Piedzīvojam šī gada trešā mēneša pirmo nedēļu. Šoreiz, tāpat kā pagājušogad, pavasaris atkal sācies agri - jau februārī, tāpēc marts atkal ne tikai kalendārā, bet arī dabā jau ir pirmais pavasara mēnesis. Šķiet ka ne tikai pavasara ziņā vien šis gads jau atkal dodas pa pēdām pagājušajam - arī aizvadītā ziema kopumā kā "ziemīga" valstī vidēji nav vērtējama - tādi īsti Latvijas ziemas laikapstākļu brīži (kas gan biežāk ir sals un sniegs, nevis atkušņi) šoziem bija īsi un pat ne visai spēcīgi, pie tam pat tie īsie ziemas brīsniņi izteiktāki bija ziemas pirmajā pusē, nevis aizvadītajā februārī. Runājot konkrētāk ne par ziemu kopumā, bet aizvadīto februāri, to varētu raksturot kā vieglu ziemiņu ar pavasara garšu - mēneša pirmajā pusē piedzīvojām arī vairāk vai mazāk izteiktus sala un sniega periodus, bet mēneša otrajā pusē jau lēnītēm, pakāpeniski ienāca pavasaris, kas līdz ar pirmo pavasarīgo lietutiņu noskaloja ne tikai vēl šur tur palikušo sniega segu, bet arī pēdējās cerības par kārtīgu ziemu šajā ziemas sezonā. Februāris kopumā, lai gan tomēr ne tik silts kā pagājušogad, turpina pēdējā laika nemainīgo tendenci - laikapstākļi ar temperatūrām lielākoties virs normas, kas pēc prognozēm sola turpināties arī martā. Rakstā par visu plašāk.          2015. gada februāra vidējā temperatūra bija -0,2, kas ir 4,6 grādus virs normas, līdz ar to tas kļuvis par kalendārās ziemas siltāko mēnesi (šoreiz gan ar minimālu grādu starpību) un 13. siltāko februāri ilggadīgajā datu rindā. Salīdzinot ar pagājušā gada februāri, šis bija 0,6 grādus vēsāks. Tomēr šajā gadsimtā ir bijuši divi vēl siltāki februāri - 2002. un 2004. gada februāris - siltākais šajā gadsimtā, kura vidējā gaisa temperatūra bijusi vēl 1,9 grādus augstāka kā aizvadītajam. Ilggadīgi vidēji siltākais ir bijis 1990. gada februāris ar vidējo temperatūru +3,3. Aizvadītajā mēnesī vispār bija tikai 1 diena (16. februāris), kuras vidējā temperatūra bija aptuveni pusotru grādu zem normas, pārējā laikā tā bija sākot no 0,5 līdz 7 grādiem virs pēdējo 9 desmitgažu vidējā rādītāja Latvijā. Mēneša gaitā tika uzstādīts viens atkārtots un 10 lokāli siltuma rekordi, un arī 1 dienas absolūtais gaisa temperatūras rekords (visi šie rekordi tika uzstādīti 10., 11. un 19.-21. februārī) Mēneša siltākā diena bija 24. februāris (+3,2), kas gan bija tikai 9. siltākā diena visas kalendārās ziemas laikā, bet mēneša aukstākā diena bija 16. februāris ar vidējo temperatūru -6,2. 16. februārī tika uzstādīta arī mēneša viszemākā temperatūra (-20,1 Zosēnos), savukārt mēneša visaugstākā gaisa temperatūra tika uzstādīta 10. februārī Mērsragā (+9,6).     Februārī, atšķirībā no 2 iepriekšējiem kalendārās ziemas mēnešiem, aktīva cikloniskā darbība nebija novērojama, tomēr arī dienu skaits, kad laikapstākļus noteica anticikloni, sastādīja vien ceturto daļu. Visbiežāk Latvija neatradās ne ciklonu, ne anticiklonu ietekmē, kas sekmēja lielu mākoņainību un mazu nokrišņu daudzumu - kopējais nokrišņu daudzums februārī bija vien 21,4 mm, kas ir tikai 62% no vidējā rādītāja. Aptuveni puse no tiem bija sniegs un slapjš sniegs (izteiktāk mēneša sākumā), bet mēneša otrajā pusē biežāk lija. Pastāvīga sniega sega februārī pārsvarā bija vien austrumu rajonos, biezumā līdz 5-20, Alūksnes augstienē un Siguldā maksimāli sasniedzot 29-32 cm, kas gan februāra pēdējās dienās ievērojami samazinājās. Pārējā valstī sniega kārta nepārsniedza 5 cm biezumu un bija vairāk vai mazāk periodiska.     Dziļu ciklonu trūkums nodrošināja samērā lēnu vēju, kas komplektā ar augstu gaisa mitrumu īpaši mēneša beigās veicināja miglu veidošanos. Stiprāks vējš februārī valdīja mēneša sākumā, kad Latvijā vēl bija lielāka ciklonu aktivitāte, maksimālo vēja ātrumu brāzmās (29 m/s) sasniedzot Ventspilī, 8. februārī. Tiesa, tik stipras vēja brāzmas bija īslaicīgas un kopumā stiprs vējš februārī nebija raksturīga parādība.     Arī februāris, līdzīgi kā janvāris izcēlās ar mazu saules spīdēšanas ilgumu - vien aptuveni 50 stundām, kas ir par 20% mazāk par vidējo rādītāju.

