Šonedēļ Latvijā turpināsies stabīli ziemīgi laika apstākļi, nedēļas pirmajā pusē būs neliels sals un daudz snigs, daudzviet būtiski pieaugs sniega sega, bet nedēļas otrajā pusē no jauna pastiprināsies sals.
Svētdiena, 17. Janvāris: Sestdien gaisa temperatūra bija no -5,2 Nīcā līdz -24,8 Rēzeknē. Turpinās skaista ziema ar visām tai piemērotām parādībam- sals, saule, sniegs, vietām mākoņi un vietām migla vai sarma. Vietām, galvenokārt piekrastes rajonos arī sniga papildinot sniega segu par 1-3 cm.
Svētdien Latvijā visai daudz mākoņi, bet pa starpu šur- tur uzspidēs arī saule. Daudzviet nedaudz īslaicīgi snigs, vietām , pārsvara Kurzemes, Vidzemes piekrastes rajonos snigs vairāk un iespējams stipri. Lēns līdz mērens vējš no R, ZR puses, piekrastē brāzmās līdz 13 m/s. Gaisa temperatūra naktī -6..-11, debesīm skaidrojoties Vidzemē, Latgalē līdz -15.. -19, bet Kurzemes piekrastē vien -1-4 grādi. Rīt dienā gaisa temperatūra 0...-8 grādi.
Sestdiena, 16.Janvāris: Piektdien oficiali biezāka sniega sega reģistrēta Ventspils novada Vičakos - 51 centimetru. Otrs sniegotākais reģions ir Vidzemes rietumi - Siguldas un Ogres apkaime. Lielpečos izmērīti 45 cm sniega, Siguldā 32 cm. Rīgas rietumu daļā - Pārdaugavā, kā arī Mārupes, Baložu un Ķekavas apkārtnē iedzīvotāji ziņo par vairāk nekā 30 centimetru biezu sniega kārtu. Piektdienas rītā gaisa temperatūra daudzviet Vidzemē noslīdējusi līdz -20..-23 grādiem. Piektdiena daudzviet saulaina un pasakaini skaista ziemas diena, nedaudz sniga Ziemeļvidzeme un dažviet Kurzemē. Gaisa temperatūra nakts sākumā jau pazeminājas no -3,5 Vitrupē līdz -20 Rēzeknē un Līvanu apkārtnē, -21 Nīcgalē un Daugavpilī.
Nakts uz sestdienu rādas būs aukstāka nakts šonedēļ, kad temperatūra pazemināsies līdz -10.. -16, bet vietām līdz -20.. -26 grādiem, siltāk zem mākoņiem un piekrastes rajonos, bet lielākais sals gaidams tur, kur debesis skaidrosies. Dienā gar Latvijas DA robežām virzīsies ciklons EMMA nesot sniegu Baltkrievijai un Krievijai, tomēr Latviju tas ietekmēs maz, atnesot vien vairāk mākoņu DA pusē un nedaudz siltāku laiku nākamai diennaktij. Dienā saule mīsies ar mākoņiem, temperatura -4…-13 grādu robežās. Mākoņi veidosies arī virs līča un jūras bet sniegu tie atnesis vien atsevišķos piekrastes rajonos. Vējš bus lens, mainīga virziena. Vietām veidosies migla un sarma.
Piektdiena, 15. Janvāris: Ceturtdienas rītā un dienā daudzviet Latvijā turpinājas snigšana, vietām sniga stipri un puteņoja, sniega kārta dažviet tuvojas 40 centimetru biezumam. Oficiali visbiezākā sniega kārta fiksēta Ventspils novada Vičakos - 38 centimetri (cm), Siguldā 35 cm, Liepājā 22 cm, Stendē 20 cm. Citās novērojumu stacijās sniega biezums lielākoties 11-19 cm, tostarp Rīgas centrā 15 cm, taču daudzviet, kur novērojumu staciju nav, iedzīvotāji ziņo par ievērojamu sniega kārtu. Daudz snidzis Pārdaugavā, Mārupē,Valdlaučos, Ķekavā un Baložos, kur sniega kārta pārsniedz 30 centimetrus, tāpat dažviet Liepājas apkaimē snidzis krietni vairāk novērojumu stacijas tuvumā. Nakts sākumā Rīgas rietumus jeb Pārdaugavu vairākas stundas šķērsoja šaura, bet ārkārtīgi intensīva snigšanas zona. Snigšanas laikā vietām zibeņojis, zibens sensoru sistēmas ir fiksējušas vismaz vienu zibens izlādi Liepājas apkaimē. Ceturtdienas pēcpusdienā daudzviet Latvijā turpina snigt, vietām stipri snieg un puteņo, gaisa temperatūra no -2..-3 grādiem jūras piekrastē Kurzemē līdz -10..-12 grādiem, savukārt Vidzemē, Melturos vakarā sals sasniedz -19 grādus, Zosenos -15, Rūjienā -14, Valmierā -13.
Nākamajā diennaktī snigšana pakāpeniski mazināsies, debesis daudzviet skaidrosies bet sals pastiprināsies. Nakts sākumā vēl daudzviet snigs, vietām Kurzemē un Rīgas apkārtnē varbūt stipri, bet nakts otrajā pusē snigšanas intensitāte mazināsies. ZR vējš arvien vairāk pierims. Dienā visā Latvijā kaut brīžiem uzspīdēs saule, bet neliels sniegs būs vairs tikai vietām un īslaicīgi, galvenokārt piekrastes rajonos. Naktī sals pastiprināsies līdz -8..-14, bet vietās, kur debesis skaidras arī līdz -15…-22 grādiem, dienā sals no -4 grādiem Kurzemes piekrastē līdz -8…-13 Vidzemē, Latgalē. Brīvdienās nokrišni arvien mazāk, bet sals vēl vairāk pastiprināsies.
