Ievads

Rakstot šo tekstu, neiegrimšu nekādos oficiālos datos, balstos tikai uz saviem pierakstiem. Tādēļ nevaru pretendēt uz tādu precizitāti, ko nodrošina smalki aprēķini speciālā programmatūrā, balstīti uz veselu meteostaciju tīklu – kā to nodrošina, piemēram, LVĢMC. Kas gan, manuprāt, arī nevar pretendēt uz absolūtu objektivitāti, jo bieži vien augstākie/zemākie temperatūras rādījumi, dažādas meteoroloģiskās parādības u.c. ir novērotas ārpus konkrētā meteostaciju tīkla, tādēļ faktiski netiek reģistrētas utt. Tāpēc tiem no mums, kas šeit aktīvi nodarbojas ar laika vērošanu savās dzīves/darba/ceļojumu vietās, ir svarīgi veikt pašiem savu laikapstākļu novērošanu. Jo tas ir interesanti – vērot, prognozēt, zināt, kādi laikapstākļi tuvākajā laikā gaidāmi, ko tie var atnest, kam gatavoties utt. Vieniem – gūt azartu, prieku un citas pozitīvas emocijas aktīvās darbībās (vētru izbaudīšana, negaisu ķeršana u.c.), otriem – kā piesargāties, no kā labāk izvairīties, vēl citiem – kā plānot savus darbus un brīvdienas – kas nu kuram tuvāks, jo mēs visi esam ļoti dažādi… ;)
Vēl gribu piebilst, ka mani meteoroloģiskie dati 99% attiecas uz manu dzīvesvietu – Līvānu pilsētu, jo tur dzīvoju un strādāju absolūti lielāko gada laiku. Novērojumus citās vietās, kur esmu bijis aizbraucis vai citādi pieminu, īpaši atzīmēju. Novērojumus veicu kā laika vērotājs, uz absolūtu precizitāti nepretendēju

2014. gads – bez īstas ziemas, bet ar agru pavasari un vasaru maijā

Man no aizvadītā gada palikušas atmiņā vairākas lietas. Pirmkārt, jau tas, ka īstas ziemas nemaz nebija - lai arī janvāra otrajā pusē bija pamatīgi sali, naktīs regulāri ap -20 (mans reģistrētais minimums -22,9*C), turklāt epizodiski kombinācijā ar pastipriem vējiem, no sniega nebija teju nekā, gandrīz kailsals. Sals bez sniega, lai gan nesalīdzināmi labāks par slapjdraņķi, īstu ziemas sajūtu viens pats nespēj nodrošināt… Februāris savukārt bija viens vienīgs slapjums/slapjdraņķis (ja neskaita 5 dienas sākumā), no ziemas ne miņas, grādi vien paretam naktī mazos mīnusos... :(
No pagājušās „ziemas” līdz ar to man visai maz pozitīvu atmiņu sakrājies, tādēļ pāriešu pie pozitīvākām lietām, kas sākās ar pirmajām pavasarīgajām dienām.

Marta 1. dekādes beigās nāca pirmais pavasara klauvējiens pie durvīm, 10.03. kā datums siltākais meteovēsturē, sisti daudzi rekordi, un kādas 4-6 dienas turējās ap/virs +10...+14*C. Taču drīz pēc tam nāca aukstuma vilnis ar puteņiem, un 17.03. vismaz pie manis piesnidzis bija vairāk nekā visā ziemā... Ziemas atvadu sveiciens, jo jau 21.03. jauni siltuma rekordi, +16...+17*C, vēlāk gan rāmāk, bet pavasaris reāli jau bija sācies. :)
Aprīļa sākums ar siltumu gan vēl nelutināja, nereti naktīs jūtami piesala, bet otrajā pusē sākās vasaras ģenerālmēģinājums, pēdējā dekādē regulāri virs +20, vien pāris dienas vēsākas.
Maija sākumā pāris dienas Rīgā pagāja nejauku laikapstākļu zīmē - bija stipri vēji, lieti ar krusu, un zem +10, epizodiski ap +5, un pavasaris atgriezās tikai 1. dekādes beigās. Toties jau pēc nedēļas bija klāt arī vasara ar pirmajiem īstajiem negaisa mākoņiem un grādiem līdz +30, bet 3. dekādē arī +32! :)

