Vairāki Latvijas plašsaziņas līdzekļi regulāri atstāsta laika zīmju vērotāja Viļa Bukša prognozes, ko viņš publicē savā blogā. Savus novērojumus Bukšs veic Viļakas apkaimē, Latgales ziemeļaustrumos.
Bukšs šobrīd laikam ir vienīgais Latvijas iedzīvotājs, kas publicē laika prognozes katram nākamajam mēnesim un sezonai, līdz ar to nav, ar ko tās salīdzināt. Šķiet, ka ilgtermiņa prognozes gatavo arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, bet tās pieejamas vienīgi pēc īpaša pieprasījuma un par samaksu.
Bezmaksas prognozes nākamajiem mēnešiem var iegūt no vairākām starptautiskām organizācijām vai ārvalstu meteodienestiem, bet tās bieži vien pasaka tikai to, vai mēneša vidējā gaisa temperatūra gaidāma augstāka vai zemāka par normu. Šīm prognozēm es īpaši nesekoju līdzi un neesmu tās apkopojis, tādēļ nevaru izvērtēt, cik precīzas tās bijušas.
Savukārt visas Viļa Bukša prognozes pieejamas viņa blogā. Viņa mēneša prognozes esmu salīdzinājis ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumu datiem, lai izvērtētu, cik bieži tās ir piepildījušās. Par katru prognozi dodu 0-2 punktus, izvērtējot mēneša vidējās temperatūras un kopējā nokrišņu daudzuma rādītājus.
2014.gada janvāris
Bukšs prognozēja, ka „nokrišņu būs drusciņ vairāk kā parasti, bet bez dziļa sniega. Kopumā janvāris būs tuvu normai, bet siltāks kā ierasts. Salīdzinoši vējains un ar dažāda veida nokrišņiem”.
Novērojumu dati: mēneša vidējā gaisa temperatūra pusotru grādu zem normas, nokrišņu daudzums tuvu normai; daudz saules, ļoti maz sniega.
Secinājums: prognoze par nokrišņiem pietiekami precīza, prognoze par siltumu nepiepildījās; 1 punkts no 2 iespējamajiem.
Februāris
„Kopumā februāris būs tuvu ikgadējiem vidējiem mēneša rādītājiem gan nokrišņu, gan temperatūru ziņā.”
Gaisa temperatūra bija veselus 5 grādus virs normas, nokrišņu daudzums - tuvu normai.
1 punkts
Marts
„Kopumā marts būs salīdzinoši vēss un nokrišņiem bagāts. Mēneša vidējā temperatūra drusciņ virs nulles, bet nokrišņu vairāk kā parasti.”
Mēneša vidējā temperatūra +3,4 grādi jeb 4,7 grādi virs normas. Nokrišņu daudzums 137% no daudzu gadu vidējā rādītāja.
1 punkts
Aprīlis
„rādās būt mazliet vēsāks kā parasti un ar nokrišņiem tuvu, bet mazāk par normu.”
Gaisa temperatūra 2,3 grādi virs normas, nokrišņu daudzums 79 procenti.
1 punkts
Maijs
„solās būt tuvu ikgadējiem vidējiem rādījumiem. Arī nokrišņi būs normas robežās.”
Gaisa temperatūra 1,2 grādi virs vidējā rādītāja, nokrišņu daudzums 131%.
1 punkts
Jūnijs
„Pirmais vasaras mēnesis rādās būt mēreni silts un nedaudz sausāks kā parasti. Jūnija vidū un laikā ap vasaras saulgriežiem vairāk saules, siltuma un sausāks.”
Gaisa temperatūra 0,9 grādus zemāka par normu, nokrišņu daudzums - 146 procenti no normas. Aukstākais laiks mēneša vidū un Jāņos.
0 punktu
Jūlijs
„Kopumā Siena mēnesis rādās būt tuvu normai un iespējams, drusciņ vēsāks kā parasti. Nokrišņu nedaudz mazāk par mēneša vidējo normu.”