Ceturtdiena, 14.Janvāris: Trešdien pēcpusdienā līča efekta sniega mākoņi, kā jau arī bija prognozēts atnesa ļoti intensivu snigšanu Vidzemes rietumu un centrālā daļā. Sniega sega tur krietni pieauga, īpaši Siguldas apkartnē kopumā sasniedzot 25-35 cm, sniga arī Kurzemē, bet mazāk. Vēlu vakarā un naktī ļoti intensivu sniegputeni arī Rīgā atnesa šaura līča mākoņu josla, sniega segas pieaugums jau nakts sākumā dažos Rīgas rajonos, piemēram Agenskalnā, Imantā, Zolitudē jau sasniedza 15-25 cm...snigšana turpinās. Bet jocīgakais ir tas, ka stipras snigšanas josla ir tik šaura un lokāla, ka pat pašā Rīgā apstākļi ir ļoti atšķirigi, un kamēr daži Pārdaugavas rajoni grimst sniegā, tepat no centra pienāk ziņas par vien nelielu snigšanu, bet citviet varbūt nesnieg nemaz...Naktī Vidzemē, centrālos rajonos, Rīgas apkaimē snigšana turpināsies, vietām lokāli ļoti stipra. Braukšanas apstākļi vietām būs īpaši sarežģīti. Snigšana daudzviet turpināsies arī dienā, un arī dienā dažviet snigs ļoti stipri. Pastiprināsies arī ZR vējš daudzviet sasniedzot 9-14 m/s, bet Kurzemes piekrastē brāzmas sasniedzot 15-19 m/s. Gaisa temperatūra curmerā valsts lielāka daļā saglabāsies -6..-11 grādu robežās, Vidzemē iespējams līdz -14, bet Jūras piekrastē siltāk -2-4 grādi.
Trešdiena, 13. Janvāris: Aizejoša ciklona DANIELA ietekmē ieplūst vēsakas gaisa masas, pastiprinās ZR vējš, kas dienā sasniegs 7-13 m/s, bet piektastes rajonos, īpaši jūras piekrastē brāzmās līdz 15-18 m/s. Šorīt jau vietām snieg Kurzemē. Diena pārsvara mākoņaina, no rīta vietām, bet dienā valsts teritorijas lielāka daļā gaidāms sniegs, arī neliels putenis. Līča efekta ietekmē Kurzemē, Vidzemē, centrālos rajonos, arī Jūrmalas un Rīgas apkārtnē brīžiem var snigt stipri. Provizoriskais sniega segas pieaugums varetu būt no 5 līdz 15 cm. Gaisa temperatūra -4...-9, vietām, galvenokārt Ziemeļvidzemē -10...-14, bet Kurzemes jūras piekrastē siltāks, 0...-4 grādi. Rīgu sniega makoņi sasniegs uz rīta pusi, bet dienā brīžiem snigs stipri. Gaisa temperatūra -4...-7 grādu robežās.
Sākot ar trešdienu ciklonam atkāpjoties no ziemeļiem sāks ieplūst arktiskas gaisa masas. Plūstot pāri neaizsalušajiem un vēl samēra siltiem Baltijas jūras un līča ūdeņiem veidosies masīvi sniega mākoņi, kas vietām var atnest stipru un pat ļoti stipru snigšanu. Intensīva snigšana gaidāma Vidzemes dienvidrietumos, tostarp Rīgā. Sniega mākoņi var skart arī Sēliju, Latgali. No jūras nākoši mākoņi stipru snigšanu atnesīs arī vietām Kurzemē. Tomēr speciga snigšana skars vien šauras, lokālas teritorijas, nokrišņu sadalijums būs ļoti nevienmērigs nav iespējams precīzi prognozēt, kur tieši sasnigs visvairāk. Līča efekts visaktivāks būs trešdien un ceturtdien, nedēļas nogālē process mazināsies. Tikmēr gaisa temperatūra pazemināsies, sals pakāpeniski pastiprināsies. Debesim skaidrojoties nedeļas nogalē naktīs var sasniegt -15..-20 grādus un pat zemāk
Otrdiena, 12.janvaris: Aizvaditā diennaktī visā LV teritorijā sniga, sniega segas pieaugums caurmera nav liels 2-6 cm, visvairāk snidzis Kurzemē, kur Ventspilī sniega kārta pieaugusi par 12 centimetriem. Kopēja sniega sega Kurzemē 8-14 cm, pārējā valstī sniega segas biezums sasniedz 7-11 centimetrus, vairāk Rīgas apkārtnē- 15cm, Liepajā 19 cm, Ventspilī 21 cm. Vidzemē vietām vērojams neliels smidzeklis, minimāla atkala, veidojas sērsna. Gaisa temperatūra šodien gaidama -3...-8 grādu robežās. Iepriekš tika prognozēts, ka otrdien lielu Latvijas austrumu daļu skars stipra snigšana, tomēr saskaņa ar jaunākam prognozēm plaša un spēcīga nokrišņu zona virzīsies garām Latvijai gar dienvidaustrumiem, skarot tikai galējos valsts dienvidaustrumu rajonus. Stipra snigšana skars Krāslavas, Dagdas un Zilupes apkaimi, kur sniega kārta palielināsies par 5-10 centimetriem. Citviet Latvijā šodien snigs pavisam maz vai nemaz. Pūtīs lēns līdz mērens A vējš, kas dienas gaitā pakāpeniski iegriezisies no Z, ZR puses. Stipraka snigšana ko izraisīs līča efekts daudzviet LV atgriezīsies sākot ar trešdienu.
Pirmdien Latviju no rietumiem šķērso ciklona DANIELA sniega mākoņi, kas vakara būs aptvēruši lielāko valsts daļu. Stiprāka snigšana gaidāma laika posmā no pirmdienas vakara līdz otrdienas nakts vidum, pēc tam snigšana īslaicīgi varētu kļūt vājaka, taču otrdienas pēcpusdienā un vakarā atkal vietām pastiprināsies, stiprāk un ilgstoši tad snigs valsts austrumos. Trešdien snigs mazāk un vietām, bet tad stiprāka snigšana varētu būt saistīta ar līča efektu. Pirmdien un naktī uz otrdienu Rīgā snigšana varētu būt mērena un ilgstoša, tad jau 13.janvārī un 14.janvārī, vējam iegriežoties no ziemeļu puses, no Rīgas jūras līča virzīsies mākoņi, un nokrišņi var būt stipri. Kārtīgi snigs teritorijā no Tukuma, Dobeles līdz Ogrei. Sniega kārta valsts lielākajā daļā nedēļas pirmajas dienās pieaugs par 10-15 centimetriem, bet vietām, galvenokārt Vidzemē un Latgalē sniega pieaugums varētu būt lielāks un sasniegt 25-30 cm.
