Gudrie cilvēki! (ne visai gudrie, ignorējiet!) Ir kādas idejas, kāpēc vienos no senākajiem novērojumiem Latvijā - Jelgavā nekad nav reģistrēts lielāks sals par -35? Jo ir ļoti lielas aizdomas, ka pat -40 mēdz būt Ķemeru purvājā, Zemgales zemajās vietās (pārējos purvājos, ezeru, upju krastos). Piemēram, Plakanciemā cilvēki ir redzējuši tos -40 un ne jau gadsimta vidū, bet tuvāk mūsdienām. Intriga tajā, ka nereti Jelgavas stacija rāda solīdus minimumus. Tātad vieta ir pakļauta labai atdzišanai, bet tomēr tā beidzas drīz pēc -30.
Es te mēģinu saprast, kura ir Zemgales maigākā vieta, neskaitot R-Vidzemes Rīgu un Jūrmalu. Patiešām šķiet, ka tādas vietas ir kā oāzes kopumā visnotaļ skarbajā Zemgalē. Vēl interesē, kāpēc Vidzemes augstienes DR-nogāzē tomēr nav tik silts kā varētu būt, ņemot vērā augstienes radīto šķērsli aukstumam no ZA. Kāds atceras baiso karti ar -45 Ropažos? Tas tak pavisam tuvu Rīgai un pārspēj tradicionālos aukstuma centrus Z-Vidzemē un augstienēs, tāpat Latgalē. Tāpat ļoti auksts ir Ventspils bijušajā rajonā pat netālu no jūras. Pati Ventspils lidosta arī nav nekāda maigā vieta. Es te domāju, ka Latvijā siltākās vietas vispār nav saistītas ar jūras tuvumu (Kolka neskaitās, jo ir izņēmums atrašanās dēļ), bet daudz lielākā mērā ar reljefu (uz pauguriem, kas atrodas virs apkārtnes, nekad nemēdz būt tāds galējais sals kā citviet, taču tur pūš vējš, kas ekstrēmos gadījumos nieka -30 padara par tikpat postošiem kā bezvēja -40 zemāk) un apkārtnes ainavu (mežs Z un A pusē noteikti mazina sala stiprumu).
Piedāvāju savu redzējumu (drīzāk minējumu līmenī un ļoti aptuveni, arī neprecīzi, piemēram, starp Mērsragu un Enguri pat kāpās ir reģistrēti -37 Padomju gados, bet kartē man tur ir līdz -35) par galējo salu (piemēram, pēdējo gadsimtu laikā - tātad tas ir iespējams arī mūsdienās... vismaz teorētiski). Pirms kliegšanas un pārmetumu jūras norādu, ka pat ja tādi grādi nav fiksēti 2 m augstumā, uz zemes vai plānas sniega segas noteikti ir reāli. Raksta mērķis kopumā ir savākt ziņas no lauciniekiem, kādus grādus viņi ir fiksējuši pie sevis. Starp citu, es pati protu noņemt dažus grādus no mērījumiem pie ēku sienām, pagalmos. Piemēram, aizvadītajā naktī pie koka šķūņa sienas bija par 3 grādiem siltāks kā atklātā vietā, neraugoties un vēju. Visādu objektu siltuma ietekme man ir zināma. Bet mani interesē patiesā situācija ārpus šiem mākslīgajiem pasiltinājumiem. Varbūt visa Latvija ir pakļauta -40 grādu riskam, ja nav sildošo faktoru?
Es gan neilgojos pēc +/- 40 visā Latvijā.
Puiši, es jau sākumā norādīju, kuriem ignorēt rakstu, jo zinu, ka ir cilvēki, kuri vienkārši nespēj domāt ārpus ierastā. Raitis vispār ne pa tēmu ierakstījis. Šeit nav ne mazākā mājiena par cilvēku vēlmēm, bet gan apkopojums par reālo situāciju.
Bet "lightning" paskaidrošu sīkāk, jo vismaz attāli jaušama saprāta dzirksts. Aukstuma kabatas tāpēc ir kabatas, jo ir lokālas, bet kas tieši tās ir? Ja tie ir reljefa pazeminājumi, tad tur aukstums vienmēr plosās negantāk, tāpēc to esamība ir zināma un šaubas neraisa. Savukārt absolūti līdzenos un plašos laukos (arī tīrumos līdz horizontam) arī mēdz būt lokāli temperatūras pazeminājumi. Nezinu, kāpēc tie tur rodas (varbūt āderes vai kas cits). Tomēr pieļauju, ka visā tādā laukā jebkurā vietā iespējamas tādas kabatas - katru reizi citā vietā. Tātad viss klajums ir pakļauts tādam salam.