Oktobris Līgo Jāņos, vasaras garšu atgriež jūlijs, bet augusts labo rekordus

Maija beigās un jūnija sākumā bija arī dažas vēsākas dienas, tomēr kopumā vasara turpinājās, dažas dienas riktīgi karstas, līdz +26…+29*C. Taču jūnija otrā puse nesa pamatīgu vilšanos – aukstumi, stipri vēji, lieti (Igaunijā 17.06. pat neliela sniega kārtiņa bijusi uzsnigusi!), Jāņos vispār auksts kā oktobrī, regulāri uzlija, grādi no +10 (lietus laikā un īsi pēc tam) līdz +16 (saulainākos brīžos pēcpusdienās)… Lieki teikt, ka šogad Jāņus nosēdēju mājās, palīdzēja arī TV nodrošinātā virtuālā klātbūtne futbola PČ. :)
Pēc Jāņiem un jūnija beigās jau siltāks, siltums mērens (+20…+22*C), bet lija gan daudz, turklāt viena būtiska iezīme – pēc visiem lietiem (precīzāk, jau to laikā) sekoja straujš temperatūras kritums. Tas pats arī jūlija pirmajās dienās, bet pēc tam aizvien siltāks, līdz atgriezās īstas vasaras cienīgs karstums, jūlija 1. dekādes 2. pusē (6.-9.07.) pat līdz +30…+32*C! :)
Jūlijs kopumā atstāja daudz pozitīvu iespaidu – gan ar siltumu/karstumu, gan vareniem negaisiem. Bija gana arī Saules, tāpat varēja izbaudīt tropiskās naktis, kad minimālā temperatūra nokritās vien mazliet zem +20 grādiem. Pašās mēneša beigās karstums pieņēmās spēkā, sasniedzot +33*C, bija augsta negaisu aktivitāte, taču man „trāpīja” salīdzinoši maz, ievēroju, ka daudzi negaisi Līvāniem aizgāja garām. Karstums turpinājās arī augusta sākumā, kad divas reizes (3. un 4.08.) Ventspils ostā tika labots absolūtais Latvijas karstuma rekords, kurš 3.08. sasniedza +36,7*C (man todien max t. „tikai” +33,7*C), bet 4.08. - +37,8*C (man arī maķenīt vairāk, +34,1*C). 1. dekādes beigās jau karstums pamazām „atlaida”, paliekot pārsvarā izcili komfortablajos +24…+27 grādos. :)
Bet īstās karstuma atvadas notika 11. augustā, kad Līvānos dienā vēl valdīja +30…+32 grādu liels karstums diezgan stipra vēja pavadībā, bet daudzviet Latvijā bijuši spēcīgi negaisi, vētras, lauzti koki utt. Taču fronte, kas to visu nesa, manu pusi sasniedza vien pēc 21.00. Īsu brīdi sacēlās ļoti spēcīgs vējš, taču lieti un negaisi spēku bija izšāvuši citur, nekas pāri nebija palicis, un drīz viss norima.
Augusta otrajā pusē jau mērenāks siltums, pārsvarā +20…+23*C, atsevišķās dienās arī vēsāki brīži, mēneša beigās aizvien izteiktāks kļuva rītu un vakaru dzestrums. Kopumā mainīgs laiks, netrūka ne Saules, ne lietus, ne stipru vēju, bet lietus augustā kopumā krietni par daudz. Sēnēm gan tas nāca par labu, tādu baraviku ražu „savā” mežiņā nekad līdz šim nebiju ievācis! :)