LAIKAPSTĀKĻU RAKSTUROJUMS PA DEKĀDĒM

    Februāris iesākās ar diezgan siltu laiku, kas turpinājās visu februāra pirmo dekādi. Gaisa temperatūra dienās visbiežāk bija tuva nullei - ap +3...-3, bet naktīs ap -1...-10. Dekādes pirmajā pusē Latvijā nokrišņi bija novērojami vien no aizejošā ciklona darbības, bet kopumā to bija maz, jo atradāmies mazkustīgā gaisa masā. Situācija mainījās 6. februārī, kad valsti no ZR sasniedza spēcīgāks ciklons, 2-3 dienu garumā atnesot nokrišņus - sniegu, lietu un slapju sniegu. Aiz ciklona aukstās frontes 8. februārī Latvijā līdz ar vētrainu vēju ieplūda aukstāks gaiss (temperatūrai naktīs noslīdot līdz pat -7...-16), kas gan nebija uz ilgu laiku, jo jau pēc dienas valsti pārstaigāja cita ciklona siltā fronte, aiz kuras dekādes sākumā ieplūda pavasarim raksturīgs siltums - gaisa temperatūra, uzspīdot saulei, sasniedza no +1...+5 grādiem austrumos un jūras piekrastē Vidzemē līdz +6...+9 grādiem pārējā valstī. Jūtama sniega sega visu dekādi saglabājās valsts austrumos - biezumā no 5 līdz 25 cm, 8.-9. februārī Alūksnē sasniedzot 29 cm. Pārējā valstī sniega sega nepārsniedza 5 centimetrus. Dekādes kopējais nokrišņu daudzums bija 14,9 mm - 123% no normas, bet vidējā gaisa temperatūra - -1,6, kas ir 3,8 grādus virs vidējā rādītāja (-5,4), līdz ar to šī bija ne vien aukstākā un slapjākā, bet arī kontrastiem bagātākā februāra dekāde - dekādes augstākās un zemākās temperatūras ar 26 grādu starpību tika fiksētas vien ar 30 stundu atstarpi.