Pirmdien arī pūtīs brāzmains dienvidaustrumu, austrumu vējš līdz 9-14 metriem sekundē, piekrastē pat maziet stiprāks, daudzviet putinās. Otrdien vējš iegriezīsies no ziemeļiem un, lai arī būs brāzmains, tomēr nedaudz pierims.
Nedēļas pirmajā pusē līdz ar ciklonu aktivitāti, kas nesīs sniega mākoņus, un siltākas gaisa masas sals mazināsies, bet neatkāpsies. Gaisa temperaturai vēl nedaudz paaugstinoties no pirmdienas līdz trešdienai valdīs neliels līdz mērens sals no 0..-5 grādiem valsts Rietumu daļā līdz -6..-11 grādiem Vidzemē un Latgalē. No trešdienas vakara temperatūra sāks pazemināties.
Nedēļas otrajā pusē snigs maz, bet temperatūra turpinās pazemināties un kļūs krietni aukstāks. Pašreizējās prognozes par to, cik zemu gaisa temperatūra pazemināsies, ir mainīgas, bet, visticamāk, sals sasniegs -15..-20 grādus, vietām vismaz -25 grādus, bet iespējams, kā vēl zemāk.
Sekosim izmaiņām un papildinājumiem tuvākās dienās.
LVGMC brīdinājums:
11.01.2016., nokrišņu zonai turpinot šķērsot valsts teritoriju, laika periodā no plkst. 19:00 līdz plkst. 22:00 vietām Latvijā, galvenokārt centrālajos un austrumu rajonos, sniega sega pieaugs par 6-7 cm. 12.01.2016. Latvijas austrumu daļā gaidāma ilgstoša snigšana: sniega segas biezums nakts laikā pieaugs par 6-8 cm, un pēc tam dienas laikā vēl par 6-12 cm. Kopumā diennakts laikā sniega segas biezums pieaugs par 15-20 cm. Vietām gaidāms arī neliels putenis un redzamība snigšanas laikā pasliktināsies līdz 500-1000 m. Uz ceļiem veidosies sniega sanesumi.
Aizvadītās nakts migla šorīt bija izveidojusi skaistu sarmu - ne pārāk biezu, bet koki tāpat balti. Temperatūra naktī gandrīz nemainīgi turējās ap -19, bet kaut kad rītā tomēr pamanījās sasniegt -21*C. Vēlākā rītā (par agro nepateikšu, saldi gulēju :D ) un priekšpusdienā saulains, bet vēss, vēl 12.00 -17*C, un arī dienas turpinājumā debesis skaidras un nemainīgi spīdēja spoža Saule. :)
Dienā pilnīgs bezvējš, pēcpusdienā grādi pakāpās līdz -13...-12, bet pēc 16.00 atkal strauji vēsāks, līdz 18.00 paspēja nokristies jau gandrīz līdz -18*C.
Taču drīz pēc tam debesis apmācās, un tikpat strauji grādi uz augšu, ap 21.00 vien -10. Ap to laiku parādījās arī salīdzinoši neliels, bet jūtams vējelis, 21.30 vairs tikai -9,3*C, sniegs gan neparādījās. Pēc 22.30 atkal nedaudz vēsāks, pašlaik -11,4*C. Atkal noskaidrojies (vismaz daļēji), neliels vējelītis gan turpina pūst.
Apbrīnojami: snieg, putina.... cita pasaule.... Šeit kārtējā saulainā, mierīgā diena. Sarma ir skaista, bet nav tik krāšņa, kā Vecpiebalgā. Rītā -23, citviet arī -25, dienā -14, šobrīd -11. Viegli piemācies.
Es te trīcošu sirdi veros radarā, a meteolapieši īpaši neziņo, vai tiešām tur tā snieg, kā izskatās. Vietām pieaugumam vajadzētu būt vismaz 10 cm. Nedaudz tā kā skaudība māc...
Vismaz Piņķi ir tik tuvu līcim, ka katrs vējš no Z puses var atnest viskaut ko interesantu, ko vien var saražot jūra:)Mums arī bija saule......., tad sniegs,,,,,,,tad atkal saule:))Tagad nesen atkal sniga.Centimetros gan tur nebūs ko īsti mērīt:)
Bet tak uz A no Rīgas snigšanas intensitāte pat dzeltenā krāsā - tas ir pamatīgi!
16. janv. naktī t. svārstījās starp -17 un -18*. No rīta bez mākoņiem. Bieza sarma koku galotnēs. Bezvējš. Dūmi no skursteņiem iet stāvus gaisā, bet zināmā augstumā noliecās uz Z pusi. Dienā bez mākoņiem. Lēns vējš vai bezvējš. T. pacēlās līdz - 12*. Vakarā no Z-ZR puses atklīda kāds gubu-slāņu mākonis. Z pusē mākoņu bija vairāk. Pēc saulrieta t. pazeminājās nedaudz; tikai līdz -13*. Pēc tam palika arvien siltāks. Pašlaik t.-9,4*. Spiediens 762mm, sāk krist.
Tuvākās zemestrīces Itālijas vidusdaļā, kad no 13:12 līdz 20:27 notika vairākas zemestrīces. Stiprākā no tām bija 4,3 balles. Dziļums 10 km. Notika 18:55. Zemestrīču epicentri atradās 70-90 km uz ZA no Vezuvija.
Bet, cik svētīgi nosniga! Taisni prieks skatīties... radarā. Laumiņai gan jau pus metrs būs.
Pēdējās pāris stundās grādi svārstās starp -11...-13. Te mākoņi, te skaidrojas. Tagad pavisam sīkas sniegpārsliņas arī sākušas krist, -12*C.
Sešos -10, pa nakti nobiruši kādi 3-4cm sniega. Skaidrojās un nu jau pie loga -12. Vēl joprojām visi koki mirdzošā sarmā :) .
-5,nesnieg,nepuush
16.1.2016., Rīga. Neliels augsta spiediena atzars. Daļēja mākoņainība- pārsvarā cu. Pavisam neliels sniegs no gaisa pusdienās (kā "līča efekts"). Uz zemes saglabājas 23cm sniega. Gaisa temperatūra: plkst. 3:00-9; 9:00-6; 15:00-5; 21:00-8.
