Raksts papildināts svētdienas, 4. februāra, vakarā

Pēc aizvadītajām, salīdzinoši siltajām dienām, šonedēļ par sevi atkal liks manīt ziema.
Tuvākās nedēļas laikā mūsu reģionu sķērsos vairāki cikloni, sākumā nesot lietu, bet nedēļas gaitā nokrišņi pakāpeniski pāries sniegā. Nedēļas vidū, gar aizejošā ciklona aizmuguri īslaicīgi ieplūdīs aukstāka gaisa masa, tomēr, jau trešdienas pievakarē, Latvijai pietuvosies jauns ciklons atnesot krietni siltāka gaisa masas.

Šobrīd galvenie modeļi - GFS un ECMWF prognozē, aukstas gaisa masas ienākšanu mūsu reģionā, sākot no svētdienas vakara (attēls zemāk). Aukstākā gaisa masa virs Latvijas būs pirmdien dienā, kad temperatūra pusotra kilometra augstumā pazemināsies līdz -18.

 

Naktī no svētdienas uz pirmdienu, gaidāms daļēji mākoņains laiks. Nakts otrajā pusē, vietām, īpaši Kurzemes austrumu daļā un Zemgales rietumos, sniegs.
Visā valstī sals. Temperatūra sākot no -3 piekrastē, -6 Vidzemē un centrālajos rajonos, līdz -9...-1…

[Lasīt vairāk]

    Ikdienā mēs sastopamies ar dažādām optiskajām parādībām, tomēr visbiežākās ir tieši halo parādības. Halo latviski mēdz dēvēt par Saules dārzu, viltus Saulēm, retāk par apdārzu. Īsumā sakot, halo ir loki, apļi, vai arkas ap gaismas objektu, bieži tie ir krāsaini. Vairums cilvēku ir redzējuši halo vienu, varbūt vairākas reizes. Patiesībā šī parādība ir novērojama bieži (biežāk kā varavīksnes!), piemēram, 22 grādu halo(1) ir redzams vidēji 100 dienas gadā, bet parhēlijs(2) – vidēji 73 reizes gadā. Nereti vairāki halo veidi ir redzami vienlaikus.

       Visi halo veidi veidojas gaismas stariem lūstot un atstarojoties sīkos ledus kristālos, kuri atrodas mākoņos 9 - 12 km augstumā. Jāpiebilst, ka gaismas objekts var būt gan Saule, gan Mēness, gan ielas laternas. Neparastākie ledus kristālu veidotāji ir slēpošanas trasēs esošie sniega lielgabali! Spalvu – slāņu(Cirrostratus) un spalvu (Cirrus) ir divi galvenie mākoņu veidi, kuros sastopami piemērotas formas kristāliņi. Reizēm aukstā laikā šādi kristāliņi veidojas tuvu zemei un gaismā izskatās kā mirdzoši dārgakmeņi, šo efektu mēdz dēvēt par „dimanta putekļiem” (diamond dust). K…

[Lasīt vairāk]

Cilvēki ikdienā parasti redz (bet ne atpazīst) 10 parastākos mākoņu veidus. Tomēr tikai salīdzinoši neliela sabiedrības daļa zin to, ka bez šiem desmit parastākajiem veidiem pastāv arī divas krasi atšķirīgas mākoņu formas – sudrabainie (NLCs) un perlamutra mākoņi (PSCs).
Perlamutra mākoņus šajā rakstā tālāk neaplūkosim, jo tie mūsu platuma grādos neparādās (lai gan nav pilnībā izslēgts – tie ir novēroti pat Anglijas dienvidos).

Sudrabainie mākoņi nav pieskaitāmi pie parastajiem troposfēras mākoņiem, galvenokārt tāpēc ka tie atrodas aptuveni 82 km virs zemes virsas – mezosfērā. Pastav uzskats, ka sudrabainie mākoņi sastāv no ārkārtīgi sīkiem ledus kristāliņiem. To pētīšana ir sarežģīta, jo tie atrodas par augstu zemes aparatūrai, bet par zemu kosmiskajām iekārtām.

Lai veidotos šie mākoņi, temperatūrai mezosfērā jāpazeminās vismaz līdz -125 grādu atzīmei.
Bet ar zemu temperatūru vien nepietiek, vajadzīgi arī mikroskopiski puteklīši (kondensācijas kodoli) ap ko veidoties ledus kristāliņiem. Bet no kurienes rodas sīkie puteklīši? I…

[Lasīt vairāk]