Jau atkal tuvojas vasaras vissiltākais laika periods Jūlijs un Augusta pirmā puse, kad dabesīs norit visintensīvakie procesi. Pēc karstās vasaras dienas seko negaiss. Zibens šautras debesīs, kam seko pērkona grāvieni, ir bieži novērojamas parādības. Bet kā ar lodveida zibeni? Kluso vai nedaudz šņācoso lodi redzējis ir tikai retais.

Parastā zibens rašanās un norise mūsdienās ir izskaidrota. Dāžādu iemeslu dēļ starp mākoni un zemi rodas liela elektrisko potenciālu starpība. Izrādās, ka tā starp zemi un dažus kilometrus augstumā esošo mākoni var sasniegt pat miljardus voltu. Salīdziniet šo skaitli ar 230 V spriegumu mājas elektrotīklā! Atmosfērā rodas it kā milzīgs kondensators, kura klājumi ir zemes virsma un mākoņi, un mitrajā gaisā notiek caursite - grandiozs elektriskās izlādes process.

Zibens kanāla diametrs ir aptuveni 1 metrs, un sekundes desmitdaļas laikā (0,1 s) no mākoņa uz zemi daudzu impulsu veidā noplūst desmitiem kulonu (10 C - 100 C) liels elektriskais lādiņš. Tas izraisa tūksošiem ampēru stipru strāvu, kas sakarsē gaisu, un tas arī redzams kā zibens uzliesmojums. Pērkona dārdus dzird vēlāk, jo skaņa izplatās miljons reižu lēnāk nekā gaisma. Enerģija, kas rodas var saniegt 10 gigadžoulus. Tā patiešām ir postoša enerģija! Tik lielu enerģiju varētu iegūt triecienā, ja 100 tonnas smagu kravu nomestu no kilometru liela augstuma.

Zibens norise jau ir izpētīta ik pa sekundes simtdaļām. Tomēr liktenīgās sagadīšanās dēļ gadu pēc Franklina novērojumiem, Pēterburgā pētot zibeni, negaisa laikā bojā gāja krievu fiziķis Georgs Vilhelms Rihmanis. Aculiecinieks stāstījis, ka zibens iespēris Rihmaņa ierīkotajā stienī uz laboratorijas jumta un no zibens pētīšanas ierīces izlidojusi zilgana lode dūres lielumā, kas trāpijusi zinātniekam pierē. Varbūt patiešām tā arī ir bijis. Un kopš ta laika lodveida zibens novērojumiem tiek pievērsta īpaša uzmanība.

Vēl joprojām nav viennozīmīgas atbildes par to, kādos apstākļos rodas lodveida zibens un kas tajā īsti notiek. Tas, tik pat pēkšņi kā radies, izzūd ar sprādzienu vai arī bez pēdām. Lai parādību izpētītu, vajadzīgs eksperiments. Taču lodveida zibeni vēl joprojām nevienam nav izdevies izraisīt mākslīgi kontrolējamos apstākļos. Tāpēc jāturpina novērojumi.

Vecāki ļaudis, itsevišķi tie, kas dzīvo laukos, teic, ka negaisa laikā dažkārt esot redzējuši lodveida zibeni, reizēm to saucot par zibens bumbu, zibens lodi utml. Te tas "ienācis" istabā pa durvju spraugu, te pēkšņi parādījies no elektriskās kontaktligzdas. Lodveida zibens vienmēr ir apaļs. Tas dažkārt spīd blāvi, dažkārt - spilgti dzeltenīgā vai oranžā krāsā. Aculiecinieku novēroto lodveida zibeņu diametri ir bijuši dažādi no dažiem centimetriem līdz pat vairākiem desmitiem centimetru. Parasti lodveida zibenis peldējis gaisā bez skaņas vai arī klusi sīcis un švirkstējis. Tas spējis izspraukties pa daudz mazāku atvērumu nekā tā diametrs.

Attēlā: Dabisks lodveida zibens, Māstrihtā, Nīderlandē, 28. jūnijs 2011

Novērojumi liecina, ka vairums lodvieda zibeņu uzvedas visai "miermīlīgi". nolidojuši līku loču vairākus desmitus metru nelielā ausgstumā virs zemes un apejot šķēršļus, parasti tie izgaist kā nebijuši. Taču ir bijuši gadījumi, kad lodveida zibens uzsprāgst izraisot ugunsgrēku.

Zinātnieku novērtējumi liecina, ka lodveida zibens temperatūra, salīdzinot ar desmitiem tūkstošus grādu lielo temperatūru parasta zibens kanālā, nav pārāk liela un droši vien nepārsniedz 300 - 400 grādus. Tāpat, novērtējot postījumus, ko lodveida zibens dažkārt ir izraisījis, tā atbrīvotā enerģija droši vien daudz nepārsniedz 100 kilodžoulus (kJ). Tas ir desmitiem tūkstošus reižu mazāk nekā parastā zibens spērienā. 