Pie mums šorīt, saulītei lecot, rādīja -12,5*C. Nu jā, drusku vēsāks likās. Arī sniedziņš kā viegls pūderis pa nakti vēl pārkaisījās, bet pa dienu gan vairs nesnieg. Skaista, jauka ziemas diena! Jo sevišķi, kad arī ceļš beidzot tīrs :)
14:06: Gribēju vēl arī jautāt -, kādēļ kailsals ir tik slikts un nevēlams? Esmu dzirdējusi, ka tad ērces vairāk izsalstot, bet vai tas tiesa? Pagājušoziem kādu brīdi bija sals, bez īpaša sniega (ja pareizi atceros?), bet vasarā ērces bija ļoti daudz. Un tad vēl, protams, kailsala laikā ūdenstilpnes skaisti aizsalst - brīnišķīgi piemērotas slidošanai.
Un vēl arī - kas ir līča efekta nokrišņi?
Jautāju, jo esmu vēl jauna un daudz ko nezinu .. :)
Kā nu kuram. Ziemājiem kailsals būtu pat vēlams. Sliktāk ir tad, ja uz nesasalušas zemes uzkrīt sniegs, tad ziemāji izsut ("nosmok"). Arī pārējām pārziemojamām kultūrām un krāšņumaugiem būtu vēlams dabūt kailsalu, lai saprot, ka sākusies ziema un varētu veiksmīgi "ieslīgt ziemas miegā". Kukaiņiem un pārējiem zemes radījumiem, šķiet, kaitē nopietnāks sals. 2014. gada ziema bija ar izteiktu kailsalu daudzviet un kaut kā atceros, ka manā Vidzemes pusē to kukainīšu pēc ziemas palika mazāk. Pretstatā 2013., kad sniegs uzgāzās uz nesasalušas zemes un visi tur mītošie kustonīši ziemu pavadīja vienās dzīrēs :)
Entomologs no LU 2014. janvārī skaidroja, ka tādu salu vietējie kukaiņi pat nejūt. Lai LV posmkāji ciestu, vajag -40 uz kailas zemes un vēlams 3 mēnešus no vietas. Jo šīs sugas mīt arī tālāk uz A, kur ir vēl aukstāks, bet taigas ērce vispār ir no Sibīrijas, kur ne visur ir pienācīga sniega sega, a mēdz būt pat -60. Man šķiet, ka skolās (arī LPSR laukos) nemāca par norisēm tepat LV. Jo pārāk masveidīgi izplatīts stereotips, ka sals kaut ko apdraud. Sliekas mēdz pamatīgi izsalt teju katrā ziemā, arī šajā, jo pirms sala tā lija, tā lija, ka šīs pa virsmu vien dzīvojās un nepaspēja pietiekoši dziļi ierakties, cik strauji sals pārņēma zemi dziļumā.
Ziemāji biežāk izsalst, nevis izsut. Jūs atceraties 2009. decembri Vidzemē? Bija tiešām liels kailsals un tikai pēc tam sāka snigt, snigt. Janvārī, neraugoties uz lielo salu, kurmji jau cilāja zemi, kas bija pilnībā atkususi. Nu un kā jutās… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
No 2009. gada decembra prātā palikuši sniegoti Ziemassvētki un atkala (sudraba lietiņš) pirmo Ziemassvētku vēlā vakarā. Mēneša sākumā laikam biju aizņemts ar ko citu, ka neatceros kailsalu. Pēc tam sekojošais 2010. laikam bija ar stabili biezu sniegu atsevišķās janvāra dienās ar izteiktu sarmu (Alūksne, 5 cm diametrā vai pat vairāk).
Kā viena no ziemājiem kaitīgākajām ziemām man prātā palikusi 2012./13. gada ziema, kad daudzviet Vidzemē ziemas rudzu sējumi bija kapitāli bojāti dēļ tā, ka sniegs sakrita uz nesasalušas zemes. Sniega sega arī turējās ļoti ilgi un dažviet Vidzemē tā tikai ap aprīļa vidu pazuda stabila sniega sega.
2009. decembra vidū bija kailsals. Sākumā vēl plusi valdīja. Atkala bija 2010. Z-svētkos - visā A-LV.
2012./13. ziemā zeme sasala cauri atkušņu sabojātajai sniega segai. Lieta tāda, ka izmērcēta sniega sega visai labi laiž salu. Tāpēc ziemājus sasalušā stāvoklī nebojā kaut vai 6 mēnešus ilga sniega sega. Es jau minēju, ka zeme var sasalt kaut vai 40 cm dziļumā, taču ja drīz uzkrīt 50 cm dziļa atkušņu nebojāta sniega sega, pēc mēneša zeme pilnībā atkūst un zem lielā sniega ziemāji banāli pārklājas ar pelējumu. Kailsals NAV panaceja ideālai ziemāju ziemošanai. Panaceja - ir ziema 2007./08.
Tā atkala tiešām bija 2010. gadā. Toreiz tas bija traki. Ar grūtībām varēja tikt no mājas uz māju pat ar kājām - slīdēja. Neatkarīgi no dvēseles stāvokļa un prāta skaidrības :)
Tas, ka pat sasalusi zeme zem sniega segas atkūst, nozīmē, ka no zemes nāk siltums, ja?
Jā, jo 50 cm bieza irdena sniega sega pilnībā aiztur salu (kaut -40), tad nu zemes siltums samērā ātri atkausē sasalušo kārtu. Starp citu, mūžīgais sasalums Sibīrijā ir radies sniega trūkuma dēļ. Tur bija tundras stepes, kad mūs klāja ledājs, jo tur bija šausmīgi sauss. Tā nu sasala līdz pat 1 km dziļumam! Tas ir fenomenāli, jo normāli jau 400 m dziļumā zem zemes ir visai karsts. Un arī mūsdienās tas sasalums lāgā nemazinās, jo sniega sega ir pārāk vāja priekš turienes sala. Vietām sasalums atkūst līdz pat 2..3 m dziļumam un ja kārtīgi sasegtu ar pamatīgu sniega segu, atkusušais zemes slānis pa ziemu nesasaltu līdz mūžīgā sasaluma slānim. Tādā veidā ar katru vasaru arvien dziļāk varētu atkust sasalums. Ne velti šāda lieta ir vērojama tikai vietām, galvenokārt Eiropas ZA, tāpēc tur mūžīgo sasalumu sauc par relikto sasalumu, jo tas vairs neatjaunojas (ikziemas sasalums nesavienojas ar to slāni) kā Sibīrijā. Bet paies gadsimti, ja ne vairāk, kamēr pilnībā atkusīs tie simti metru.