Kas attiecas uz uztraukšanos, tad runa jau na… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Šķiet, ka tik liels aukstums ka -40 un vairāk Latvijā ir aizgājuši nebūtībā lidz ar aukstāko ziemu ciklu/periodu LV padomju laikos, pēckara gados. Domāju, ja tagadējas siltāko ziemu tendences saglabāsies, tāds sals mums vairs nedraud, vismaz oficiāli jau nu nekur neuzrādīsies, varbūt kaut kur pavisam lokāli un īslaicīgi, bet arī maz ticams. Pēdejās desmitgadēs, sākot ar 89/90 arī -30 un zemāk ir retums, bet tomēr tādi grādi ir ticami un šad tad vel būs.
Kāpēc Tu šeit raksti? Tu taču atrodies Rīgā - vissiltākajā vietā Latvijā! Tomēr Rīgas administratīvajās robežās -30 bijuši 2012., 2011., 2007., 1996., 1994. februāros, 2010., 2006. un 2003. janvāros. Vai nav zīmīgi, ka tieši šajā gadsimtā liels sals kļuvis biežāks kā silto ziemu periodā 1988.-1993. un 1997.-2002.? Un ko devusi formāli ļoti siltā ziema 2013./14., ja zeme daudzviet sasala teju rekordlielā dziļumā? Ko devusi pēdējā formāli ļoti siltā ziema, ja janvāris bija ļoti auksts? Es uzskatu, ka maiga ziema bija tikai 2014./15, bet visas pārējās pēdējos 7 gados bijušas postošas. Un nav ne mazāko iespēju, ka šī ziema būs maigāka par pēdējo.
Laikam es pavisam aplami sāku domu. Tātad mani vairāk interesē sala, salnu spēks visā Latvijā. Piemēram, kur ir visaukstākais maigā, ekstrēmi siltā ziemā? Piemēram, Rīgas vismaigākajā ziemā 1974./75., kad ne reizi netika fiksēti pat -10.0, Lie… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Kopumā mums sildošais faktors - ir siltā Golfa straume. Nav grūti iedomājami, ja tāda nebūtu, tad mūsu platuma grādos te būtu taigas ziemeļu mala, kas pārietu tundrā.
Golfa straume jau pie Azoru salām pagriežas nost no Eiropas (skar tikai Ibēriju, taču Portugālē ir vēss, nevis silts, jo lielāka ietekme ir aukstajai Kanāriju straumei), kuru silda Ziemeļatlantijas straume, bet Latviju silda arī Norvēģijas straume, mazinot arktisko gaisa masu spēku. Interneta laikmetā ir nepiedodami nenoskaidrot, kā ir patiesībā. Starp citu, Golfa straume ir mūžīga, bet lūk Ziemeļatlantijas un Norvēģijas straumes gan mēdz pazust. Es par to, ka Golfa straume nav atbildīga par siltumu Eiropā. Savukārt siltums Eiropā pa lielam ir Zemes rotācijas dēļ, kas Z-puslodē nodrošina gaisa plūsmu rietumu-austrumu virzienā vidējos platuma grādos. Tikpat labi Atlantija var būt par 5 grādiem vēsāka, bet šeit nebūs A-Sibīrijas, jo uz R no mums ir okeāns, nevis lielākais kontinents pasaulē. Tas ir tik gaužām elementāri! Piemēram ASV A-krastam tuvumā tek īsteni tropiskie ūdeņi (patie… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Labs raksts, tikai derētu izlabot tos nosaukumus no krievu valodas uz latviešu valodu, paša raksta beigās esošajā attēlā ;)
Es to būtu izdarījusi, bet jau tās kartes (es vēl ar maksimumiem uztaisīju) pāris stundas taisīju. Uz ātru roku gribēju pierādīt vienam krievam, ka jūras ietekme ir pārvērtēta (arī siltums augstajās A-Latvijas augstienēs ir vājāks kā tuvāk jūrai tieši reljefa dēļ). Jaunajā kartē gribētu citādāku krāsu iedalījumu un pilnīgi noteikti precīzākus grādus. Pagaidām man izskatās, ka nekur Latvijā nav tādas stabili siltas vietas. Un kā jau minēju, karte atspoguļo pēdējos gadsimtus, nevis mūsdienas! Bet kas ir bijis sen, var notikt atkal. Starp citu, 1993. septembris patiešām bija fenomenāls pēdējos gadsimtos un visā A-Eiropā. Bet no otras puses... A-Eiropā pat 19. gs novērojumi tika veikti ļoti nemākulīgi (nereti metālā būdās nebūt ne baltā krāsā vai vispār mājelēs, vai pat 9 m augstumā virs zemes).