Dekādes augstākā gaisa t. +9,6 (10.II Mērsragā)

Dekādes zemākā gaisa t. -16,0 (9.II Zosēnos)

    Toties lielu daļu februāra otrās dekādes valdīja anticikloni, kaut gan tie nesa atšķirīgus laikapstākļus. Dekādes sākumā laikapstākļus Latvijā noteica anticiklons, kura centrs atradās tālu no Latvijas, līdz ar to kopā ar lielo mitruma daudzumu, laiks Latvijā lielākoties bija apmācies un drūms, brīžiem bija novērojami smidzinoša rakstura nokrišņi - smidzinošs lietus un neliels slapjš sniegs, arī miglas (īpaši 11. II) un neliels apledojums. Gaisa temperatūras pārsvarā bija tuvas nullei (+2...-2). Tomēr dekādes vidū tuvu Latvijai nostiprinājās cita - aukstā un saulainā anticiklona centrs, kas vairāku dienu garumā tikpat kā visā Latvijā atnesa vēsu un saulainu laiku. Temperatūra dienās bija ap 0...-4, bet naktīs noslīdēja līdz -5...-13 grādiem, lokāli Vidzemē līdz -20 grādiem. Tomēr dekādes pēdējās dienās Latviju sasniedza neliela cikloniska darbība, atkal nesot mākoņainību un nelielus nokrišņus, tomēr arī siltāku laiku. Gaisa temperatūrai gan naktīs, gan dienās lielā valsts daļā pārsniedzot 0 atzīmi, jau 18. februārī Latvijā sākās meteoroloģiskais pavasaris (līdz ar to meteoroloģiskā ziema bija ilgusi 91 dienu, no kurām gan 38 vidējā gaisa t. bija virs 0) Sniega sega šajā dekādē lielākoties bija valsts austrumos - biezumā 5-27 cm, bet dekādes beigās tā bija saglabājusies vien Vidzemē, biezumā līdz 20 cm. Rietumos sniega sega bija vien dekādes sākumā un arī tikai vietām. Dekādes vidējā gaisa temperatūra (-0,7) normu pārsniedza par 4,1 grādu, nokrišņu daudzums (3,5 mm) bija vien 31% vidējā.

Dekādes augstākā gaisa t. +7,2 (19. II Kolkā)

Dekādes zemākā gaisa t. - 20,1 (16. II Zosēnos)

    Mēneša pēdējās 8 dienās laikapstākļus noteica mazkustīgas gaisa masas vai mazaktīva ciklonu darbība, kas veicināja silta gaisa plūsmu no dienvidiem. Gaisa temperatūras dekādes gaitā mainījās maz - dienās tā pārsvarā bija no +2 līdz +8 grādiem, naktīs tuvu nullei  - dažus grādus virs vai zem tās. Tomēr joprojām valdīja samērā liela mākoņainība un mazs nokrišņu daudzums. Jūtamāki nokrišņi valstī tika fiksēti tikai 24. februārī, kad tas bija lietus un 28. februārī valsts austrumos (slapjš sniegs). Pārējā laikā būtisku nokrišņu nebija. Dekādes otrajā pusē, vējam pierimstot, daudzviet bija novērojamas miglas. Sniega sega mēneša pēdējā dekādē bija saglabājusies vien Vidzemes augstienē - joslā no Ropažiem līdz Alūksnei, dekādes sākumā biezumā no 8 līdz 17 cm, bet dekādes beigās tā vairs nebija biezāka par 10 cm. Dekādes vidējā gaisa temperatūra (+1,9) vidējos rādītājus pārsniedza par 6,2 grādiem. Nokrišņu daudzums bija pavisam neliels - vien 27% pēdējā 91 gada vidējā rādītāja.

Dekādes augstākā gaisa t. +8,5 (21.II Saldū)

Dekādes zemākā gaisa t. -5,7 (26.II Ainažos)

Atskats uz laikapstākļu prognozi februārim

    Plašākam ieskatam skatīt tabulu.