Jā, man tieši bija radies jautājums arī par Sibīrijas sasalumiem un sniegiem, bet Jūs jau paskaidrojāt.
Paldies!
Ziemasmīļu pulkā papildinājums :) Kailsals ja ir stiprs bez vizualas mazākpievilcības kaite laiksaimniecibā un mazdārziņu īpasņiekiem nosaldejot augus u.c. Bet par līča efektu īsumā ir ŠEIT
Apsveicu visus, ka esam jau ziemas 2. pusē, tikai 45 dienas līdz 1. martam.
Bargs sals no rīta, Rīgas lidostā minimālā temperatūra bijusi -18, tagad jau -16. Tagad saulains, bet sākotnēji sauli traucēja ieraudzīt mākoņi uz austrumiem.
12:28: Rīgā snieg.
A kāda jēga sveicināt pēc kalendāra? Cik bieži Rīgā decembra sākumā vēl valda rudens un cik bieži vēl marta vidū valda ziema? Ja objektīvi, tad esam tikai ziemas sākumā. A ja ziema ievilksies līdz aprīlim, tad vispār esam ziemā pavadījuši knapi 3 nedēļas! A priekšā vēl vismaz 10! Tāpēc labāk nepilini sāls šķīdumu vaļējā brūcē!
Jēga tāda, ka vasarā parasti jau kaut kur jūlija beigās, 1. augustā daudzi pasaka, ka nu viss, vasara ir beigusies, jāgatavojas rudenim. Ber ar ko ziema ir sliktāka ?
Rīgā garākā ziema ilgusi pat 5 mēnešus, tāpat nereti ilgst 4 mēnešus, toties garākā vasara pat pilnus 4 mēnešus nekad nav sasniegusi! LU mistiku es ignorēju... Ļoti bieži ziema pārsniegusi 3 mēnešus, bet tik garas vasaras ir retums. Visbiežāk vasara ilgusi 10..13 nedēļas. Pēdējos gados vasara sarūk un vairāk atgādina 40. un 50. gadu vasaras. Ziemai šīs tendences nav. Tāpat nepārsniegt Atmodas gadu ziemas.
Vispār, vasarīgs augusts ir daudz biežāk kā vasarīgs jūnijs. Tāpēc 1. augustā ardievas teikti ir pāragri. Bet ir cita lieta - strauji sarūkošās dienas. Tāpēc kaut kādā mērā no mazotnes par vasaras beigām esmu uzskatījusi vasaras saulgriežus. Lai gan pēdējos gados tajā laikā pat vasara vēl nav sākusies. Meteolapieši regulāri skandina to stereotipu, ka LV ir visi gadalaiki, bet tā nav. Ar vasaru šeit vienmēr bijušas problēmas. Spilgti gadalaiki ir kontinentālākā klimatā uz DA, be… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Ir tāds termins: ''gaismas pavasaris''.
Pirmā dzirdēšana :)
Man tas pats, lai gan dzirdējusi esmu daudz ko.
Šodien - skaidrā, saulainā, mērena sala (ap -10*C) dienā daudzviet manīju miglu. Tā slāņaina vairākās klajās vietās veidoja tādu kā neparastu skatu, jo miglu ir pierasts redzēt citos gadalaikos, bet ne ziemā. Kādā veidā un kāpēc migla var būt arī ziemā? Un izbrīna arī tas, ka laika ziņās (weather widget) rāda, ka Sahas Republikā -40 grādu lielā salā arī esot migla. Migla taču ir mitrums - ūdens, bet ūdens savukārt salā sasalst? Vai, lūdzu, kāds to var paskaidrot..?
Migla ir ūdens pozitīvās temperatūrās, un ne tikai.
Nevar taču noteikt, kas īsti ir dūmi skatoties ar neapbruņotu aci. Bet dūmi var sastāvēt no ūdens un arī cietajām daļiņām(pelni,-minerālvielas), un vēl citiem saliktu vielu tvaikiem(destilāts).
Un migla veidojās līdzīgi, un tajā pašā laikā, nedaudz atšķirīgos veidos: vasarā vai ziemā.
Bet kopējs ir tas, ka gaisā esošas, piemēram, no jūras ar gaisa plūsmu atnestas, ūdens molekulas atdziestot līdz rasas punkta temperatūrai savstarpēji apvienojas, un kļūst redzamas, kā miglas slānis.(Rasas punkta temperatūrā, relatīvais gaisa mitrums var sasniegt (tuvoties) 100%)
Redzamo interesanto "specefektu" rada tas, ka siltāks (mitrāks) gaiss ieplūst virs "aukstuma kabatām". Saskares vietā gaisa masa atdziest līdz rasas punktam, kas arktiskā gaisa masā parasti ir negatīva temperatūra, piem: -15*C
No fizikas ir zināms, ka s… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
"ūdens molekulas atdziestot līdz rasas punkta temperatūrai savstarpēji apvienojas" Kāda ir rasas punkta temperatūra?
Pārsvarā zemāka kā gaisa temperatūra, taču miglā var būt identiska tai.
Saule un -6*C. Klāt nākuši pāris cm pūkaina sniega, bet sniega kārta uz "tā paša galda ar lineālu" sarukusi no 28 līdz nepilniem 23 cm.
