Februāra otrajā nedēļā tiek prognozēts lielākais ziemas aukstums, gaisa temperatūrai pazeminoties zem mīnus 20 grādiem. Lielākais aukstums tradicionāli būs Latgalē un Vidzemes augstienē. Turpretī Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē, no Mērsraga līdz Kolkai, būs vismazākais sals.
Lielo aukstumu uzturēs anticiklons no Krievijas, kas pārvietosies uz Somiju, vēlāk uz Skandināviju. Jau pirmdienas rītā atmosfēras spiediens Latvijā ir ap 770 dzīvsudraba stabiņa milimetriem. Nedēļas laikā spiediens turpinās paaugstināties.
Par nedēļas vizītkarti kļūs austrumu vēji. Gaidāms mērens līdz brāzmains austrumu vējš. Līdz ar to, pēc sajūtām būs aukstāks, nekā patiesībā rāda termometrs.
Nedēļas lielākais ieguvums būs saule. Beidzot gaidāmas vismaz dažas saulainas dienas un varēs manīt dienas pieaugumu. Un tad, pavasaris vairs nebūs aiz kalniem.
12. febs no rīta apmācies. T. -5*. Spiediens atkal pakāpies līdz 785 mm. Lēns vējš no ZA, vai bezvējš. Pēcpusdienā apmācies, dūmaka (smacenis?). T. -4*. Vakarā līdzīgi. Dūmaka pastiprinājās. Pašlaik t. -6,7*. Spiediens 783,5 mm, lēni krīt.
SILTĀKĀ DIENA 2014.g. No rīta +2,C>AC,mākoņains. Pēcpusdienā +5,saulains. Vakarā saulains. Nākošā rītā +1,apmācies.
AUKSTĀKĀ DIENA 1994.g. No rīta -24. Pēcpusdienā -15. Nākošā rītā -31.
Apmākusies diena, t sasniedza max-3, tagad -7. Pilnmēness, kāds zina, kas tā par spožu zvaigni (Planētu) R pusē ap plkst.18 līdz 20iem?
Tā ir planēta Venēra, dēvēta arī par Vakarzvaigzni (vai Rīta zvaigzni, kā nu kurā laikā), 3. spožākais debesu objekts aiz Saules un Mēness. Pašlaik (februārī) tā ir sevišķi spoža, sasniedzot zvaigžņlielumu -4,6. Pēc mēneša pusotra (marta beigās) Venēra un Zeme maksimāli satuvināsies, lai pēc tam pamazām attālinātos, un šī gada beigās attālums būs pieaudzis gandrīz 6 reizes, un arī spožums gada gaitā pamazām bālēs. Taču viņa tāpat paliks spožākā starp visām zvaigznēm un planētām (kad vien būs redzama). Trešā vieta Saules sistēmā (pie Zemes debesīm) viņai garantēta. Ja vien kaut kur Galaktikā neuzliesmos kāda supernova. :))
Man škiet Tu Līvanu pašpuika nedaudz maldini cilvēkus.. Plānētas un zvaizgnes nav viens un tas pats..
Venēra ir spožākā planēta , ko mēs redzam no Zemes, bet kas attiecās uz zvaizgņu spožumu pēc Saules, mūsu dabīgā pavadoņa Mēness, tad nākamā spožākā zvaizgne is Sirius pēc zvaigņu lieluma koeficienta. Tātad spožākā zvaizgne pēc Vēnēras (pavasarī ) un Jupītera (rudens periodā) ir Sirius mirdzošā zvaigzne no Grieķu valodas -1.46 magnitūdas spožums.
Šeit būs īsais kurss par zvaizgņu raksturojumu.
Bet visas zvaigznes iespējams raksturot ar diviem galvenajiem raksturlielumiem - starjaudu un spektra klasi. Zvaigznes atšķiras pēc redzamā spožuma, taču tas nedod priekšstatu par patieso enerģijas daudzumu, ko zvaigzne ik sekundi izstaro kosmiskajā telpā - starjaudu. Zvaigzne, kas izstaro spēcīgi, bet atrodas tālu, var pie debess izskatīties mazāk spoža nekā tuva zvaigzne, kas staro pavisam vāji.
Ko sēsi to pļausi !!
Viss ir normāli-savējie sapratīs:)Debesīs naktī ir TIKAI zvaigznes un Mēness. To zinātnieki lai šķiro, kura ir planēta un kura"saule". Bet Vakarzvaigzni vakardienas vakarā nepamanīt bija grūti, nu ļoti spoža:))
Zini, pirms meklēt, kam piekasīties, labāk RŪPĪGI izlasi, ko es biju uzrakstījis! Nezinu, kādas īsti piekrastes mežos Tu dzīvo (vārdam "Bernāste" pat Google nedod atbildi), kādu izglītību esi ieguvis un ko īsti gribēji pateikt, tādēļ ieteiktu labāk pārdomāt, ko un kā rakstīt! Pat, neņemot vērā milzīgo daudzumu valodas kļūdu, tieši no Tava teksta dveš neprecizitātes un pretrunas, kas var novest maldināšanā!
1) To, ka zvaigznes un planētas nav viens un tas pats, es zināju jau ļoti sen, kad vēl mācījos skolas pirmajās klasēs. Un, jādomā, zina vairums mūsdienās dzīvojošo, normālu izglītību ieguvušo cilvēku.
