Jau pāris nedēļas turpinās parakstu vākšanas akcija,kas aicina nepieņemt grozījumus noteikumos par koku ciršanu.Akcijas būtība – aicināt Ministru kabinetu nepieņemt grozījumus noteikumos „Par koku ciršanu mežā”,kas,pirmkārt,paredz vēl intensīvāku Latvijas mežu izciršanu,turklāt apjomīgas kailcirtes plānojot arī mūsu īpašajā dabas joslā – jūras piekrastes mežos.Otrkārt,ar šiem noteikumiem paredzēta cērtamā meža caurmēra samazināšana,kas ir pretrunā ar jau apstiprināto valsts mežu politiku.Te gan jāpiebilst,ka ar nosaukmu Valsts meži notiek kārtējā tautas maldināšana,tāpat kā savulaik ar bēdīgi slaveno Lavijas krājbanku,kas atradās vien uz Latvijas zemes,un ne vairāk.Līdz 2009.g. LVM bija valsts akciju sabiedrība,bet no tā laika jau tikai A/s,tātad privāts uzņēmums.

Mežs ir Latvijai būtiskākais resurs un lielākā vērtība.Tas,kas pa šiem gadiem ir izcirsts vairs nav skaitāms miljonos eiro.LVM pārvaldībā ir 1,63 miljoni ha Latvijas zemes.Ja tas nodokļos dod ap 53 miljonu peļņu budžetā (domāju,ka patiesais skaitlis ir daudz lielāks),tad nav grūti aplēst kāds ir uzņēmuma reālais ienākums.Ja ienākmi par pārdoto koksni būtu novirzīti valsts labklājības attīstībai,tad daudzas no esošām problēmām valsts budžetā vispār nebūtu,bet pat tad būtu vieta pāmetumiem,par pārāk nesaudzīgu mežu izciršanu,bet tagad…

Ir notikušas vairāk kā 25 sanāksmes,bet patiesa,demokrātiska un neatkarīgi koordinēta diskusija par meža apsaimniekošanu, ņemot vērā gan ekonomisko,sociālo un dabas vērtību,nav bijusi.Nekādi iebildumi un dabas saglabāšanas ieteikumi nav ņemti vērā.Savukārt Grozījumu apspriešana bija orientēta uz vienas šauras privāto interešu grupas mērķu sasniegšanu.Palasot dažādus materiālus par šo aktuālo tēmu,redzot, galvenokārt, šī noziedzīgā projekta aizstāvju un bīdītāju pozīciju,ir skaidrs,ka neremdināmā naudas kāre ir noteicošais faktors.Ir zināms,ka vairāki no a/s „LatvijasValsts meži” valdes locekļiem „sēž uz vairākiem krēsliem”vienlaikus,kas rada pamatotas aizdomas par interešu konflikta situāciju uzņēmuma pārvaldībā.Safabricētie argumenti ir nožēlojami,daudzviet arī nepatiesi.Mežizstrādes nozarei cieši piesaistīti ļaudis pēkšņi kļūst par pašiem objektīvākajiem viedokļu paudējiem un teju zinātniekiem,kad runa iet par mežu izciršanas apjomu palielināšamu.Un ja tu esi tikai dabas draugs,tad tavām pretenzijām nekāda svara nav.Savulaik skandināvi kritiski novērtēja mūsu „saimniecisko rīcību”mežos,arī EK aizrādīja par nesaimniecisko mežu izmantošanu.Taču saimnieciskā puse un prognozējamās sekas notiekošajam vājprātam vadošos neuztrauc.Šobrīd arī Igaunijas NVO aicina Latviju nepieļaut savas valsts kļūdas mežu nozarē.Vēstuli Latvijas Ministru kabinetam ir parakstījuši:

• Igaunijas Dabas fonds,
• Vides aizsardzības biedrība
• Igaunijas zaļā kustība
• Igaunijas vides likumdošanas centrs
• Nevalstiskā organizācija West Coastland
• Igaunijas ornitologu b-ba