Mēneša vidējā temperatūra 2,7 grādi virs normas, lietus daudzums - trīs ceturtdaļas no ierastā.
1 punkts
Augusts
„Siltuma ziņā augusts būs tuvu vidējam un nedaudz sausāks kā parasti.”
Gaisa temperatūra caurmērā 1,1 grādu augstāka par ilggadējo vidējo, bet lietus daudzums veseli 178 procenti no normas.
puspunkts
Septembris
„gan temperatūru, gan nokrišņu ziņā būs tuvu normai, bet drusciņ vēsāks un mitrāks kā parasti.”
Krietni sausāks un nedaudz siltāks par normu (precīzi dati vēl nav apkopoti).
puspunkts
Kopsummā 7 punkti no 18 iespējamajiem; prognozes piepildījušās 40% gadījumu.
Labs apkopojums! Jāsecina, ka dabas laika zīmes " strādā" tikai par 40%
Gluži manas domas. Rakstam vajadzētu turpinājumu- par to, kā mediji vārās uz šīm nepārliecinošajām 'ilgermiņa prognozēm|".
Cik saprotu tad V.Bukša prognozes nav par Latviju visumā,bet par Viļaku.Vai LVMĢC dod ari šādas detalizētas atskaites par katru apdzīvoto vietu?
Kopējās tendences visā Latvijā ir līdzīgas. Ja gaisa temperatūra ir krietni virs vai zem normas, tad visā valstī. Nokrišņu daudzums gan var būt krasi atšķirīgs lokālu vasaras lietusgāžu vai nelielu ciklonu un līča efekta dēļ. Viļakai tuvākās LVĢMC meteostacijas ir Alūksne un Gulbene, nokrišņus mēra tikai Alūksnē.
Ātri caurskatot Alūksnes datus, lielākas atšķirības no Latvijas vidējiem rādītājiem redzu maijā, jūnijā un jūlijā, kad nokrišņu Alūksnē bija vairāk nekā valstī vidēji (kas Bukša prognozes šiem mēnešiem padara nepareizākas), savukārt marts un augusts Alūksnē bija mazliet sausāks nekā citviet (marta dati nāk par sliktu, augusta - par labu Bukšam). Tātad, ja mēs skatāmies konkrēti datus par Latvijas ziemeļaustrumiem, tad Bukša prognozes sanāk nedaudz greizākas nekā skatot datus par valsti kopumā.
Mnan gan liekas ka jebkura ilglaicīga prognozēšana ir nepateicīga padarīšana.Bet interesanti tie tautas ticējumi gan ir.
Es pirms gadiem centos prognozēt pēc Mauriņa sarakstītās "Laika zīmes" grāmatas (droši vien pieejama aŗī bibliotēkās), man sanāca pareizi ap 55-60% ...
Lieliski darbs. Šāda racionāla pieeja man patīk. Un rezultāts arī gaidītais. Ja vēlas augstāku piepildīšanos ilgākā laika periodā, tad japrognozē ap normu. Būs virs 50 % :)
Tas gan! :) Jo agrāk vai vēlāk, bet īstā kārts izkritīs!
Interesanta raksta tēma - es arī biju pamanījis, ka prognozes viņam drīzāk nepiepildās kā piepildās. Būtu līdzīgi jāpaanalizē arī savas prognozes.
Tikko paskatījos Bukša prognozes 2013. gadā - pēc šīs metodes sanāca 14,5 punkti no 24 = 60%.
Dati par septembri: nokrišņu daudzums 46 procenti no normas (relatīvi sausākais mēnesis šogad), gaisa temperatūra 1 grāds virs normas.
Kamēr cilvēki nespēs sazināties ar garu pasauli, kura vada norises dabā, laika prognozes precīzākas nekļūs.
Tam gan ir jāpiekrīt...
16:35: Te man ir - viens raksts saistībā ar šo tēmu...