Atkal redzu nekrietnus melus no Traļļa puses "Prognozētā gaisa temperatūra Rīgā tuvākajās 2 nedēļās". Nav kādam viņa telefons? Gribas piezvanīt un sirdīgi nolamāt. Vai tad ir bijis kaut reizi ziemā, kad GFS prastu pareizi aprēķināt piezemes temperatūru AC? Un kas tie par scenārijiem? Viņš, kā aizvēsturiska vecmamma maļ savu jau gadu gadiem. Tos scenārijus ir kategoriski AIZLIEGTS uztvert kā kaut ko reālu. Tajos speciāli tiek ielikta kļūda (novirze no reālajiem datiem) kādā no parametriem, lai pārliecinātos, cik tālu tas viss novedīs, salīdzinot ar galveno versiju, kura vienīgā izmanto reālos datus. Nu vēl kontrolversija ir reālistiska, taču ar mazāku izšķirtspēju. Tāpēc cilvēks bez neārstējamas mentālas atpalicības skatās tikai galveno, kontrol un vidējo versiju (trekni sarkanā krāsā). Ja sarkanā līkne neatbalsta galveno un kontrolversiju, tad nav pamata muti dzesēt un … Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Es gan skatoties kartēs neredzu Latviju pat tuvu anticiklona centram. Labākajā gadījumā anticiklona perifērijā, kad anticiklons no Vācijas noslīd uz dienvidaustrumiem uz Balkāniem.
A vai tad es kaut ar burtu minēju AC centru? Pietiek ar augstu spiedienu, lai atdzišana būtu iespaidīga. Ziemā pat vissiltākajā Z perifērijā izsalšana ir lielāka kā modeļi spēj aprēķināt. Tiesa piektdien, kad temp. 850 hPa augstumā īpaši zema, rādās plūsma no jūras puses jeb atkal mākoņi un snigšana. A tālāk jau stabilāka masa un izsalšana uz vietas. Cita lieta, ka tas ir tik tālu, ka iespējamība visnotaļ niecīga. Bet jau ar oktobri GFS vairākkārt nespēja laicīgi saskatīt spēcīga AC rašanos. Sākotnēji spiediens nekāds baisais, a tuvāk laikam izauga debesīs...
Par spiedienu ir taisnība. Šodien Zviedrijā ir vēsāks nekā Latvijā, lai gan gaisa masa ir siltāka. Vienīgais iemesls, ko es redzu, ir skaidras debesis un lielāks spiediens.
Šorīt laidu laukā kaķi un -opā!-atkal jauns sniegs pa nakti klāt! Pašlaik debesis skaidras, t krīt, jau -18,3.
Tu saki, ka es atkal varu gaidīt -18? Man vēl tikai -13.5...
Man tie astoņpadsmit noturējās labi ja 15-20 minūtes, jo atkal samācās un nu jau labu laiku snieg. -9,7.
Jā, skatos radarā, ka šoreiz Jūsu pusi sniedziņš aplaimo pēc pilnas programmas. Pus metrs tuvojas vai nē? Perspektīvā ilgstošs un bargs AC, tāpēc krītošais baltums ir Dieva Tā Kunga svētība augu valstij.
Man tik drusku nobirdināja, mākoņus redzu, bet drusku vairāk uz ziemeļiem. Vēl jau var trāpīt, bet nekas dižs, izskatās, ka nebūs.
Sniegs, saule, sniegs, saule...es jau vairs nevaru izskaitīt, cik sniega mākoņu pāri pārskrējis. Gribēju tīrīt pagalmu, bet būs vien tā sniega tīrīšana jāatliek uz vēlāku laiku.
Pus metrs ir? Nez kur Aglims pazudis? Laikam darbā Rīgā. Siguldu šodien dikti aplaimo snigšana. Nu tak vajadzētu būt 50 cm.
Lai cik arī tas neizklausītos dīvaini, bet uz tīruma vairāk par 35 cm samērīt neizdevās. Ja pavisam precīzi, tad vidējais sniega biezums ir 33-34 cm. Acīm redzot notiek irdenā sniega blīvēšanās. Taciņu malās, kur to regulāri lāpstoju, gan jau ir pusmetru augstas sasviestas kupenas. Kad piektdien pēcpusdienā staigāju pa izcirtumu, tad gan brīžiem iestigu sniega piepūstās bedrēs līdz pat tai vietai, no kurienes kājas aug, bet tas jau neskaitās :).
Nu jā. Tāpēc sniega segas augšana virs 30..40 cm jau ir krietni lēnāka - jo pienākošais svars spiež apakšējo daļu. Ja nenāks klāt, beigu beigās knapi 20 cm paliks, kas nav pietiekoši.
Va vellos! Vērīgi sekojat manām gaitām, Jūsu minējums atbilst patiesībai, nu jau esmu mājās. No darba datora rīgā komentēt man nav atļauts
Rīgā vakar pārsvarā saulaina diena ar nelielu snigšanu reizēm. Uz ielām tas pretīgais slapjums un sāls putra, kas man izsauc iesnas. Šorīt Rīgā saulains un pasilts, Siguldas autobusā pamodos pie Gaujas no pasažieru sajūsmas bļāvieniem par īpaši piesnigušo mežu un pilsētu. Saule bija pazudusi un jo tuvāk Siguldai jo vairāk sniga.
Šobrīd paliek siltāks, -2.4, snieg periodiski dažādā intensitātē, krīt arī no zariem, sniega sega vidēji 36 cm, izskatās, ka sniegs sāk blīvēties, no kokiem krītošais nepaliek virsū, bet iekrīt dziļāk, veidojot mazus krāterīšus.
Faktiski situācija atbilst radara rādījumiem, mākoņi virzās ātri un sniegs ātri uznāk un pāriet.
Ko tauta domā par to mākoņu veidojumu, kas no Ukrainas ātri virzās uz ziemeļiem?
Uz ZA dodas, uz Maskavu. Tāpēc jau mums būs auksts, jo paliksim ciklona aizmugurē, kur parasti nelabas lietas nāk ārā.
Bet cik vājš tomēr ir šis janvāris, jo 2010. decembrī sniega sega strauji un stabili sasniedza iespaidīgu biezumu. Savukārt 2009./10. ziemā sniega sega pakāpeniski auga katru mēnesi, maksimumu sasniedzot vien martā.
Ik pa brīdim uzsnieg, termometrs visu dienu palēnām kāpj, pašlaik -4.
Šodiena bija pavadīta Ogres Zilo Kalnu dabas parkā, laiks lielisks, spoža saule dienas pirmā pusē, velāk mākoņi un viegls sniedziņš, neliels sals. Daba ir neaprakstāmi slaista, sniega krietni vairāk, ka Rīgā,visi koki un zari masīvi apsniguši, ari apsarmoja, ļoti daudz arī atpūtnieku- slēpotaji, gimenes un t.t. - cilvēki masveida bauda ziemas priekus un skatus :) Ziema ka pasaka! Atgriežoties Rīga te ir apmācies un palaikam snieg, bet nedaudz, neko daudz nepiesnieg, vairāk dekoratīvi.