Novērojumu ir daudz, taču tie neļauj viennozīmīgi pateikt, no kā sastav dīvainais veidojums - lodveida zibens - un kā tas rodas negais laikā? Skaidrs, ka tā blīvums ir apmēram tikpat liels kā apkārtējam gaisam, jo zibens lode brīvi peld gaisā. 

Šajā videoklipā ir redzams lodveida zibens Saūda Arābijā 2009. gadā, kurš pārvietojās pa elektrolīniju vadiem.

Par lodvieda zibens uzbūvi pastāv vairākas hipotēzes. Viena no tām pieņem, ka zibens lodē ir koncentrēti gaisa molekulu pozitīvie un negatīvie joni. Taču paliek neskaidrs, kā šāds divu pretēju zīmju jonu mākonis spēj sastāvēt kopā daudzas sekundes. Joniem, ja tie tur būtu, Kulona pievilkšanās spēka dēļ nāktos strauji tuvoties un neitralizēt citam citu. Šāda jonu lode izgaistu pārāk ātri. Taču ar zibeni tā nenotiek. Jonu lodes stabilitāti varētu skaidrot ar tā saukto jonu hidratācijas mehānismu. Ir zināms, ka ūdens molekulas, kas vienmēr ir gaisā, veido mazus elektriskos dipolus, kas spēj aptvert jonus. Tas ir novērots elektrolītos. Ūdens dipoliņi varētu aplipt ap gaisā esošo gāzu joniem, neļaujot tiem uzreiz cieši saskarties. Tāds ūdens molekulu apģērbā tērpts pozitīvo un negatīvo jonu mākonītis varētu pastāvēt ilgāku laiku. Pakāpeniska jonu rekombinēšanās par neintrālam molekulām atbrīvo enerģiju, kas savukārt izraisa zibens lodes spīdēšanu. Bet gadījumā, ja kaut kādu iemeslu dēļ jonu rekombinācija notiek pēkšņi, tad enerģija izdalās uzreiz un zibens uzsprāgst. Lai gan šie ir visai ticami spriedumi, tomēr vai tas patiešām notiek tā, pašreiz vēl nav zināms. Tāpēc lodveida zibens joprojām ir noslēpumaina parādība. Kā redzams, arī elektrībā noslēpumainību joprojām ir daudz. 

Galvenās lodveida zibens īpašības:
• Lodveida, bumbierveida, izstiepta vai diskveida forma.
• Var negaidīti parādīties visdažādākajās vietās. Fiksēts gadījums, kad radies no sienā iesistas naglas.
• Parasti izmēra diapazons no 1 – 27 cm diametrā. Dažkārt diametrs ir pat līdz 1 metram.
• Redzams pat dienas gaismā un spīd ar 100 – 200 W jaudu. Gaismas spīduma jauda var mainīties no blāva līdz ļoti spilgtam. Gaisma var būt plankumaina. Krāsa no baltas un dzeltenas līdz pat zaļganai.
• Saskaroties ar priekšmetiem var radīt gan apdegumus un ugunsgrēkus, gan neradīt nekādus karstuma postījumus.
• Parasti parādības ilgums no 1 sekundes līdz 4 minūtēm. Ļoti reti līdz 20 minūtēm.
• Var pārvietoties cauri priekšmetiem, piemēram, stiklu. Spēcīga lietus piles krīt caur lodveida zibeni un nerada tam nekādas sekas.
• Spēcīgs elektromagnētiskais starojums ļoti plašā viļņu garuma diapazonā.
• Rada elektrisko un magnētisko lauku.
• Spēj pacelt un pārvietot priekšmetus.
• Var deformēties un iekļūt telpās pa nelielām atverēm.
• Neparedzama kustības trajektorija. Var kustēties pret spēcīgu vēju.
• Var kustēties gar metāliskiem priekšmetiem vai pielipt tiem.
• Ir spēja sadalīties.
• Var uzsprāgt, gan saskaroties ar priekšmetiem, gan arī bez saskarsmes. Sprādziena brīdī var rasties liela postoša enerģija. Pēc sprādziena lodveida zibens var nepazust. Ja nenotiek sprādziens, tad izzūd, palēnām izdziestot.
• Mēdz būt arī neredzami lodveida zibeņi, kas ir saskatāmi tikai ultravioletā izgaismojumā.

Avoti:  

• http://www.meteolapa.lv/galleries/89/man-patik-zibeni-
• lv.wikipedia.org
• Edvīns Šilters, Vilnis Reguts, Austris Cābelis, Fizika 11. klasei
• Youtube.com
• http://www.flickr.com/photos/iowahawk_blog/
• http://neogeo.lv/?p=7856
• https://en.wikipedia.org/wiki/Ball_lightning#/media/File:Great_Balls_of_Lightning.jpg
• https://en.wikipedia.org/wiki/Ball_lightning