Piepildījās	Nepiepildījās	Daļēji piepildījās
7. un 8. februārī valsti šķērsos aktīvs ciklons	Februāra vidū valsti sasniegs jauns ciklons	8.-9. februārī līdz ar Z vēju un īslaicīgākiem sniegputeņiem ieplūdīs aukstāks gaiss, atnesot temperatūras pazemināšanos līdz -3...-12, vietām līdz -20 grādiem
Mēneša 1. dekādes vidējā gaisa temperatūra būs ~3 grādus virs normas, nokrišņu daudzums tai tuvs vai lielāks	Mēneša 2. dekādē nokrišņu daudzums būs 150% normas (!)	Mēneša pirmās dekādes pēdējā dienā valsti pārstaigās siltā atmosfēras fronte, aiz kuras gaiss iesils līdz +4 grādiem
Mēneša 2. dekādes vidējā gaisa temperatūra būs 4 grādus virs normas	Mēneša pēdējā dekādē temperatūra biezāk būs zem nulles un gaidāms sals līdz -15 grādiem	Mēneša 2. dekādes sākumā Latvija atradīsies Atlantijas ciklonu neaktīvajā zonā
Mēneša pēdējā dekādē nokrišņu daudzums būs zem normas	Februāra pēdējā dekādē vidējā gaisa temperatūra būs tuva normai	Mēneša 2. dekādē gaisa temperatūra valsts teritorijā lokāli būs atšķirīga
		Februāra vidus dekādē temperatūra svārstīsies no +6 līdz -10
		Mēneša pēdējā dekādē laikapstākļus virs Latvijas pārsvarā noteiks anticikloni
		Februāra vidējā gaisa temperatūra būs 3 (1-4,5) grādus siltāks par vidējo (drīzāk pareizi)
		Februāris būs par ceturtdaļu mitrāks kā parasti (drīzāk nepareizi)

Punktu piešķiršanas sistēma: 1 punkts - pareizs apgalvojums, 0,5 punkti - daļēji pareizs apgalvojums, 0 punkti - nepareizs apgalvojums

     Šoreiz uzreiz var secināt, ka prognoze nav padevusies tik spīdoša kā iepriekšējās - laikapstākļi šoreiz bijuši krietni atšķirīgi no prognozes. Īpaši šķības bijušas prognozes par laikapstākļiem mēneša otrajā pusē, kas izrādījās krietni siltāki un sausāki nekā prognozē. Precīzāka, piemēram, prognoze būtu bijusi, ja otrās un trešās dekādes prognozes apmainītu vietām - šoreiz prognozē laikapstākļi mēneša trešajā dekādē realitātē tuvāk atbilda otrajai dekādei un otrādi. Arī tik agru pavasari prognozes februāra sākumā vēl "nezīmēja". Kopumā prognozei iegūti 8 punkti no 16 jeb 50% precizitāte (subjektīvi precizitāte varētu būt pat vēl zemāka). Pēdējo 5 prognožu vidējā precizitāte ~59%.