Jautājums! Kurš pieteiksies nākamnedēļ Meteolapas aktualai situacijai? Lightning, Rūdolfs, kāds vēl? Lai jau tā laicīgi ir skaidrība :)
Es nākamnedēļ nevarēšu, daudz darbu... Varu paņemt aiznākamo nedēļu.
Es varētu nākamnedēļ uzņemties.
Labi, sarunāts, tad nākamo nedeļu ņemtu Raitis, aiznākamo Lightning, un tad jau atkal varetu es vai Rudolfs :)
Vai varbūt līdzās iepriekšminētajiem- vēl kāds pieteiksies. Varbūt arī kāda Dāma?
Neliels video- mērena snigšana Rīgas Z daļā. 17.1.16. ap plkst. 17:00.
Brīvdienas bez satricināajumiem-diezgan siltas un periodiski sniegs.Katru dienu ar lāpstu jāizbrauc taciņas,Ari manai putnu barotavai necerēta piekrišana-zvirbuļi,zīlītas,dzenis,biezknābji,zaļžubites.Uzlido ari vārnas un žagatas kaut ko pa zemi salasīt.Kolhozs,kuram par priekšnieku taisās kaimiņu kaķis,bet regulāri dabū no manis pa asti.
Kāds var no Siguldas pateikt, cik tur cm sniega, vienkārši perfekti gāž tajā pusē, vai tomēr [agaidām ir bails iziet ārā?
Esi cilvēks! Lasi uzmanīgāk, jo īpaši Aglima (siguldieša) rakstīto! Visvienkāršāk ar kursoru uzspiest uz nika un tad izlidos viņa komentāri. 36 cm dienā bija. Nu tagad varbūt 40, bet jaunais sniegs esot mitrāks un smagāks, attiecīgi vairāk saspiež kopējo masu. Tā ka pagaidām ne tuvu kā tajās leģendārajās ziemās.
Tiešām, gandriz visu laiku snieg un uz no rita notīrīta ceļa sabiris sniegs līdz potītēm (~8 cm), tomēr ap plkst.20-45 mērot tā biezumu atklātā, līdzenā vietā vairāk par 38-40 cm nesamērijās. Tātad atliek secināt, ka sniegs sablīvējas. Sniegs nav izteikti mitrs, bet tik smalks kā sala laikā arī nav.Ārā silts, T -1.9
Situācija redzama sporta centra būvlaukuma webkamerā, kas ir pie pilsētas vidusskolas,apmēram 300 m no manis www.sigulda.lv
Celtniekiem divas brīvdienas viss stāv, redzamas piektdien izbrauktās sliedes un sniega cepure uz kameras attēla augšmalā
Atkal citā pasaulē snieg.... Viļakā un apkaimē rīts apmācies, -14, diena saulaina, -11, protams, nekas nesniga. Pirms brīža -8, tad gan mazliet bārstījās. Šobrīd mazliet piemācies, bet vairs pat nebārstās. Un atkal jāiztiek ar to pašu mazumiņu. Neviens jau savējo nesūtīs, nav ko gaidīt..., ka tik pašiem tiek :)
p.s. Pārskatīju savus iepr. ierakstus: kopš 29. dec. pirmo reizi virs -10 grādiem piefiksējies. Ak, nē, 12. janv. bijuši -9.
No rīta snigšana bija beigusies, nekā ekstrēma, pagalmu iztīrīju ar slotu. No gaisa vēl nāca kaut kas līdzīgs sīkam lietum, kas pie -7 grādiem likās diezgan neticami, bet uz sniega bija sērsna un auto logs spītīgi apledoja.
Vakarā -9, no gaisa vairs nekas nenāk.
2010. decembrī ap Z-svētkiem lietus burtiski gāza -10..-12 grādos. Tas nav nekas neticams, drīzāk samērā ikgadēja parādība, kad augšā plusi, a pie zemes mīnusi. Bet šoreiz nevienā metrā gaisa nebija plusu. Vot varētu kāds gudrāks izgaismot šo fenomenu. No kurienes lietus?
Šī izskatās pēc situācijas, kad no gaisa krīt pāratdzesēts ūdens. Klasiski tas rodas tikai augstu mākoņos, kur trūkst kondensācijas kodolu. No rīta mitrums no gaisa nāca arī Rīgā. Lietusviirs te bija ļoti zinošs specifiskos atmosfēras fizikas gadījumos. Šis tiešām bija neparasts. Lietus pie mīnusiem nav nekas īpašs, bet, ja mīnusi ir visā nokrišņu rašanās šķērsgriezumā, tur varētu būt varbūt kaut kas interesants, varbūt kādi adiabātiski procesi.
Es jau arī uzreiz iedomājos par tiem kodoliem, bet tajā līmenī gaiss nāca no putekļainās Eiropas, nevis dzidrās Arktikas. Nu riktīgi dīvaini. Lai vai kā, bet citu tādu gadījumu nezinu ne LV, ne ārpus tās. Es te tādā pārlaimē gaidīju snigšanu visā valstī un tad pēkšņi lidosta un Rīga pavēstīja par kaut kādu lietu, bet tur jau šad tad tā gadās. Bet, kad cilvēki sāka vēstīt par sērsnu un apledojušām mašīnām, kļuva skaidrs, ka noticis neiespējamais.
Dabā viss ir iespējams.
Es taujāju par procesa mehānismu, nevis šo šķidro beztēmas filosofēšanu. Arī bez Tavas prātuļošanas spēju apcerēt esības noslēpumus.
Davai- izpēti tēmu internetā un uzraksti par to rakstu Meteolapā. Vismaz būs kāds sausais atlikums...
Ziņoju no Austrumzolitūdes - 14 cm svaiga sniega uz ielām un ietvēm, 25 cm uz zemes kopējā sniega sega. Tikko atsāka snigt.
23:02: Šķiet, ka visvairāk sniega tiek Āgenskalnam.
Es te tā domāju, kāpēc no jūras nenāk tik spēcīgi nokrišņi, kā no līča? Gandrīz nekad!
Jūra šoreiz ražo ļoti cītīgi. Leišu radarā redzams, ka josla pārvelk pāri visai Lietuvai līdz pat Baltkrievijai, turklāt ne tikai intensitāte liela, bet pati josla ļoti plaša.