Rudens dažāds, kā vienmēr, bet reti mierīgs

Septembris sākās ar rudenīgu laiku, taču pamazām iesila, un pirmajā mēneša pusē valdīja tīri vasarīgs laiks – siltākajās dienās līdz +22…+25*C, saulains ar mainīgu, nekaitīgu mākoņu daudzumu. No lietus ne vēsts, lai arī atsevišķās dienās potenciāli lietus nesēji mākoņi garām gāja – piemēram, 12.09. lielākajā daļā Latvijas bija lijis, bet DA novados bez lietus un ļoti silts, +23…+25*C! Taču rīta stundas bieži bija ļoti dzestras, un 15. septembrī bija klāt pirmā salna. Arī septembra otrā puse kādu brīdi vēl turpinājās bez lietus, bet grādi jau pamazām „brauca lejup”, un ar 22.09. arī lietus bija klāt. Turklāt kopā ar strauju temperatūras pazemināšanos, un varēja konstatēt, ka siltums 2014. gadā ir aizgājis uz neatgriešanos… :(
Vēlāk jau bija gan atsevišķas siltākas dienas, taču tas bija vairs tikai „rudens grādos” mērāms siltums, kaut gan rudenī patīkams šķita arī tāds. Izņēmums bija 10. oktobris, kad temperatūra uzkāpa līdz +20…+21*C – tas bija jau atvasaras pēdējais sveiciens... :)
Oktobris kopumā ne ar ko īpašu neizcēlās – bija gan skaistas, saulainas rudens dienas, gan lietainas vai vienkārši tumšas, zem „pelēkā vāka” pavadītas dienas. Bet 22.10. pieteicās ciemos pirmais saliņš, naktī uz 23.10. jau -7,7*C. Tas bija ziemeļu anticiklona nests, taču ne uz ilgu laiku – oktobra beigās jau temperatūra dienās atkal virs +10*C.
Līdzīgi grādi, +10…+12*C, bija arī novembra 1. dekādē, kad tās vidū vairākas dienas spoži spīdēja Saule, 4.11. Kolkā ar +15*C pat labots dienas maksimālās temperatūras rekords, taču turpinājums bija ļoti pelēks – nemainīgi nomācies teju nedēļu no vietas. Drīz pēc tam (20.10.) sekoja atkala un apledojuma veidošanās, bet 21. datumā beidzot uzsniga arī pirmais sniegs! Vēl jāpiebilst, ka rudens bija reti mierīgs, bez citiem gadiem raksturīgajām rudens vētrām, un kaut vai tikai stipri vēji arī nebija bieži viesi.

Rudens un ziemas cīņa sākās novembra beigās un turpinās arvien

Pirmā sniega nebija daudz, labi ja 3 – 4 cm, daļa paspēja arī nokust, bet 25.11. atkal lija atkala. Novembra beigās un decembra sākumā grādi turējās zem nulles (rītos nereti -9…-10*C), pāris reizes bija neliela sarma, bet debesis pārsvarā apmākušās, Saule vien reti kad uzspīdēja. Decembra 1. dekādes beigās siltāks, temperatūra ap nulli, nereti plusos, bet 2. dekādē jau gandrīz tikai plusos ar augšupejošu tendenci, līdz beidzot 19.12. virs +8*C un siltuma rekordi daudzviet Latvijā… Pa vidu tam visam 13. datumā vēl arī nāca ciklons BILLIE ar vētru „kabatā”, taču tā vairāk skāra Kurzemi un Vidzemes R daļu, jo īpaši piekrastes rajonus, bet DA novados neko vairāk par stipru, brāzmainu vēju neatnesa. Tā arī bija pirmā un pēdējā šī rudens vētra (ja pieņemam, ka ziema tomēr ir sākusies!).
Bet pirms Ziemassvētkiem sākās rudens un ziemas cīņas kārtējais raunds. To ievadīja pamatīgas lietusbrāzmas 23.12. vakarā, Ziemassvētku naktī (uz 25.12.) arī lija, ilgi temperatūra turējās plusos, tikai uz rītu mazliet uzsniga, bet nekas necik daudz sniega nepiesniga – labi ja 1 cm (citur Latvijā gan krietni vairāk!), jo visi nokrišņi jau bija izlijuši lietus veidā. Taču Ziemassvētkos beidzot atnāca arī sals, un pēdējās nedēļas laikā tas bija pārņēmis visu valsti, sasniedzot arī ievērības cienīgas vērtības – atsevišķās naktīs līdz -19 grādiem Latgalē un -23 grādiem Kurzemes DR daļā.
Taču Jaunais gads nāk ar silto fronti, kas jau šobrīd ir virs Latvijas, nesot sev līdzi stipru vēju, sniegu un puteni, kā arī – atkusni… :( Kurzemē, kur diennakti iepriekš temperatūra sasniedza -23,1*C (Rucavā), šobrīd tā jau ir virs nulles, pārējā Latvijā tā vēl saglabājas mīnusos, taču tuvākās prognozes rāda, ka jau pēc diennakts visā Latvijas teritorijā iestāsies atkusnis un Jaunais gads atnāks ar slapjdraņķi, miglu un apledojumu. Arī jaunā gada pirmajās dienās, izskatās, iniciatīva būs rudens rokās, un līdz kārtējam ziemas „uznācienam” vēl būs jāpagaida. Cik ilgi – atbildi uz šo jautājumu meklēsim jau 2015. gadā… ;)