2014./2015. gada ziema - starp 10 siltākajām meteonovērojumu vēsturē

     Kaut gan tīri subjektīvi varētu šķist, ka pagājušā ziema bijusi ar mazāk ziemīgiem laikapstākļiem kā šoziem, tomēr 2014./2015. gada ziemas vidējā temperatūra ir -0,6, kas ir 3,3 grādus virs normas. Līdz ar to šī ziema bijusi pat 0,6 grādus siltāka par pagājušās ziemas vidējo temperatūru (-1,2) un ir kļuvusi par pēdējo 7 gadu siltāko ziemu. Ilggadīgo datu rindā tā ierindojusies pie aptuveni 10 siltākajām. Arī nokrišņu vidējā summa (160,8 mm) vidējos rādītājus pārsniedza par 24%. Katrā kalendārās ziemas mēnesī vidējā gaisa temperatūra bija pavisam nedaudz zem nulles; no tiem aukstākais bija decembris (-0,9), bet siltākais februāris (-0,2), kaut gan temperatūras starpība starp mēnešiem bija pavisam neliela. Kalendārās ziemas siltākā diennakts bija 19. decembris (+4,9), bet aukstākā - 7. janvāris ar -11,3 (absolūti zemākā gaisa t. gan fiksēta 28. decembrī Rucavā - 23,1). Kopumā ziemas laikā lielāka sala periodi spēcīgu anticiklonu trūkuma dēļ bija īslaicīgi un vāji, bet pat tad zemākās temperatūras fiksētas tikai lokāli - vietās, kur valdījis bezvējš un skaidrs laiks. Pārējā laikā valdīja nelieli sala periodi, vai, vēl biežāk, - atkušņi, kurus lielākoties atnesa Atlantijas cikloni. Sniega gan, neskatoties uz siltākām temperatūrām, bijis vairāk kā pagājšziem - šogad lielāko valsts daļu sniegs klāja aptuveni 45 dienas, valsts austrumos teju visu kalendārās ziemas periodu, biezumā sasniedzot pat 30 cm. Piemēram, Rīgas centrā, kur kalendārās ziemas vidējā gaisa temperatūra pat bija mazliet virs 0, vidējais perioda sniega segas biezums bija 1,6 cm, atšķirībā no tikai 0,3 cm pagājušajā ziemā. Tomēr stabils un drošs ledus Daugavā pie Rīgas šogad nemaz neizveidojās.

Marts gaidāms pārsvarā silts, nokrišņu daudzums būtiski nepārsniegs vidējos rādītājus

    Marts iesācies ar nelielu ciklonisku darbību, kas atnesusi arī diezgan lielu nokrišņu apjomu, īpaši 2., 3. martā. Gaisa temperatūra ir mazliet zemāka kā februāra beigās, naktīs (īpaši pēdējās) daudzviet ir sals. Tomēr jau rīt, 7. martā situācija sāks mainīties. Aiz jau gandrīz izsīkušā ciklona, kas šodien un naktī lēnām pārstaigā valsti, gaisa temperatūra paaugstinās un rīt (7. martā) tā jau sasniegs +3...+7, tomēr debesis būs pārsvarā apmākušās, tomēr jau vakarā valsti no rietumiem sāks pārstaigāt cita ciklona siltā fronte, atnesot nelielu lietu. Tā vairs neļaus gaisam atdzist - temperatūra naktī būs tikai grādu vēsāka kā dienā, tomēr gaidāms arī visai stiprs vējš (piekrastē iespējamas brāzmas pat līdz 20 m/s). Toties svētdien, 8. martā, pēc frontes mākoņi pamazām izklīdīs - īpaši Kurzemē, kur gaidāma saulaina diena. Gaisa temperatūras siltajā sektorā būs netipiski augstas - pārsvarā ap +10...+13 grādiem, vien piekrastēs, kur DR vējš nesīs vēsāku gaisu no jūras, temperatūras nepārsniegs +7 grādus. Nakts uz 9. martu arī būs silta - +1...+5. Turpmākajās 2 dekādes dienās gaisa temperatūra daudz nemainīsies - dienās +6...+11, naktīs 0...+4, debesīm skaidrojoties līdz -4, nokrišņi nav gaidāmi, jo neatradīsimies ciklonu darbībā, tomēr dienās mākoņi brīžiem aizklās sauli. Dekādes kopējais nokrišņu daudzums būs mazliet virs normas, temperatūra ~6 grādus virs normas.    Marta otrās dekādes (11. - 20. III) pirmajās dienās Latvija atkal atradīsies pa vidu cikloniskai un anticikloniskai darbībai, tāpēc gaidāma samērā liela mākoņainība, var veidoties miglas, iespējami nelieli nokrišņi. Gaisa temperatūra varētu mazliet pazemināties - dienās ap +5...+7, naktīs +1...-4. Tomēr vēlāk uz rietumiem no Latvijas izveidosies spēcīgs anticiklons, kas pamazām varētu virzīties austrumu virzienā. Arī visu turpmāko dekādi laikapstākļus noteiks lielākoties anticikloniska darbība, atnesot lielākoties saulainu un nemainīgi siltu laiku - dienās temperatūra ap +5...+10, naktīs ap nulli. Nokrišņu varbūtība ir neliela. Iepriekš prognozes uzrādīja arī aukstāka un sausāka gaisa ieplūšanu Latvijā šajā laikā, tomēr šāda varbūtība ir niecīga; ļoti ticams, ka tomēr valdīs silts laiks. Dekādes vidējā gaisa temperatūra varētu būt aptuveni 5 grādus virs normas, nokrišņu daudzums būs krietni zem vidējā.     Marta 20-tajos datumos anticiklona darbība kļūs vājāka, līdz ar to laikapstākļus atkal vairāk sāks noteikt cikloni, tomēr lielus nokrišņus tie nenesīs - ciklonu frontes būs izplūdušas un ar nelielu nokrišņu daudzumu. Starp cikloniem augsta spiediena atzaros gaidāmi arī saulaināki brīži. Temperatūra daudz nemainīsies vai nedaudz pazemināsies vēsāku un mitrāku gaisa masu ietekmē. Temperatūra diennakts gaišajā periodā varētu saglabāties ap +4...+9 grādiem, naktīs +3...-4. Mēneša pēdējā trešdaļa gaidāma aptuveni 3 grādus siltāka par normu, nokrišņu daudzums aptuveni atbildīs vidējam vai būs nedaudz mazāks par to.     Marts kopumā atkal gaidāms silts un viens no siltākajiem - vidējā gaisa temperatūra vidējos rādītājus (-1,2) varētu pārsniegt par aptuveni 4 grādiem (atsevišķi modeļi gan neprognozē anomāliju lielāku par +2...+3). Ja prognoze piepildīsies, marts var kļūt par vienu no siltākajiem un būs ar līdzīgu vidējo temperatūru kā 2014. gadā.

