Pēc Toma Briča un lsm.lv materialiem.

LIETAVU IEMESLS - SILTĀ UN GARĀ VASARA

Aizvadītās nedēļas spēcīgo lietavu viens no galvenajiem iemesliem ir šogad piedzīvotā siltā un neparasti garā vasara. Ūdens Baltijas jūrā un Rīgas līcī ir pamatīgi iesilis, un tā kā šī vasara bija neierasti gara, tad arī ūdens iesila biezākā slānī kā parasti. Attiecīgi arī ūdens atdzišanas procesi norisinās lēnāk. Siltais ūdens ir energijas avots lietus mākoņiem. Aukstās gaisa masas, kas ieplūda mūsu reģionā pagājušajā nedēļā, radīja lielu temperatūru kontrastu starp ūdens virsmu un augstākiem atmosfēras slāņiem. Pētījumi rāda, kā brīdī, kad temperatūras starpība starp ūdens virsējiem slāņiem un atmosfēru apmēram pusotra kilometra augstumā sasniedz 13 un vairāk grādu, virs jūras un līča strauji sāk veidoties gubu/lietus mākoņi.

Pēc IMHI informācijas, aizvadītajā nedeļā līča ūdens virsmas temperatūra bija 13-16 grādi, savukārt gaisa temperatūra 1,5 km augstumā pazeminājas līdz -4 ... -6 grādiem. Temperatūras starpība reizēm sasniedza 20 un pat drusku vairāk grādu. Tik ievērojama temperatūru starpība ir samērā reta parādība, un novērotais konrasts radīja ļoti spēcīgu konvekciju jeb siltā mitra gaisa pacelšanās no jūras un līča virsmas augstākos atmosferas slāņos. Tur savukārt, gaisam strauji atdziestot, kondensējas mitrums un rodas mākoņi.

Aizvadītajā nedēļā radās lieli un spēcīgi gubu/lietus mākoņi, kas nesa ne tikai stipru lietu, bet arī krusu un pērkona negaisu. Tā kā visu nedēļu dominēja Z, ZR puses vēji, lietus mākoņu joslas pārsvarā skāra rajonus uz dienvidiem no līča (Rīgu un Jūrmalu), kā arī citus valsts centrālus un rietumu rajonus. Šo procesu saucam par līča efektu (lake effect). Parasti tas nes lielu nokrišņu daudzumu samērā nelielām, šaurām piekrastes teritorijām, pretvēja krastiem. Jo tālāk sauszemē, jo nokrišņu iespēja un intensitāte samazinās, taču pie stiprākiem vējiem un citu labvēlīgu apstākļu sakritības, līča efekta nokrišņu mākoņu joslas var iestiepties tālu iekšzemes teritorijās vai pat aiz Latvijas robežām.

NOLIJUŠAIS NOKRIŠŅU DAUDZUMS

Līdz ar spēcīgākajiem līča efekta nokrišņiem, Rīgā ir piedzīvots viens no lietainākajiem septembriem novērojumu vēsturē. Pagājušās nedēļas laikā Rīgas centrā nokrišņu daudzums sasniedza 87 mm, Rīgas lidostas meteostacijā samerīti pat 114 mm, kas krietni pārsniedz septembra mēneša normu. Par normu var uzskatīt vidējo nokrišņu daudzumu, kas izkrīt pēdējās desmitgadēs, un Rīgā septembra mēnesī tas ir 83 mm.

Kopumā septembrī nokrišņu daudzums Rīgas centrā sasniedza 131 mm, Teikas meteostacijā 146 mm, bet lidostā - 162 mm, kas gandrīz divreiz pārsniedz mēneša normu. Spriežot pēc LVĢMC radara datiem, Jūrmalas pusē nokrišņu daudzums varētu būt vēl iespaidīgāks. Šis bija lietainākais mēnesis Rīgā kopš 2011. gada augusta, kad nolija 141 mm.

LVĢMC dati liecina, ka lietainākais septembris centālajos rajonos novērojumu vēsturē bija 1986.gadā, kad Ropažu novada Zaķos nolija 200 mm lietus.

DAŽVIET ARĪ SEPTEMBRĪ TURPINĀS SAUSUMS

Nebūt ne visur Latvijā šīs septembris padevies tik lietains. Vietās, kuras neskāra līča efekta nokrišņi, ir lijis krietni mazāk un daudzviet kopumā septembrī turpinājās sausums. Piemēram, Vidzemes centralajā un austrumu daļā, kā arī Latgalē, nolija piecas reizes mazāk, kā Rīgas apkārtnē. Minētajos reģionos septembra nokrišņu daudzums sasniedza vien 30-40 mm.

Neskatoties uz vēso laiku, ūdens temperatūra līcī nav būtiski pazeminājusies, tāpēc līdzīga situācija šoruden vēl var atkārtoties. Līča efekts, laikam paliekot arvien aukstākam, rudens otrajā pusē un ziemas sākumā, galvenokārt piekrastes rajonos var nest arī ļoti stipru snigšanu. Tā pirms desmit gadiem, 2003.gada 26. oktobrī Rīgā uzsniga 39 cm bieza sniega sega, bet 10 km attālumā šajā periodā nebija snidzis nemaz.

P.S. Pēc raksta publicēšanas pēdējās septembra dienās Rīgā vēl nolija daži mm nokrišņu, tapēc kopējais nokrišņu daudzums septembrī ir : Rīgas centrā 132mm, bet Rīgas lidostas meteostacijā 169 mm.  Bet Dobelē septenbris bijis lietainākais meteonovērojumu vēsturē ar 130 mm nokrišņu.