Igaunijas piemērs minēts kā pozitīvs pamatojums,kas aicina nepieļaut viņu pielaistās kļūdas,bet mācīties no tām.Valdība,kas strādātu valsts un tautas labā,tā arī darītu.27 neatkarības gadi ir apliecinājums,ka nekāda kļūdu analizēšana nebūs.Un tāpēc mēs vēl ilgi būsim tālā pakaļā visiem un visā.Tik beztiesīgi mēs nekad neesam bijuši,un to tur augšā ļoti labi saprot,tāpēc pie mums nesodīti iet cauri tas,kas nevienā normālā valstī nebūtu iespējams.Pēdējās desmitgadēs ir noārdīts daudz kas,ko nedrīkstēja noārdīt.Tai skaitā arī mežs.Latvijas meži pārāk intensīvās izciršanas dēļ jau tagad kļūst par oglekļa emisijas avotu,nevis piesaistītāju un uzkrājēju.Pēc mežu fragmentācijas (ar mežu neapklātās meža zemju platības īpatsvara)Latvija jau vairāk nekā 10 gadus ir vienā no pirmajām vietām Eiropā!!! Citiem vārdiem sakot,šo bēdīgo bildi veido kailcirtes. Šie grozījumi mežu fragmentāciju vēl krietni palielinās.Vienā rakstā nav iespējams uzskaitīt visu to ļaunumu,kas tiek un tiks nodarīts dabai,tāpēc tikai viens piemērs.Engures ezers.Viens no lielākajiem un arī viens no seklākajiem.Ezerā ietek vairākas dažāda lieluma upītes,bet jau labi sen tās lēni mirst.Upīti uztur dažādi strautiņi un urdziņas,kas nāk no meža, ja meža nav,tad arī upīte iet bojā.Upītes baro Engures ezeru,tās ir ezera dzīvības artērijas,ja to nebūs,nebūs arī Engures ezera,tas ļoti ātri pārvērtīsiies par purvu.

Tiek stāstīts,ka izcirsto vietā tiek stādīts jauns mežs.Es labi redzu,cik tiek stādīts un cik ne.Bet arī tas iestādītais NEKAD nebūs vairs tāds,kā nocirstais.Lasīju te dažas intervijas ar cilvēkiem,kam it kā ir mežsaimniecības izglītība.Sajūsminās,ka mežs tagad aug daudz ātrāk – 10 gados stumbra caurmērs jau esot 20cm.Pēc 20gadiem mežs būšot jau cērtams.Raža ir jānovāc.Vai tas cilvēks kādreiz ir paskatījies tā 20centimetrīgā gadskārtas? No tās koksnes iznāk tikai zemas kvalitātes malka.Var domāt,ka tas „mežsaimnieks”neko vairāk no koka kā slotaskātu nav rokās turējis.Ja tā tiks saimniekots,tad cik mēs pēc gadiem maksāsim par lietaskoksni?

Starp citu, arī šeit meteolapā kādā diskusijā par mežiem,viens kaut ko muldēja,ka ar mežiem viss ir kārtībā,raža jāvāc.Jā,ja tiek runāts ar pārliecību par lietām,par kurām nav nekādas sapratnes,tad tā ir tiešām tukša muldēšana.Būtiskākais ir tas,kas ir tas ražas vācējs.Ja āzi ielaidīsim dārzā,tas arī it kā novāks ražu.Nevajag likt vienādības zīmi starp kartupeļu lauku un mežu.
Jau sen mežus vairs nezāģē ar zāģiem,to vietā superjaudīga tehnika,kuru ražība simtkārt lielāka.Strādā arī pa naktīm,alkatība ir patiesi ar prātu neaptverama.Sen vairs nav modē sanitārās cirsmas,tāpat izlases cirsmas,jo tur jau modernā tehnika nevar sevi parādīt.Bet tieši vecie un resnie koki ekosistēmā nodrošina dzīves apstākļus īpaši aizsargājamām sugām.Ja MK plānotie grozījumi paredz cirst jau 25 – 30cm sasniegušus kokus,tad tas nozīmē,ka Latvijā vairs nebūs lielie putni – klinšu ērglis,jūras ērglis,melnais stārķis un virkne dobumperētāju.Un vēl kāds faktors.100gadīgai priedei ir vērtīgāka koksne,kā 30centimetrīgai.Tikai šie vienas dienas saimniekotāji taču neies gaidīt,un mums tiek melots,ka 70gadīga priede tik pat kā vairs nekur neder.Priede sāk bojāties no 140gadu vecuma,egle sasniedzot 100gadus.Tā lūk.
Visus neatkarības gadus mežs tika izmantots tikai kā ražošanas līdzeklis,ignorējot visu tā daudzveidīgo nozīmi.Arī šā brīža valdības nodomi neatgriezeniski ietekmēs mežu ekosistēmas.Kaut vai tikai augsnes erozijas dēļ mūsu meži nekad vairs nebūs tādi,kādi tie ir tagad.Savtīgi izplānotie grozījumi ir noziegums pret vidi,pret sabiedrību un valsti kopumā.Ministrija,kas to visu grib dabūt gatavu,nedrīkst saukties par zemkopības ministriju.

Es aicinu meteolapiešus parakstīties pret šiem grozījumiem,kurus plāno apstiprināt jau 18.decembrī.Parakstīties var atverot Googlē „100 kailcirtes Latvijai!Nē!”.