Atcerieties, ka ILGTERMIŅA PROGNOZES NEVAR UZTVERT PILNVĒRTĪGI, jo laikapstākļus uz priekšu paredzēt ir ļoti sarežģīti! Tās var ieskicēt gaidāmās laikapstākļu tendences, nevis konkrētus laikapstākļus!

P.S. Lai labs noskaņojums un darba spars martā uzvar ikdienas likstas un pavasara nogurumu!:)

P.P.S. Turpmāk centīšos publicēt rakstus laicīgāk.

Rakstā izmantotie avoti:

• Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sagatavotais pārskats par 2015. gada februāri
• LVĢMC twitter konts
• Krievijas hidrometeoroloģijas centra prognoze tekošajam mēnesim (krieviski)
• Lietuvas meteodienesta (ECMFW) prognoze tuvākajām 4 nedēļām
• Igaunijas hidrometeoroloģijas institūta prognoze martam (igauniski)
• Accuweather.com prognoze Rīgai martam (mainās katru dienu)
• LSM.LV infografika par aizvadīto ziemu

Attēlu autori (attēli ņemti no meteolapa.lv):

• 1. fotogrāfija - Migla (galerija "Hannas atnākšana")
• 2. fotogrāfija - gubumākonis ("Vētrains 8. februāris")
• 3. fotogrāfija - Ceļotājs ("Ataust balts un sniegots rīts")
• 4. fotogrāfija - Rūdolfs ("Starp ziemu un pavasari")
• 5. fotogrāfija - Migla ("Februāra pēdējā nedēļa")
• 6. fotogrāfija - gubumākonis ("Ziemu meklējot")
• 7. fotogrāfija - Migla ("Ziema turpinās")
• 8. fotogrāfija - gubumākonis (no galeriju apkopojuma "Februāra foto noskaņas")
• 9. fotogrāfija - Migla ("Kad izklīst migla.")

         Attēliem ir tikai ilustratīva nozīme!