Es nevis par ražošanu un tālumu, bet par intensitāti kaut vai tuvu krastam, kā tas vērojams pie Rīgas līča. Vai tiešām mēs skatāmies dažādus radarus?
Zināms, ka radara fiksētā nokrišņu intensitāte sarūk ar attālumu no radara. LVGMC radars jūras efekta mākoņus Kurzemē dažkārt knapi vispār ķer. Bet pēc leišu radarā tā nokrišņu zona ir daudz intensīvāka. Līča joslā pēc LVGMC radara intensitāte nesasniedz pat 10mm/h, bet leišu radars uzrāda stabilus 30mm/h. Ir gan skaidrs, ka tā intnesitāte, ko rāda radari ir diezgan neprecīza, bet, ja salīdzina abus radarus, nav ne mazāka pamata šaubām, ka jūras sniega josla ir intensīvāka.
Ja runa būtu tikai par radaru... Tak sniega segas mērījumi liecina, ka jūra vēl ne reizi nav spējusi pietuvoties līča sniegtajam sniegam. Visi rekordi ir saistīti ar līci.
Starp citu, problēmas ar radara rādījumiem primāri ir tieši Rīgā, jo radariem tuvējie km ir aklā zona. Savukārt kādas problēmas varētu būtu 200 km attālumā? A nekādas, jo tad radars vairāk rāda nokrišņus tuvāk mākoņiem, nevis zemei. Tātad jebkurā gadījumā rāda visu, kas izkrīt. Un vienmēr ir bijuši redzami max intensitātes nokrišņi Liepājā un citviet piekrastē. Tajās reizēs vairāk nemaz nav nolijis, kā rādījis radars. A kur ir pierādījumi par vājprātīgu sniega segas pieaugumu Kurzemē?
Nu jau gan pavisam greizi esat sapratusi, kā radars veic novērojumus. Kādas problēmas radaram nomērīt 200km attālus mākoņus? Šādas www.meteo.lv Mākoņi, no kuriem snieg Kurzemē, ir tik zemu, ka stars tos pat netver, tas aiziet mākoņiem pa augšējo daļu vai pat virs tiem. Arī LVGMC to šīs dienas publikācijā uzsver. Vasarā, kad mākoņi ir augstu, tad var redzēt negaisus labi, bet ne jau šos zemos sniega mākoņus. Un par novērojumiem uz vietas - cik staciju ir Kurzemes piekrastē, kas mēra sniegu? Piecas stacijas uz gandrīz 250 kilometru garo piekrasti. Turklāt Vičaki šobrīd pierāda, ka tur trāpījusi kāda no intensīvajām zonām. Rīgas līča dienvidu piekraste ir visapdzīvotākā vieta Latvijā. Ja Pārdaugavas sniegs būtu nogāzies kaut kur starp Ventspili un Pāvilostu, mēs to nekad arī neuzzinātu.
Tom, kas par naivumu iedomāties, ka neprotu lasīt un man nav ne jausmas, kā darbojas šā tipa radari. Viss Tevis iedotais man ir zināms jau 10 gadus! Citēju.
"optimālais signālu uztveršanas rādiuss ir 150-300 km" Ventspils atrodas nieka 150 km attālumā, pārējā iekšzemes Kurzeme vēl tuvāk!
Skatāmies tālāk! Attālumā starp 100 un 150 km no radara stars redz nokrišņus 2..4 km augstumā virs Zemes. Nu nav šie mākoņi tik zemi, kā Tu to iztaisi. Tie ir konvekcijas mākoņi, kas manāmi paceļas virs pārējiem mākoņiem. To taču var redzēt neskaitāmos dažāda diapazona attēlos no orbītas. Abas lidostas (Rīgā, Ventspilī) ziņoja par mākoņu apakšējo malu pat 600 m augstumā. Lai tik pamatīgi snigtu, tā arī iznāk tie 2..4 km. Arī Miglas bildēs redzami visnotaļ augsti mākoņi. Jā, apakša tiem ir zemu, bet virsotnes ir pat ļoti augstu.
Kas attiecas uz mazapdzīvoto Pāvilostas vai vispār Rucavas… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Dievinu Tavu spēju interpretēt, paslēpt neapstiprinātus pieņēmumus kā faktus, tādēļ man patīk lasīt Tavus komentārus šeit, ko daudzi saasināti uztver. Tajos bieži ir arī faktoloģiski interesantas detaļas, bet pamatā tie ir lieliski kritiskās domāšanas treniņiem :)
Es vakardien tā noņēmos ar webkameru caurskatīšanu visā LV (arī baisajā R-Kurzemē), ka pat nepaskatījos tos skatus no orbītas. Tak viss saskan - no jūras nāk krietni masīvāki un заведомо augstāki mākoņi, tāpēc tie aiziet līdz pat Panevēžai. Būtu dīvaini, ja radars tos neredzētu. Un tomēr nu NEPĀRSPĒJ tie nokrišņi līča nokrišņus. Atkārtoju jautājumu. KĀPĒC no jūras nākošie nokrišņi gandrīz vienmēr atpaliek no līča radītajiem? Es pati nespēju izdomāt. Savukārt par to neseno slapjumu mīnusos izdomāju. Tā kā tuvumā meteozonžu datu nav, bet pēc netiešiem datiem bija ķīļveida siltuma ienākšana LV, tad visticamāk šis bija klasiskais gadījums, kad kaut kur augšā kādā slānī bija plusi. Nopietni!
R-Kurzeme ir patiesi baisa!
17. janv. naktī palika siltāks. Tomēr siltāks par -9* palika tad, kad uzlēca Saule. Mākoņains 6-7 balles. Spiediens jau ilgāku laiku apstājies pie 762mm. Dienā bez izmaiņām. T. pacēlās līdz -4*. Vakarā vēsāks nepalika. Spiediens drusku pacēlās. Pašlaik t. -5,8*. Spiediens 763mm. Brīžiem redzams dzeltenīgs, dūmakains mēness, brīžiem tas pazūd mākoņos.
Tuvākā zemestrīce Polijā, pie Čehijas robežas. Stiprums 2,7 balles. Dziļums nenoteikts. Notika 00:38.