Vispār, mani mērījumi uz zāles pērnajā oktobrī sakrīt ar LVĢMC rezultātiem - bija padsmit grādu sals!
Gan rakstā, gan Lāsmiņa komentāros ir manāmas citu lietotāju aizskāruma pazīmes. Aicināsim iztikt bez pārspīlējumiem un ievērot savstarpējās pieklājības normas. Ikvienam ir tiesības komentēt jebkuru rakstu, neaizskarot citus.
Būsim korekti pret visiem!
Sajutos patiesi aizskarta pēc šādiem tekstiem:
"uztraukties par to būtu visai muļķīgi. :))"
Ne tikai manāms, bet skaidrā tekstā norādīts, ka esmu muļķe.
"Es gan neilgojos pēc +/- 40 visā Latvijā."
Kāds šim tekstam sakars ar rakstu? Es neaicinu visus lasītājus izteikt savas vēlmes, bet padalīties ar informāciju, ko Raitis vispār neizdarīja, lai gan ir gana vecs un ir dzīvojis laukos, turklāt formāli siltajā Kurzemē.
Kurzeme arī neformāli ir silta (reizēm).
Nu Tu vari vienreiz beigt šo bezsatura rakstīšanu? Pats tiešām nejūti, ka tā ir nevietā? Es jau minēju, cik auksta patiesībā ir Kurzeme. Piemēram 80-to gadu bargajās ziemās aukstuma viļņos tieši Kurzemē bija pāri -30. Tiesa, toreiz arī Rīgas iekšienei nepaveicās ar -35. Bet formāli nekur A-Latvijā tolaik netika fiksēti -40. Tātad ļoti minimāla atšķirība ar tradicionāli siltajām vietām. Es taču veidoju karti ar maksimāli iespējamo salu par pēdējiem gadsimtiem un ar iespējamību tuvākajos gadsimtos. Tik ilgā laikā jebkurai vietai nepaveicas. Un tomēr Rīgas, Jelgavas iekšienē zemāk par -35 nekad NEESOT bijis.
Man ir jautājums raksta autoram. No kurienes ir ņemta šī karte. Vai ir iespējams uzzināt tās avotu?
Autorei, jo esmu autore, nevis autors. Saprotu, ka krieviem ir tikai vīriešu dzimtē, bet esmu latviete un atrodos Latvijā.
Pēdējā janvārī šeit Twittera sadaļā bija redzama, tāpat Trallis vai kas tur to pārpublicēja. Baidos samuldēties, taču šķiet, ka visādas labas lietiņas no pagātnes publicēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas kaut kāds pārstāvis Arturs Zogla no sava konta Twitterī (nesen izdzēsās). Tur ne tikai karte bija, bet vispār interesants teksts no tā laika meteobiroja vadītāja. Esot nosaluši pat vietējie koki (pat ozoli) - pliki bijuši vasarā, visas ābeles izsalušas. Ja vien toreiz kāds zinātu, ka 1942. janvāris pārspēs to visu! Žēl, ka nav kartes par ziemu 1941./42.
Pirmkārt, neesmu krievs. Dzīvoju vienā no Latviskākajiem novadiem Latvijā. Tā kā Jūsu apgalvojums neiztur nekādu kritiku, trolli! Caur sudrabiņa birzi gāju, Ne zariņu nenolauzu. :P
Otrkārt, normālā un civilizētā pasaulē ir jāatsaucas uz informācijas avotu, lietojot atsauces. Citkārt par šādu pārkāpumu iestājas vai nu administratīvā, vai kriminālā atbildība. Ja jums ir neskaidrības, kas ir autortiesības, tad Jums ir ļoti nepieciešams iepazīties ar autortiesību likumu
2.pants. Autortiesību principi
(1) Autortiesības pieder autoram, tiklīdz darbs ir radīts, neatkarīgi no tā, vai darbs ir pabeigts.
