušogad, pavasaris atkal sācies agri - jau februārī, tāpēc marts atkal ne tikai kalendārā, bet arī dabā jau ir pirmais pavasara mēnesis. Šķiet ka ne tikai pavasara ziņā vien šis gads jau atkal dodas pa pēdām pagājušajam - arī aizvadītā ziema kopumā kā "ziemīga" valstī vidēji nav vērtējama - tādi īsti Latvijas ziemas laikapstākļu brīži (kas gan biežāk ir sals un sniegs, nevis atkušņi) šoziem bija īsi un pat ne visai spēcīgi, pie tam pat tie īsie ziemas brīsniņi izteiktāki bija ziemas pirmajā pusē, nevis aizvadītajā februārī. Runājot konkrētāk ne par ziemu kopumā, bet aizvadīto februāri, to varētu raksturot kā vieglu ziemiņu ar pavasara garšu - mēneša pirmajā pusē piedzīvojām arī vairāk vai mazāk izteiktus sala un sniega periodus, bet mēneša otrajā pusē jau lēnītēm, pakāpeniski ienāca pavasaris, kas līdz ar pirmo pavasarīgo lietutiņu noskaloja ne tikai vēl šur tur palikušo sniega segu, bet arī pēdējās cerības par kārtīgu ziemu šajā ziemas sezonā. F… [Lasīt vairāk]

    Neticami, bet šoziem oficiāli vairs palicis tikai viens ziemas mēnesis - februāris, pēc kura tad arī varēsim šo ziemu novērtēt kopumā. Pagaidām šo ziemu var uzskatīt par mainīgu, mitru, atkušņiem bagātu un samērā drūmu - īsta ziema ar lielu salu un kārtīgu sniega segu mūs pagaidām ir aplaimojusi labākajā gadījumā tikai uz dažām dienām. Ja runājam konkrēti par aizvadīto janvāri, tad jāsecina, ka tas aizvadīts ar ļoti siltu laiku, īpaši janvāra pirmajā pusē, kad gan piedzīvojām arī laikapstākļu lielāku mainīgumu - vairāk nokrišņu, brīžiem pat straujas temperatūras svārstības, stiprāku vēju, bet mēneša otrajā pusē piedzīvojām mierīgāku, sausāku, rēnāku un drūmāku laiku, tomēr visu janvāri aktīvā ciklonu darbība tā arī neļāva mums iestāties īstai ziemai. Lai gan ar sniegu janvāris nebija skops, jo biežie nokrišņi lielākoties tomēr bija sniega veidā, sniega sega uz zemes neturējās pozitīvo gaisa temperatūru dēļ. Līdz ar to var teikt, ka 2015. gada pirmais mēnesis lielas laikapstākļu kopējo tendenču izmaiņas nav nesis - turpinās silts un pārsvarā arī nokrišņiem bagāts laiks. Š… [Lasīt vairāk]

           Lai gan esam jau aizvadījuši garās Ziemassvētku, Jaunā gada brīvdienas un pirmo 2015. gada darba nedēļu, laiks vēl atskatīties uz aizvadītā gada pēdējo mēnesi - decembri, kas noslēdzās ar kopumā visam gadam raksturīgajām laikapstākļu tendencēm - siltu un nokrišņiem samērā bagātu laiku. Taču laikapstākļi decembrī, pirmajā ziemas mēnesī, tikai daļēji atgādināja ziemu - vien nedēļu mēneša sākumā un nedēļu mēneša beigās piedzīvojām ziemai raksturīgus laikapstākļus - sniegu un salu, bet mēnesim pa vidu - nemierīgs, atkušņains bezsniega periods, kurā pārsvarā laikapstākļus ietekmēja siltie Atlantijas cikloni. Līdz ar to mēnesi nevar raksturot ne kā gluži aukstu un sniegotu, ne arī kā gluži siltu decembri. Decembris nu jau aizvadītajā gadā, tāpat kā visi pārējie mēneši 2014. gadā nav skopojies ar jauniem siltuma rekordiem - šoreiz 19. un 20. decembrī uzstādot kopumā 12 jaunus siltuma rekordus. Raksta noslēgumā arī prognoze atlikušajām 2 janvāra dekādēm.     2014. gada decembra vidējā gaisa temperatūra valstī vidēji bija -0,9, kas ir 1,4 grādus virs normas.… [Lasīt vairāk]