2) Zvaigžņlielums un zvaigžņu spožums nav gluži viens un tas pats, kaut arī tieši saistīts. Zvaigžņlielums ir lielums, ar kādu mēs no Zemes apzīmējam dažādu debess ĶERMEŅU (ne TIKAI zvaigžņu!) spožumu. Zvaigžņlielumu skala ir logaritmiska. Tas nozīmē, ka 1. zvaigžņlieluma zvaigzne ir 2… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Vajadzēja vienkārši pateikt, ka Venēra ir trešais spožākais debess objekts nevis vēl skaidrot kas ir venēra, kas ir zvaigzne Mohikāns 81ais, vēl pasaki, ka saule ir dzeltena un debesis ir zilas.
Ļoti labi, ka Tu to visu zini. Bet, tici man, daudzi nezina, tādēļ centos paskaidrot šo to sīkāk. It sevišķi par tēmu, kas mūsdienās "nav modē". Ceru, ka vismaz kādam noderēja. Visiem viens un tas pats nekad neinteresēs un arī nebūs vajadzīgs. Taču - zināšanu nekad nevar būt par daudz, vien pašiem jāatfiltrē vērtīgās no sev nevajadzīgām. Tādā informācijas pārpilnības laikmetā dzīvojam. :)
Paldies Tev par informāciju
Venēra aplūkojama vakaros uzreiz pēc Saules rieta dienvidrietumos. Ļoti spoža "zvaigzne", kuru "'tauta"' un cilvēki bieži vien notur par lidojošo šķīvīti.. :) un vēl izdomā stāstus par Nebula plānētu ..
šovakar zvaizgnes un planētas traucē vērot spožais Mēness.
Aizvadītā vakaŗā temperatūra Rietumkrastā turējās ap -7*C, DA vējelis ... Aizvadītā diena bija Saulaina un silta pēcpusdienā bija +1*C, varēja sajust, ka Saule pamazām ceļās uz augšu..
Centos palielinājumā nobildēt to venēru, bet nekas, tikai kaut kāds punkts sanāca kadrā.
Lai kaut kas sanāktu, speciālu tehniku vajag, ar parastu fočuku, lai cik reizes var uzzūmēt, nekas nesanāks. :) Pārāk tālu mūsu kaimiņiene pat savā vistuvākajā punktā. Te ne Mēness, kas, no kosmiskiem attālumiem raugoties, tepat aiz loga.
Vakarā un naktī nekas nemainās. Mierīgs laiks, saliņš maķenīt pieņēmies spēkā, jau vairākas stundas turas ap -7,5°C. Spiediens turpina lēni krist, pašlaik 778 mm.
Šodien galīgs gaismas bads. Visu dienu svina vāks, nekādas cerības uz skaidrošanos. Citādi nekas īpašs, normāli - neliels vējelis, temperatūra arī bez lielām svārstībām - no -5,5°C rītā līdz -4,5°C agrā pēcpusdienā un -6,3°C šobrīd. Spiediens vēl aizvien augsts, tomēruzrāda nelielas krišanas tendences, pašlaik 780 mm.
Man arī nebūtu iebildumu, ja tagad jau sāktos pavasaris - bet tikai tādā gadījumā, ja pa īstam, bez sekojošiem ziemas atgriešanās viļņiem martā un aprīlī, vai arī turoties ilgi mazos plusos zem pelēkām debesīm ar nebeidzamu lietu. Bet nebūtu slikti, ja gan pavasaris, gan vasara sāktos mēnesi ātrāk. :)
Pašlaik meteoweb.ru paredz visticamāk pēdējo aukstuma vilni Februāra beigās, kurš varētu ieilgt līdz Marta pirmās dekādes beigām.
Kā būs, tā būs, redzēsim. Laiks rit savu gaitu, laikapstākļiem nav nekādas daļas par mūsu vēlmēm.
*12.2.2017., svētdiena, Rīga (vērojumu 40. gada 339. diena). Neliela oklūzijas fronte, Naktī uzsniga sniegs, kas gan īpašu sniega segas pieaugumu nenesa, vien atkusušās zemes platības kļuva baltas. DA vējš 1m/s, vakarā bezvējš. Ir nomācies visas dienas garumā. Gaisa temperatūra: plkst. 3:00-5; 9:00-5; 15:00-4; 21:00-6.
Apmācies, vējš iegriezies no R puses, kas priecē. Varbūt uzsnigs...vai uzlīs:)-3*C. Laukā nemīlīgs laiks, tad jau labāk lai ir saule un -10*C.....
Joprojām nomācies, tumšs un nepatīkams laiks, gaiss tāds kā "lipīgs", jo augsts gaisa mitrums (šobrīd 84%). Un štrunts par to, ka dienas laikā pamazām kļūst arvien siltāks (rītā vēl -7, ap 13.00 -4,5*C, pašlaik -2,8*C), labuma nekāda, te nu par 100% piekrītu Birutai. Spiediens arvien straujāk krīt, pašlaik 772 mm. Nokrišņu gan pagaidām nav bijis, bet siltā fronte tuvojas, AC aiziet...
totāli tumša diena. Rītā -7, biku apledojis/sarmojis autiņa vējstikls. Dienā un līdz pat vakaram pariebīgs R puses vējš, -2. Gandrīz visa vakardienas sarma jau rītā bija nokratīta nost. Nekādi nokrišņi nemanījās.