(2) Autortiesības attiecināmas uz literāriem, zinātnes, mākslas un citiem šā likuma 4.pantā minētajiem darbiem, arī nepabeigtiem darbiem, neatkarīgi no darba uzdevuma un vērtības, izpausmes formas vai veida.
4.pants. Aizsargājamie darbi
Autortiesību objekts neatkarīgi no izpausmes formas … Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Kurā vietā es apgalvoju, ka Jūs esat krievs? Jūs, нацозабоченный, piekasījāties pie kartes ar krievu vārdiem. Jūs interesē valodas lietojums, nevis saturs. Tagad Jūs piekasījāties pie autortiesībām. Nācās izņemt karti, lai Jūs, uzpūsti taisnīgais, kas, mājās nevienam neredzot, izmanto pirātiskos labumus, neuzsūtītu man represīvo iestāžu pulkus. Jūs esat pilnīgi un neglābjami slims (piekasīgums līdz tādam līmenim ir patoloģisks), savulaik tādu "latviešu" dēļ uz Sibīriju izsūtīja desmitiem tūkstošu latviešu). Jo kā es varu iedot atsauci uz neeksistējošu resursu? Cilvēks ir likvidējis kontu. Varbūt tieši tāpēc, ka viņš kā LNB darbinieks ik pa laikam nopludināja aizvēsturiskus materiālus, uz kuriem lāgā neattiecas autortiesības, kurām ir ilgums (70 gadi laikam). Un kurš tieši ir tādas kartes autortiesību turētājs? Man jau pašai žēl, ka nesaglabāju tekstu uz vairākām lapām, ku… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
"Autorei, jo esmu autore, nevis autors. Saprotu, ka krieviem ir tikai vīriešu dzimtē, bet esmu latviete un atrodos Latvijā."
Šis nepārprotami liecina!
Diez vai esat Sieviete tā kā lūdzu netēlojiet nezko! Te ir Jūsu twitter konts, kurš atmasko Jūs kā trolli! Varat tur gānīties, bet nevis šeit.
Varētu nākamnedēļ troļļoties par "Aktuālo tēmu", t.i. taisīt rakstu.
Cik es atceros, aukstākā manā pusē bija 1978./79.g. ziema, kad Līvānos biju piedzīvojis -36...-38*C, bet ārpus pilsētas, pēc nostāstiem, esot bijis -40. Pārliecināts par to gan neesmu, tie tikai nostāsti. Protams, "aukstuma kabatas" jau diez vai kāds speciāli meklējis... Tāpēc nebrīnītos, ja citur kādreiz varētu būt bijis arī zem -40. Tikai ne jau nu regulāri. Pēdējās ziemās reti pat -20 sanāk.
Bet teorētiski - jā, risks Latvijā tikt zem -40 pastāv, tikai ir ļoti minimāls (proti, ir lielāks par 0%). Tā kā uztraukties par to būtu visai muļķīgi. :))
Litenē bija -45
Tencinu!
17. oktobrī 2016. 8,00 mums gaisa temperatūra bija -7,4. Parasti mums temperatūra stipri atšķiras no Mērsragā novērotās, ziemā par 3 vai4 grādiem aukstāks, vasarā siltāks. Mūs no Mērsraga šķir Engures ezera, kurš izskatās pēc purva, gals. Kādreiz kad prognozēja temperatūru Aluksnē mēs smējam, ka diktors kļūdījies, jāsaka pareizi Alksnājos. Ļoti bieži sakrita.
Tas jau līdzīgi kā man Pārdaugavā-nekad ,kā Rīgā ziņotais.
Rīga teritoriāli ir liela pilsēta ar visai dažādu klimatu, kur nu laikapstākļiem, turklāt bieži visu izšķir vēja virziens un stiprums.
Bet no Engures puses jau viens meteolapietis agrāk ziņoja baisus grādus. Kaut vai -26 kailsala janvārī 2014. Tāpēc jau mani urda ziņkāre, kāda ir reālā aukstuma izplatība šķietami mazajā un samērā līdzenajā Latvijā.