             Aizvadām 2014. gada burtiski pēdējās stundas, kas būtībā ir pats pēdējais laiks, lai atskatītos uz šī gada vairāk vai mazāk raibajiem laikapstākļu notikumiem. Tā kā Latvijā laikapstākļi vienmēr ir mainīgi, neviens gads laikapstākļu ziņā nekopē iepriekšējo - katrs nākošais gads, mēnesis, nedēļa laikapstākļu ziņā jau ir savādāks par iepriekšējo, un šis gads noteikti nav izņēmums. Mēs taču zinām, cik dažādas laikapstākļu un dabas sajūtas gada laikā mēs varam piedzīvot - gan sajust ziemas sniegputeni, lāsteku pilēšanu martā, pirmos sniegpulksteņus, iziet pastaigā rāmi veldzējošā maija vakarā, baudot ziedoņa smaržu, izbaudīt vasarīgu negaisu svelmainas dienas noslēgumā, izjust ābolu smaržu vasaras noslēgumā, skraidīt pa koši zeltaino lapu paklāju oktobrī un sadzirdēt lauska spērienus tumšajās un garajās decembra naktīs - tās ir tikai dažas no sajūtām, ko piedzīvojam gada laikā. No gada dažādajām laikapstākļu sajūtām izvelkot kopsakni, šo gadu varētu raksturot kā kopumā siltu, pat ļoti siltu (90 gadu ilgajā Latvijas meteovēsturē tas ir 6. siltākais) un nokrišņu ziņā nedaudz mitrāku par normu, taču to sadalījumā izteikti nevienmērīgu. … [Lasīt vairāk]

         Klāt advente - gaidīšanas un brīnumu laiks. Katrs šajā laikā gaida ko citu - cits Ziemassvētkus, cits sniegu un salu, cits, savukārt, atkušņus. Pēdējo gadu laikapstākļi adventes laikā ir pierādījuši, ka no laikapstākļu viedokļa šajā laikā varam piedzīvot gan pelēcīgu rudeni, gan sniegainu un aukstu ziemu. Principā decembrim arī ir raksturīgas laikapstākļu maiņas - te ziemīgs sals, te atkušņi, tomēr, atšķirībā no novembra, decembris tomēr ir ziemas mēnesis. Par to, kādu laiku decembrim šogad paredz laikapstākļu modeļi, parunāsim zemāk, bet sākumā atskatīsimies uz aizvadīto novembri. Īsumā var teikt, ka novembris šogad bijis izteikti mierīgs - stipra vēja tik pat kā nebija, arī nokrišņu bija ļoti maz, tomēr piedzīvojām 2 novembra dabas - rudenīgi pelēko un silto mēneša sākumā un jau ziemīgus laikapstākļus novembra otrajā pusē. Vēsturē šis novembris ieies vien ar 2 siltuma rekordiem (1 absolūto dienas siltuma rekordu) mēneša sākumā, bet vairāk ar savu noturīgi sauso laiku.     Kopumā 2014. novembra vidējā gaisa temperatūra bija +2,3, kas ir nedaudz - 0,7 grādus virs normas… [Lasīt vairāk]

    Ir noslēdzies gada 10. mēnesis - oktobris, un atlicis vēl pēdējais rudens un priekšpēdējais šī gada mēnesis - novembris, kas gan daudziem neasociējas ar tiem patīkamākajiem laikapstākļiem, tomēr katrā gada mēnesī ir jāatrod sava burvība un šarms. Piemēram, aizvadītais oktobris, kas pārņēma stafeti no visnotaļ siltā un sausā septembra, šogad ir izcēlies ar lieliem laikapstākļu kontrastiem - vasarīgi siltam un sausam laikam sekoja plūdi, jauni nokrišņu rekordi, kailsals, vēlāk atkal silts un pat rekordsauss laiks - patiešām piedzīvojām vienā mēnesī teju visu, ko Latvijā iespējams piedzīvot gada laikā. Līdz ar to oktobris gādājis par rekordiem - vismaz 5 siltuma, 11 aukstuma rekordiem, kā arī par 1 absolūto dienas siltumu un 1 dienas absolūtā aukstuma rekordu, arī daudziem nokrišņu rekordiem un pat sausuma rekordu. Raksta beigās prognoze novembrim.

      Oktobra vidējā gaisa temperatūra (+6,5) kopumā gan ir bijusi ļoti tuva ilggadīgi vidējam - tikai 0,1 grādu zem normas,  tādējādi ierindojoties datu rindas vidusdaļā. L…

[Lasīt vairāk]

    Kokos aizvien vairāk sārtojas lapas, daži gājputni jau prom - skaidrs, ka rudens ir uz palikšanu. Taču iesācies tas ļoti jauki - septembris bijis gan sauss, gan silts, gan saulains - siltajās dienās vēl atsaukdams patīkamos vasaras mirkļus un pārspēdams kādus 4-5 siltuma rekordus, kas salīdzinot ar pārējiem šī gada mēnešiem ir maz. Drīzāk šo septembri varētu nosaukt par sausu (piektais sausākais) it īpaši jau pēc ļoti slapjā augusta. Šajā rakstā atskatīsimies uz aizvadīto septembri un raksta beigās arī prognoze oktobrim.     Šī gada septembris ar vidējo gaisa temperatūru +12,7 ir bijis grādu siltāks par normu (+11,7) un 0,8 grādus siltāks par pagājušā gada septembri, kopumā ierindojoties pie siltākajiem septembriem kā 24. siltākais, šajā gadsimtā drīzāk pie siltajiem kā vēsajiem septembriem. Vidējā gaisa temperatūra septembrī pārsvarā bija virs normas - no 0,1 - 0,5 grādiem virs normas 5.,6., 17., un 26. septembrī līdz pat 3,5-4 grādiem virs normas mēneša siltākajās dienās - 8. un 12.,13. septembrī, savukārt zem normas temperatūra bija atsevišķos periodos - 1.-4., 15.,16. u… [Lasīt vairāk]

        Kaut gan šajās dienās domas vairāk ir aizņemtas ar pēdējo dienu karstuma rekordiem un negaisiem, tomēr ir pēdējais laiks atskatīties uz aizvadīto vasaras vidus mēnesi jūliju. Aizvadītajā jūlijā tikai pa īstam sevi parādīja šī gada vasara - kopumā praktiski viss mēnesis aizritēja ar siltu, mēneša sākumā (ap 5.-10. jūliju) un beigās arī karstu laiku, bet lietus kopumā lija reti, tomēr brīžiem nokrišņi bija visai stipri (vai pat ekstremāli - par to zemāk). Karstākajās mēneša dienās tika uzstādīti tikai 17 maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 1 jauns dienas maksimālās gaisa temperatūras rekords, kas gan nav tik daudz, bet kopumā šo jūliju mēs atcerēsimies kā ļoti siltu un salīdzinoši sausu.     Šī gada jūlija vidējā gaisa temperatūra bija +19,7, kas ir 2,7 grādus virs normas. Tādējādi 2014. gada jūlijs kļūst par 5. siltāko jūliju Latvijā novērojumu vēsturē. Tikai par pāris grāda simtdaļām siltāks ir 2003. gada jūlijs, bet jūliji ar vidējo gaisa temperatūru +19,8 (2001, 2011) dala jau otro un trešo pozīciju. A… [Lasīt vairāk]