Man Teikā no uz RTV esošās meteostacijas ir nepilni 300m un pie mājas pašam ir 2 āra devēji, ~2m no zemes, kuri rāda nepilna grāda robežās vienādi. Dažkārt ar meteostaciju sakrīt, dažkārt ir nobīde ~2 grādu robežās. Piemēram šorīt pirms astoņiem man viens devējs rādīja -2,7, otrs -3,2. Meteolapā rādīja -1,6.
Meteoroloģijā ir nerakstīts likums, nemērīt temperatūru uz ēkām, tāpēc es ignorēju gan LU (LVĢMC) fikciju, gan minēto Teikas aplamību.
Priecē, ka ir rīdzinieki, kas mērā daudz objektīvāk par formāli nopietnajām meteostacijām. Tātad bijuši -3 šķietami siltajā galvaspilsētā. Nu jauki vispār. Man vienmēr licies, ka Rīga patiesībā ir krietni aukstāka kā oficiālā informācija liek domāt. Arī pāri -30 nemaz tik reti negadās, lai gan oficiāli pēdējie -30 esot bijuši tālajā 1987. janvārī. Tātad ir oficiālie meli un ir reālā situācija. Kam ir izdevīgi mānīt sabiedrību, ka valsts sasilst?
Vispār tas laikam nav pētīts jautājums- kāda ir reāla gaisa temperatūras starpība starp Rīgas siltākām un aukstākām vietām. Tas pats attiecināms uz visu Latviju.
Tak nevienu neinteresē REĀLĀ situācija. LVĢMC pašapmierinātu ņurd, ka novērojumu staciju tīkls esot optimāls jeb ideāls, kamēr tikai 6 reizes lielākajā Vācijā ir 2000 staciju. Tātad Vācijā viss ir pavisam slikti - ļoti tālu no optimālā skaita.
Tas pats ar Rīgu. Labākajā gadījumā par Rīgas piekrasti sniedz priekšstatu Daugavgrīvas stacija, par Pārdaugavu - lidosta, bet kas notiek ar kontinentālajiem A un D?
Raiti, ieskaties anomāliju kartēs no LVĢMC! Viņi tur aizrāvušies ar ekstrapolēšanu, kad jumta mēslu izpleš pa visu Rīgu un pat tālāk, nemaz jau nerunājot par 9 gadiem, kad zem Rīgas SYNOP koda gāja dati no lidostas, bet LVĢMC tos konsekventi ignorēja. Nu tā ir LV - šausmīgākā vieta uz planētas.
Nē, Latvijair viena no mierīgākām vietām uz pasaules, uz ko norāda arī šis ektremāli mierīgais (pagaidām) rudenis. Labi ka nedzīvojam Filipīnas ziemeļu salā, kur jau otrais nedēļas laikā taifūns nāk...
Aptuveni 98% cilvēces dzīvo siltākā klimatā kā latvijieši. Aukstums 6..8 mēnešus gadā ir vislielākā katastrofa, jo tā ilgst pārāk ilgi un katru gadu. Nav iespējams attīstīties, sakopot spēkus. Pilnīgi noteikti tie 98% būtu ļoti nelaimīgi, dzīvojot tik nepiemērotos apstākļos + atpalikušāko Āfrikas valstu līmeņa ekonomika, korupcija un sociālā netaisnība padara šo vietu par elli Zemes virsū.
Tu te par kaut kādiem īslaicīgiem cikloniņiem, a cilvēki pie ekvatora pat vulkānu pakājēs dzīvo, jo mūžīgais siltums ļauj atgūties no jebkā, a mums te viss iekonservējies aukstumā.
Labāk lai tā korumpētā LVĢMC atjauno Spilves lidostas meteostaciju un vēlams arī Imantas observatorijas meteostaciju, tad vismaz būšu drošs par pareizām gaisa temperatūrām.
Iesākumam LVĢMC varētu publicēt septembra apskatu, jo pagaidām liekas, ka tur kas dikti slepens noticis. Radars noplīsis, mēneša apskata nav jau 3 nedēļas nākamajā mēnesī - ar ko viņi tur vispār nodarbojas? Ar "siltumnīcefekta" gāzu kvotu tirgošanu - vienīgā LVĢMC misija.